Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā līdz 5 procentiem gadā nevajadzētu palielināt būvdarbu izmaksas

Par to pārliecināts ēnu ekonomikas pētnieks un Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viens no iemesliem tam, ka cenām nevajadzētu pieaugt, ir tas, ka ēnu ekonomikas sastāvdaļa ir korupcija, kas arī sadārdzina būvniecības izmaksas.

Ēnu ekonomikas apjoma īpatsvars no iekšzemes kopprodukta būvniecības nozarē 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu ir samazinājies par 1,5% un veido 38,5%. Tā liecina ēnu ekonomikas pētnieku Tāļa Putniņa un A. Saukas aplēses. Ēnu ekonomikas būtiskākās izpausmes būvniecībā ir aplokšņu algu maksāšana, kam seko PVN karuseļshēmas. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars būvniecībā ir ap 38%. A. Sauka uzsver, ka ēnu ekonomikas samazināšanas iespējas negatīvi ietekmē asā konkurence būvniecībā savienojumā ar nozīmīgu būvdarbu apjoma kritumu pērn un zemās cenas dominanci publiskajos iepirkumos. Tajā pašā laikā būvniecība ir viena no nedaudzajām nozarēm, kurā vairums strādājošo uzņēmumu paši ir apņēmības pilni situāciju mainīt un pieņemt arī tādus lēmumus, kuri īstermiņā, iespējams, ne visiem uzņēmējiem ir izdevīgi.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane par vienu no būtiskākajām prioritātēm ēnu ekonomikas mazināšanā min nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu, nosakot minimālās algas līmeni. Lai to izdarītu, plānots 200 būvnieku profesijas iedalīt piecās kategorijās, katrai no tām nosakot savu minimālās algas līmeni. Metodoloģija cita starpā balstīsies arī uz 200 nozares lielāko uzņēmumu datiem par darbinieku atalgojumu.

Visu rakstu Plāno noteikt minimālo algu būvniecībā lasiet 19. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra