Aizvadītajā mēnesī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums sabremzējies, uzsver eksperti.
Daļēji mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu bremzē Latvijas iedzīvotāju aktivitāte, iegādājoties preces ārvalstīs.
Db.lv jau rakstīja, ka 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 1,3 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4 %.
Ar ekspertu komentāriem iespējams iepazīties galerijā augstāk!
#1/4
Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš
Pēc vairākiem labiem izaugsmes mēnešiem, februārī nedaudz sabremzējies mazumtirdzniecības pieaugums un salīdzinājumā ar pērno gadu mazumtirdzniecība salīdzināmajās cenās augusi vien par 1,2%. Lai gan gada pirmajos divos mēnešos kopā mazumtirdzniecības pieaugums veido 2,5%, šie faktiski vājākie dati no Latvijas ekonomikas šī gada pirmajos divos mēnešos.
Kā ierasts viena mēneša svārstībām tirdzniecības datos nevajadzētu piešķirt pārāk lielu nozīmi, it īpaši, jo šogad februārī bija par vienu dienu mazāk nekā pērn, tomēr lēnāks mazumtirdzniecības kāpums, visticamāk, vismaz daļēji ir saistīts inflācijas kāpumu pēdējos mēnešos. Par to, piemēram, liecina tas, ka mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos audzis par 7,5%, taču, kļūstot dārgākai pārtikai un degvielai, februārī ir samazinājušies farmācijas, mājsaimniecības piederumu un lietoto apģērbu tirdzniecības apjomi. Tāpat februārī nedaudz samazinājusies informāciju tehnoloģiju un kultūras preču tirdzniecība, taču līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos strauji turpina augt tirdzniecība internetā, kas šoreiz palielinājusies par 28,8%.
Labā ziņa gan ir tā, ka februārī, visticamāk, inflācija Latvijā jau ir sasniegusi savu maksimumu un turpmākajos mēnešos cenu kāpums vairs nepaātrināsies. Vienlaikus Latvijas mājsaimniecību depozīti februārī auguši par 8,5%, kas norāda uz joprojām straujo algu kāpumu. Papildus tam ekonomikā ar vien aktīvāk sāk ieplūst ES fondu līdzekļi, kam jau tuvākajā laikā vajadzētu atspoguļoties būtiski lielākā būvniecības aktivitātē un to mazumtirdzniecības izaugsmē varēsim ieraudzīt tuvāk vasaras mēnešiem.
Vienlaikus nelielas bažas par mazumtirdzniecības izaugsmes perspektīvām rada patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās pēdējos mēnešos, kā arī Citadele Index jaunākie rezultāti, kur mazumtirdzniecības nozare kļuvusi par vispesimistiskāko nozari Latvijas ekonomikā. Tas liek domāt, ka patērētāji joprojām ir diezgan piesardzīgi savos tēriņos un tādēļ loti strauju situācijas uzlabošanos tirdzniecībā arī nevajadzētu gaidīt.
#2/4
Finanšu ministrija
Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada februārī, salīdzinot ar pērnā gada februāri, ir palielinājies par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis pieaugums ir vājāks par iepriekšējā mēnesī reģistrēto, un to noteica pārtikas preču samazinājums mazumtirdzniecībā par 1,3%, kamēr nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoma pieaugums saglabājās spēcīgs, uzrādot 4,4% pieaugumu.
Nepārtikas preču apgrozījuma pieaugumu par 4,4% februārī lielā mērā nodrošināja auto degvielas mazumtirdzniecības spēcīgā izaugsme, ko noteica pērnā gada februāra zemā bāze. Tādējādi, neskatoties uz cenu pieaugumu degvielai februārī par 18,8%, tās apgrozījums gada griezumā palielinājās par 13,0%. Pārējo nepārtikas preču, izņemot degvielu, mazumtirdzniecība februārī nebija tik spēcīga, izaugsmei veidojot tikai 1,8%.
Pārējo nepārtikas preču kategorijā par 5,4% palielinājās apģērbu un apavu tirdzniecības apjomi, un par 6,7% pieauga ar celtniecību un mājokļa remontu saistīto preču mazumtirdzniecība – metālizstrādājumi, instrumenti, būvmateriāli, kā arī santehnika. Turklāt par 8,5% palielinājās mājsaimniecības elektropreču apgrozījums. Strauja izaugsme turpinājās mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem, kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos, kur reģistrēts pieaugums par attiecīgi 25,8% un 29,8%.
Savukārt mājsaimniecības piederumu pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā šā gada februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri samazinājās par 1,6% un par 4,0% saruka farmaceitisko un medicīnisko piederumu mazumtirdzniecība.
Latvijas patērētāju konfidences indekss pakāpeniski uzlabojas. Lai arī tas joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī, martā indeksa vērtība palielinājās trešo mēnesi pēc kārtas. Patērētāju noskaņojuma uzlabošanos ietekmēja iedzīvotāju pozitīvais vērtējums par viņu finansiālās situācijas perspektīvām, kā arī par vispārējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos nākamajos 12 mēnešos. Pozitīvāku novērtējumu sekmē arī patērētāju redzējums, ka tuvākā gada laikā bezdarba līmenis Latvijā varētu samazināties.
Pretēji patērētāju konfidences indeksa pieaugumam, Latvijas mazumtirgotāju konfidences indekss šā gada martā ir uzrādījis kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Tomēr jāatzīmē, ka tas joprojām saglabājas pagājušā gada vidējā līmenī. Mazumtirgotāju noskaņojumu negatīvi ietekmēja uzņēmējdarbības aktivitātes palēnināšanās pēdējos trīs mēnešos. Tajā pašā laikā augšupejoša tendence vērojama tirgotāju vērtējumā par uzņēmuma darbības aktivitātes potenciālo pieaugumu nākamajos trīs mēnešos. Jaunāko aptauju rezultāti neuzrāda būtiskas izmaiņas attiecībā uz preču pasūtījumu apjoma izmaiņām, paredzot, ka tie saglabāsies iepriekšējā līmenī.
#3/4
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada februārī mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi, neieskaitot degvielas mazumtirdzniecību, bija par 0.9% mazāki nekā iepriekšējā gada februārī (kalendāri izlīdzināti dati). Kritumu februārī noteikti nevar uzskatīt par tendenci. Pēdējo mēnešu dati rāda, ka mazumtirdzniecības nozarē ir vērojama izaugsme, proti, pēdējā pusgada laikā mazumtirdzniecības pārdošanas apjomi ir vidēji auguši par 1.7%, bet tā ir lēna un svārstīga. Tas, savukārt, liecina par to, ka mājsaimniecības bažīgi skatās uz nākotni un nepārliecināti tērē. Tajā pašā laikā darba tirgus situācija kopumā uzlabojas – bezdarbs lēnām sarūk, vidējā darba samaksa pieaug, kas ir pozitīva ziņa mājsaimniecībām. Šogad sagaidām, ka darba tirgus turpinās silt un pieaugs arī nodarbināto skaits. Tomēr mājsaimniecības, visticamāk, tam vēl nav noticējušas. Šai situācijai vajadzētu mainīties gada otrajā pusē, kad sagaidām, ka mazumtirdzniecībā izaugsme kļūs spējāka.
Milzīgu izrāvienu gan nesagaidīsim. Mazumtirdzniecības nozares sniegumu, protams, turpina negatīvi ietekmēt iedzīvotāju skaita sarukums. Tā ietekmē, piemēram, jau kādu laiku vērojams kritums pārtikas mazumtirgotāju pārdošanas apjomos. Cilvēki aizvien biežāk iegādājas preces Latvijas interneta veikalos – tirdzniecība pa pastu un internetā ir visstraujāk augošā mazumtirdzniecības apakšnozare. Tomēr statistikā neparādās dati par pirkumiem ārvalstu interneta veikalos, kuru apmēru ir grūti novērtēt, bet arī tas, visticamāk, ir strauji augošs. Jo vairāk cilvēki iegādājas preces ārpus valsts robežām, jo mazāk tie pērk šeit, kas ir zaudēti ienākumi Latvijas mazumtirgotājiem.
#4/4
Ekonomikas ministrija
2017. gada februārī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps nedaudz saruka un bija tikai par 1,3% lielāks nekā pirms gada (neizlīdzināti dati, salīdzināmajās cenās). Vērtējot samazinājumu, jāņem vērā dienu skaits – 2016. gada februārī bija 29 dienas, kas ir par vienu dienu mazāk nekā šā gada februārī. Joprojām turpinās tendence, ka nepārtikas preču kategorija attīstās straujāk nekā pārtikas preču kategorija, tomēr februārī arī nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps saruka un bija tikai par 1,6% lielāks nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Kopumā nepārtikas preču mazumtirdzniecība veido gandrīz 55% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Līdzīgi kā iepriekš, februārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, visstraujāk pieauga mazumtirdzniecība, izmantojot pasta pakalpojumus un interneta veikalus. Preču griezumā lielākais pieaugums bija vērojams mājsaimniecības elektropreču un metālizstrādājumu, krāsu un stiklu kategorijā, savukārt sarukums bija vērojams tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu kategorijā. Samazinājās arī lietotu preču iegāde veikalos. Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomi turpina pieaugt un februārī bija par 12,6% lielāki nekā pirms gada un nodrošināja lielāko mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu kopējā tirdzniecībā. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums sarūk jau kopš 2015. gada beigām un šāda tendence turpinās arī 2017. gada pirmajos mēnešos. Februārī pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomi bija par 3,4% zemāki nekā pirms gada.
Sarūk arī pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma īpatsvars kopējā mazumtirdzniecībā – no 35% 2010. gadā līdz 30% 2017. gadā. Pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma sarukumam varētu būt vairāki iemesli. Viens no galvenajiem iemesliem ir iedzīvotāju skaita sarukums, kas nosaka mazāku pārtikas preču patēriņu. Tāpat jāņem vērā, ka pieaug pārtikas preču cenas, kas arī ietekmē pieprasījumu. Neskatoties uz kopējo pārtikas preču apgrozījuma sarukumu, tajā pašā laikā pieaug pārtikas mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, kas norāda uz iedzīvotāju izvēli par labu specifiskām, kvalitatīvākām pārtikas precēm.
Prognozējams, ka 2017. gadā sagaidāms mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums, par ko liecina gan darba samaksas kāpums, gan situācijas uzlabošanās darba tirgū.