Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad ir straujākais pēdējos desmit gados, norāda Eiropas Komisija (EK) Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumā.

2018.gada Eiropas pusgada ekonomikas, fiskālās un sociālās politikas koordinācijas cikls sākas apstākļos, kad eirozonā un Eiropas Savienībā (ES) notiek stabila ekonomiskā aktivitāte, ir rekordaugsts nodarbinātības līmenis, bet bezdarba līmenis samazinās līdz pirmskrīzes līmenim. Tā kā visas dalībvalstis veicina šo spēcīgo izaugsmes dinamiku, patlaban prioritāte ir gādāt par to, lai šī situācija saglabātos un dotu ieguvumu visiem mūsu sabiedrības locekļiem.

EK norāda, ka līdztekus atbildīgai fiskālajai politikai strukturālo reformu īstenošanā būtu jākoncentrējas uz tādu apstākļu radīšanu, kas vēl vairāk stimulē ieguldījumus un palielina reālo algu pieaugumu, lai atbalstītu iekšzemes pieprasījumu.

Raksturojot situāciju ES kopumā, EK priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka, neraugoties uz visām iepriekšējo gadu reformām, Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) izveide joprojām nav pabeigta.

«Mums ir jāizmanto labie laiki, lai vēl vairāk nostiprinātu EMS un padarītu mūsu ekonomiku noturīgāku un iekļaujošāku. Nākamajā mēnesī mēs nāksim klajā ar priekšlikumiem EMS lielākai nostiprināšanai. Taču EMS arhitektūras stiprināšana neaizstāj vajadzību īstenot saprātīgu budžeta, ekonomikas un sociālo politiku valstu līmenī. Šis ir Eiropas pusgada galvenais mērķis. Šodien mēs sniedzam atzinumus par budžeta plānu projektiem un aicinām dalībvalstis, kuras riskē neatbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem, veikt vajadzīgos pasākumus, lai koriģētu savu budžeta virzību,» pauda Dombrovskis.

Savukārt Eiropas komisāre Marianna Teisena, kuras pārziņā ir nodarbinātība, sociālās lietas, prasmes un darbaspēka mobilitāte, atzinīgi novērtēja šodien panākto vienošanos/ «Tikai dažas dienas pēc augstākā līmeņa sociālo lietu sanāksmes un paziņojuma par Eiropas sociālo tiesību pīlāru mēs iepazīstinām ar Eiropas pusgadu, ar kuru minētais pīlārs tiek īstenots praksē, tiecoties panākt jaunu konverģenci labākiem darba un dzīves apstākļiem starp dalībvalstīm un to iekšienē,» sacīja Teisena.

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka eirozonas ekonomika pieaug tempā, kas ir straujākais desmit gados, un paredzams, ka tās vidējais budžeta deficīts nākamgad samazināsies zem 1% no iekšzemes kopprodukta salīdzinājumā ar vairāk nekā 6% 2010.gadā.

«Tomēr vairāku dalībvalstu valsts parāda nastas līmenis joprojām ir augsts, kas iegrožo šo valstu spēju ieguldīt nākotnē. Šīm valstīm būtu jāizmanto iespēja, lai vēl vairāk nostiprinātu savas publiskās finanses, tostarp strukturālā izteiksmē, bet valstīm ar fiskālās manevrēšanas iespējām - tā būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus savu iedzīvotāju labā,» teica Moskovisī.

EK atzina, ka ekonomikas izaugsme stabili paātrinās, un eirozonas ekonomika šogad var augt desmit gadu laikā straujākajā tempā. Labos rezultātus stimulē noturīgs privātais patēriņš, stabila izaugsme visā pasaulē un bezdarba līmeņa samazināšanās.

«Ekonomikas izaugsme notiek visās dalībvalstīs, un uzlabojas stāvoklis darba tirgū, tomēr algas pieaug pavisam lēni. Labvēlīgos finansēšanas un nenoteiktības samazināšanās apstākļos pieaug arī ieguldījumu apjoms un ievērojami uzlabojas ekonomikas sentimenta rādītāji. Eirozonas valstu publiskās finanses ir ievērojami uzlabojušās. Dalībvalstīm atrodoties dažādos ekonomiskā cikla posmos, šodienas norādes uzsver vajadzību panākt pareizu līdzsvaru starp ekonomikas izaugsmes atbalstīšanu un publisko finanšu ilgtspējas nodrošināšanu, jo īpaši samazinot parāda augsto līmeni,» norādīja EK.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra