Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

«Ārpus Latvijas ir ļoti daudz Latvijas izcelsmes profesionāļu, kuri ārzemēs sekmīgi ir attīstījuši savu uzņēmējdarbību,» DB saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Investīciju piesaistes departamenta Projektu attīstības nodaļas vecākā projektu vadītāja Arta Krūze. «Katru dienu mēs gūstam jaunus apliecinājumus mūsu diasporas pārstāvju augstajam zināšanu līmenim, kompetencei un pieredzei. Tā ir milzīga bagātība un spēks, ko vajag izmantot – tas var būt gan padoms, gan kontakts, gan līdzdalība uzņēmumā kā investoriem.»

Pēc foruma Londonā tiek plānots, ka jaunā platforma tiks konkretizēta šoziem Team Latvia nākamajā sanāksmē Norvēģijā. Patlaban ir vienprātība, ka piemērotākais risinājums jaunajam sadarbības formātam ir Latvijā jau ieviestais Ārvalstu investīciju padomes (ĀIP) darbības modelis. Sarunu līmenī ir skaidrs, ka tas būtu pieņemams arī Latvijas valdības līmenī – ja diasporas profesionāļu kompetence un analīze būtu pieejama ļoti konkrētos plānošanas gadījumos par specifiskām tēmām.

«To jaudu un vilkmi, kas Latvijā ir ĀIP, varētu piešķirt arī Team Latvia,» DB saka ĀIP bijušais un ilggadējais izpilddirektors Ģirts Greiškalns, kas savu laiku patlaban dala starp Skotiju un saviem privātajiem investīciju projektiem Latvijā. «Tā būs horizontāla sadarbības platforma – nekādas institucionālās vertikāles un štata audzēšanas. Šādā horizontālā platformā ir daudzi spēlētāji katrs ar savām interesēm, savu mērķi un darbību, bet tās pārvaldība kopējo formulēto interešu vārdā šīs dažādās intereses grupē un virza uz atbilstīgiem mērķiem, kur ir vai nu piedāvājums vai pieprasījums biznesa kontaktiem, darījumiem, rīcībpolitikas risinājumiem u.c. Un no tā ir jau atgriezeniskā saite, kas atkal ceļ jau visas organizācijas iespējas un kompetenci.»

Viņš vērtē, ka forumā Londonā ir izskanējušas daudzas labas iniciatīvas, kā konkrēti veidot sazobi starp valsts pārvaldi un diasporas profesionāļiem un investoriem, kam ārvalstīs jau ir uzkrājies kāds kapitāls, ko viņi būtu gatavi ieguldīt Latvijā. «Par tūlītējām aktualitātēm ir jau izvērtēšanai pieejami diasporas atzinumi, piemēram, par nodokļu reformu – kā tā izskatās no diasporas profesionāļu, investoru un uzņēmēju piesaistes aspekta,» saka Ģ. Greiškalns. «Vai šī reforma veicina viņu piederības sajūtu Latvijai vai biznesa plānus? Piemēram, vai nodokļu reforma un sistēma motivē ārvalstīs gūto kapitālu pārvaldīt no Latvijas, vai to šeit ieguldīt?»

Savukārt Londonas foruma britu partnerorganizācijas Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs valdes locekle Edīte Brauela DB komentē, ka «ir iemesli, kāpēc mēs kā tauta esam ļoti draudzīgi un tai pašā laikā sveši. Tā ir mūsu vēsture, tas ir mūsu ģenētiskais kods pēc visa, ko mūsu tauta ir pārdzīvojusi. Tomēr Latvijas nākotnes labā ir jāmācas no citam tautām un jāmēģina savstarpēji vairāk sadarboties – kā mehānismam, veidojot platformu un bāzi savstarpēji izdevīgu biznesa un cita veida pragmatisku attiecību veidošanai.»

No savas puses viņa atstāsta motivāciju, kas galu galā ir īstenojusies nule notikušajā forumā. «Vērojot biznesa kultūru ārzemēs, jau 2011. gadā man radās doma mēģināt veidot mūsu interešu grupas un veicināt to saziņu un sadarbību. Tas ir prasījis vairākus gadus, līdz nu ir īstenojies. Brīdī, kad doma bija izkristalizējusies, tā īstenojās pati no sevis. Apstākļu sakritības pēc mani iepazīstināja ar Elīnu no ELA, un foruma izveide ieguva praktisku formātu, jo mums, kā izrādās, bija un ir kopīgs skats «uz lietām» un kopīgs mērķis – izveidot praktiskas sadarbības platformu.»

«Mūsu redzējums ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību starp Latviju, Lielbritāniju un visām valstīm, kurās šādas attīstības potenciāls ir,» saka E. Brauela. «Varbūt tas izklausās utopiski, tomēr es personīgi neredzu veiksmīgu attīstību bez šiem visiem vienojošiem faktoriem – organizācijām, uzņēmējiem, profesionāļiem un sabiedriskajām kustībām. Tas ir kā cept kūku bez kādas sastāvdaļas. Kaut kas jau iznāks, bet kvalitātes nebūs, un ekonomisko attiecību gadījumā nebūs arī ilgtspējas.»


Visu rakstu Latvijas komanda ekonomikas izrāvienam un saistīto interviju ar Latvijas vēstnieci Apvienotajā Karalistē Baibu Braži Galvenais ir nekompleksot lasiet 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra