Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās trešdien pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, bet Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru īslaicīgi kritās līdz 34 gadu zemākajam līmenim.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi palielinājās, un indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investori gaida, kad piektdien tiks publiskots ASV personīgā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, lai gan ASV akciju tirgi šajā dienā būs slēgti.

Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga līdz jaunam rekordam, lai gan vadošie Vācijas ekonomikas institūti pazemināja 2024.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 0,1%.

Arī Parīzes biržas indekss CAC 40 noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu, un niecīgs pieaugums bija arī Londonas biržas indeksam FTSE 100.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Pieaugot investoru optimismam, pasaules biržās pirmdien palielinājās akciju un naftas cenas.

"Tirgi jauno nedēļu sāk ar atjaunotu optimismu," norādīja "Interactive Investor" analītiķis Ričards Hanters.

Pēdējā laikā cenu kritumu izraisīja bažas, ka, valstīm nosakot jaunus ierobežojumus Covid-19 delta varianta dēļ, saruks pieprasījums. Tomēr pirmdien investoros optimismu raisīja ziņas, ka Ķīnā pirmo reizi kopš jūlija nav konstatēts neviens jauns inficēšanās gadījums.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,6% līdz 35 335,71 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 4479,53 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,6% līdz 14 942,66 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,3% līdz 7109,02 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,3% līdz 15 852,79 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,9% līdz 6683,10 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, bet naftas cenas pieauga, karam starp Krieviju un Ukrainu radot problēmas Krievijas naftas rūpniecībā.

ASV naftas cenas pieauga par 1,6% pēc ziņām, ka jauns Ukrainas drona uzbrukums izraisījis ugunsgrēku svarīgā Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcā.

Analītiķi arī norādīja uz ģeopolitiskā saspīlējuma palielināšanos pēc uzbrukuma Piemaskavas koncertzālei, par kuru uzņēmās atbildību teroristu grupējums "Islāma valsts".

Krievijas diktators Vladimirs Putins pirmdien pirmoreiz atzina, ka šo teroraktu ar 139 bojāgājušajiem sarīkojuši "radikālie islāmisti", bet mēģināja viņus saistīt ar Ukrainu.

"Paaugstinātais saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju ir apturējis kāpumu akciju tirgos, kas bija redzēts pagājušajā nedēļā," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Maulds.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien palielinājās, sākoties nedēļai, kurā ir gaidāma svarīgu ASV inflācijas datu publiskošana un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par procentlikmēm.

Volstrītas indeksi pieauga, tirgus dalībniekiem jau fokusējoties uz trešdien gaidāmo ziņojumu par patēriņa cenu indeksu (CPI), kas var noteikt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) nākamo lēmumu par procentlikmēm.

"Šodienas vispārīgi mierīgā [tirdzniecības] sesija nozīmē, ka uzmanība tiek pievērsta tieši ASV CPI datiem un ECB lēmumam, kas gaidāmi šonedēļ," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG galvenais tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Pastāvot riskam, ka abos gadījumos var būt nepatīkami pārsteigumi, riska apetīte ir bijusi ierobežota," viņš piebilda.

Investori ir satraukti, ka FRS procentlikmju paaugstināšanas kampaņa cīņā pret augsto inflāciju var novest pasaules lielāko ekonomiku smagā recesijā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, neraugoties uz banku akciju cenu svārstībām pēc tam, kad finanšu iestādes mēģināja mazināt bailes par krīzi banku sistēmā.

Šveices valdība svētdien paziņoja, ka banka UBS iegādāsies banku "Credit Suisse" un Šveices Centrālā banka atbalstīs pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abiem aizdevējiem. "Credit Suisse" ir starp 30 bankām pasaulē, kas uzskatāmas kā pārāk lielas, lai ļautu tām bankrotēt.

Dažas stundas pēc tam ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un citas centrālās bankas paziņoja par saskaņotiem centieniem uzlabot banku pieeju likviditātei.

"Šī tagad ir otrā nedēļas nogale, kad centrālās bankas, valdības un regulatori ir tērējušies, dzēšot ugunsgrēkus," sacīja tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams. "Lai gan tirgi šodien atkopjas, es neesmu drošs, ka kāds būtu pārliecināts par to, ka visas liesmas ir nodzēstas."

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā saruka, turpinoties kritumam, ko izraisīja ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela piektdien paustais brīdinājums par jaunām procentlikmju celšanām ar mērķi iegrožot inflāciju.

Volstrītas indeksi kritās par apmēram 1%, lai gan tirdzniecības sesijas sākumā bija nedaudz pieauguši. Kritās arī Londonas un Parīzes biržu indeksi, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,5%.

Akciju tirgos lielākoties bijis kritums kopš piektdienas, kad Pauels savā runā Džeksonhoulas ekonomikas forumā pauda gatavību cīņā pret inflāciju turpināt stingru monetāro politiku, atzīstot, ka tas būs sāpīgi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem. "Taču nespēja atjaunot cenu stabilitāti nozīmētu daudz lielākas sāpes," uzsvēra Pauels.

Viņa izteikumi bija trieciens finanšu tirgiem, kas pēdējās nedēļās bija piedzīvojuši kāpumus, jo vāji ekonomikas dati un mērena cenu pieauguma palēnināšanās bija uzkurinājuši cerības, ka FRS kļūs mērenāka procentlikmju celšanā un varētu nākamgad sākt to pazemināšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, investoriem reaģējot uz ASV prezidenta Džo Baidena lēmumu virzīt Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Džeromu Pauelu otrajam četru gadu amata termiņam.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz pieauga. Indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" tirdzniecības sesijas laikā pakāpās virs līdzšinējiem sesijas noslēguma rekordiem, bet vēlāk noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

Eiropas akciju tirgos lielākoties bija kritums, ko noteica bažas par jaunu Covid-19 ierobežojumu Austrijā un Vācijā ietekmi uz ekonomiku.

Republikāni Pauelu FRS vadītāja amatam izvirzīja iepriekšējais ASV prezidents republikānis Donalds Tramps un viņš stājās amatā 2018.gadā. Virzot Pauelu otrajam amata termiņam, demokrāts Baidens cenšas veicināt vienotību un partiju sadarbību laikā, kad inflācijas kāpums skar mājsaimniecības un pieaug riski, kas apdraud ekonomikas atkopšanos.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, turpinoties pagājušās nedēļas tehnoloģiju kompāniju akciju cenu kāpumam, bet Eiropas biržās akciju cenas pārsvarā kritās.

Jenas vērtība pret ASV dolāru, kas iepriekš bija sarukusi līdz 34 gadu zemākajam līmenim, pirmdien pieauga.

Investori gaida, kad šonedēļ tiks publiskoti ASV nodarbinātības dati par aprīli. kā arī pārskati par rūpniecības sektoru un patērētāju pārliecību. Par savu ceturkšņa peļņu ziņos tādi lielie uzņēmumi kā "Apple", "Coca-Cola" un "Pfizer".

"Tesla" akcijas cena pieauga par aptuveni 15% pēc tam, kad šī uzņēmuma ražotie modeļi tika minēti starp elektromobiļiem, kas atbilst Ķīnas noteiktajiem viedo automobiļu drošības prasībām.

Eirozonas biržās bija kritums, bet Londonas biržas indekss pieauga, īslaicīgi sasniedzot jaunu rekordu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,4% līdz 38 386,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,3% līdz 5116,17 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 15 983,08 punktiem.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās, ko veicināja labi ASV uzņēmumu peļņas rādītāji, lai gan investoru noskaņojumu pasliktināja ekonomiskas un ģeopolitiskas bažas.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien bija ietekmējusi ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīguma dinamika, bet otrdien šo obligāciju ienesīgums saruka zem 4,85%.

"Coca-Cola", "Verizon", "3M" un vairāki citi uzņēmumi ziņoja par labiem ceturkšņa peļņas rezultātiem, kas pārspēja prognozes.

Naftas cenas kritās par apmēram 2%, tirgiem vērojot Tuvo Austrumu krīzi un Izraēlai vēl neīstenojot sauszemes iebrukumu Gazas joslā.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga par apmēram 0,5% pirms ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma par procentlikmēm. Londonas biržas indekss palielinājās par 0,2%, neraugoties uz Lielbritānijas privātā sektora uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanos.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV bankas "First Republic Bank" ievērojams noguldījumu zudums atjaunoja bažas par banku krīzi, papildinot bailes par iespējamu recesiju.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās. Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga.

Reģionālās ASV bankas atkal nonāca uzmanības lokā pēc "First Republic Bank" paziņojuma, ka tās noguldījumu apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 100 miljardiem ASV dolāru. Tas pastiprināja bažas par šīs bankas ilgtermiņa perspektīvām pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un divu citu ASV reģionālo banku kraha.

"First Republic Bank" akcijas cena kritās par 49%.

Šveices lielākā banka UBS otrdien paziņoja, ka šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,03 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. UBS akcijas cena pēc šī paziņojuma kritās par 2,2%.

Naftas cenas pasaulē trešdien pieauga pēc tam, kad naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ vienojās no novembra krasi samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās pēc iepriekšējo dienu ievērojamā kāpuma.

OPEC+ valstis sanāksmē trešdien nolēma, ka novembra naftas ieguves apjoms tiks samazināts par diviem miljoniem barelu dienā. Bažās par pasaules ekonomikas recesiju jēlnaftas cenas kopš jūnija bija samazinājušās par 30%.

Šis ir lielākais naftas ieguves samazinājums kopš Covid-19 pandēmijas kulminācijas 2020.gadā. Tas tiks īstenots par spīti bažām, ka tas varētu tālāk saasināt inflāciju un pamudināt centrālās bankas vēl vairāk pacelt procentlikmes.

"Ir gaidāms, ka naftas cenas turpinās kāpt īstermiņā un vidējā termiņā, bet nerimstošas bažas par globālu recesiju un augošu inflāciju, domājams, ierobežos ilgtermiņa kāpumu," sacīja starptautiskās brokerfirmas ADSS analītiķis Sridžans Katjals.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties investoru bažām par gaidāmu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievija deva cerības uz deeskalāciju saspīlējumā ar Rietumiem, paziņojot, ka tā atvelk daļu no karaspēka, kas koncentrēti pie Ukrainas robežas.

Rietumvalstu līderi atzinīgi novērtēja šo paziņojumu, bet aicināja pārbaudīt, vai karaspēka atvilkšana tiešām notiek. ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai joprojām "lielā mērā" ir iespējamība, tomēr krīzes diplomātisks atrisinājums vēl ir sasniedzams.

"Lai gan riski saglabājas paaugstināti, šis izskatās pēc liela soļa pareizajā virzienā un investori kā visi citi atviegloti nopūšas," sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori arī bija nobažījušies par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu ieņemt agresīvāku nostāju procentlikmju pacelšanā, lai iegrožotu inflāciju.

Akciju cenas ceturtdien kritās Volstrītā, bet pieauga Eiropas biržās dienu pirms inflācijas rādītāju publiskošanas, kuri var noteikt turpmāko procentlikmju dinamiku ASV un eirozonā.

Akciju cenas Volstrītā bija kritušās arī trešdien bažās, ka procentlikmju pazemināšana varētu nenotikt tuvākajā laikā.

Piektdien tiks publiskots ASV personiskā patēriņa izdevumu (PCE) indekss, kas ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) iecienīts inflācijas rādītājs, kā arī eirozonas patēriņa cenu indekss par maiju.

Inflācijas tālāka samazināšanās eirozonā apstiprinātu gaidas, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) 6.jūnijā pazeminās procentlikmes.

Eirozonas galveno akciju tirgu indeksi ceturtdien pieauga, daļēji kompensējot trešdienas kritumu.

Pasaules naftas cenas kritās bažās par jēlnaftas nākotnes pieprasījumu Ķīnā un ASV.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien kritās par 0,9% līdz 38 111,48 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,6% līdz 5235,48 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,1% līdz 16 737,08 punktiem.

Akciju cenas ASV otrdien kritās, bet pieauga Eiropā pēc tam, kad Starptautiskais valūtas fonds (SVF) pasaules ekonomikai prognozēja 6% izaugsmi šogad un kāpumu 4,4% apmērā nākamgad.

Frankfurtes, Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, tirgu dalībniekiem atgriežoties no četras dienas ilgām Lieldienu brīvdienām, bet Volstrītas indeksi nedaudz saruka.

"Milzu optimisms nosaka cenas," komentēja "Oanda" vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

SVF, kas iepriekš bija prognozējis pasaules ekonomikas izaugsmi šogad 5,5% apmērā, palielināja prognozi pēc valdību tēriņiem ekonomikas atbalstam, sevišķi ASV.

Tirgi arī novērtēja ziņu, ka Baltais nams dos iespēju visiem ASV pieaugušajiem pretendēt uz vakcīnu pret Covid-19 jau no 19.aprīļa, nevis no 1.maija, ņemot vērā straujo progresu vakcinācijas kampaņā. Kalifornijas štata gubernators Gevins Ņūsoms paziņoja par plāniem atcelt visus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus uzņēmumiem un pilnībā atkalatvērt štata ekonomiku līdz 15.jūnijam, ja pašreizējais vakcinācijas temps turpināsies.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, bet zelta cena pieauga līdz rekordlīmenim pēc tam, kad augošs optimisms par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju pazemināšanu nākamgad bija izraisījis ASV dolāra vērtības pazemināšanos pēdējo nedēļu laikā.

Zeltam, kas tiek uzskatīts par drošu investīciju objektu, cena uz neilgu laiku sasniedza visu laiku augstāko līmeni - 2135,39 ASV dolārus par unci.

Palielinājās arī ASV dolāra vērtība.

Analītiķi pauda uzskatu, ka zelta cenas pieaugumu veicinājis arī karš starp Izraēlu un "Hamās".

"Bažas par nestabilu globālās ekonomikas fonu un Izraēlas-"Hamās" konfliktu ir uzkurinājušas investoru pieprasījumu pēc tādiem drošu investīciju aktīviem kā zelts," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Bitkoina vērtība pirmoreiz kopš pērnā maija pārsniedza 40 000 ASV dolārus, ko veicināja cerības, ka ASV drīz atļaus plašāk tirgot pasaules lielāko kriptovalūtu.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, Ķīnas un Eiropas ekonomikas datiem radot bažas par ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kamēr tirgi gaida ASV Kongresa balsojumus par ASV valsts parāda griestu pacelšanu.

Londonas, Parīzes, Frankfurtes un Tokijas biržu indeksi samazinājās par vismaz 1%. Kritās arī ASV biržu indeksi, bet mazākā mērā.

Ķīnas ražošanas aktivitāte maijā saruka otro mēnesi pēc kārtas, kas ir jaunākā pazīme, ka Ķīnas ekonomikas atveseļošanās zaudē tempu. Šis kritums "norāda, ka ekonomikas atveseļošanās sastopas ar izaicinājumiem", sacīja "Pinpoint Asset Management" prezidents un galvenais ekonomists Dživei Džans.

Inflācija Vācijā maijā samazinājās lēnāk, nekā bija gaidīts, un līdzīga tendence bija arī Francijā. Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas atzinīgi novērtēja šos inflācijas kritumus, bet brīdināja, ka cīņa pret cenu pieaugumu vēl nav beigusies.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām.

Pozitīvo noskaņojumu tirgos nemazināja arī tas, ka Ķīna noliedza pieņēmumus par tās stingrās Covid-19 ierobežošanas politikas mīkstināšanu.

Akciju cenas Volstrītā kāpa dienu pirms tam, kad ASV otrdien notiek vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiek izraudzīti visi Pārstāvju palātas locekļi un trešdaļa senatoru, kā arī dažāda ranga amatpersonas pavalstu un vietējā līmenī.

Šajās vēlēšanās uz spēles ir likta kontrole pār Kongresu un prezidenta Džo Baidena iespējas atlikušajos divos gados Baltajā namā īstenot savas iekšpolitikas un sociālās politikas ieceres.

ASV dolāra vērtība pret britu mārciņu un pret eiro kritās, turpinot pagājušās piektdienas tendenci valūtu tirgos.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga, ko noteica bažas par piegādēm pēc Jemenas hutiešu nemiernieku uzbrukuma Saūda Arābijas naftas rūpniecībai un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu diskusijām par Krievijas jēlnaftas embargo.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pārsvarā kritās.

Saūda Arābija brīdināja, ka nedēļas nogalē notikušie Jemenas nemiernieku uzbrukumi tās naftas rūpniecībai rada "tiešus draudus" globālajām naftas piegādēm. Savukārt Baltijas valstis aicināja noteikt Krievijas jēlnaftas importa aizliegumu, lai sodītu Krieviju par iebrukumu Ukrainā.

"Mēs redzējām, kas notika, kad ASV pirmoreiz pauda ideju par to, ka ES aizliegtu [jēlnaftas] importu [no Krievijas] (..) un, ja šī iecere kļūs reālistiska, tā var daudz vairāk pacelt naftas cenas," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Akciju cenas Volstrītā kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela paziņojuma, ka FRS ir gatava straujāk pacelt procentlikmes, ja tas būtu vajadzīgs "pārāk augstas" inflācijas ierobežošanai.

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien pieauga, ko noteica cerības uz ekonomiskās situācijas uzlabošanos, apsīkstot jaunā koronavīrusa pandēmijai.

Pēdējo nedēļu laikā akciju cenas negatīvi ietekmēja augsta inflācija, haoss kriptovalūtu tirgos un piegāžu problēmas ekonomiku atkalatvēršanas apstākļos, bet bažas par šo faktoru ietekmi uz uzņēmējdarbību pirmdien neuztrauca investorus.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi auga visu tirdzniecības sesijas laiku. Kāpums bija arī Londonas un Parīzes biržās, bet Frankfurtes birža bija slēgta, jo Vācijā bija Vasarsvētku brīvdiena.

"Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga izskaidroja biržu indeksu palielināšanos ar centrālo banku monetāro stimulu pasākumu turpināšanos, kā arī normālas dzīves atjaunošanos pēc pandēmijas.

Briefing.com izteica pieņēmumu, ka investori ir atgriezušies "baiļu palaist garām" režīmā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot procentlikmju pazemināšanas perspektīvas un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām palielinoties pēc nesenas krišanās.

Mikroshēmu ražotājas "Taiwan Semiconductor Manufacturing Company" akcijas cena Ņujorkas biržā pieauga par gandrīz 10%, tās peļņai pārspējot prognozes.

"Apple" akcijas cena palielinājās par 3,3% pēc "Bank of America" analītiķa ieteikuma pirkt šīs akcijas.

Naftas cenas pieauga, turpinoties saspīlējumam Tuvajos Austrumos.

Āzijas biržās lielākoties bija kāpums, bet to ierobežoja nozīmīgu pasākumu trūkums Ķīnas ekonomikas izaugsmes veicināšanai

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien pieauga par 0,5% līdz 37 468,61 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 4780,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,4% līdz 15 055,65 punktiem.

Akciju cenas Eiropas un ASV biržās trešdien pieauga pēc datu publicēšanas, kas parādīja, ka inflācija ASV jūnijā samazinājusies vairāk, nekā bija gaidīts.

Šie dati vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanas ciklu.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām kritās.

Naftas cenas pieauga, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 80 dolārus par barelu.

FRS un citas centrālās bankas ir cēlušas procentlikmes, cenšoties samazināt patēriņa cenas, kas ir kāpušas, valstīm izejot no Covid-19 pandēmijas, un tālāk pieaugušas pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.

ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskoti dati liecina, ka gada inflācija ASV jūnijā samazinājusies līdz 3,0% salīdzinājumā ar 4,0% maijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada marta. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija jūnijā samazināsies līdz 3,1%.

Akciju cenas Volstrītā un Āzijas biržās pirmdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga vieglas pirmssvētku tirdzniecības apstākļos pēc pagājušonedēļ piedzīvotajiem kritumiem, kuri sekoja ievērojamām procentlikmju paaugstināšanām.

Akciju cenas pirms Ziemassvētkiem bieži pieaug, tirdzniecībā dominējot nelieliem investoriem pirmssvētku noskaņojumā.

"[Eiropas akciju] tirgos ir kāpums, jo daži tirdzniecības dalībnieki ir optimistiski noskaņoti par akciju novērtējumiem, kas viņiem šķiet kaut kādā ziņā pievilcīgi," sacīja "AvaTrade" analītiķis Naīms Aslams.

"Mums tirgos tiešām nav liela apjoma, jo tirdzniecības dalībnieki devušies brīvdienās," viņš piebilda.

Āzijas biržu indeksi kritās, turpinoties bažām par iespējamu globālu recesiju, kuru var izraisīt galveno centrālo banku mēģinājumi cīnīties pret inflāciju, ceļot procentlikmes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 32 757,54 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,9% līdz 3817,66 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,5% līdz 10 546,03 punktiem.

Eiropas biržās pirmdien valdīja piesardzīgs optimisms un akciju cenas kāpa.

ASV pirmdien bija brīvdiena - Piemiņas diena.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,2% līdz 7,600,06 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,8% līdz 14 575,98 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,7% līdz 6548,71 punktam.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 1% līdz 116,19 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,2% līdz 119,82 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,0735 līdz 1,0779 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2631 līdz 1,2650 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 127,11 līdz 127,59 jenām par dolāru.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, investoriem gaidot uzņēmumu peļņas rezultātu un ekonomikas datu publicēšanu šonedēļ, bet naftas cenas kritās.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi sasniedza jaunus rekordus, parādot, ka optimisms par ekonomikas atkopšanos ir pārspējis bažas par inflāciju un Covid-19 delta paveidu.

Investori gatavojas peļņas rezultātu publicēšanas sezonai, kuru otrdien sāks bankas "JPMorgan Chase" un "Goldman Sachs". "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols prognozēja, ka šīs sezonas rezultāti būs otrie spēcīgākie pēdējo 25 gadu laikā.

"DataTrek Research" analītiķi gan brīdināja, ka šai sezonai "jābūt lieliskai", lai turpinātos cenu kāpums biržās.

Naftas cenas kritās pēc bažām, ka jaunie kāpumi Covid-19 izplatībā var samazināt jēlnaftas pieprasījumu, jo valdības nosaka jaunus ierobežojumus.