Pašreizējie eksporta dati ir ļoti pozitīvi, un to uzlabošanos veicina ārējā pieprasījuma pieaugums, norāda ekonomisti.
Tomēr, lai turpinātos izaugsme, Latvijas uzņēmējiem jāizpilda daži mājasdarbi, viņi uzsver.
Sīkāk ar ekspertu komentāriem un prognozēm par jaunākajiem eksporta datiem iespējams iepazīties galerijā augstāk!
Lasi Vēl:
Preču eksporta vērtība palielinājusies par 7,7%
#1/3
Swedbank ekonomiste Agnese Buceniece
Preču eksporta pieaugums gan eiro izteiksmē, gan apjomos šogad ir bijis ļoti straujš, un to ir būtiski sekmējis ārējā pieprasījuma kāpums. Eksports ir bijis nozīmīgs ekonomikas izaugsmes dzinulis. Gada pirmajos deviņos mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās par 9.5% gada izteiksmē. Septembrī pieaugums aizvien bija ļoti labs, bet nedaudz lēnāks, proti 7.7% gada izteiksmē. Tirdzniecības partnervalstu ekonomikas turpinās augt, kas radīs iespējas mūsu eksportētājiem. Ņemot vērā, ka jaudu noslodze ir jau ļoti augstā līmenī un ražotāji sāk biežāk norādīt uz darbaspēka trūkumu kā ražošanu ierobežojošu iemeslu, strauju eksporta izaugsmes kāpumu ilgstoši noturēt būs grūti. Līdz ar to eksports turpinās augt, bet, visticamāk, pieauguma tempam būs tendence lēnām samazināties.
Pārņemot stafetes kociņu no eksporta, par galveno ekonomikas izaugsmes dzinuli pamazām kļūst iekšzemes pieprasījums – investīcijas un mājsaimniecību patēriņš. Augošais iekšzemes pieprasījums audzē pieprasījumu pēc importa precēm. Šī gada deviņos mēnešos preču importa vērtība palielinājās par 16.5%, bet septembrī – par 18.4% gada izteiksmē. Gaidāms, ka nākamgad galvenokārt bāzes efektu ietekmē importa kāpums nedaudz noplaks, bet turpinās pārsniegt eksporta kāpumu.
#2/3
Finanšu ministrija
Pateicoties ārējā pieprasījuma kāpumam un augošajiem apstrādes rūpniecības apjomiem Latvijā, preču eksports turpina uzrādīt augstus pieauguma tempus. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, preču eksporta vērtība š.g. septembrī bija par 7,7% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, tādējādi tas bija vienpadsmitais mēnesis pēc kārtas ar pozitīvu eksporta pieaugumu. Zīmīgi, ka preču eksporta vērtība septembrī sasniedza 1,034 miljardus eiro, kas ir augstākā eksporta vērtība šogad un otra augstākā kopš 1995.gada.
Tajā pašā laikā importēto preču vērtība septembrī gada griezumā palielinājās vēl straujāk, kopumā par 18,4%, tādējādi palielinot preču ārējās tirdzniecības deficītu par 120,3 milj. eiro. Ir svarīgi atzīmēt, ka straujāks importa kāpums gan septembrī, gan šajā gadā kopumā ir saistīts ar būtiski straujāku ekonomisko izaugsmi. Latvijas ekonomikas izaugsme š.g. pirmajā pusgadā ir aptuveni divas reizes augstāka, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Investīciju kāpums š.g. pirmajā pusgadā Latvijā sasniedza 17,5%, savukārt būvniecības pievienotā vērtība palielinājās par 13,0%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi. Īstermiņa dati par investīciju un būvniecības aktivitāti norāda uz to, ka pieaugums trešajā ceturksnī varētu būt vēl straujāks. Tādējādi ir likumsakarīgi, ka preču imports pieaug straujāk, it īpaši tādās preču grupās, kurās ir augsts reeksporta īpatsvars, piemēram, naftas produktiem un elektroierīcēs.
Lielāko devumu eksporta izaugsmē septembrī nodrošināja mehānismu un elektroierīču grupa, tās eksporta vērtībai palielinoties par 32,4%, ko noteica turboreaktīvo, turbopropelleru dzinēju un citādu dzinēju eksporta pieaugums. Jāatzīmē, ka būtisks pieaugums šajā preču grupā fiksēts arī importa datos, tādējādi var secināt, ka straujais eksporta kāpums bija sasniegts, pateicoties reeksporta apjoma pieaugumam.
Būtisks eksporta kāpums septembrī fiksēts arī šogad visstraujāk augošajām preču grupām, proti lauksaimniecības un pārtikas precēm, kā arī metālu grupai, attiecīgi par 6,5% un 21,1%. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu kāpumu galvenokārt veicināja alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums uz Krieviju. Par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un samērā vājajai graudaugu ražai, graudaugu eksports septembrī palielinājies par 29,0%. Lielākais graudaugu eksporta pieaugums fiksēts uz Saūda Arābiju. Savukārt metāla eksporta kāpumu galvenokārt noteica dzelzs un tērauda lūžņu eksporta kāpums uz Igauniju, Poliju un Turciju.
Pozitīvu pieaugumu, taču nedaudz mērenāku nekā iepriekšējos mēnešos, uzrādīja ķīmisko rūpniecības ražojumu eksports, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 5,2%. Turpina palielināties farmaceitisko un jaukto ķīmisko produktu eksports.
Kopējo eksporta izaugsmi nedaudz samazināja koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības kritums par 1,3% jeb 2,0 milj. eiro. Ņemot vērā, ka koksnes eksporta vērtība septembrī bija gandrīz 149 milj. eiro, kritums gada griezumā nav būtisks. Papildus tam, nedaudz samazinājies poligrāfijas un būvniecības materiālu eksports.
Š.g. oktobrī Eiropas Komisijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan eirozonā, gan ES kopumā turpināja palielināties, ko sekmēja noskaņojuma uzlabošanās praktiski visās tautsaimniecības nozares. Sasniegtā ekonomikas sentimenta indeksa vērtība gan ES kopumā, gan Latvijā pašlaik atrodas augstākajā punktā pēdējā desmitgadē un, ņemot vērā augošo tendenci, kā arī novērtējot Latvijas uzņēmēju noskaņojumu par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam un ražošanas apjomiem, pozitīvās tendences Latvijas preču eksportā un importā saglabāsies arī turpmākajos mēnešos. To apliecina arī jaunākās, šodien publicētās Eiropas Komisijas ekonomikas prognozes. Eiropas Savienības IKP pieauguma prognoze 2017.gadam tika palielināta par 0,4 procentpunktiem līdz 2,3%, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm š.g. pavasarī. Savukārt ES preču un pakalpojumu importa prognoze, kas tiešā veidā atspoguļo Latvijas eksporta ārējo pieprasījumu, tika palielināta par 0,5 procentpunktiem līdz 4,7%.
#3/3
Ekonomikas ministrija
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, septembrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 7,7%, savukārt straujāk pieauga imports – par 18,4%. Tādējādi pieauga tirdzniecības deficīts.
Eksporta izaugsmi septembrī gada griezumā būtiski veicināja mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda izstrādājumu un graudaugu kultūru eksports. Tāpat būtiski pieauga stipro alkoholisko dzērienu eksports. Savukārt negatīvi eksportu ietekmēja citu augu valsts produktu eksporta vērtības samazinājums.
Septembrī gada griezumā uz ES valstīm preču eksporta vērtība nedaudz samazinājās (par 2,9%). To lielākoties ietekmēja augu valsts produktu un mehānismu un ierīču eksporta samazinājums, savukārt pieauga dzelzs un tērauda, pārtikas, kā arī ķīmiskās rūpniecības preču eksports. ES ietvaros eksports būtiski pieauga uz Itāliju un Somiju, bet samazinājās uz Vāciju, Spāniju un Zviedriju.
Septembrī turpināja augt eksports uz NVS valstīm – par 16,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 24%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Eksporta pieaugumu uz NVS valstīm ierasti būtiski veicināja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports. Pieauga arī mehānismu, elektroierīču un iekārtu eksports.
Septembrī gada griezumā strauji pieauga eksports uz trešajām valstīm – par 59,6%. To būtiski ietekmēja mehānismu un ierīču eksporta pieaugums uz ASV, kā arī graudaugu eksporta pieaugums uz Saūda Arābiju.
Preču importa pieaugumu septembrī gada griezumā būtiski ietekmēja naftas produktu, mehānismu un ierīču, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu imports.
Kopumā 2017. gada trīs ceturkšņos eksports bija par 9,5% lielāks nekā pirms gada, savukārt imports pieauga par 16,5%. Tādējādi eksporta-importa saldo gada deviņos mēnešos sastādīja -11,4% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma (2016. gada janvārī-septembrī – -8,3%).
Sagaidāms, ka, turpinot augt ārējam pieprasījumam, palielināsies arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu līdzšinējos eksporta pieauguma tempus, nākotnē ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.