Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle  un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers  plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

DB jau rakstīja, ka konflikts aizsākās 2015. gada vasarā, kad LZA ar koncertzāli lauza līgumu un pieprasīja atbrīvot telpas. Par spīti tam, koncertzāle turpināja savu saimniecisko darbību. J. Milllers atgādina, ka pamata vienošanās, ko LZA vadītājs Ojārs Spārītis esot parakstījis, paredzējusi telpu atjaunošanā veikto ieguldījumu kompensēšanu no 2015. gada 1. janvāra.  «Savas saistības, ko uzņēmos, es izpildīju pilnībā – tika atjaunots sienu un griestu krāsojums zālē, izbūvēta ugunsdrošības sistēma kopumā sešos stāvos, izbūvēta jauna skatītāju zāles ventilācijas sistēma, pilnībā nomainītas skatītāju zāles un amfiteātra grīdas, no ārzemēm atvesti jauni skatītāju zāles krēsli, nomainīta elektrosadalne, kas kalpoja vairāk nekā 60 gadus, atjaunota skatuve un orķestra bedre, bet pati skatuve aprīkota ar koncertzāles darbībai nepieciešamo tehniku, kā arī uzsākta bēniņu siltināšana un pagraba remonts.» 

Tajā pašā laikā O. Spārītis atklāj, ka nomas maksājumi tika pārtraukti jau pat pusgadu pirms līguma uzteikuma. «Neviens publiskajā telpā paustais vārds nav argumentēts ar tiesas lēmumiem. Neviens publiskajā telpā paustais teikums nav balstīts VID ziņās. VID audits, kas veikts pār koncertzāles Rīga finansiālajām iespējām, darbību un iespējām ieguldīt ēkas uzturēšanā vai pat remontā līdzekļus, ar kuriem publiskajā telpā operē telpu nomnieks, neatbilst fiziskajām iespējām. Par to nekādā veidā neļauj pārliecināties arī koncertzāles Rīga bilance. Tādējādi rodas pretruna, uz kuras pilnīgi pamatoti norāda tiesvedības iestādes,»  viņš skaidroja intervijā.

Savukārt J. Millers jau iepriekš medijiem ir paudis, ka LZA cenšas panākt koncertzāles maksātnespēju, jo tad LZA ir tiesības pārņemt visus ieguldījumus, neizmaksājot nekādas kompensācijas.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra