Jaunākais izdevums

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Latvija bija pārāka divpunktu (67%:55%), trīspunktu (48%:29%) un soda metienos (100% jeb 12/12 pret 79%).

Brazīlija uzvarēja cīņā par atlēkušajām bumbām (36:26), bet Latvijai bija tikai sešas kļūdas, pretiniekiem sakrājot 11.

Spēli Latvija sāka ar Dāvi Bertānu, Rodionu Kurucu, Artūru Žagaru, Aigaru Šķēli un Rolandu Šmitu sastāvā.

Uz Šmita diviem gūtiem punktiem ar tālmetienu atbildēja ar Jagu Santoss, bet piektajā minūtē Latvija ar vēl vienu Šmita gūtu grozu, diviem R.Kuruca soda metieniem un Žagara tālmetienu panāca 9:3.

Lielāko pārsvaru ceturtdaļā Latvija pēc Andreja Gražuļa divpunktu metiena panāca septītajā minūtē - 13:6.

Tomēr brazīlieši ar 40 gadus vecā Marselinju Uertasa nākšanu laukumā Brazīlijas uzbrukums kļuva jaudīgāks, gūstot sešus punktus pēc kārtas, un Brunu Kaboklu pēc Uertasa piespēles atguva vadību Brazīlijai - 20:19.

Ceturtdaļu savā labā noslēdza Latvija, pēdējā sekundē trīspunktu metienu realizējot 23 sekundes pirms ceturtdaļas beigām laukumā nākušajam Artūram Kurucam (22:20).

Otro ceturtdaļu pēc Kristera Zorika trīspunktu gājiena ar 10:2 izrāvienu sāka Latvija, taču arī šoreiz brazīlieši ar zonas aizsardzības palīdzību un Santosa divpunktu metienu pietuvojās rezultātā, panākot 30:34 un liekot Latvijas izlases galvenajam trenerim Lukam Banki ņemt minūtes pārtraukumu.

Minūti un 48 sekundes pirms puslaika beigām Lukass Diass ar tālmetienu panāca neizšķirtu (40:40), liekot Banki pieprasīt vēl vienu pārtraukumu.

Vadību Latvija puslaikā noturēja ar Bertāna metienu no stūra, trāpot pirmo no četriem tālmetieniem mačā.

Otrā puslaika sākumā brazīlieši pēc Kaboklu trīspunktnieka un diviem precīziem soda metieniem atguva vadību ar 47:45, taču Brazīlijas izlases rezultatīvākais spēlētājs pēc abpusējās piezīmes ar Gražuli 23.minūtē saņēma savu ceturto personisko piezīmi, otrajā puslaikā no tām saņemot trīs.

7:0 izrāvienu Latvijai sekmēja Žagars, realizējot pa divpunktu un trīspunktu metienam, kā arī divus soda metienus. Žagars ar tālu trīspunktnieku panāca 55:49, taču 24.minūtē, rezultātam esot 60:53, viņš laukumu muskuļa sasituma dēļ bija spiests atstāt.

Brazīlieši guva četrus punktus pēc kārtas, taču pēc tam tālmetienus trāpīja Bertāns un Zoriks, kurš realizēja četru punktu gājienu, Bertāns iemeta abus soda metienus, bet pēc Gražuļa divpunktu metiena Latvija panāca līdz tam lielāko pārsvaru mačā 71:57.

Ceturtdaļu ar precīzu divpunktu metienu pabeidza Artūrs Strautiņš, bet pēdējo ceturtdaļu ar precīzu trīspunktnieku uzsāka Artūrs Kurucs, panākot lielāko pārsvaru - 84:63.

Pēc 7:0 izrāviena ar Gražuļa tālmetienu un divpunktu metienu, kā arī diviem Žagara soda metieniem Latvijas pārsvars sasniedza 98:72, bet 100 gūto punktu robežu 100 sekundes pirms mača beigām ar tālmetienu sasniedza Bertāns (101:77).

Par otru ceturtdaļfināla ceļazīmi no L grupas plkst.16.30 cīnīsies Spānija un Kanāda, maču tiešraidē translējot "Go3 Sport" kanālam.

Pirms pēdējās spēļu kārtas visām četrām L apakšgrupas komandām bija pa trim uzvarām četrās spēlēs, bet, ņemot vērā gūto un zaudēto punktu attiecību, komandas sarindojās šādi: Kanāda, Spānija, Brazīlija, Latvija.

Jau ziņots, ka svētdien Itālija I grupā ar 73:57 (25:15, 14:21, 12:11, 22:10) pieveica Puertoriko un iekļuva ceturtdaļfinālā, bet cīņā par trešo vietu grupā Austrālija K grupā apspēlēju Gruziju ar 100:84, bet Melnkalne J grupā apspēlēja Grieķiju ar 73:69.

Latvijas basketbolisti debijas finālturnīru sāka ar 109:70 uzvaru pār Libānu un 88:86 panākumu pār Franciju, pēdējā grupas spēlē ar 75:101 atzīstot Kanādas pārākumu. Otrā posma ievadā Latvija ar rezultātu 74:69 uzvarēja Spāniju.

Otrajā mačā gūtā savainojuma dēļ finālturnīrs ir beidzies Latvijas izlases kapteinim Dairim Bertānam, tādējādi izlases rīcībā palikuši 11 basketbolisti, jo papildu spēlētājus meistarsacīkstēm pieteikt nevar.

Brazīlija vispirms ar 100:59 sagrāva Irānu, pēc tam ar 78:96 zaudēja Spānijai, turpinājumā ar 89:77 guva virsroku pār Kotdivuāru, bet otro posmu sāka ar negaidītu uzvaru 69:65 pār Kanādu. Tāpat kā latvieši, arī brazīlieši finālturnīru turpina ar 11 spēlētājiem, jo jau pirmajā cīņā savainojumu guva saspēles vadītājs Rauls Netu.

Līdzšinējos mačos brazīliešiem visproduktīvākais bijis Brunu Kaboklu, kurš vidēji mačā guvis 15,5 punktus un izcīnījis 9,8 atlēkušās bumbas, lielu artavu panākumos devis arī Jagu Santoss ar vidēji 15 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm.

Latvijas un Brazīlijas vīriešu basketbola izlases līdz šim starptautiskajā arēnā nav spēlējušas savā starpā.

Finālturnīra 32 komandas bija sadalītas astoņās apakšgrupās. Katras grupas pirmo divu vietu ieguvējas turpina cīņu par 1.-16.vietu, bet trešās un ceturtās vietas ieguvējas cīnās par 17.-32.vietu.

Mači notiek Filipīnās, Japānas pilsētā Okinavā un Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā. Labāko astoņniekā iekļuvušās izlases par medaļām spēkosies "SM Mall of Asia" arēnā Manilas ostas rajonā.

Pasaules kausa finālturnīrā tiek noskaidrotas septiņas Parīzes olimpisko spēļu turnīra dalībnieces, kā arī vēl 19 valstsvienības, kuras kopā ar piecu reģionu priekškvalifikācijas sacensību uzvarētājām nākamvasar cīnīsies par pēdējām četrām ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm.

Par aktualitātēm no Džakartas informē ziņu aģentūras LETA sporta reportiere Paula Vucena. Basketbola finālturnīram veltītajā LETA sadaļā ("https://www.leta.lv/basketball_fibawc/") pieejama jaunākā informācija ne tikai par Latvijas izlases gaitām un panākumiem, bet arī citu komandu rezultātiem un čempionāta aktualitātēm.

Latvijas izlases sastāvs Pasaules kausa finālturnīrā:

Rodions Kurucs (Mursijas UCAM, Spānija), Dāvis Bertāns (Oklahomasitijas "Thunder", NBA), Dairis Bertāns ("VEF Rīga"), Anžejs Pasečņiks ("Palencia", Spānija), Rolands Šmits (Kauņas "Žalgiris", Lietuva), Artūrs Strautiņš (Tortonas "Derthona", Itālija), Klāvs Čavars (Jokohamas "Exellence", Japāna), Aigars Šķēle (Lielpolijas Ostruvas "Stal", Polija), Andrejs Gražulis (Trento "Aquila", Itālija), Artūrs Kurucs (Patras "Promitheas", Grieķija), Artūrs Žagars (Ķēdaiņu "Nevežis", Lietuva), Kristers Zoriks (Izmiras "Petkim Spor", Turcija).

Brazīlijas izlases sastāvs Pasaules kausa finālturnīrā:

Jagu Santuss (Belgradas "Crvena zvezda", Serbija), Kristjānu Felīsiu ("Granada", Spānija), Vitors Benite ("Palencia", Spānija), Marselinju Uertass ("Tenerife", Spānija), Tims Suāriss (Nagojas "Diamond Dolphins", Japāna), Gī Santuss (Santakrūzas "Warriors", G-līga), Leonārdu Meindls (Tokijas "Alvark", Japāna), Rauls Netu (Stambulas "Fenerbahce", Turcija), Felīpi dus Anžošs (Andoras "Morabanc", Spānija), Žioržīnu de Paula (Ulmas "BBU 01", Vācija), Brunu Kaboklu (Venēcijas "Umana Reyer", Itālija), Lukass Diass (Sanpaulu "Franca").

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Basketbola klubs Rīgas Zeļļi pašlaik ir hobija līmeņa projekts, kurš balstās uz vairākiem privātiem sponsoriem, bet perspektīvā tam jākļūst par biznesu, kas rada kaut arī nelielu, bet tomēr peļņu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sporta menedžmenta aģentūras EB23 Sports&Marketing īpašnieks un basketbola kluba Rīgas Zeļļi prezidents Edgars Buļs. Viņš atzīst, ka komandas izaugsme nebūs lēcienveidīga, jo visveselīgākā attīstība ir lēna un pakāpeniska, tāpēc ka tas ir ilgtermiņa projekts ar visām no tā izrietošajām darbībām, finansējumu un atbilstošu komplektāciju.

Ar ko nodarbojas Edgars Buļs?

Esmu sporta menedžeris, kas ietver sevī vairāku ar sportu saistīto jomu specialitātes — sava veida cilvēks orķestris. Papildus basketbola klubam pēdējos 12 gadus menedžēju vairākus individuālos sportistus, tāpat bieži esmu kameras otrā pusē – nodarbojos ar basketbola spēļu komentēšanu un TV raidījumu vadīšanu. 2004. gadā sāku strādāt par mārketinga menedžeri Latvijas Basketbola savienībā. Trešajā darba dienā vadīju preses konferenci, kurā tā laika Latvijas Basketbola savienības prezidents Ojārs Kehris parakstīja līgumu ar tā laika Latvijas vīriešu basketbola izlases galveno treneri Kārli Muižnieku. Tajā dienā radās pirmie sapņi, ka pēc daudziem gadiem tas varētu būt es, kurš kārtos lielas lietas basketbolā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Māris Ķirsons, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Uzvaras parkā vēlas redzēt kafejnīcu zonu, spēka trenažierus un košumkrūmus

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptauju par Uzvaras parka otrās kārtas projekta vēlamajām aktivitātēm aizpildīja vairāk nekā 7600 respondenti. Visvairāk balsu ieguva: kafejnīcu zona - 3353; spēka trenažieri - 1950; apzaļumošana, papildus dekoratīvas ziedu un košumkrūmu dobes - 1924, informē Rīgas dome.

Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus no 2. līdz 19.janvārim iesaistīties Uzvaras parka projekta otrās kārtas risinājumu izvēlē, norādot trīs sev tīkamākos projekta risinājumus.

Nākamie labiekārtojuma elementi, kas ieguvuši lielāko balsu skaitu, ir strūklaka ūdenstilpē (1887), tīklu parka (1712) un ūdens elementi bērniem (1664) skrejceļš apkārt teritorijai (1587), suņu pastaigas laukums (1520), ielu basketbols (1442), pludmales volejbola laukums (1137), velotrase (1061), šķēršļu josla ( 836), moduļu tipa dušas (691), saules pulkstenis (635).

Nākamos trīs mēnešus Uzvaras parka labiekārtošanas projekta darba grupa strādās pie tā, lai trīs visvairāk atbalstītās aktivitātes integrētu Uzvaras parka otrās kārtas projektā. Projekta otrās kārtas obligātās aktivitātes, kuras projektā jau ir paredzētas, ir sekojošas: jāizbūvē basketbola laukums; jāsasaista celiņu tīkls ar 1. kārtā izbūvēto celiņu tīklu; jānomaina apgaismojums; jāuzbūvē tualete; jāuzstāda brīvkrāni; jāizveido irdena seguma celiņš gar Uzvaras bulvāri; bollardu (šķēršļi autotransportam) izvietošana pie galvenās ieejas parkā; jāizbūvē "Āgenskalna betona baseina skeitparks", kas tika atbalstīts Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta ideju konkursā 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru