Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite samazinājis savu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā SIA "Karavela", liecina "Firmas.lv" informācija.

"Karavela" īpašniekos izmaiņas pēdējo divu mēnešu laikā veiktas divas reizes.

Oktobrī Andris Bite samazināja savu daļu īpatsvaru no 80% līdz 41,43%. Viņa daļas tika pārdalītas Pēterim Bitem (28,29%) un Jānim Bitem (10,29%).

Jāņa Endeles daļa uzņēmumā palika nemainīta - 20%.

Savukārt decembrī Andris Bite savu dalību uzņēmumā samazināja līdz 12,86%. Viņa daļas, kopā ar Pēterim un Jānim Bitēm piederošajām daļām tika pārdalītas jaundibinātajai AS "Strops investīcijas". Kompānijai pieder vairākums, jeb 67,14% "Karavela" īpašumdaļu.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 18.decembrī.

"Strops investīcijas" reģistrēta 2023.gada 30.novembrī. Tās pamatkapitāls ir 39,234 miljoni eiro. Kompānijai "Strops investīcijas" pieder 70% SIA "MB Invest", 67,14% SIA "Karavela", 77,37% SIA "Kaija Seafood" un 50% SIA "Atlantijas metāla serviss". "Strops investīciju" patiesie labuma guvēji ir Jānis, Pēteris un Andris Bites.

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Jo tuvāk nāk jaunā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta pieņemšana, jo vairāk ir jautājumu dažādās nozarēs. Saruks Kohēzijas līdzekļi, maksājumi lauksaimniekiem, noteikti mainīsies atbalsts arī citās nozarēs, jo viena no trim lielajām donorvalstīm savienībā ir pateikusi: «Paldies par sadarbību!»

Starp citu, tieši Lielbritānijā dzīvo vismaz 200 tūkstoši latviešu. Skarbi, bet tieši Lielbritānija izstājoties ir likusi Eiropai palūkoties uz vērtīgāko resursu – cilvēku!

Eiropa pēkšņi ir attapusies, ka ilgstošā laika periodā ir notikusi iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām. Vecās Eiropas valstis apjēgušas, ka, izrādās, ilgtermiņā to ekonomiskais mugurkauls ir laukos.

Laikrakstā jau publicējām Zemkopības ministrijas, Zemnieku saeimas, Zemnieku federācijas viedokļus par to, ka briest izmaiņas lauksaimniecības atbalsta politikā. Proti, lielajiem zemniekiem dot mazāk, lai mazajiem tiktu vairāk. Tad, raugi, laukos iedzīvotāji radīsies! Vai patiešām tā uzreiz būs? Šis jautājums nav provokācija, lai aizstāvētu lielsaimniekus. Nē! Ir jautājums, ko īsti vēlas visa Eiropa un Latvija tostarp. Galvenais stāsts nav par to, ka trūkst sīkzemnieku, bet par to, ka laukos vispār trūkst cilvēku.

Ar vakcīnām viss daudzmaz skaidrs. Jā, radītas ļoti īsā laikā, un par to var tikai uzslavēt zinātniekus, taču starptautiskās un arī vietējās medikamentu drošumu kontrolējošās institūcijas vadās pēc pierādījumos, nevis emocijās balstītas pieejas un ir uzņēmušās atbildību par reģistrēto, plašai lietošanai atļauto vakcīnu nekaitīgumu.

Tālāk katra cilvēka izvēle ir lietot tās vai nē. Pilnīgi cita situācija paveras, ja vērtējam valdību, īpaši mūsējās, lēmumus, kas vērsti uz saslimšanas ar Covid-19 mazināšanu – lai arī it kā tiek uzklausīti eksperti, pētīti zinātnieku atzinumi un dažādi statistikas dati, lēmumi tiek pieņemti, pamatā vadoties pēc politiķu pašu izpratnes par lietu kārtību un ļoti rēķinoties ar publikas (vēlētāju) reakciju, tātad te nāk klāt vai pat dominē subjektīvais faktors.

Notiek nemitīgi eksperimenti, balansējot starp ieviesto pasākumu efektivitāti un sabiedrības attieksmi. Un tādā situācijā gan tad parādās nesalīdzināmi lielāks pamats bažām par nevēlamām blaknēm. Piemēru netrūkst. Jau ziemā rakstījām par tolaik pieņemto aplamo politisko lēmumu liegt strādāt frizieriem, kas noveda pie tā, ka tieši frizieri bija starp visbiežāk slimojošajiem, jo viņus politiķi faktiski bija motivējuši strādāt nelegāli. Pēc tam nāca ziņas par daudziem gadījumiem, kad vieniem, kam liegts strādāt, teju vai jābankrotē, jo zaudējumi netiek kompensēti, bet citiem iestājušies zelta laiki, jo pabalsti ir lielāki nekā paši spētu nopelnīt.

Šogad IT kompānijas "Wunder" apgrozījums būs par ceturtdaļu lielāks nekā 2018. gadā, kad tas bija aptuveni 1,5 miljoni eiro.

Šobrīd Latvijā strādā 46 darbinieki. Joprojām vismaz 78% no uzņēmuma apgrozījuma veido eksports, kas gan ir par aptuveni 10% mazāk nekā 2018. gadā. "Wunder" eksporta valstis galvenokārt ir Somija, Zviedrija, Igaunija un Vācija.

"2019. gads kopumā ir bijis daudz aktīvāks vietēja mēroga projektos. Šobrīd jau noslēguma posmā ir Centrālās statistikas pārvaldes Oficiālās statistikas portāla izstrāde, novembrī tika palaists jaunais aizsardzības un drošības jomas portāls Sargs.lv. Lokālie projekti ir izaicinošāki, jo to mērķauditorija un ikdienas lietotāji esam mēs paši un cilvēki mums blakus. Savā ziņā tas uzliek gan papildus atbildības sajūtu, gan arī gūstam lielāku gandarījumu par labi padarītu darbu, ko var vērtēt ne tikai izstrādes fāzē, bet arī no gala lietotāja skatu punkta," biznesa portālam db.lv stāsta Ernests Gabrāns, "Wunder" vadītājs Latvijā.

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Sagaidāms, ka izejvielu izmaksas turpinās pieaugt un nākotnē saskarsimies ar būtiskiem izaicinājumiem, kas daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami, stāstīja gaļas pārstrādātāja SIA "Forevers" vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Viņš norādīja, ka līdz ar ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē gaļas pārstrādes nozare, kas ir starp jutīgākajām nozarēm, viena no pirmajām piedzīvoja krīzi.

"Lopbarības izmaksu pieaugums, ko raisīja graudu deficīts Eiropā, tiešā veidā ietekmēja gaļas izejvielu sadārdzinājumu. Vairākkārtīgi augušās energonesēju izmaksas sadārdzina produkcijas ražošanas ciklu, līdz ar ko pieaug spiediens, ražotājam nosakot savu produktu gala cenu. Tikpat strauji aug ražošanas nozares darbaspēka un produkcijas loģistikas izmaksas," stāstīja Ždans.

Ražotāji ir spiesti meklēt veidus, kā efektivizēt darbību, piesaistīt jaunu un vienlaikus noturēt esošo darbaspēku, kā arī noturēt savu tirgus daļu laikā, kad ekonomiskie procesi tiešā veidā ietekmē ražotāju turpmāko darbību, skaidroja Ždans. Tāpat uz ražotāju pleciem gulstas arī sabiedrības spiediens, kas saistīts ar negācijām, ko rada gala produktu cenas pieaugums un spiediens apmierināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas par aizvien pieņemamām cenām.

Attīstoties elektromobiļu nozarei, tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti elektromobiļi, un kļūst aktuāls jautājums – vai ir vērts iegādāties lietotu elektroauto un kas būtu jāņem vērā, lai pirkums būtu veiksmīgs.

Elektromobilis zaudē savu vērtību pēc apmēram desmit gadiem, bet, veicot samērā nelielas investīcijas (7 500 – 13 000 eiro apmērā) un aprīkojot to ar jaunu bateriju, ir iespējams automašīnas mūžu pagarināt un atkal celt tās vērtību, biznesa portālam db.lv skaidro SIA e-Mobility network vadītājs Dainis Tropiņš. Viņš gan piebilst, ka, pērkot lietotu elektromobili, ir jābūt piesardzīgiem, jo īpaši ar vecām un lētām automašīnām, jo tajās investēt nereti vairs nav vērts.

Uzņēmuma, kas Rīgā, bijušās VEF rūpnīcas teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes iekārtas, ieskaitot to programmatūru, kā arī attīsta uzlādes iekārtu tīklu, mērķis ir nākotnē piedāvāt konsultācijas pirms lietotu elektromobiļu iegādes, lai izglītotu un pasargātu cilvēkus no nepatīkamiem pirkumiem. Arī šobrīd klienti, kuriem tas bijis aktuāli, tiek konsultēti pirms auto iegādes, bet tas nav piedāvāts kā pakalpojums. Taču elektromobiļu nozare attīstās strauji, un tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti auto otrreizējā pārdošanā – gan ļoti labi, gan tādi, no kuriem labāk turēties pa gabalu. «Var būt situācijas, kad lietotai automašīnai akumulatora kapacitāte ir vairs tikai piecdesmit procenti un ar to arī pēc pilnas uzlādes varēs nobraukt vairs tikai piecdesmit līdz sešdesmit kilometrus,» stāsta D. Tropiņš. Viņš kā spilgtu piemēru stāsta gadījumu, kad kāds cilvēks iegādājies pavecu Nissan Leaf, pievienojis to ātrās uzlādes iekārtai, bet pusstundas laikā tas uzlādējies tikai četrdesmit līdz piedesmit kilometru braucienam. «Lēti viņš nopirka šo automašīnu, bet skaidrs, ka baterija vairs nefunkcionē,» skaidro D. Tropiņš. Viņš stāsta, ka ir ļoti daudz automašīnu, kuras var pirkt otrreizējā tirgū un uzlabot, bet vienlaikus ir arī tādas, kuras noteikti pirkt nevajadzētu, jo tajās vairs nav izdevīgi investēt. Un šis bijis tas gadījums.

Vidējās meža atjaunošanas izmaksas 2018. gadā bija no 509 līdz 669 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2017. gadā izmaksas bija robežās no 438 līdz 567 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 551 līdz 600 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2018. gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos (668,7 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 23,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (508,7 eiro/ha), kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir attiecīgi par 16,2 % lielākas.

2018. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājušās pirmās un trešās meža zemes kvalitātes grupas mežos, bet otrās un ceturtās meža zemes kvalitātes grupas mežos palielinājušās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2018. gadā bija no 199 līdz 261 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes ceturtās kvalitātes grupas mežos – 261,0 eiro/ha, kas ir par 14,8 % lielākas nekā 2017. gadā, un meža zemes otrās kvalitātes grupas mežos – 260,8 eiro/ha, kas ir par 5,7 % lielākas nekā gadu iepriekš.

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

2017. gadā vidējās meža atjaunošanas izmaksas bija no 438 līdz 567 eiro uz vienu hektāru atkarībā no meža zemes kvalitātes grupas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Salīdzinājumam 2016.gadā izmaksas bija robežās no 551 līdz 600 eiro uz hektāru, bet vēl gadu iepriekš – no 620 līdz 687 eiro. Meža atjaunošanas izmaksās ietilpst augsnes sagatavošanas, stādu audzēšanas un stādīšanas izdevumi.

2017.gadā visaugstākās meža atjaunošanas izmaksas bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos (566,7 eiro/ha), bet viszemākās – otrās kvalitātes grupas mežos (437,8 eiro/ha), kas ir attiecīgi par 2,4 % un 24,2 % mazākas nekā gadu iepriekš.

2017. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā pieaugušas gandrīz visās meža zemes kvalitātes grupās. Vidējās meža kopšanas izmaksas 2017. gadā bija no 227 līdz 288 eiro uz vienu hektāru. Vislielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva kopšana, bija meža zemes pirmās kvalitātes grupas mežos – 287,9 eiro/ha, kas ir par 54,2 % lielākas nekā 2016. gadā.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Ja viss noritēs bez aizķeršanās, tad 2020. gadā Getliņos varēs sākt pārstrādāt bioloģiski noārdāmos atkritumus, piektdien,22.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Parlaments (EP) šogad apstiprināja jaunus aprites ekonomikas noteikumus, atbalstot jaunus, vērienīgus atkritumu pārstrādes mērķus. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai vēl samazinātu atkritumu daudzumu, veicinātu šķirošanu un pārstrādi. Latvijai īpašs izaicinājums ir saistīts tieši ar bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem. EP norāda, ka līdz 2024. gadam ir jāno- drošina bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās. Tāpat ir jāveicina bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde, jo šāda veida atkritumi veido aptuveni pusi no visiem sadzīves atkritumiem. Tie ir, piemēram, kartupeļu mizas, dažādu ēdienu atliekas utt. Jāmin, ka kopumā līdz 2035. gadam ir jāpārstrādā līdz 65% no sadzīves atkritumiem. «Atšķirībā no depozītsistēmas, ko es uzskatu par luksusa preci, bioloģisko atkritu pārstrāde ir dzīves nepieciešamība, jo PET pudele mežā nepatīk tikai cilvēkam. Alnim un briedim ir absolūti vienalga par to pudeli, jo tā nekādu kaitējumu videi, alnim un briedim nedara. Protams, vizuāli nesmuki un PET pudeles ir jāvāc. Savukārt, ja bioloģija netiek apsaimniekota, tad rodas smakas, slimības un viss pārējais,» uzsver Getliņi Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

Cilvēki ar bažām gaida apkures sezonas sākumu aukstajos mēnešos, kad nekustamo īpašumu uzturēšanas izmaksas sadārdzināsies. Iedzīvotāji aktīvi domā par dzīvesvietas maiņu pret mazāku mājokli, apsver pārcelšanos no galvaspilsētas uz Pierīgu vai attālāku reģionu pilsētām.

Cenas burbuļo, bet nesprāgst, spekulācijas pastāv dažādas. Bet varam prognozēt, ka Latvijā parādīsies plašāks nekustamo īpašumu piedāvājums, visdrīzāk cenu kāpums arī apstāsies. Tiesa, cenas būtiski nesamazināsies.

Kopš aizvadītā gada cenu kāpums sasniedz gaismas ātrumu. Mūsu dzīves dārdzība ielaužas “kosmosā”, secināms no statistikas biroja “Eurostat”. Kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidējais inflācijas rādītājs ir zem 10 %, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tas pārsniedz 20 %. Divreiz lielāks patēriņa cenu kāpums ietekmē visu sabiedrību un nozares. Apkures, elektrības, citu pakalpojumu un preču cenas ir galvenais jautājums, par ko cilvēki domā un runā. Iedzīvotāji meklē risinājumus, lai samazinātu izdevumus pamatvajadzību apmierināšanai, starp kurām ir arī dzīvesvieta. Tomēr šajā segmentā ziņas nav iepriecinošas.

Visnepatīkamāko iespaidu jaunie “Sadales tīkla” (ST) tarifi ir radījuši mājsaimniecībām ar neefektīvi izmantotu pieslēguma jaudu (raksta autors ir viens no tiem). Rezultātā daudzām mājsaimniecībām izmaksas par “Sadales tīkla” pakalpojumu ir pieaugušas pat vairākkārtēji.

Tas daudziem ir radījis sašutumu un aizdomas(arī Valsts prezidentam) par nepamatotām ST tarifu izmaiņām.

Taču emocionāla taisnīguma izjūta un reālā lietu kārtība ne vienmēr ir viens un tas pats. Tādēļ, pirms kādu tiesāt vai vienkārši bojāt savu (vai citu) veselību ar sašutumu par notiekošo, ir vērts pamēģināt noskaidrot patiesību. Un tas ir vienkārši izdarāms, ja vien izdodas pārvarēt vēlēšanos taisīt “haipu” sev apkārt.

Nedaudz par “taisnīguma mednieku” repertuāru.

Pirmais, uz ko uzķeras “taisnīguma mednieki” – ST tarifa izmaksu pieaugums daudziem rēķinos ir būtiski lielāks nekā ST izmaksu kopējais pieaugums, kas sastāda apm. 22%Tie, kas to cenšas pasniegt, kā ST vēlmi negausīgi papildus nopelnīt – patiesībā demonstrē tikai savus zināšanu robus skolas matemātikas kursa apguvē, vai vispār nav pat iedziļinājušies ST tarifa izmaiņās (par to vēlāk).

Vai sagaidāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformas kļūs par universālu un tautā iemīļotu līdzekli daudzām kaitēm, vai arī tā fokuss izrādīsies specifiskāks, rādīs laiks un prakse.

Pagaidām var tikai analizēt iespējamo ietekmi. No vienas puses, valsts saka, ka līdz ar IIN izmaiņām no darbaspēka maciņiem jau no nākamā gada neizņems pāris desmitus miljonu eiro. Finanšu ministrijas izšķiršanās par šādu risinājumu, pirms tā sāka ar pārliecību dalīt ordeņus par nodokļu reformas virzīšanu, droši vien nebija viegla. No otras puses, ir biznesa vides tradicionālā piesardzība pret šādiem valsts pārvaldītāju misijas tipa tautas glābšanas pasākumiem. Tāpat ir labi zināms, ka valdības lēmumos parasti darbojas savienoto trauku princips – un ieguvumi vienā jomā izlīdzināsies ar zaudējumiem citā. Tiesa, precīzus ieguvumus un iespējamos zaudējumus šobrīd ir grūti prognozēt – ministrijas un Ministru Kabinets jau var spekulēt ar skaitļiem, un miljonu piesaukšana vienmēr liek pievērt uzmanību, turklāt nemaz tik bieži negadās, ka valdību vismaz formāli pārņem vēlme dalīties ar strādājošajiem. Kādas būs dāsnuma sekas un kurš īsti tiks pie pīrāga pildījuma, rādīs praktiskā pieredze. Tāpat pagaidām var tikai minēt, kāds būs IIN reformēšanas skarto noskaņojums pēc gada, kad varēs novērtēt izmaiņu efektus, blakusefektus un, kas zina, arī defektus vērienīgākajām ienākuma nodokļa pārmaiņām faktiski kopš deviņdesmito gadu sākuma. Tiesa, ne jau izmaiņas kā tādas dara bažas, bet to vēriens gan, piemēram, no vienas likmes pārejot uz diferencēto un ieviešot trīs likmju sistēmu no 20% līdz pat 31,4% atkarībā no ienākumu lieluma – jo lielāks atalgojums, jo augstāka likme. Līdz ar to vienkāršā IIN sistēma ir noņemta no trases, un te nu būs darbiņš grāmatvežiem – veiksmīga tikšana galā ar šo nodokli būs viens no nodokļu reformas «cietajiem riekstiem».