Eiropas Savienības ekonomika aug jau piekto gadu pēc kārtas, turklāt šogad un nākošgad ekonomikas izaugsme tiek prognozēta visās dalībvalstīs, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Nākotnes finanšu risinājumi jau šodien sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis.

IKP pieaugums ES kopumā ir gaidāms 1,8% apmērā gan šogad, gan arī nākamgad. Pakāpeniski tiek samazināts valsts parāda un budžeta deficīta vidējais līmenis.Bezdarba līmenis ir zemākais kopš krīzes laikiem, savukārt Eiropas bankas ir spēcīgākas un labāk kapitalizētas.

Privātais patēriņš vēl aizvien ir ekonomikas atlabšanas virzītājspēks. Investīcijas turpina pieaugt, taču pieaugums ir samērā lēns.
Kredītu izmaksas joprojām ir labvēlīgas izaugsmei, jo Eiropas Centrālā banka īsteno stimulējošu monetāro politiku. Tomēr jāņem vērā, ka tuvākajā laikā ES vairs nevarēs paļauties uz vairākiem labvēlīgiem ārējiem faktoriem, kā piemēram, naftas cenu pazemināšanās un zems eiro kurss, uzsver V. Dombrovskis. Pagājušajā gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes temps piebremzējās, kas lielā mērā bija saistīts ar pāreju uz jauno ES daudzgadu budžetu un, attiecīgi, samērā lēnu Eiropas Savienības fondu apguvi un zemāku investīciju apjomu. Atjaunojoties Eiropas Savienības finansēto projektu ieviešanai un pieaugot tautsaimniecības kreditēšanai, šogad un nākamgad var sagaidīt straujāku izaugsmi.

Runājot par investīcijām, vēsturiski, investīciju līmenis Eiropas Savienībā ir bijis 21–22 % apmērā no IKP. 2013. gadā tas nokritās līdz zemākajam līmenim 19,4 % apmērā, un pašreiz turpina pieaugt, taču joprojām nesasniedz iepriekšējo trenda līmeni.

Tāpēc viena no pirmajām EK iniciatīvām bija investīciju plāns Eiropai. Investīciju plānam, kuru pirms divarpus gadiem sāka īstenot Eiropas Komisija, jau tagad redzami pozitīvi rezultāti. Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) līdz šim ir nodrošinājis atbalstu projektiem vairāk nekā 180 miljardu eiro apmērā visās 28 ES dalībvalstīs. Ņemot vērā fonda panākumus, EK ir nolēmusi palielināt ESIF finansējumu no sākotnēji plānotajiem 350 līdz 500 miljardiem eiro līdz 2020. gada beigām. Tomēr tikai ar publiskā finansējuma atbalstu problēmu atrisināt nevarēs, jo privātās investīcijas veido 90 % no investīciju kopējā apjoma. Tāpēc, lai piesaistītu investīcijas, dalībvalstīm ir arī jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, tajā skaitā, tieslietu un maksātnespējas jautājumi.

Tāpat ir jāatsāk tautsaimniecības kreditēšana – te būtiska loma ir tieši banku un finanšu sektoram, viņš uzsver. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra