Jaunākais izdevums

Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla kompānija Lords LB Asset Management Preses nama teritorijā plāno attīstīt biroju un cita rakstura komerciālo apbūvi, aģentūru BNS Lietuvā informēja kompānijas pārstāvis Vitauts Matulevičs.

Viņš norādīja, ka investoru nopirktajā 5,8 hektāru teritorijā ir iespējams attīstīt komercīpašumus vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru platībā. Plašāku informāciju Lords LB Asset Management sola sniegt nākamnedēļ.

Matulevičs arī atzīmēja, ka pagaidām investori vēl nav izlēmuši, ko iesākt ar esošo Preses nama ēku - nojaukt to, vai pārbūvēt.

«Teritorijas attīstību plānots sākt pēc iespējas ātrāk, » piebilda Matulevičs.

DB jau vēstīja, ka Latvijas kuģniecības meitassabiedrība SIA LASCO Investment par 16,8 miljoniem eiro pārdevusi Preses nama ēku Rīgā, Balasta dambī SIA PN Project, kuru pārvalda Lords LB Asset Management.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Arhitekts par Preses nama attīstības idejām: Tas ir totāls nonsenss

Monta Glumane, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē, kurā tika izskatīts detālplānojums Preses nama teritorijai, Balasta dambī 2, bija dzirdama viedokļu daudzveidība.

Preses namu plānots pārbūvēt par viesnīcu, konferenču centru un daudzfunkcionālu centru, kurā ietilps tirdzniecības, ēdināšanas un atpūtas zonas. Pirmo starptautiskās ķēdes «Holiday Inn» viesnīcu Latvijā plānots atvērt 2022.gada septembrī. Pirmo plānojuma posmu paredzēts īstenot līdz 2021.gada beigām, bet tuvāko desmit gadu laikā teritorijā plānots uzbūvēt vēl vairākas augstceltnes.

Kā norāda Rīgas pilsētas arhitekta biroja direktors un pilsētas arhitekts Gvido Princis, šis ir pilsētai nozīmīgs projekts. «Par to domāts jau desmit vai pat padsmit gadus. Projekts ir nonācis tik tālu, ka ir reāls pasūtītājs un investors.»

Projekta pasūtītājs ir SIA «PN Project», detālplānojuma autors - SIA «Grupa 93», bet konceptuālās skices autors - SIA «ARHIS arhitekti» ar arhitektu Andri Kronbergu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā Latvijā par lielu problēmu var kļūt gausais veco namu renovācijas process, kas, piemēram, Lietuvā notiek daudz raitāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons.

Viņš informēja, ka "Civinity Latvia" grupā esošajos uzņēmumos šobrīd norit darbi pie četru ēku siltināšanas Jūrmalā un vienas Rīgā. Salīdzinājumam, Kauņā dažādos renovācijas projektu posmos ir 32 "Civinity" apsaimniekotie nami, Klaipēdā - 25, un Palangā - seši.

"Latvijā šis process tiešām notiek salīdzinoši lēni, tādēļ ir nepieciešama lielāka dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Ja mēs tā rupji rēķinām, tad renovētu un nerenovētu namu iedzīvotājiem pat būtiski neatšķiras ikmēneša maksājumi, jo renovētos namos praktiski uz pusi samazinās maksa par apkuri. Pēc šiem pieciem septiņiem gadiem, kad renovācijas projekta izmaksas ir segtas, ikmēneša maksājums samazinās. Savukārt renovētu īpašumu vērtība pieaug būtiski," skaidroja Bakštons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hausmaster un Latvijas lifts-Šindlers vērsušies KNAB un Valsts policijā

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namu apsaimniekošanas uzņēmums AS «Hausmaster» un liftu ražotājs AS «Latvijas lifts-Šindlers» vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar lūgumu izvērtēt SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» liftu iepirkumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums.

Tāpat «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums nosūtīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), Rīgas domes priekšsēdētājam Dainim Turlajam (GKR) un Lietuvas vēstniekam Latvijā Artūram Žurauskim.

Iesniegumā norādīts, ka «Hausmaster» kopā ar «Latvijas lifts-Šindlers» piedalījās «Rīgas namu pārvaldnieka» organizētajā konkursā «Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana». Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» piedāvājumu, noraidīti un konkurss izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai cietīs tikai "zemes baroni"?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, zvērināts advokāts, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2021. gada 25. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Gan likuma pieņemšanas gaitā, gan publiskajā telpā izskanējuši pretrunīgi viedokļi par to, ka šis likums rada pārmērīgas priekšrocības vai nu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, vai zemes īpašniekiem zem šādām ēkām, kas dažkārt tiek dēvēti arī par "zemes baroniem".

Nepretendējot atrisināt šo diskusiju starp dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku interešu atbalstītājiem un aizstāvjiem, vēlos pakavēties tikai pie vienas būtiskas normas jaunajā likumā. Saskaņā ar 5. panta ceturto daļu tieši pašvaldība pieņems lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanu. Proti, tieši pašvaldība būs tā, kas noteiks tā zemesgabala platību, kuru daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki izpirkšanas rezultātā iegūs savā īpašumā pēc piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir ļoti liela konkurence namu apsaimniekošanas tirgū un pašlaik ir redzami daudzi jauni, nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri rada lielu konkurenci esošajiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity Group" valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene.

"Konkurence izpaužas arī par cenām. Taču te nu iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka apsaimniekotājs var piedāvāt ļoti zemas cenas, bet ir jautājums, kādus darbus tas par šādu cenu varēs veikt un kādas saistības uzņemties. Diemžēl daudzi no šiem jaunajiem uzņēmumiem tādēļ var izrādīties arī ar ļoti īsu mūžu. Vienlaikus es varu teikt, ka liela konkurence pašlaik ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā," skaidroja Kižiene.

Savukārt "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons sacīja, ka iedzīvotājiem ir jāpadomā par to, ka ikdienas mazos darbus veikt nav nemaz tik grūti, bet jautājums ir par to, kas notiks, ja radīsies kāda lielāka problēma, kur jau ir nepieciešama kompetence un zināšanas tās risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trubko par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu piespriež četrarpus gadu cietumsodu

LETA, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam un piespriedusi viņam reālu cietumsodu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Tāpat pirmās instances tiesa Trubko noteikusi liegumu uz pieciem gadiem nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību un uzlikusi naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu jeb 124 000 eiro apmērā.

Tiesa uzsver, ka lietas iztiesāšanas procesā tiesai neradās šaubas par Trubko vainu un tiesas sods ir bargāks nekā to bija prasījusi prokurore. Tiesa skaidro, ka Trubko lieta ir viena no skaļākajām amatpersonu korupcijas lietām, līdz ar ko šāds bargs sods kalpos par signālu pārējām augsta ranga amatpersonām.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Prokurore uzņēmējam Trubko lūdza piespriest trīs gadu cietumsodu, kā arī četru gadu liegumu nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību. Tāpat prokurore lūdza piespriest naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija

Jānis Goldbergs, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieczvaigžņu viesnīcas izveidē pretim Dailes teātrim investēs 25 miljonus eiro

LETA, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot apmēram 25 miljonus eiro, ēku Brīvības un Matīsa ielas stūrī, Rīgā, plānots pārbūvēt par pieczvaigžņu viesnīcu, sacīja ēkas īpašnieka un projekta attīstītāja SIA "MJ Development" būvniecības projekta vadītājs Uldis Āns.

Patlaban ir izstrādāts un iesniegts Rīgas pilsētas būvvaldei ēkas būvprojekts minimālajā sastāvā, bet piektdien, 18.decembrī, noslēdzās ēkas pārbūves sabiedriskā apspriešana, kuras rezultāti varētu būšot zināmi janvāra sākumā.

Āns sacīja, ka "MJ Development" minētajā ēkā, kuras platība ir vairāk nekā 13 000 kvadrātmetru, plāno izveidot pieczvaigžņu viesnīcu ar aptuveni 230 numuriem, konferenču bloku, SPA centru ar baseinu, vairākiem restorāniem un bāriem. Tāpat pirmajā stāvā paredzēti vairāki veikali.

"Sabiedriskā apspriešana bija nepieciešama, jo kādreizējo dzīvojamo ēku plānots pārbūvēt par viesnīcu. Ja tās rezultāts būs pozitīvs, plānojam saņemt būvatļauju un aptuveni gada laikā arhitektu birojs "Archab" varētu izstrādāt būvprojektu. Pati būvniecība varētu ilgt aptuveni pusotru gadu," teica Āns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Atklāta Latvijas paviljona ideja Venēcijas arhitektūras biennālē

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Juglas būvniecība Rīgā, 1970. gadu sākumā. foto – autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Foto: Autors nezināms, Latvijas Valsts arhīvs, 478. fonds

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Venēcijas biennāles 16. starptautiskajā arhitektūras izstādē Latviju pārstāvēs kuratoru komanda ar paviljonu «Together and Apart» («Kopā un atsevišķi»). Ekspozīcija pievērsīsies daudzdzīvokļu namu arhitektūrai un lomai sabiedrības organizēšanā. Izstāde aicinās vērtēt, kā šī arhitektūras tipoloģija regulē dzīvi kopā un atsevišķi — kaut arī dzīvoklis sniedz iespēju norobežoties no ārpasaules, tas vienmēr ir arī daļa no kopīgas struktūras.

Šogad Latvijas ekspozīcija atradīsies Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, un tās oficiālā atklāšana notiks 25. maijā. Venēcijas arhitektūras biennāle ir vērienīgākā un prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kas tiek rīkota reizi divos gados. Latvijas paviljonu «Together and Apart» veido kuratoru komanda, kuras sastāvā ir arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa.

«Divas trešdaļas jeb 66,1% Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, kas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Līdz ar to, daudzdzīvokļu nami lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikdienā ir vistuvākā saskarsme ar arhitektūru. Tai pašā laikā gan eksperimenti dzīvojamo namu arhitektūrā, gan plašākas diskusijas par to, kādā vidē dzīvot modernai Latvijas sabiedrībai, ir lielā mērā pazudušas no arhitektūras diskursa,» stāsta komandas pārstāvis Matīss Groskaufmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Piespiedu kārtā nojaucamo graustu sarakstā iekļautie nami Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 20.03.2018

Grausts Kalnciema ielā 3, kuru Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja iekļāvusi piespiedu kārtā nojaucamo graustu sarakstā.

Foto: Artūrs Ķipsts/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas, tādēļ, lai sakārtotu pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, tās ieteikts nojaukt.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šonedēļ apstiprināja piecu pilsētā atrodošos graustu nojaukšanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Duntes ielā 11, Līvānu ielā 2a, trīs grausti Ērģeļu ielā 2, Kalnciema ielā 3 un Daugavgrīvas ielā 4a, informē Rīgas domē.

Īpašums Duntes ielā 11 sastāv no divām ēkām – darbnīcas un katlu mājas, kuru īpašniece ir SIA DUNTES NAMI INVEST. Tās klasificētas kā B kategorijas grausti. RD Īpašuma departamenta būvinženieris, apsekojot ēkas, konstatēja, ēku stāvokli var raksturot kā neapmierinošu.

Būves ir bīstamas, telpiski nenoturīgas. Tādēļ, lai sakārtotu attiecīgo teritoriju, pilsētvidi un novērstu draudus trešo personu veselībai vai dzīvībai, būves ieteikts nojaukt. Jau 2016.gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, saskaņojot ar Būvvaldi, ir noteikusi būvju kultūrvēsturisko vērtību līmeņus, atzīstot tās par ēkām ar nelielu kultūrvēsturisku vērtību, kuras pieļaujams demontēt. Tādēļ 19.martā apstiprinātajā lēmumā par piespiedu sakārtošanu ir paredzēts, ka ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas ir jāveic dokumentācijas sakārtošanu. Būves nojaukšanas darbi pabeidzami ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvvalde ir apturējusi bijušās fabrikas Aurora korpusa nojaukšanu

LETA, 31.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde ir apturējusi kādreizējās fabrikas Aurora korpusa nojaukšanu Cieceres ielā, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes vadītāja Inguss Vircavs.

Viņš informēja, ka bija sākti ēkas nojaukšanas darbi, bet tad secināts, ka pasūtītājs būvvaldi ir maldinājis, jo nebija pievienots atzinums no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) par to, ka tā ir kultūrvēsturiski vērtīga ēka.

Ja ir šāds atzinums, tad nojaukšana tik vienkārši nav iespējama. Ir veicama papildu izpēte un nav zināms, vai vispār pēc tam ēkas varēs nojaukt, pauda Vircavs.

Pašreiz darbi ir apturēti līdz apstākļu noskaidrošanai. Rīgas pilsētas būvvaldei ir jāprecizē, vai pietiek ar vēsturisko vērtību inventarizāciju un uzskaiti, vai ir kāda būves daļa, kas noteikti jāsaglabā, vai arī saglabājama ir visa ēka. Būvvalde tuvākajā laikā to noskaidros un tad tiks lemts par tālāko rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 12,2 miljoniem eiro sakārtos vairākus īpašumus

Zane Atlāce - Bistere, 14.05.2019

Plāna ietvaros atdzimšanu piedzīvos viena no populārākajām izstāžu zālēm «Arsenāls» Rīgā Torņa ielā 1. Namam līdz 2020. gada pavasarim tiks atjaunota fasāde, nomainīts jumts un sakārtota tam pieguļošā teritorija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets atļāvis Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības Finanšu ministrijas valdījumā un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārvaldībā esošo ēku sakārtošanai - bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai tuvākajiem diviem gadiem, informē VNĪ.

2019. gadā tiks ieguldīti 5,54 miljoni, bet 2020. gadā – 6,66 miljoni eiro, atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Plānots sakārtot 7 sabiedriski nozīmīgus īpašumus, kuros konstatēts atsevišķu elementu vai konstrukciju, piemēram, fasāžu, logu, durvju vai jumta bīstams tehniskais stāvoklis, kā arī nojaukt vidi degradētas būves 12 adresēs. Programmā iekļautos neatliekamos darbus paredzēts veikt līdz 2020. gada beigām.

«Šodien sperts nozīmīgs solis, lai sakārtotu virkni kultūrvēsturiski un sociālekonomiski vērtīgu ēku, kā arī nojauktu vairākas degradētās būves Rīgā un reģionos. Uzskatām, ka valstij ir būtiski pārējai sabiedrībai demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi,» norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vai privātpersonai par savu naudu jāpārvieto tās īpašumā esoša inženierbūve?

Db.lv, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments apturēja tiesvedību lietā, kurā pieteicējai, lai nojauktu tās īpašumā esošu garāžu, ir par saviem līdzekļiem jāpārvieto tās īpašumā esoša inženierbūve - tramvaju līnijas kontakttīkla balsts.

Senāta ieskatā likumdevējs, paredzot, ka izdevumus par privātpersonas īpašumā esošu apgrūtinājuma - ceļu inženierbūves - pārvietošanu nekustamā īpašuma nojaukšanas gadījumā jāsedz privātpersonai, nav panācis taisnīgu līdzsvaru starp nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām izmantot savu īpašumu un sabiedrības interesēm sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā.

Senāts uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana (tātad arī nepieciešamo inženierbūvju uzturēšana un nodrošināšana) ir pašvaldības uzdevums. Tramvaju līnijas kontakttīkla balsta pārvietošana šādos apstākļos kalpo šīs inženierbūves stabilitātes un drošas ekspluatācijas nodrošināšanai, tātad - mērķim, par kura sasniegšanu kopumā ir atbildīga valsts vai pašvaldība, īstenojot savā autonomajā funkcijā ietilpstošos uzdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Preses nama tipogrāfijas ēkas demontāžu plānots uzsākt šā gada pirmajā pusē, db.lv pastāstīja projekta pasūtītāja pārstāvis Gunārs Klēģers.

Viņš norādīja, ka Preses nama vēsturiskā ēka, kā minēts iepriekš, tiks rekonstruēta. Citu teritorijā esošo ēku stāvokli projekta attīstītāji vēl turpina izvērtēt.

Db.lv jau rakstīja, ka Preses namu plānots pārbūvēt par viesnīcu, konferenču centru un daudzfunkcionālu centru, kurā ietilps tirdzniecības, ēdināšanas un atpūtas zonas. Pirmajā projekta attīstības posmā līdz 2022. gadam paredzēts izbūvēt biroja kompleksu, tirdzniecības telpas ar futbola laukumu uz jumta un Holiday Inn viesnīcu, kas būs pirmā InterContinental Hotels Group viesnīca Latvijā.

Jau vēstīts, ka Preses nama pārbūves projekta pasūtītājs ir SIA PN Project, detālplānojuma autors - SIA Grupa 93, bet koncepta autors - SIA ARHIS arhitekti ar arhitektu Andri Kronbergu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prana Property nepiekrīt RD piedāvājumam atpirkt īpašuma daļas Zolitūdes traģēdijas vietā

LETA, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs «Prana Property» patlaban nav gatavs pieņemt Rīgas domes piedāvājumu atpirkt daļas nekustamajam īpašumam Priedaines ielā 20, Zolitūdē, kur 2013.gada novembrī sagruva lielveikals «Maxima», otrdien žurnālistiem sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

«Piedāvājām izskatīt iespēju mainīt īpašumu - Rīgas pašvaldība ir gatava šo īpašumu atpirkt un vērtēt zemi kā neapbūvētu, vai arī piedāvāt līdzvērtīgu īpašumu. Ja nopirksim - plānojam nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku, gan autostāvvietu. Patlaban Prana Property šo piedāvājumu nepieņem,» sacīja Burovs.

Viņš skaidroja, ka pašvaldības piedāvātā atpirkšanas maksa bija 60 eiro par kvadrātmetru. Tādējādi īpašuma kopējā cena būtu 600 000 eiro, bet pašvaldība maksātu 200 000 eiro.

«To Igaunijas uzņēmums nepieņem. Šodienas sarunā varēja saprast, ka arī līdzvērtīgi īpašumi viņus neinteresē. Šķiet, ka Prana Property nepieciešama arī autostāvvieta, attiecīgi turpmāko par īpašuma sadali var risināt tikai tiesā. 16.novembrī tā dēvētās graustu komitejas sēdē vai nu atzīsim šo ēku par graustu un piemērosim paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli, vai arī tiks pieņemti citi lēmumi,» sacīja Burovs. Citus iespējamos lēmumus līdz 16.novembra sēdei Burovs nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Homburg Zolitude: Uzņēmums nemēģina izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem

LETA, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu atsavināšanas procesa sākšana SIA Homburg Zolitude piederošajam īpašumam Priedaines ielā 20, Rīgā, ir tikai un vienīgi Igaunijas Eesti Kreditbank lēmums nevis Homburg Zolitude mēģinājums izvairīties no kompensāciju maksāšanas Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, informēja Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane.

«Homburg Zolitude gadiem ilgi mēģināja novērst šo situāciju, tajā skaitā arī lūdzot ierosināt tiesisko aizstāvības procesu, bet nu izskatās, ka Eesti Kreditbank gaidīšanas mēram ir pienācis gals,» teica Grikmane.

Viņa sacīja, ka banka, visticamāk, ir nolēmusi meklēt jaunu investoru, ko Homburg Zolitude nekādā veidā nespēj ietekmēt. Homburg Zolitude faktiski ir zaudējusi jebkādas iespējas lemt par tālāko objekta attīstību un nākotni. «Ņemot vērā minēto, nav nekāda pamata apgalvot, ka tiek realizēta shēma, lai cietušo ģimenes nesaņemtu kompensācijas. Tie ir klaji meli,» uzsvēra Grikmane.

«Homburg Zolitude apstiprina, ka savulaik ir saņēmusi Rīgas domes ierosinājumu veikt īpašumu Priedaines ielā 20, Rīgā dāvinājumu pašvaldībai, vēlāk iesaistīties maiņas darījumā, apmainot minēto īpašumu pret līdzvērtīgu zemes gabalu. Ņemot vērā to, ka īpašumā Priedaines ielā 20, Rīgā būvniecībā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, kas nāk no aptuveni 800 Nīderlandes privātpersonu, tostarp arī pensionāru, kabatām, piedāvājums par dāvinājumu netika atbalstīts. Savukārt maiņas piedāvājums beidzās ne ar ko,» skaidroja Grikmane.

Komentāri

Pievienot komentāru