Partizānu mārketings šobrīd attīstās digitālajā vidē, taču, tā kā tur šādas aktivitātes notiek teju vai katru dienu, tās vairs nav tik skandalozas

T.s. partizānu mārketings pasaulē tiek plaši izmantots, arī Latvijā ir bijušas vērā ņemamas aktivitātes, piemēram, Mazsalacā it kā nokritušais meteorīts, kam uzmanību pievērsa arī daudzi ārvalstu mediji, arī puskailās meitenes Zemenes skrējiens futbola laukumā Pasaules čempionāta kvalifikācijas spēles laikā starp Latvijas un Portugāles izlasēm. Tā kā cilvēki vairāk laika pavada sociālajos tīklos, tas šobrīd attīstās tieši digitālajā vidē un ir būtiska tīklu mārketinga sastāvdaļa.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Vēl īsti neatgūstot no pandēmijas, pasaule piedzīvo šausminošos notikumus Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā mēnesi. Virkne starptautisku uzņēmumu viens pēc otra pamet Krievijas tirgu, aizvien vairāk kompāniju pauž atbalstu Ukrainai, tostarp ziedojot. Vienlaikus daudzu uzņēmumu dienaskārtībā ir jautājums, kā šobrīd plānot komunikāciju publiskajā telpā un mārketinga aktivitātes?

Turpināt aktivitātes, neraugoties uz notiekošo Ukrainā, apturēt vai mainīt komunikācijas saturu? Kā sabalansēt atbalstu Ukrainai un uzņēmuma mērķu sasniegšanu?

Daļa uzņēmumu, kas jūtas līdzatbildīgi, aktuālās tēmas iekļauj arī savā komunikācijā – gan pandēmijas laikā, piemēram, publicējot atbilstošu saturu un lietojot tēmturus #PaliecMājās, #EsiPiesardzīgs, #IevēroDistanci, gan sākoties Ukrainas notikumiem, piemēram, #StandWithUkraine, #Ukraine, #HelpUkraine u.tml. Gan pandēmijas, gan Ukrainas kara laikā uzņēmumi komunikācijā aizvien vairāk iekļauj drošības tēmu un iespējamos riskus, piemēram, airBaltic vēsta - “Pie mums lidot ir droši.” Virkne uzņēmumu veido arī informatīvās un izglītojošās publikācijas, piesaistot vēstnešus jeb influencerus, kuri runā par aktuālām tēmām, kā arī piedāvājot bezmaksas tiešsaistes pasākumus, piemēram, diskusijas vai seminārus.

Influenceru mārketings papildina reklāmas misiju un parāda, ka cilvēki konkrēto produktu lieto, padarot reklāmu cilvēcīgāku.

Influenceru mārketinga aģentūras Honeymoon High vadītāja Agnija Grigule uzskata, ka viedokļu līderis virtuālajā vidē jeb t.s. influenceris ir slavenība komplektā ar savu mediju. Šodien šo mārketinga veidu izmanto pat bankas un citas samērā konservatīvas nozares, papildinot kopējo reklāmas kampaņu. Tomēr, pirms sākt izmantot šo mārketinga veidu, viņa iesaka piedomāt, vai saturs ir gana «garšīgs», lai kāds tam vēlētos sekot. Vairāk par influenceru mārketingu un izaicinājumiem tajā A. Grigule stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kā jūs raksturotu šo jauno ekonomiku, kas attīstās Instagram platformā?

Nodalīt konkrētas nozares, kuras Vispārējā datu aizsardzības regula skars visvairāk, nav iespējams. Tas ir viens no mītiem, ka tā, piemēram, visvairāk skars informāciju tehnoloģiju nozari, tā DB HUB rīkotajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25.maijam norādīja sertificēta fizisko personu datu aizsardzības speciāliste, CIPP/E, Sertificēto datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča.

Eksperte uzsver, ka regula nav par aizliegumu, tā ir par saimniecības sakārtošanu. «Līdz ar to, tā kā mēs strādājām šodien, tā mēs strādāsim arī turpmāk. Tikai šim jautājumam pieiesim jēgpilnāk. Pamata principi nav mainījušies. Viens panikas viļņa iemesls ir sodi, ar kuriem tiek biedēts. Otrs reālais risks ir datu subjekts. Regula tika pieņemta, lai būtu kontroles iespēja pār datiem, lai mēs zinātu – kas, kāpēc, cik ilgi apstrādā datus. Runa ir par monētas divām pusēm - ja vienai pusei ir tiesības, tad otrai pusei ir pienākumi. Lai izpildītu datu subjekta tiesības, mums ir jāsaprot viņa tiesības un tad ir jāsaprot, kā mēs savā organizācijā to sakārtosim,» skaidro A.Boboviča.

Veiksmīgai spēlei jānodrošina fantastiska pieredze un jāspēj atšķirties starp citām, kā arī nepieciešams lielisks zīmols un mārketings

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Somijas izglītojošo spēļu kompānijas Lightneer līdzdibinātājs un Rovio bijušais mārketinga vadītājs Peters Vesterbaka (Peter Vesterbacka). Savukārt mācību spēlēm ir vēl papildu izaicinājums – tām jābūt arī izglītojošām. Viņš stāsta arī par spēļu biznesu, konferenču organizēšanu un tuneļa būvniecību starp Helsinkiem un Tallinu.

Vairākus gadus jūs strādājāt Rovio, kas zināma saistībā ar spēli Angry Birds. Tagad jūs strādājat citā spēļu kompānijā – Lightneer. Kas ir vajadzīgs veiksmīgai spēļu kompānijai?

Starta punkts ir nodrošināt spēlētājam fantastisku pieredzi. Tā tas ir jebkurā biznesā – ir jānodrošina kaut kas lielisks.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Sabiedrisko attiecību nozarei šis gads ir bijis ražīgs neatkarīgi no tā, kurā jomā aģentūra specializējas, – vai tā būtu kultūra, politika vai ekonomika

Visiem darba pietika. «Dziesmu un deju svētki, valsts simtgades svinības bija lielie notikumi, kas vienoja tautu, un šajā ziņā sabiedrisko attiecību (SA) cilvēkiem, kas specializējas kultūras jomā, bija daudz, ko darīt. Protams, jāmin arī Saeimas vēlēšanas, kur neiztikt bez SA atbalsta. Visbeidzot – lielas izmaiņas ekonomikā, kas saistītas ar jauno nodokļu reformu, kura skar ikvienu iedzīvotāju un uzņēmēju. Jāpiemin arī OIK reforma, pārmaiņas veselības aprūpē, e-veselības ieviešana un 1% veselības nodokļa ieviešana, lai risinātu sasāpējušās problēmas nozarē,» šī gada nozīmīgākās aktualitātes akcentē SIA Mediju Tilts (Burson Cohn & Wolfe ekskluzīvais pārstāvis Latvijā) valdes priekšsēdētāja Laura Minskere.

Dizaineram savā darbā jārēķinās ar daudziem parametriem un jāsaprot ekonomika, ergonomika, mārketings, ražošana, tā intervijā DB teic llka Supanens (llkka Suppanen).

Viņš ir viens no starptautiski pazīstamākajiem un visvairāk titulētajiem somu laikmetīgajiem dizaineriem. Pēc arhitekta grāda iegūšanas Helsinku Tehniskajā universitātē, mēbeļu dizaina programmas apguves Helsinku Mākslas un dizaina universitātē, kā arī studijām Gerita Rietvelda akadēmijā Amsterdamā, 1995. gadā Helsinkos viņš dibināja dažādos arhitektūras un dizaina virzienos orientēto biroju Studio Suppanen, bet dažus gadus vēlāk kopā ar kolēģiem attīstīja vienu no prominentākajām mūsdienu somu dizaina grupām Snowcrash. 1968. gadā dzimušais dizainers, kurš Instagram kontā pozicionē sevi kā uzņēmēju, sadarbojas ar daudziem slaveniem zīmoliem, izstrādā izstāžu koncepcijas, modelē nākotnes dizaina vīzijas, lasa dizaina lekcijas jaunajai paaudzei. Viņa klientu vidū ir gan skandināvu, gan starptautiskas kompānijas, tostarp Artek, Axis, Cappellini, Ferlea, Leucos, Lucente, Nokia, Zanotta, Marimekko, Iittala, Ferrero, Luhta, SAAB Automobiles, Sony u.c. Šogad Milānā Salone del Mobile. Milano ietvaros Supanens, no kura personības un darbiem staro īstās skandināvu dizaina skolas DNS, prezentēja savus jaunākos darbus. Līdz vīlītei patiess un pragmatisks, ar plašu starptautisku redzējumu apveltīts, Supanens atklāja savu redzējumu par dizainera profesionālo misiju šodien un skandināvu kodu.

Zīmola Anita Sondore juvelierizstrādājumi nopērkami vienā no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā – Harvey Nichols.

«Gan zīmolam Anita Sondore, gan man pašai tas ir liels notikums. Harvey Nichols ir viens no labākajiem un lielākajiem luksus klases veikaliem Londonā, tāpēc jaunam zīmolam būt tajā pārstāvētam ir liels uzticamības kredīts un arī novērtējums,» saka Anita Savicka, juvelierizstrādājumu zīmola Anita Sondore radītāja.

Latvijas zīmola Aristocrat Kids kolekcija nonākusi pasaulē lielākajā luksusa preču lielveikalā

Šobrīd Anita Sondore rotas ir nopērkamas vairākos prestižos veikalos – jau minētajā Harvey Nichols veikalā Londonā, Mozafarian Jewellers veikalos Dubaijā, kā arī The Gift Shop Rīgā. Sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru uzņēmums ir piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs kā, piemēram, Tranoï Parīzē un Artistar Jewels Milānā. Vaicāta par nākotnes plāniem, A. Savicka teic, ka uzņēmuma mērķis ir radīt pasaulē konkurētspējīgu zīmolu, kura izgatavotās rotas ir nopērkamas ekskluzīvos veikalos Latvijā un pasaulē. Lai šo mērķi sasniegtu, tiek veidotas jaunas kolekcijas un papildinātas esošās, meklēti jauni sadarbības partneri, tāpat zīmols piedalās izstādēs un organizē dažādus pasākumus saviem pircējiem.

Vēlās brokastis jeb branči aizvien vairāk kļūst ne tikai par restorānu un kafejnīcu tēla veidotājiem un reklāmas sastāvdaļu, bet arī ir peļņu nesoši

To DB apliecina vairāki uzrunātie restorāni. Pārsvarā branči (no angļu breakfest un lunch) notiek vai nu tikai svētdienā, vai sestdienā un svētdienā, nereti tajos viesi tiek apkalpoti tikai saskaņā ar iepriekšēju rezervāciju. Tā ir nepieciešama, lai restorāns spētu prognozēt viesu skaitu un zinātu, cik daudz ēdiena gatavot.

Restorāna Klīversala, kas atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, mārketinga vadītājs Fēlikss Neimanis stāsta, ka viņu gadījumā vēlās brokastis ir izmaksu efektīvs un peļņu nesošs pasākums. Tomēr no maija līdz septembrim tās nenotiek, jo pēc tām nav pieprasījuma. Vienā branča reizē Klīversalā tiek paēdināti 200 viesi. Tieši plašās telpas un lielais cilvēku skaits, saskaņā ar F. Neimaņa teikto, nodrošina to, ka branči Klīversalai ir peļņu nesoši.

Rīgā drīzumā plāno atvērt uzņēmuma Roche Services & Solutions (RSS) biroju, kur tuvāko 4 - 5 gadu laikā plānots nodarbināt 200 augsti kvalificētus speciālistus tādās jomās kā digitālais mārketings, regulatīvie pakalpojumi, Agile koučings, projektu vadība, kā arī finanses.

RSS ir viena no pasaulē lielākajiem biotehnoloģiju uzņēmumiem Roche globālā biznesa pakalpojumu organizācija, kuras galvenās atrašanās vietas atrodas Budapeštā (Ungārija), Sanhosē (Kostarika) un Kualalumpurā (Malaizija), piedāvājot uz klientiem orientētus risinājumus saviem Roche partneriem vairāk nekā 150 valstīs. Rīgas birojs būs daļa no Roche Services & Solutions EMEA organizācijas.

Iemesls jaunās atrašanās vietas izveidei Rīgā ir lielais pieprasījums pēc talantiem dažādās kompetences jomās. Rīga ir ideāla vieta, lai papildinātu Roche esošo komandu Budapeštā un piekļūtu Latvijas augsti kvalificētiem talantiem.

"Roche jaunajai komandai Rīgā būs svarīga loma uzņēmumā, jo mēs turpinām paplašināt Roche Services & Solutions iespējas EMEA reģionā. Mēs sāksim personāla atlasi 2023. gada otrajā ceturksnī," sacīja Martins Kikšteins, Roche Services & Solutions (RSS) EMEA daļas vadītājs. "Mūsu mērķis ir piesaistīt talantus tādās jomās kā digitālais mārketings, regulatīvie pakalpojumi, Agile koučings, projektu vadība, kā arī finanses."

Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību digitālajam mārketingam un tā izmantošanai uzņēmējdarbībā, bet tikai neliela daļa sāk ar strukturizētas digitālā mārketinga stratēģijas izstrādi.

Uz Dienas Biznesa organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” ir aicināti uzņēmumu vadītāji, digitālo mediju, mārketinga un PR speciālisti ar dažāda līmeņa pieredzi darbā ar mārketinga stratēģiju digitālajā telpā, mediju plānošanu un pārdošanu.

Mārketings jebkuram uzņēmumam ir nepieciešams, lai tas varētu pārdot savu produktu vai pakalpojumu. Kādam ir jābūt saturam, lai tas sasniegtu interesentus? Kur ir tirgus un klients, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt? Nepieciešami vairāki rūpīgi izplānoti soļi, kā šo plānu īstenot.

Dienas Bizness organizēto tiešsaistes meistarklasi “Mārketinga stratēģija un pārdošana” 10. martā vadīs un ar pieredzi dalīsies trīs labi zināmi speciālisti no ievērojamiem reklāmas un komunikāciju nozares uzņēmumiem: SIA Bite Latvija, Clear Channel Latvia un aģentūras MIXD. Pieaicinātie nozares profesionāļi dalīsies pieredzē par aktuālām tēmām un izaicinājumiem komunikācijas un reklāmas nozarē Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļos.

Lai gan pilsētas zīmola veiksmīga popularizēšana vainagojas tūristu skaita pieaugumā, investoru piesaistē un uzņēmējdarbības attīstībā, galvenais uzsvars ir uz vietējo iedzīvotāju lokālpatriotisma vairošanu.

Pilsētas ciemiņi, satiekot vietējos, novērtēs viņu lepnumu, prieku un degsmi, kuru zīmola mārketingā pilnībā ietērpt nevar, jo to sniegtās sajūtas un viesmīlību par naudu nopirkt ir grūti. Daudzas pilsētas mērķtiecīgi savu tēlu veidojušas daudzu gadu garumā. Sajūtot mārketinga nozīmīgumu, vairākas Latvijas pilsētas šī rīka priekšrocības sākušas izmantot diezgan nesen un vēl ir savas identitātes meklējumos.

Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Siguldas zīmola vadītāja Laura Skrodele uzsver, ka pilsētas mārketings nav īslaicīga modes tendence. Jau kopš I love NY pieteikuma profesionāļi apzinās, ka pilsētas konkurē daudzos veidos. Tas palīdz katrai pilsētai labāk definēt savus mērķus, pateikt, kādus iedzīvotājus, uzņēmējus, investorus katra konkrētā vieta vēlas redzēt. Šobrīd pasaulē ir liela pieredze šajā jomā, un ne visām pilsētām ir jābūt tūrisma pilsētām. Pilsētas mārketinga mērķis ir palīdzēt sasniegt tās mērķus, piešķirt identitāti, atšķirt no citām vietām.

Digitālajā vidē iekšējā (On Site) un ārējā (Off Site) mājaslapas optimizācija ir divas dažādas SEO stratēģijas, kas palīdz uzlabot vietnes redzamību meklētāja rezultātos. Šajā rakstā apskatīsim, kā tās atšķiras un kā katrs no šiem elementiem ietekmē jūsu vietnes veiksmīgu ierindošanos Google meklētājā.

On-Site SEO: Mājaslapas iekšējā SEO optimizācija

On Site SEO optimizācija ir aktivitātes, kas tiek veiktas pašā mājaslapā, lai uzlabotu vietnes redzamību meklēšanas rezultātos.

1. Vietnes veiktspēja

Mājaslapas ātrums ietekmē ne tikai lietotāju pieredzi, bet arī rezultātus Google meklētājā. Veicot veiktspējas optimizāciju, piemēram, izmantojot rīkus kā PageSpeed Insights, jūs varat uzlabot lapas ielādes laiku, izmantojot metodes kā attēlu kompresijas iespējas un citus pielāgojumus.

2. Lapas nosaukumu un virsrakstu optimizācija

Lapu virsraksti (H1, H2, H3) ir svarīgi, jo palīdz lietotājiem un meklētājprogrammām saprast par ko ir vietnes saturs. Optimizējiet lapu nosaukumus, iekļaujot mērķa atslēgvārdus un piesaistiet lietotāju uzmanību.

Septembrī Labklājības ministrija piedāvā intensīvu e-apmācību kursu veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai "Sociālās uzņēmējdarbības skola".

Deviņu vebināru ciklā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas eksperti sniegs zināšanas par dažādām tēmām: sociālās uzņēmējdarbības pamatiem un nosacījumiem, mārketingu, grāmatvedību, nodokļiem, finanšu vadību un pieteikšanos AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" grantam.

E-apmācības ir bez maksas, un tajās aicināti piedalīties gan topošie, gan esošie sociālie uzņēmēji.

Vebināri notiks septembrī divas, trīs reizes nedēļā, darbdienu vakaros no plkst. 18:00 līdz 19:30 tiešsaistes platformā "Zoom" un Labklājības ministrijas sociālā tīkla Facebook lapā www.facebook.com/labklajibasministrija, sadaļā "Pasākumi".

Katrs vebinārs būs veltīts noteiktai tēmai: "Sociālā uzņēmējdarbība: būtība, definīcija, piemēri un darbības pamati"; "Sociālā uzņēmējdarbība: likumiskais ietvars, nosacījumi, mērķgrupas un sociālās ietekmes mērīšana"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: produkts un tā priekšrocības, mērķauditorija un zīmols"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: komunikācijas kanāli un metodes"’; "Grāmatvedības darba organizēšana: galvenie uzdevumi, dokumenti, reģistri, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins"; "Nodokļi un to aprēķināšana: darba algas nodokļi, PVN un UIN"; "Finanšu vadība: plānošana un budžetēšana (finanšu un nefinanšu sastāvdaļa), biznesa modeļa dzīvotspējas raksturojums"; "ALTUM grants sociālajai uzņēmējdarbībai: nosacījumi, pieteikuma sagatavošana, ieteikumi un biežāk pieļautās kļūdas" un "Finanšu vadība un pārvaldība: investīciju plānošana, apgrozāmā kapitāla pārvalde, kredītpolitika un finanšu piesaiste".

Vervo strauji audzē apgrozījumu, laužas Polijas tirgū un sarīko nozares sporta spēles, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda transporta un loģistikas uzņēmuma SIA Vervo direktors Māris Dreimanis.

Kopš darbības uzsākšanas 2008.g. kompānija izvedusi ap 50 tūkst. kravu. Viņam nav akadēmiskās izglītības loģistikas jomā, bet viņa dzīvesbiedrei un uzņēmuma valdes loceklei Aijai Bērziņai ir maģistra grāds uzņēmējdarbībā.

Fragments no intervijas

Ar ko īsti Vervo nodarbojas?

Veicam pilno un salikto kravu pāvadājumus. Mums pašiem gan nepieder neviena transporta vienība, bet visu sasniedzam, izmantojot Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, arī Vācijas un Dānijas transporta uzņēmumu ārpakalpojumus.

Kas un kāpēc kompāniju dibināja? Krīzes laiks 2008.gads, kad visas nepatikšanas tikai sākās, šķiet galīgi nepareizs brīdis tādam lēmumam.

Pēc divu gadu pandēmijas stingrajiem ierobežojumiem, kas vienlaikus gan smagi skāra mazumtirdzniecības nozari, gan mudināja to spert lielus soļus tirdzniecības organizācijas pārmaiņu virzienā, no 26. februāra līdz 2. martam Diseldorfas izstāžu centrā klātienē pulcēsies pasaules mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uz savas nozares galveno pasākumu - pasaulē vadošo tirdzniecības aprīkojuma un organizācijas izstādi EuroShop. Šā gada izstāde būs par ieguvumiem, ko nesusi krīze, proti, par nozares digitalizāciju un ar to saistītajām inovācijām, jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, resursu taupīšanu un ilgtspēju, fizisko un digitālo tirdzniecības procesu apvienošanu, viedajiem veikaliem un iepirkšanās centriem nākotnes pilsētās.

Piecas dienas, no svētdienas līdz ceturtdienai, Diseldorfas izstāžu centrā nozares profesionāļu fokuss būs vērsts uz iepirkšanās procesu, uz klientu ērtībām un pārdevēju reaģēšanu uz izmainītajiem iepirkšanās paradumiem, uz jaunu vajadzību apmierināšanu un tirdzniecības procesa optimizāciju.

Izstādē piedalīsies 1700 dalībnieku no 56 valstīm un sagaidāmi 94 000 apmeklētāju no vairāk nekā 142 valstīm. 16 halles un vairāk nekā 100 000 m2 ekspozīcijas laukuma.

Latviju šā gada izstādē pārstāvēs seši uzņēmumi: Baltic Exposervice SIA 1/B31, FTLV SIA 17/D56, Groglass SIA 16/B21, SAF Tehnika AS 15/B14, IBSC SIA 5/F42 un Sulapro SIA 14/E19.

CRM ieviešanu ieskauj liels skaits mītu.

Vai mums tiešām ir vajadzīga CRM platforma? Vai ieguldījums atmaksāsies? Bet mums viss ir kārtībā!

Izmantojot Salesforce, mēs atbalstījām daudzu uzņēmumu transformāciju, palīdzot uzlabot veiktspēju un optimizēt uzņēmējdarbības operācijas.

Aplūkosim biežāk uzdotos jautājumus par labāku uzņēmējdarbības pārvaldības praksi.

Mīts: mums nav vajadzīga CRM platforma!

Vai jūs sniedzat saviem klientiem komerciālus piedāvājumus? Vai nedēļas uzdevumu organizēšanai izmantojat kalendāru? Vai kopīgi lietojat sapulces protokolus un citu svarīgu informāciju? Vai jūs sekojat līdzi jums un jūsu kolēģiem uzticēto uzdevumu izpildei?

Apsveicam! Jūs jau izmantojat DIY CRM platformu.

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai kafijas tirdzniecības vietas Rīgas centrā atbalsta dzēriena iegādi, ja klients to vēlas savā līdzpaņemtajā krūzē.

Apmeklētajās 10 tirdzniecības vietās Rīgā cenas par vienu standarta «latte» ir, sākot no diviem līdz pat vairāk nekā četriem eiro.

Ierodoties ar savu līdzpaņemto krūzi, vairumā kafijas tirdzniecības vietu atlaide netiek piešķirta, tomēr uzņēmumos - «Costa Coffee»,«Coffee Tower» un «Miit Coffee» atlaide tiek piešķirta 20 centu un 5% apmērā.

«Double Coffee» barista Strēlnieku ielā 1 pastāstīja, ka db.lv ir pirmie, kas kafiju vēlas iegādāties ar savu līdzpaņemto krūzi, un uz šādu jautājumu raudzījās skeptiski. «Mums ir savas krūzes ar zīmolu, un tas ir reklāmas mārketings, kurš reklamē kafijas uzņēmumu. Mēs par to maksājam naudu, tāpēc mēs lejam kafiju tikai tajās krūzēs. Pagaidām neplānojam klientiem piešķirt atlaidi, ja kafija tiek iegādāta ar savu krūzi,» skaidroja uzņēmuma «Double Coffee» pārstāvis.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojusies par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei, teikts paziņojumā presei.

LRB apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs vienošanās noslēgšanas ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā. Tāpat tika panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atviegloti īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu.

«Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir viens no lielākiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju. Vienlaikus mūsu valstī ir hronisks darbaspēka resursu trūkums. Rezultātā - praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem - 75% mūsu biedru ir hroniski nodokļu parādi un restorāni ir spiesti meklēt dažāda veida nodokļu optimizācijas veidus. Vienlaikus LRB apvieno Latvijai lojālus uzņēmējus, kuri vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tāpēc esam gandarīti, ka beidzot finanšu ministres personā esam raduši ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī apņemšanos sakārtot situāciju ēdināšanas nozarē,» uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Medus ražotāju kooperācija, mārketings pašmāju un ārvalstu noieta tirgos, skolas medus programma, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešana medum - tādi pasākumi būtu īstenojami, lai spēcinātu nozari Latvijā, jo īpaši, ja ir priekšnoteikumi biškopības attīstībai.

Tā kā Latvijā ar biškopību nodarbojas daudz lauksaimnieku, kur vairums tomēr ir nelieli medus ražotāji, tad viens no labākajiem risinājumiem ir kooperācija. To pierāda gan kooperatīvās sabiedrības Kurland Honey, gan kooperatīvās sabiedrības Medotava, gan arī biškopības kooperatīvās sabiedrības Siguldas Medus darbība. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām vieta ir jaunām kooperatīvajām sabiedrībām. Perspektīvā, lai varētu risināt lielāka mēroga uzdevumus gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, varētu tikt veidotas kooperatīvo sabiedrību apvienības. Tieši kooperatīvās sabiedrības tiek uzskatītas par biškopjus vienojošo spēku gan savas produkcijas popularizēšanā, gan jaunu noieta tirgu apguvē, gan arī savu interešu aizstāvībā.

Valsts kontroles audita laikā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) darbiniekus nepameta sajūta, ka VK pārstāvji birojā ieradušies jau ar gatavu negatīvu, iespējams, politiski motivētu viedokli par RTAB darbu, kuru diez vai būs iespējams mainīt, atbildot uz VK revīzijas secinājumiem, savā paziņojumā presei norāda RTAB.

«Lai arī revīzija ilga aptuveni gadu, VK revidenti, diemžēl, tā arī nesaprata, kā strādā mūsdienu mārketings tūrisma sekmēšanā un kāda ir RTAB vieta kopējā tūrisma ekosistēmā, jo revidenti apšauba biroja vajadzības eksistenci principā. Mūsu skatījumā, tā ir konceptuāla kļūda. RTAB vienmēr vēlās saglabāt konstruktivitāti sadarbībā ar VK, bet vienlaikus mums ir tiesības arī sagaidīt revidentu profesionālu izpratni par jomu, kurā revīzija tiek veikta,» teikts biroja paziņojumā.

RTAB norāda, ka pašvaldības un tūrisma industrijas kopīgi veidotas struktūras eksistē daudzās pasaules pilsētās un Rīga neesot unikāla savā izvēlē šādu biroju izveidot. «VK apgalvo, ka revīzijas laikā netika gūti pierādījumi, ka šāds lēmums (dibināt RTAB) bija pamatots ar finanšu aprēķiniem, prognozēm par pozitīvu ietekmi uz tūrisma attīstību Rīgā. Diemžēl, pārliecināšanai nelīdzēja skaitļi, ka kopš 2009.gada, kad ekonomiskās krīzes epicentrā tika izveidots RTAB un startēja zīmols »Live Riga«, tūristu skaits ir vairākkārt pieaudzis. Tā 2009.gadā bija 0,7 miljoni tūristu, bet 2018.gadā 3,5 miljoni. Gadā tūrisms ekonomikā ienes gandrīz vienu miljardu eiro,» uzsver RTAB.

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Zviedru klimata aktīviste Grēta Tūnberga reģistrējusi savu vārdu un protesta kustību "Piektdienas nākotnei" kā preču zīmes, lai nepieļautu to izmantošanu komerciāliem mērķiem.

"Mans vārds un kustība #FridaysForFuture tiek nemitīgi izmantots komerciāliem nolūkiem bez jebkādas piekrišanas," sociālajā tīklā "Instagram" pavēstīja 17 gadus vecā aktīviste. "Es jums apliecinu, ka man un citiem skolu streikotājiem absolūti nav intereses preču zīmēs. Taču, diemžēl, tas ir jādara."

Viņa sūdzējās, ka "joprojām ir cilvēki, kas mēģina izlikties par mani vai nepatiesi apgalvo, ka "pārstāv" mani, lai komunicētu ar plaši pazīstamiem cilvēkiem, politiķiem, medijiem, māksliniekiem utt."

Bijuši arī gadījumi, kad veikts mārketings, pārdoti produkti un vākta nauda "manā un kustības vārdā", raksta Tūnberga. "Tāpēc es pieteicos reģistrēt manu vārdu, "Piektdienas nākotnei" kā preču zīmes. Tā ir rīcība, lai aizsargātu kustību un tās darbības."