«Zinu no neoficiālas informācijas, kas cirkulē būvniecības tirgū, ka ir uzņēmumi, kas lēto darbaspēku ieveduši tieši finansiālu apsvērumu dēļ un pēc tam no tā atteikušies,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieks Edijs Purmalis.

«Bijis tā, ka tiek ievesti viesstrādnieki - no bijušajām padomju republikām, no Austrumeiropas. Diemžēl šo viesstrādnieku izpratne par darba ražīgumu, kvalitāti un attieksmi pret darbu pārāk atšķiras no Latvijā ierastās darba kultūras. Rezultātā sanāk tā, ka lētais darbaspēks nemaz nav lēts, bet izmaksā pat dārgāk, jo strādā neefektīvi,» skaidrojis uzņēmuma pārstāvis.

Jautāts, vai piekrīt, ka būvniecība ir viena no nozarēm, kurā ēnu ekonomika ir visizteiktākā, viņš atbildējis: «Domāju, ka tas ir novecojis stereotips. Pēdējos pāris gados tieši būvniecībai pievērsta liela uzmanība, Valsts darba inspekcija daudzas pārbaudes veikusi, un pelēkās naudas aprite būvniecībā, visticamāk, sarukusi.»

«Kopumā par būvniecības nozari runājot, nav jau arī dūmu bez uguns. Pēc statistikas vidējā bruto alga būvniecībā ir ap 450 latiem. Mūsu uzņēmumā ir gandrīz divas reizes lielāka vidējā bruto alga. Vajadzētu būt tā, ka pie SIA Arčers vārtiem stāv strādātgribētāju rinda. Diemžēl, izsludinot konkursu, darbiniekus nevaram atrast. Reāli, uz rokas dažādos būvniecības uzņēmumos strādājošie saņem vienādi, jautājums tikai, kurš uzņēmums maksā nodokļus, kurš nodokļus nemaksā. Pastāv negodīga konkurence, savukārt valsts neredz vai izliekas neredzam, ka būvniecībā šī negodīgās konkurences problēma ir ļoti aktuāla,» Dienai skaidrojis E. Purmalis.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra