Jaunākais izdevums

Inflācijas bremzēšanai iedarbinātais Eiropas Centrālās bankas procentlikmju paaugstināšanas mehānisms samazina biznesa aktivitātes, kā arī uzņēmēju un vēl jo vairāk privātpersonu vēlmi aizņemties, vienlaikus esošajiem kredītņēmējiem sadārdzina ikmēneša maksājumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luminor bankas valdes locekle Baltijā Kerli Vares. Viņa norāda, ka visiem — valstīm, uzņēmējiem, bankām, iedzīvotājiem - būs jāiemācās dzīvot citādi, nekā bijām pieraduši dzīvot daudzus pēdējos gadus, kad Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmes bija ne tikai nulle, bet pat negatīvas.

Fragments no intervijas

Vai kreditēšanās sabremzēšanos visi tautsaimniecības segmenti izjūt vienādi visā Baltijā, vai arī kādi, piemēram, ražotāji - eksportētāji (kokapstrāde, pārtikas ražošana, farmācija, elektronika, IKT), nekustamā īpašuma projektu attīstītāji, privātpersonas — hipotekāro kredītu ņēmēji, to izjūt atšķirīgi?

Mūsu kredītu izsniegšanas noteikumi joprojām ir tādi paši, kādi tie bija pirms gada vai diviem. Protams, tirgus neskaidrība savā ziņā ir jautājums par to, kā uzņēmums, kurš ražo ārvalstu noieta tirgiem, spēj paredzēt izmaiņas un attiecīgi reaģēt uz tām. Pašlaik vislielākās atšķirības ir novērojamas tieši nekustamo īpašumu segmentā, kuru cēlonis ir iepriekšējo krīžu sekas, kad Latvija cieta vissmagāk, un rezultātā Igaunijā un Lietuvā šajā segmentā ir notikusi daudz būtiskāka attīstība nekā Latvijā. To savā ziņā arī rāda kreditēšanas apjomi, kas kaimiņvalstī no 8,5 miljardiem eiro pieauga līdz 15 miljardiem, savukārt Latvijā no apmēram 8 miljardiem saruka līdz 6 miljardiem eiro. Faktiski starpība starp Latviju un Baltijas kaimiņvalstīm ir divas — trīs reizes.

Bet ko varam vēlēties, ja 2007.- 2010. gada krīzes pamats bija nekustamo īpašumu burbuļa plīšana Latvijā, jo īpaši, ja virknei nekustamo īpašumu darījumu bija spekulatīvs raksturs un rezultāts ir piesardzība no visām pusēm. Lai šo pagātnes rūgto pieredzi piemirstu, ir nepieciešams laiks daudzu gadu garumā. Protams, Covid-19 pandēmijas laikā bija kustības, kā rezultātā daļai nekustamo īpašumu darījumu skaits un arī cenas pieauga, bet daļai palika nemainīgs.

Pašlaik līdz ar Eiropas Centrālas bankas refinansēšanas likmju paaugstinājumu daudzi, jo īpaši jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība izjutīs sabremzēšanos, jo hipotekāro kredītu ņēmējiem jārēķinās ar izmaksu (ikmēneša maksājumu) pieaugumu. Būtībā tas nozīmē, ka mazāk paliks to cilvēku, kuri būs gatavi ņemt hipotekāro kredītu tieši savas finansiālās rocības dēļ. Šobrīd Igaunijā novērojam vislielāko hipotekārās kreditēšanas sabremzēšanos.

Jauno projektu m2 vidējā cena Igaunijā ir 3700 eiro, Lietuvā - 3300 eiro, bet Latvijā — 2500 eiro. Un, kaut arī Latvijā ir viszemākās nekustamo īpašumu cenas salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, daudzi potenciālie pircēji pašreizējā brīdī atsakās no šīs ieceres īstenošanas, to pamatojot ar pārāk augsto cenu, jo viņu finansiālā rocība neļauj iegādāties tādu īpašumu, kādu vēlējās. Šis faktors neattiecas tikai un vienīgi uz Latvijas vai Baltijas valstu, bet gan visas Eiropas potenciālajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem.

Ir vēl vairākas nianses, kuras ietekmē hipotekāro kredītu tirgu Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm. Proti, Latvijā ir viszemākais iedzīvotāju uzkrājumu līmenis Baltijā — 5300 eiro uz vienu iedzīvotāju, Lietuvā tie ir 7400 eiro, bet Igaunijā - 8300 eiro. Vēl viens faktors, kas ir būtisks hipotekārā kredīta saņemšanas kontekstā, ir cilvēka ienākumi, taču tajos nekādi neiekļaujas klātesošā ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kuras Latvijā joprojām, pēc A. Saukas datiem, ir salīdzinoši izplatīta parādība. Maza ietekme hipotekārā kredīta un arī visā nekustamo īpašumu segmentā ir nekustamā īpašuma nodoklim, kas Igaunijā ir tikai par zemi, nevis uz tās esošu ēku atšķirībā, piemēram, no Latvijas un Lietuvas.

Ražotāju - eksportētāju segmentā visās Baltijas valstīs ir līdzīga aina, taču lielākās atšķirības ir drīzāk vērojamas nekustamo īpašumu segmentā, kur Lietuvas prioritāte ir bijusi piesaistīt starptautiskos pakalpojumu sniedzējus, ārpakalpojumus, loģistikas centrus, un tāpēc bijis un ir liels pieprasījums pēc komercīpašumiem. Pēdējos piecos gados vairāk nekā trešdaļa no Lietuvas un Igaunijas kredītiem tika izsniegti nekustamā īpašuma objektiem un attīstītājiem. Igaunijā liels pieprasījums bijis pēc mājokļu finansējuma, un zināms uzsvars likts uz jaunuzņēmumiem, kas atsaucas arī uz kreditēšanu. Tikmēr Latvijā bija salīdzinoši maza nekustamo īpašumu attīstība. Protams, loģisks jautājums, cik ilgi Lietuvā turpināsies nekustamo īpašumu salīdzinoši straujas izaugsmes laiks, jo īpaši, ja Baltijā sāk izlīdzināties darbaspēka izmaksas. Minētais tikai norāda uz atšķirīgām ilgtermiņa attīstības vīzijām Baltijas valstu vidū. Bankas var izsniegt kredītus, ja ir kam, tātad vajadzīgi uzņēmumi, kuri vēlas aizņemties naudu, kuriem ir idejas izaugsmei un kas atbilst attīstības kritērijiem. Būtībā jautājums ir par to, kas bija pirmais — vista vai ola.

Visu interviju lasiet 11.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā ievēlēta “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja Kerli Vares, informē asociācija.

Kerli Vares ir Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā. Kerli Vares ir augstākā līmeņa vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un ekspertīzi stratēģiju izstrādē un īstenošanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Kerli Vares ir īstenojusi ievērojamas biznesa transformācijas un izaugsmes stratēģijas, ieviešot nozīmīgus projektus augstas konkurences un mainīgos tirgos.

“Finanšu nozares asociācija ir un arī turpmāk būs ciešs valsts, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmumu sabiedrotais. Asociācijai un tās biedriem kopīgi ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju, politikas veidotājiem un citām institūcijām ir aktīvi jāstrādā pie savstarpējā dialoga uzlabošanas, kā arī finanšu nozares reputācijas un uzticības stiprināšanas. Stabils un spēcīgs finanšu sektors ir pamats Latvijas ekonomikas izaugsmei un mūsdienīgai, augstas kvalitātes finanšu pakalpojumu pieejamībai mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot viņu labklājību ilgtermiņā. Finanšu nozarei ir būtiska loma, veidojot ilgtspējīgu, uz nākotnes attīstību orientētu un konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku, kas ietver arī iedzīvotāju finanšu zināšanu veicināšanu, risku vadību, sociālo atbildību un starptautisko sadarbību,” saka Kerli Vares, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja un Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī Luminor banka Baltijā uzradīja uzlabotus biznesa rezultātus, saglabājot spēcīgu likviditāti un kapitāla pozīcijas, kā arī investējot nākotnē, informē banka.

Ceturtajā ceturksnī Luminor bankas peļņa Baltijā (Latvijā, Igaunijā un Lietuvā) pirms nodokļu nomaksas bija 51,7 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vairāk nekā tādā pašā periodā 2022. gadā. Pēc jaunu nodokļu un nodevu ieviešanas Latvijā un Lietuvā Luminor bankas neto peļņa Baltijā samazinājās par 59,3%, salīdzinot ar līdzvērtīgu periodu pērn, un bija 16,4 miljoni eiro.

“Aizvadītā gada uzmanības centrā bija straujais Euribor likmju kāpums un kreditēšana. Kredītiestādēm Latvijā tika noteikta speciāla nodeva, no kuras daļa tiks izmaksāta kompensācijās hipotekārajiem kredītņēmējiem saistībā ar Euribor likmes pieaugumu. Luminor šim mērķim Latvijas valsts budžetā šī gada laikā paredz ieskaitīt vairāk nekā 25 miljonus eiro. Šogad sagaidāmas arī pozitīvas izmaiņas likumā par hipotekāro kredītu pārkreditēšanu, kas procesu padarītu vienkāršāku, ātrāku un lētāku klientiem, kā arī tiktu atcelts hipotekāro kredītu reklāmas aizliegums, kas savukārt veicinātu sabiedrības informētību un aktivizētu banku konkurenci,” norāda Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB piešķir Luminor 115 miljonu eiro finansējumu Baltijas uzņēmumu atbalstam

Db.lv, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Luminor Bank AS šodien parakstīja līgumu par 115 miljonu eiro finansējumu, lai papildus veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

EIB finansējuma apvienošana ar Luminor resursiem rada iespēju uzņēmumiem saņemt atbalstu ar labvēlīgākiem nosacījumiem vairāk nekā 332 miljonu eiro apmērā visā Baltijā.

Aizdevums ir paredzēts attīstības veicināšanai Baltijas reģionā, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam pārejai uz zaļo ekonomiku. Finansējumu varēs saņemt investīcijām, kas veicinās kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, kas atspoguļoti Baltijas valstu stratēģijās. Paredzams, ka aptuveni 85 % no EIB piešķirtā finansējuma nonāks kohēzijas reģionos, tādējādi palīdzot mazināt ienākumu atšķirības reģionos.

“Baltijas valstis ir dinamiskas un uz nākotni vērstas, tās arvien vairāk koncentrējas uz pāreju uz zaļo ekonomiku,” teica EIB viceprezidents Tomass Ostross (Thomas Östros), kurš ir atbildīgs par EIB darbību šajā reģionā. “Līdz ar to ir būtiski uzlabot piekļuvi atbilstošam finansējumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to projektu finansiālo dzīvotspēju, uzņēmumu izaugsmi un galu galā veicinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā – Lauris Mencis, AS “Swedbank” valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja, Valters Ābele, AS “Citadele banka” valdes loceklis, Dmitrijs Latiševs, AS “BluOr Bank AS” valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas “Altum” valdes locekle, kā arī Asociācijas Padomes priekšsēdētāja Ieva Tetere, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja.

“Finanšu sektors lielā mērā ir uzskatāms par visas Latvijas tautsaimniecības mugurkaulu, jo tas nodrošina finansējumu gan uzņēmumu attīstībai, gan arī palīdz uzlabot iedzīvotāju labklājību. Tāpēc būtiski ir nodrošināt ne tikai finanšu sektora stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību, bet arī veicināt sabiedrības informētību un izglītotību par savu personīgo finanšu pārvaldību. Tas sevī ietver spēju ne tikai pasargāt sevi no finanšu krāpniecības, bet arī zināšanas par iespējām ļaut saviem brīvajiem līdzekļiem pelnīt. Tādēļ arī turpmāk Asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā iestāšos par finanšu pratības stiprināšanu Latvijas sabiedrībā. Būtisks uzsvars turpmākajos gados būs arī ilgtspējas tēmas skaidrošanai, bankām turpinot būt vienam no galvenajiem virzītājspēkiem zaļās transformācijas veicināšanā,” uzsver SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 11.07.2023

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas bremzēšanai iedarbinātais Eiropas Centrālās bankas procentlikmju paaugstināšanas mehānisms samazina biznesa aktivitātes, kā arī uzņēmēju un vēl jo vairāk privātpersonu vēlmi aizņemties, vienlaikus esošajiem kredītņēmējiem sadārdzina ikmēneša maksājumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Luminor bankas valdes locekle Baltijā Kerli Vares.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.jūlija numurā lasi:

Statistika

Krītas rūpniecības apjomi eksportējošās nozarēs

Tēma

Latvijas politiskā vara ilgstoši bija un ir destruktīvu personu rokās

Politika

Darbu un rezultātu vietā – retorika un lozungi. Krišjāņa Kariņa otrās valdības vērtējums

Mežsaimniecība

Amerikāņu kalniņi maina spēles laukumu

Likumdošana

Nodokļus kontrolēs citādi

Energoefektivitāte

Dārgie energoresursi vairo interesi par ēku atjaunošanu, bet inflācija to bremzē

Komentāri

Pievienot komentāru