Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.jūlija numurā lasi:

Statistika

Krīze ieilgst, aug maksājumu termiņi

Nodokļi ziedojumiem

Visizdevīgāk ir ziedot Lielbritānijā, bet ne Latvijā

Tēma

Latvija ir pasaules čempione iedzīvotāju skaita samazinājumā

Aktuāli

Trūcīgi pensionāri – vai tāda būs nākotne?

Investors

Viss tagad ir atkarīgs no dažām olām

Paplašinot savu darbību Baltijas valstīs, automašīnu abonēšanas platforma “MyBee” uzsāk pakalpojumu sniegšanu Latvijā.

“MyBee” ir digitāls pakalpojumu sniedzējs, ar kura palīdzību klientiem ir iespēja abonēt jaunu automašīnu, saņemot to bez dokumentu kārtošanas vai ilgtermiņa saistībām. “MyBee” pieder starptautiskajai uzņēmumu grupai “Modus Group”, kas arī pārvalda Latvijā jau iecienīto auto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju “CityBee”.

Kā liecina “MyBee” novērojumi, pieprasījums pēc īstermiņa un īpaši ilgtermiņa auto nomas pieaug ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ, bet arī tādēļ, ka mainās iedzīvotāju attieksme un ekspektācijas par mobilitāti.

Aizvadītajā gadā kopā Lietuvā un Igaunijā “MyBee” noslēdza gandrīz 1000 jaunus abonēšanas līgumus, un Latvija uzņēmuma darbības paplašināšanai ir izvēlēta kā labvēlīgs tirgus, jo tas ir atvērts jauninājumiem, un iedzīvotāji apzinās, ka automašīnu var vienkārši abonēt un tā nav jāiegādājas savā īpašumā vai līzingā.

Lai arī Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), mērķētas reģionālās politikas, kura būtu ietverta nodokļu, finanšu, investīciju, pakalpojumu segmentā, vienkārši nav bijis. Tas nozīmē, ka viss ir noticis un notiek tā, kā to vēlas tirgus neredzamā roka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 14.marta numurā lasi:

Statistika

Uzņēmumu parādi gandrīz dubultojušies

Tēma

Maģistru programmu absolventi ar vidējo algu 4689 eiro mēnesī

Aktuāli

Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Pārtika

Griķi - krievu vai kazahu?

Veselība un farmācija

Veseli cilvēki – ekonomikas mugurkauls

Autobūve

Eiropas lepnums – tās auto ražošana - ceļas pāri okeānam

Investors

Lai Latvija sekmīgi īstenotu ekonomikas transformāciju un spētu turēt līdzi kaimiņvalstīm — Igaunijai un Lietuvai -, papildus esošajiem ieguldījumiem būtu nepieciešamas vēl apmēram divus miljardus eiro lielas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norāda, ka privātās investīcijas pašlaik veido tikai apmēram 17% no IKP, bet tām vajadzētu veidot vismaz 23-25%. Šo privāto investīciju trūkumu valsts cenšas kompensēt ar ES struktūrfondu programmām.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.maija numurā lasi:

Statistika

Latvija kiberuzbrukumu krustugunīs

Tēma

Latvija var globāli konkurēt ar chatGPT

Koka ēku būvniecība

Koka māju ražotāji globālo procesu vētrās

Ekomarķējums

Ekomāja Zviedrijā – vai latvieši var ražot?

Būtiskākajam uzsvaram nodokļu sistēmas reformēšanā gan Latvijā, gan Igaunijā, gan arī Lietuvā jābūt vērstam uz ekonomikas palielināšanu — nodokļu bāzes palielināšanu, kam pamatā būtu investīciju piesaiste un eksportā strādājošo konkurētspēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūnija numurā lasi:

Statistika

Konkurences lietās aug izskatīšanas laiks

Tēma

Latvija ir pasaules līdere mirstībā un mirstības pieaugumā

Finansējums

Edgars Pīgoznis: “No kapitāla piesaistes nav jābaidās!”

Spēles noteikumi

Akciju sabiedrībām sāksies jauna ēra

Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmējdarbība Vecrīgā jāvērtē plašāk

Reitingi

Eiropa draud konkurēt kaut kur maliņā

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Vēl uzņēmēju žurnāla 3.oktobra numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas un reālās algas

Tēma

Korupcija, ekonomikas izaugsme un labklājība

Ražošana

Paplašina ražošanas spektru, lai saglabātu konkurētspēju. SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks

Nodokļi

Dārzeņi, augļi un alkoholiskie dzērieni kļūs dārgāki

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Sabiedrības noslāņošanās var kļūt par akūtu nākotnes problēmu

Nafta

Krievijas naftas atmazgāšana

Pasaules ekonomika

Neatliks nekas cits, kā ap Eiropu celt tirdzniecības mūrus

Portrets

Iveta Priedīte, Spice un Spice Home vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Oja, zīmola Tarte vadītāja

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mūsu nākotnes ambīcija ir audzēt uzņēmuma vērtību līdz vienam miljardam eiro, intervijā DB stāsta Ingus Rūķis, Mapon direktors, piebilstot, ka šobrīd Mapon ir otrais lielākais Draugiem Group uzņēmums. Līdera pozīciju arvien saglabā Latvijas pirmais vienradzis - Printful, taču arī Mapon nākotnes plāni ir ļoti ambiciozi. To apstiprina arī viņa kolēģis, Mapon direktors Andris Dzudzilo, nenoliedzot, ka tālākā nākotnē uzņēmums varētu kļūt arī par vienradzi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.novembra žurnālā lasi:

Statistika

Cerību budžeta projekts uz prognožu fona

Tēma

Latvija ir lielākā kūdras produktu piegādātāja pasaulē

Ir pēdējais brīdis sākt pilnībā izmantot kūdras iespējas

Aktuāli

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Eksporta balva

Ieguvums ir garantēts

Finansējums

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Meža nozare

Drošība ir pašu rokās

Ķīmijas rūpniecība

Eiropā gaidāms vismaz par vienu nozari mazāk

Portrets

Sigita Kotlere, SIA Nectaro izpilddirektore un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā lasi:

Statistika

Siltums lētāks, bet ziema vēsāka

Tēma

Politiskās mahinācijas ar ģimenes valsts pabalstu

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu demogrāfija beidzot plusos

Nodokļu maksātāju Latvijā kļuvis vairāk

Mežsaimniecība

Latvijas Valsts meži pārdos par 400 000 m3 vairāk

Konkurētspēja

Ražošana

Investīcijas pārvērš konkurētspējā. Bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus

Nafta

Kad OPEC saļodzīsies līdz galam

Auto industrija

Šī var būt Ķīnas auto desmitgade

Portrets

Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis

2024. gads būs pārmaiņu laiks, kurā tiks veiktas investīcijas 7 līdz 8 milj. eiro apmērā un uzbūvēta jauna 5000 m2 liela noliktava, un īstenots kompānijas digitalizācijas projekts, vienlaikus tiks strādāts pie jaunu vegānisko produktu receptūrām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Gemoss īpašniece un ilggadējā vadītāja Ieva Treija.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.februāra numurā lasi:

Statistika

Visvairāk pērk lietotas Tesla

Tēma

Mārupes novada attīstība ir Japānas un ES vidējā līmenī

Bankas

Bankas - lielas, mazas, nozīmīgas

Digitalizācija

Apaļkoksne pārvietojas ar elektronisko dokumentu

Veselība

Valsts nav sagatavojusies zāļu nepārtrauktai pieejamībai krīzēs

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Skolā un veikalā maksā līdzvērtīgi

Finanses

Likmju ziņā aktīvi gaidītais var iekrist maciņā vien vēlāk

Investors

Ja ne lieliskais septiņnieks, tad lieliskais piecinieks tāpat pavelk visu tirgu

Gan viedokļpaudēju teiktajā sociālajos tīklos, gan politiķu sarunās un medijos nereti izskan, ka Latvijai efektīvāk, labāk un ātrāk jāinvestē Eiropas fondu nauda, no kā varētu secināt, ka ar fondiem mums neveicas, ka darām kaut ko pārāk lēni un viss iet mazumā. Ir labi un ir daudz, bet vajag vairāk.

Tāds ir galvenais secinājums no sarunas ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieku ES fondu jautājumos Armandu Eberhardu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Fondu investīciju piesaistes praktiskā puse

Intervija

Fondu naudas ir daudz, bet vajag vairāk. Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos

Tēma

Zinātnes attīstībā ES var konkurēt ar Ķīnu

Aktuāli

Kur rodas nauda?

Enerģētika

Ūdeņraža vads nozares attīstībai

Uzņēmējdarbība

Jaunu uzņēmumu mazāk, bet nodokļu maksātāju vairāk

Atkritumu apsaimniekošana

Kā no atkritumu noglabāšanas tikt līdz aprites ekonomikai?

Sarūkot būvniecībai teju vai visā Eiropā, virkne uzņēmumu no Latvijas, kuri sniedza savus pakalpojumus ārzemēs, ir atgriezušies savā mājas tirgū, kā rezultātā ir pieaugusi konkurence, kas potenciālajiem pasūtītājiem ir laba ziņa. Vienlaikus pašiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem un tālredzīgiem, lai sīvās konkurences apstākļos savu pakalpojumu cenas nenosolītu zemāk par to izmaksām ar visām no tā izrietošajām sekām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības jaunais vadītājs Edijs Kupčs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.maija numurā lasi:

Statistika

Nebanku kreditētāji aizdevuši vairāk par miljardu eiro

Tēma

Latvijas nodarbinātības izaugsmes divi spārni

Uzņēmējdarbība

Igaunijā reģistrētie uzņēmumi izvēršas Latvijā

Klimata neitralitāte

Top standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai

Portrets

Jeļena Karetņikova, Jool Pay līdzdibinātāja

Brīvdienu ceļvedis

Zane Beķere, AJ Produkti Baltijas reģiona vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.janvāra numurā lasi:

Statistika

Ēnu ekonomikas pieaugums skāris visu Eiropu

Tēma

Vēlētāju izvēle tuvplānā

Enerģētika

Līdz pilnīgai gāzes aizvietošanai vēl ejams tāls ceļš

Lauksaimniecība

Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns

Pasaules ekonomika

Ķīna vairs nebūs valsts ar lielāko iedzīvoju skaitu

Nodarbinātība

Tapina tūkstošu atlaišanas plānus

Pasaules ekonomika

Davosā ne par krīzi, bet polikrīzi

Skolotāji grib lielākas algas; kompetenču izglītība ieviesta sasteigti; pašvaldību pārziņā esošais vispārizglītojošo skolu tīkls jāreformē; jāprecizē izglītības saturs un jātiek skaidrībā ar mācīšanas metodikām; fonā - disciplīnas jautājums klasē - šie ir izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas izaicinājumi, un par tiem arī Dienas Bizness saruna ar viņu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.marta žurnālā lasi:

Statistika

Banku izsniegto kredītu apmērs pieaudzis par 7%

Tēma

Ar valsts koledžas līmeņa diplomu vidējā alga - 1346 eiro mēnesī

Spēles noteikumi

Zāļu giganti uz Krieviju eksportē vairāk

Finanses

AML prasības ASV eksperta acīm. Bijušais ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbinieks, BDO USA partneris un eksperts Čaks Pains.

Tehnoloģijas

Ar attīstības ambīcijām un cerībām uz godīgu konkurenci. Bite Latvija izpilddirektors Arūns Mickevičs

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.maija numurā lasi:

Nebanku kredītportfelis patērētājiem tuvojas miljardam

Tēma

Lauku skolu likvidēšana iezīmē iznīcinošu ainu

Dabas resursi

Purvi var kļūt par nākotnes izaugsmes stūrakmeni

Aktuāli

Tērējam daudz, bet kārtības maz!

Ēdiena piegāde

Biznesa potenciālu saredz arī reģionos. Līsa Ristala, Wolt vadītāja Baltijā

Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies, pārliecināta lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.oktobra numurā lasi:

Statistika

Reģistrēto patentu skaits aug

Nodokļi

Satricinājumi audzē specnodokļus

Aktuāli

Kā valdības prioritātes kļūst maznozīmīgas budžetā

Tēma

Pieņēmumi par ekonomisko izaugsmi pārāk optimistiski

Atkritumu apsaimniekošana

Kam jānodrošina atkritumu apsaimniekošana Latvijā? SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis

Pasaules ekonomika

Katram ģeopolitiskajam blokam pa uzņēmuma daļai

Portrets

Ēriks Mentelis, SIA Crayon Latvija vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Roberts Jansons, alus darītavas Duna Brewery vadītājs

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. - 2027. gadam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un tas ir apjomīgs sistēmas uzlabošanas pasākumu komplekss, kas ne vien paredz pasākumus nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai, bet arī kopumā ved pie sistēmiskiem uzlabojumiem dažādās valsts pārvaldes jomās, lai vairotu abpusēju sapratni starp nodokļu maksātāju un valsti.

Dienas Bizness intervijā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos - Olga Bogdanova.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā lasi:

Statistika

Finanšu situāciju kā nemainīgu atzīst aizvien mazāk

Tēma

Latvija - pasaules līderos rapša sēklu eksportā un rapša eļļas importā

Izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt

Aktuāli

Vai bērni mums rūp?

Maksātnespēja

Maksātnespējīgo subjektu kļuvis mazāk

Ilgtspēja

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Pārvadājumi

Dzīve bez kanāliem – tas sarežģīs tirdzniecību

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 16.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Vidusslānis atgriežas pie uzkrāšanas

Tēma

Dzimstības katastrofa Baltijas valstīs

Nodokļi

Vairāk uzņēmumu, kuri maksā lielākus nodokļus

Bankas

Banku sodi – mazi, lieli, nāvīgi

Nekustamais īpašums

Industriālo telpu attīstība neapstājas

Loģistika

Paciņas reģionos var piegādāt

Portrets

Bruno Puriņš, uzņēmuma Salv Latvijas filiāles vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Inga Bērziņa, nekustamā īpašuma zīmola Seko saulei radītāja