Daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītājs AS Tower Construction Management vēl aizvien ir neizpratnē, kāpēc Rīgas pilsētas būvvalde turpina kavēt ēkas nodošanu ekspluatācijā un uzsver, ka pārmetumi ir nepamatoti, un ēka ir droša.

8.novembrī plkst.15 plānota iesaistīto pušu - Rīgas domes, pilsētas būvvaldes un attīstītāju - sanāksme, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar augstceltņu nodošanu ekspluatācijā.

«Lūdzam ierēdņus apzināties, ka katrs mēnesis, ko būvvaldes iedomu dēļ pavadām, nenododot ēku ekspluatācijā, mums izmaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro,» uzsver AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

Viņš gatavs atspēkot četrus būtiskākos aizrādījumus: par ēkas ekspertīzi, par ūdens iekļūšanu ēkas pazemes stāvos, par sadzīves kanalizācijas sistēmu un par lietus ūdens kanalizācijas sistēmu.

«Pirmkārt, mums katram, pilnīgi katram stāvam ir inženieru grupas apstiprināti nozīmīgāko konstrukciju akti, kas pierāda nesošo konstrukciju atbilstību. Būvvaldes vadītāja izteiktie aizrādījumi ir neprofesionāli, apliecinot, ka viņš nav pazīstams ar pasaulē vispārpieņemtu ekspertīzes veikšanas metodoloģiju. Tās ietvaros eksperti izlases kārtībā veica urbumus nesošajās konstrukcijās visā ēkā. Pēcāk laboratorijās šie paraugi tika pārbaudīti un atzīti par kvalitatīviem, atbilstošiem būvnormatīviem. Tas norāda, ka ekspertu pozitīvais atzinums par konstrukciju izbūvēšanu atbilstoši būvprojektā paredzētajiem risinājumiem un to, ka ēka ir droša turpmākai ekspluatācijai, ir patiess,» norāda A. Neguliners.

"Zaļā koridora" ieviešana ir ļāvusi lielo objektu attīstītājiem Rīgā izsniegt būvatļaujas 14 dienu laikā, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Tas panākts, Rīgas pilsētas būvvaldei veicot grozījumus iekšējos noteikumos, turpmāk paredzot būvatļaujas izsniegšanu jaunu 3. grupas ēku un otrās grupas daudzdzīvokļu dzīvojamu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai 14 dienu laikā.

Lai veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību un padarītu galvaspilsētu pievilcīgāku investīciju piesaistei, Rīgas pilsētas būvvaldē no 2020. gada novembra sākuma ieviesta atvieglota saskaņošanas kārtība (saukta arī par būvniecības Zaļo koridoru) jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai.

Tas nozīmē, ka attīstītāji, kuru būvniecības ieceres atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, var rēķināties ar iestādes lēmumu un būvatļaujas izsniegšanu ievērojami īsākos termiņos, nekā to nosaka normatīvie akti.

Lai Latvijas galvaspilsētā attīstītu uzņēmējdarbībai pievilcīgāku vidi un piesaistītu investorus, Rīgas pilsētas būvvaldē izveidots “zaļais koridors” būvniecības ieceru ātrākai saskaņošanai, informē Rīgas domē.

““Zaļā koridora” principa ieviešana ir būtisks solis paradigmas maiņai būvniecībā, kur Būvvalde būvniecības procesā būs nevis šķērslis, bet tieši palīgs uzņēmējiem. Mazinot birokrātiju un atvieglojot nosacījumus būvatļaujas saņemšanai, dodam investoriem signālu, ka esam gatavi piesaistīt investīcijas Rīgai. Jebkurš solis, kas saistīts ar pilsētvidi un attīstību, ir cieši saistīts ar Būvvaldi. Tāpēc jāturpina darbs, lai padarītu Būvvaldes pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem kvalitatīvākus un ieviest lietotājiem draudzīgākus risinājumus,” Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lai ieviestu šādu “zaļo koridoru”, Būvvaldē no novembra sākuma būtiski atvieglota saskaņošanas kārtība jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai. Ieviestās izmaiņas paredz samazināt arī būvniecības dokumentācijas kopējo saskaņošanas laiku.

Rīgas pilsētas būvvalde aicina uzņēmējus saskaņot vasaras kafejnīcu risinājumus savlaicīgi.

Iesniedzot vasaras kafejnīcu risinājumu projektu līdz 1. martam, būvvalde nodrošinās dokumentācijas izskatīšanu paātrinātā kārtībā - 10 darba dienu laikā, informē Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Saskaņā ar Rīgas domes 26.11.2013. saistošo noteikumu Nr. 198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" 36. punktu, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu vietas risinājuma projekts iesniegts no 1. janvāra līdz 1. martam, Rīgas pilsētas būvvalde lēmumu saskaņot vai atteikt saskaņot projektu pieņem 10 darba dienu laikā.

Savukārt, ja tirdzniecības vietas risinājuma projekts iesniegts pēc 1. marta, iestāde nodrošina projekta izskatīšanu pēc standarta kārtības - mēneša laikā.

Vairāk nekā 200 miljonus eiro vērtā daudzfunkcionālā kompleksa Z Towers attīstītāji pieļauj, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā.

Z Towers attīstītāji vērsušies Valsts policijā (VP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) par apzinātu ēkas nodošanas ekspluatācijā kavēšanu, Db.lv informē attīstītāja AS Tower Construction Management komercdirektors Andžejs Neguliners.

«Esam nosūtījuši oficiālu vēstuli Valsts policijai un KNAB, pieļaujot varbūtību, ka kāda amatpersona vai to kopums, pārkāpjot savas pilnvaras, apzināti kavē ēkas nodošanu ekspluatācijā. Šāda rīcība ir pretlikumīga, un mēs esam darījuši un arī turpmāk darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu nodokļu maksātāju un starptautisko investoru likumiskās tiesības un intereses,» norāda A.Neguliners.

Ugunsgrēkā cietušajam, nelikumīgajam hostelim Rīgā, Merķeļa ielā 8, pilnībā pārtraukta ekspluatācija, kā arī vēl 25 hosteļiem pilsētā pārbaudēs atklāti dažādi ekspluatācijas pārkāpumi, informē Rīgas dome.

Rīgas pilsētas Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Belkovskis norādīja, ka sākotnēji Merķeļa ielā 8 eksperti plānojuši pārtraukt ekspluatāciju tikai 5. un 6.stāvam, bet pēc detalizētas pārbaudes pieņemts lēmums ekspluatāciju pārtraukt pilnībā un īpašniekam uzdots ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā veikt bojāto konstrukciju konservēšanu un sniegt skaidru plānu par ēkas tālāko nākotni.

Tostarp, atkārtoti apsekojot ēku pēc norādījumu došanas, secināts, ka norādes netiek pildītas un ēkā atrodas cilvēki. Kā arī apsekošanas laikā īpašuma iekšpagalmā konstatēts vēl viens patvaļīgi iekārtots hostelis.

BVKB: Trūkst pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju 

Uzraugošajām iestādēm nav pietiekamu pilnvaru, lai ierobežotu ēku nelegālu ekspluatāciju, trešdien...

Kopumā Rīgā apzināti un apsekoti 53 hosteļi, 28 no tiem nekādi pārkāpumi nav konstatēti, bet pārējos eksperti uzdevuši vai nu pilnībā vai daļēji slēgt telpas, vai veikt patvaļīgas būvniecības seku novēršanu. Tostarp Būvvalde, sadarbojoties ar pašvaldības policiju, veic preventīvas pārbaudes, lai sekotu līdzi norādījumu izpildei. Paralēli tiek apsekotas arī citas ēkas, kurās iepriekš konstatēti līdzīgi pārkāpumi.

Lai spētu preventīvi novērst potenciālās bīstamības situācijas, Būvvalde aicinājusi Valsts Ugunsdzēsības un drošības dienestu parakstīt sadarbības memorandu, kurā vienotos par operatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību turpmāk.

Tāpat Būvvalde ir vienojusies ar Rīgas pašvaldības policiju par piekļuvi policijas elektronisko notikumu žurnālam, lai varētu preventīvi sekot līdzi policijas pārbaudēm un pēc nepieciešamības sniegt palīdzību, lai apturētu kāda objekta darbību.

Saistībā ar normatīvo regulējumu un tā efektīvu piemērošanu, kas ļautu kontrolējošajām iestādēm piespiedu kārtā nekavējoties apturēt telpu ekspluatāciju, ir notikušas tikšanās ar Ekonomikas ministriju. Šajās tikšanās un darba grupas rezultātā sāktas sarunas gan par hosteļu definīcijas precizēšanu, gan par starpinstitucionālas sadarbības veicināšanu.

"Lai šajā situācijā mēs piedzīvotu pozitīvas pārmaiņas, pašvaldības iestādēm ir nepieciešams arī politiskais atbalsts, tāpēc Rīgas pašvaldības iestāžu apkopotos secinājumus un priekšlikumus no domes vadības puses virzīsim Saeimas darba dienaskārtībā. Tāpat arī nepieciešama politiska iniciatīva pašvaldības saimniecības iekšienē attiecībā uz dzīvojamā fonda kvalitātes un stāvokļa apzināšanu - te ir lieli izaicinājumi un ir jāsagatavo precīzs plāns, kā pakāpeniski sakārtot Rīgas dzīvojamo fondu un pilnvērtīgi attīstīt mājokļu tirgu," sacīja vicemēre Linda Ozola.

Jau ziņots, ka 28.aprīlī ugunsgrēkā nelikumīgajā hostelī Merķeļa ielā 8 gāja bojā astoņi cilvēki. Glābēji evakuēja 24 cilvēkus. Kopš 29.aprīļa Rīgā ir notikuši reidi, kuru laikā apsekoti 34 hosteļi, no kuriem 14 telpās ir konstatēta patvaļīga ekspluatācija.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Degvielas mazumtirgotājs "Kool Latvija" plāno būvēt degvielas uzpildes staciju Berģos, Rīgā, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas pilsētas būvvaldē.

Rīgas pilsētas būvvaldē uzņēmumam izsniegta būvatļauja.

"Kool Latvija" pārstāve Inna Bērziņa apstiprināja, ka "Kool Latvija" Rīgas pilsētas būvvaldē ir saskaņojis projektēšanas ieceri minimālajā stadijā par objekta izbūvi Brīvības gatvē 435, iepretī Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.

Viņa skaidroja, ka šajā stadijā uzņēmumam ir nepieciešams saņemt tehniskos noteikumus no valsts un pašvaldības iestādēm un inženiertīklu turētājiem, tāpēc plašāka informācija par plānotajām investīcijām un projekta pabeigšanas termiņiem vēl nav pieejama.

Jau ziņots, ka uzņēmums "Kool Latvija" reģistrēts 2016.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,24 miljoni eiro.

Pēc "Firmas.lv" datiem, "Kool Latvija" ir 10 īpašnieku - no tiem "BaltCap izaugsmes fondam" pieder 29,57% kapitāldaļu, bet fondam "ZGI-3", kurā investējusi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", pieder 16,13%. Vēl 18,28% kompānijas kapitāldaļu pieder AS "MEE invest", bet 16,13% daļu īpašniece ir AS "Simamore", kas pieder Igaunijā reģistrētajam advokātu birojam "Advokaadiburoo Primus". Pa 3,23% kapitāldaļu pieder Denisam Kairānam, Kasparam Feldmanim, Sandim Šteinam un SIA "Arcade Invest", bet SIA "Duso" pieder 1,61%.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Rīgas dome šodien deva atļauju rīkot apbūves tiesību izsoli ar mērķi atrasts panorāmas rata būvnieku Raņķa dambī, Uzvaras parkā, atbildīgajām amatpersonām norādot, ka pēc būvniecības atļaujas izsniegšanas būvvalde varēs rosināt sabiedrisko apspriedi.

Plānots, ka tagad Rīgas domes Īpašuma departaments organizēs apbūves tiesību izsoli. Tai tiks nodots 5700 kvadrātmetrus liels zemesgabals Raņķa dambja un Slokas ielas stūrī. Piedalīties izsolē varēs ikviens interesents un apbūves tiesības tiks piedāvātas uz 30 gadiem.

Kā pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvis Ernests Saulītis, būvniecības laikā, visticamāk, būs nepieciešams nocirst trīs kokus un dome paredz par pienākumu noteikt, ka katra koka vietā būs jāiestāda trīs dižstādi.

Par panorāmas rata būvniecību Rīgā ir diskutēts vairākkārt un dažādi investori to vēlējušies izvietot, piemēram, Esplanādē, Vecrīgā un citviet, norādīja Saulītis.

Covid-19 dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā Rīgas pilsētas būvvalde atļaus veikt iepriekš iegādātu preču izsniegšanu speciāli šim mērķim paredzētos punktos ārpus lielo tirdzniecības centru telpām, neprasot komersantiem saskaņojumu šādu darbību veikšanai.

Patlaban ir noteikti ierobežojumi tirdzniecības centru, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbībā. Paredzot un saprotot tirgotāju vajadzības, Būvvalde izvērtējusi esošo situāciju, nosakot, ka uz esošo ierobežojumu laiku, veicot iepriekš iegādātu preču izsniegšanu no arhitektoniski noformētiem preču izsniegšanas punktiem ārpus tirdzniecības centru telpām, Būvvaldes saskaņojums šādu darbību veikšanai nebūs nepieciešams.

Rīgas tirdzniecības centri pārceļas uz ārtelpām 

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti...

Būvvalde vienlaikus norāda, ka, ierīkojot šādus preču izsniegšanas punktus, jāievēro Ministru kabineta 19.09.2014. noteikumu Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 1. pielikumā noteiktās pirmās grupas būves apjoma prasības, proti, šādas būves apbūves laukums nedrīkst pārsniegt 25 kvadrātmetrus (rūpnieciski ražotām būvēm – 60 kvadrātmetrus).

Pēc minēto ierobežojumu beigām teritorija no šādā kārtībā izvietotiem elementiem būs jāatbrīvo vai elementu novietošana jāsaskaņo normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību – lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām.

Rīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu (TIAN) pielikumā “Tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku lodžiju aizstiklošanas risinājumi” ir pieejami sērijveida dzīvojamo ēku (103., 104., 119., 464., 467. un 602. sēriju) lodžiju aizstiklošanas arhitektoniskās skices ēku vienota vizuālā koptēla nodrošināšanai. Vienojoties Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā, sērijveida dzīvojamās ēkas kopīpašnieki var izvēlēties TIAN piedāvāto skici vai izstrādāt individuālu ēkas lodžiju aizstiklošanas risinājumu.

Pirmajā gadījumā nav jāizstrādā būvniecības dokumentācija un ar iesniegumu nav jāvēršas Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (PAD). Otrajā gadījumā ir jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādās ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici, kura jāsaskaņo RD PAD, iesniedzot paskaidrojumu rakstu ēkas daļas atjaunošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Abos gadījumos katrs dzīvokļa īpašnieks var veikt savas lodžijas aizstiklošanu sev vēlamā laikā. Tāpat iespējams izmantot būvvaldē iepriekš saskaņotu ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes aizstiklojuma skici. Šajā gadījumā pēc informācijas jāvēršas pie ēkas apsaimniekotāja vai PAD.

Ja vēlaties pārdot savu dzīvokli, pārliecinieties, vai visas pārbūves ir saskaņotas. Meklējot pircēju, nesaskaņota pārbūve var būt šķērslis ātrai īpašuma pārdošanai.

Jebkuras pārbūves gadījumā dzīvokļa īpašnieka rīcībā obligāti ir jābūt aktuālai (kas atbilst reālajai situācijai) telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietai un visām pārbūvēm ir jābūt saskaņotām būvvaldē. Ir svarīgi zināt, kāda veida - nesošās vai nenesošās - ir sienas, kuras vēlas pārbūvēt. Tikpat svarīgi ir arī tas vai telpas atrodas vēsturiskā centra ēkā un vai ēka nav kultūrvēsturisks piemineklis.

Pēdējā laikā sevišķi bieži novērojam, ka par šķērsli veiksmīgai īpašuma pārdošanas darījuma kārtošanai kļūst nelikumīga pārbūve. Tie nav tikai daži atsevišķi gadījumi. Nu jau tā kļūst par ikdienu. Dzīvokļa īpašnieki kaut ko ir pārbūvējuši vai pārplānojuši, bet nav parūpējušies izmaiņas noformēt oficiāli. Vēloties nekustamo īpašumu pārdot, ja pircējam darījuma nokārtošanai ir nepieciešams hipotekārais kredīts, tad obligāti ir jāveic īpašuma vērtējums. Vērtētājs fiksē nekustamā īpašuma reālo tehnisko stāvokli, un tad arī atklājas nelikumīgā būvniecība. Šādos gadījumos bankas ļoti bieži atsaka kredītu vai nosaka pircējam pienākumu legalizēt veiktās izmaiņas. Bieži vien to ātri un vienkārši izdarīt ir neiespējami, jo process prasa gan laiku, gan naudu. Tad jāmeklē pircējs, kuram īpašuma iegādei nav nepieciešams kredīts un kurš saprot, ka būs jāsaskaņo pārbūves.

Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Andrejsalā esošā restorāna "Koya" darbību, apstiprināja pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Restorāna ekspluatācija ir apturēta, jo būve nebija nodota ekspluatācijā.

Kā skaidroja Butāns, būvvalde veica plānoto apsekošanu un konstatēja, ka restorāna ēka tiek ekspluatēta. Tādēļ uzņēmumam vēlreiz liegts šo ēku ekspluatēt, tā ir norobežota ar lentām un izvietoti paziņojumi, ka ēkas ekspluatācija ir liegta.

Restorāna "Koya" līdzīpašnieks Māris Kreilis sacīja, ka viņam nav zināms par būvvaldes lēmumu slēgt restorānu. Vienlaikus Kreilis atzina, ka restorāns darbojas ēkā, kura nav nodota ekspluatācijā.

"Tā ir tiesa, jo iepriekšējie īpašnieki nebija visu sakārtojuši. Tagad mēs strādājam pie ēkas nodošanas ekspluatācijā, tas jau ir procesā," sacīja Kreilis.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) iepirkumā Dailes teātra teritorijas attīstībai par uzvarētāju atzīts SIA “Kvinta BCL”, ar ko tiek slēgts līgums par 1 495 009,46 eiro bez PVN.

Dailes teātra priekšlaukums tiks sakārtots, īstenojot metu konkursā uzvarējušo arhitektu “MADE arhitekti” ieceri. Būvdarbus plānots uzsākt šoruden un pabeigt līdz 2022. gada rudenim, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Skvērs pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums. Teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir VNĪ pārvaldībā, bet atlikusī daļa Brīvības ielas pusē – no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā. Projekta rezultātā teātra priekšlaukums kļūs pieejams pilsētniekiem, nodrošinot augstvērtīgu publiskās telpas kvalitāti un paplašinot teritorijas zaļo zonu – tiks iestādīti jauni koki, ierīkoti soliņi un laternas, radot vēl vienu sakārtotu vietu iedzīvotāju labsajūtai. Iniciatīvu projekta kopējai īstenošanai uzņēmies VNĪ.

Rīgā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieki lūguši Rīgas domei par vairāk nekā gadu pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019. gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredz, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital".

Savulaik Rīgā, Kalnciema un Melnsila ielu krustojumā iecerētās mākslas telpas vietā plāno būvēt tirdzniecības centru, liecina zemesgabala īpašnieka SIA "Burdeks" Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegtais koku ciršanas pieprasījums.

Rīgas pilsētas būvvalde līdz 24.februārim ir izziņojusi publisko apspriešanu koku ciršanai Rīgā, Kalnciema ielā 38. Zemesgabals atrodas apbūves aizsardzības teritorijā "Āgenskalns" un jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā, kur atļauta tirdzniecības un pakalpojumu objektu izvietošana.

Plānotās tirdzniecības ēkas un autostāvvietas izbūves dēļ iecerēts Kalnciema ielā 38 nocirst četras liepas, divas ošlapu kļavas un Melnsila ielas sarkanajās līnijās - četras liepas. Paredzēts nocirst arī četrus kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem.

Kā ziņots, uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns pirms dažiem gadiem iegādājās īpašumu Kalnciema ielā 36/38, kas pazīstams kā kādreizējās velosipēdu fabrikas "Omega" teritorija. Gandrīz 0,8 hektāru lielajā gruntsgabalā bija iecerēts izbūvēt ēkas jaunam mākslas centram, lai uz šo vietu pārceltu mākslas salonu, kas atrodas Mūkusalas ielā. 2015.gada sākumā tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās trīs arhitektu biroji.

Rīgā līdz pat oktobra beigām uzņēmēji tiks atbrīvoti no nodevas par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, turklāt galdiņus un krēslus turpmāk varēs ierīkot arī pie citām publiskas lietošanas telpām, piemēram, ziedu veikaliem un tamlīdzīgi.

Naudas summa, kuru pašvaldība šogad neiekasēs līdz ar nodevas atcelšanu, tiek lēsta aptuveni 500 000 eiro apjomā. Pašvaldībā norāda, ka sakarā ar ārkārtējo situāciju un pārvietošanās ierobežojumiem ir ļoti būtiski samazinājusies iedzīvotāju un tūristu plūsma pilsētā, kas tieši ietekmē tādas nozares jomas kā ēdināšanas bizness.

Restorānu nozarei galvenie gadalaiki, kas nes peļņu, ir tieši vasara un arī pavasara saulainās dienas, tādēļ ir nepieciešami uzņēmēju atbalsta pasākumi, piemēram, atvieglot nepieciešamās ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanas kārtību, norādīja vietvarā. Līdz ar to pieņemts lēmums uz laiku apturēt nodevas iekasēšanu par ielu tirdzniecību sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai un par ielu tirdzniecību publiskās vietās.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku veiktajā ekspertīzē secināts, ka Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijā nav vainojams dzelzsbetona sastāvs vai nepietiekama cietība, aģentūru LETA informēja Liepājas pilsētas pašvaldībā.

Projektā paredzētā betona stiprība atbilda un pat pārsniedza noteikto, informēja pašvaldībā. Pašlaik turpinās izstrādātā būvprojekta ekspertīze, kā arī Valsts policijas uzsāktā izmeklēšana.

Otrdienas, 8.augusta, rītā izbūvēta viena no četrām iecerētajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apvedlīnijām. Šie cauruļvadi novadīs pilsētas notekūdeņus garām sabrukušajam rezervuāram uz nākamo attīrīšanas posmu esošo izvietoto sūkņu vietā.

Kā ziņots, svētdienas, 23.jūlija, pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

Savukārt 31.jūlijā, vairāk nekā nedēļu pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtas avārijas, Liepājas būvvalde esot paziņojusi, ka problēmas konstatētas arī otrai priekšattīrīšanas rezervuāra sekcijai. Kopumā priekšattīrīšanas notekūdeņu baseinam ir divas sekcijas, no kurām viena sagruva 23.jūlija pievakarē, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā. Pēc tās Liepājas būvvalde apsekojusi arī otru sekciju, secinot, ka būve ir kritiskā stāvoklī un vismaz pagaidām to izmantot nedrīkst.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pabeiguši darbu pie Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizēt kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērst neskaidrības likuma piemērošanā.

Likuma grozījumi paredz noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – tiks noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējumu plānots papildināt ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību, nosaka likuma grozījumi.

Patlaban likumā nav stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi pašreizējais regulējums būtiski sarežģī būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likumprojekta anotācijā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) atzinīgi novērtē Saeimā pieņemtos Būvniecības likuma grozījumus, kas stājās spēkā šī gada 19. maijā. Galvenās izmaiņas ietver klusēšanas - piekrišanas principu, kas padarīs efektīvāku būvprojektu apstiprināšanas procesu būvvaldē, un atsevišķa tiesas lēmuma nepieciešamību būvdarbu apturēšanai gadījumā, ja būvatļauja tiek apstrīdēta, norāda NĪAA.

Tomēr, lai klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips sāktu darboties praksē, Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi, precizējot gadījumus, kuros principu varēs piemērot. Nozare aicina ar noteikumu izstrādi nekavēties, lai pēc iespējas drīzāk likuma grozījumi radītu pozitīvu ietekmi būvniecībā.

Viens no pieņemtajiem Būvniecības likuma grozījumiem – klusēšanas - piekrišanas jeb noklusējuma princips – vērsts uz to, lai izvairītos no administratīvajiem šķēršļiem būvniecības projekta apstiprināšanas laikā. Grozījumi norāda – ja būvvalde noteiktajā termiņā nepieņem lēmumu par būvprojektu, tiek uzskatīts, ka pieņemts iesniedzējam labvēlīgs lēmums. Tādējādi plānots novērst situācijas, kurās būvprojekta apstiprināšana iekavējas uz nenoteiktu laiku, nepamatoti kavējot būvniecības procesu. Pieņemtajā likumā noteikts, ka Ministru kabinetam vēl jāizstrādā noteikumi par to, kādos gadījumos šo principu var piemērot.

Nolemts samazināt topošā Liepājas cietuma divu ēku - atklātā cietuma ēkas un administrācijas ēkas - un teritorijas ap ēkām būvapjomu, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Pēc ministrijas paustā, izmaiņas būvprojektā paredz "samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas, saglabājot ēkas drošības prasības". Pašlaik jaunā Liepājas cietuma būvniecība notiekot pēc plānotā grafika.

Apstiprinātais būvprojekts paredz administrācijas ēkā samazināt koplietošanas platību un samazināt darbinieku kabinetu skaitu. Sākotnējā ēkas būvprojekta platība bija 2906 kvadrātmetru (m²), bet tagad - 1803 m².

Atklātā cietuma ēkā paredzēts atteikties no šautuves būves, tādējādi samazinot ēku par vienu stāvu, kā arī no atsevišķām darbinieku telpām. Sākotnējā atklātā cietuma ēkas būvprojekta platība bija 1715 m², tagad - 752 m². Kopējais ieslodzīto skaits, kuru varēs izvietot šajā ēkā, palikšot nemainīgs un būs 50 cilvēki.

Rīgas dome šodien atteica Pārdaugavā, Kalnciema ielā 2B un Raņķa dambī 14, esošo graustu īpašnieku lūgumam pagarināt nama sakārtošanas termiņus.

2018.gadā, naktī uz 25.novembri, ēkā Kalnciema ielā 2B izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanas darbi turpinājās vairākas dienas. 2019.gada janvārī Rīgas dome apstiprināja ēkas sakārtošanas darbu grafiku, kas paredzēja, ka ēkas konservācijas darbiem pilnībā jābūt pabeigtiem piecu mēnešu laikā - līdz 1.jūlijam. Taču nams joprojām nav sakārtots.

Ēkas Kalnciema ielā īpašnieks kopš pērnā gada 18.septembra pastarpināti caur SIA "NC K2B" un vēl vienu Latvijas firmu ir igauņu uzņēmums "Tradesman EU", kura juridiskā adrese reģistrēta Igaunijas nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas un finansēšanas kompānijas "Novira Capital" biroju ēkā "Novira Plaza", Tallinā. Savukārt ēku Raņķa dambī nopirkusi SIA "NC K2A", kas pieder pašai "Novira Capital". Abas ēkas kopā veido namu ansambli, kurš pēc būtības pieder savstarpēji saistītiem uzņēmumiem.

No Rīgas Viļņas virzienā aizceļo miljonu eiro vērtas investīcijas, jo uzņēmējs saskaita nepieciešamās būvniecības atļaujas un tam patērējamo laiku Rīgā. 27 atļaujas un vismaz gads līdz būvniecības uzsākšanai bija iemesls izvēlēties citu pilsētu un valsti. Kāpēc Rīga zaudē investorus būvniecības atļauju dēļ?

No 1. janvāra Rīgā ir sākusi darboties jaunā Būvniecības informācijas sistēma (BIS), vairums projektētāju, būvnieku, pat Rīgas būvvalde slavē jauno sistēmu – strādāt esot daudz vieglāk, strīdi faktiski nav iespējami, jo viss ir elektroniski reģistrēts, un tomēr pusgads līdz ieiešanai būvlaukumā ir labākais termiņš, vēlāk atklājas, ka gadījies arī gads, bet kādam – pusotrs.

"Rīgas būvvalde skatās stingri, un kā tad neskatīsies! Viens no viņiem ir uz apsūdzēto sola. Skatās pamatoti un izvērtē stingri. Ja viss ir kārtībā un projekts ir labi sagatavots, tad problēmu nav un atbildes ir laikā. Seši mēneši līdz būvēšanai ir izcili labs laiks, kas Rīgā ir jāpatērē, lai projektu sagatavotu labi un saņemtu visas atļaujas," žurnālam "Dienas Bizness" anonīmi savu viedokli atklāja liela namu būves un projektēšanas inženieru uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.