Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Viņš piebilst, ka jo īpašāku šo pieredzi padara fakts, ka koka būvniecība Eiropā un citur pasaulē kļūst aizvien pieprasītāka. Turklāt, Latvijas likumdošana kopš 2017.gada 1.maija pieļauj būvēt līdz 18 metriem augstas koka ēkas.

Arī vērtējot pēc sarežģītības skalas, Rīgas Doma baznīcas torņa restaurācija noteikti ir ierindojama pie augstas grūtības pakāpes objektiem, kas saistīts ar restaurācijas objekta novietojumu un konstrukcijas īpatnībām, norāda . Doma torņa nesošās konstrukcijas ir veidotas no simtgadīga koka, un šo konstrukciju tehniskā stāvokļa novērtēšana, kā arī bojāto vietu protezēšana ir gan tehnoloģiski sarežģīts, gan atbildīgs process, kurš ir veikts ļoti profesionāli, nodrošinot tornim vēl vismaz 200 gadu dzīves ciklu.

Torņa pārbūves projektētājs: SIA Būvubženieru konsultāciju birojs, pasūtītājs: Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, būvētājs: SIA Arčers, autori: arhitekti Juris Poga, Ilva Asmusa, Lauris Birznieks, Renārs Putniņš un Anda Ābele, arhitektoniski mākslinieciskā izpēte- Dr.art. Elita Grosmane, inženieris Aldis Grasmanis, restaurators: Eduards Krilovs, būvgaldniecības izstrādājumu restaurators –meistars, Andris Kļavenieks - vitrāžu restaurācijas speciālists– meistars, Ģirts Bērziņš- metāla izstrādājumu restaurators– speciālists, Aida Podziņa - polihromā koka restauratore– vecmeistare, Gunita Čakare - stājglezniecības restauratore– vecmeistare, Dmitrijs Laščetko - stājglezniecības restaurators, J. V. Platais- būvmākslas mantojuma restaurators – būvinženieris.

Nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā. 

Tradicionāli Gada balva Rīgas arhitektūrā tiek pasniegta oktobra pirmajā pirmdienā - Pasaules Arhitektūras dienā, kas šogad tiks atzīmēta 2.oktobrī.

LASI VĒL: 

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti
FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā - nams Jāņa ielā 18
FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā - nams Sporta ielā 11
FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saeimas komisiju ēka
FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – īres nami Krāsotāju ielā 28
FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Ģertrūdes ielā 121

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra