Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) neiebilst «KPV LV» prasībām, kas cita starpā nozīmē atteikties no jaunā demogrāfijas lietu ministra amata veidošanas, apliecināja partijas pārstāvji.

Iepriekš potenciālais premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) bija piedāvājis valdībā veidot demogrāfijas lietu ministra amatu, kuru varētu ieņemt Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK). Tomēr «KPV LV» izvirzītās prasības paredz jaunu ministru amatu neveidošanu.

«VL-TB/LNNK svarīgākais nav amata nosaukums, bet pārliecība, ka demogrāfijas jautājums būs reāla prioritāte, tāpēc, neizslēdzot sekretariāta scenārija iespējamību, vēlamies gan diskutēt par labāko veidu, kā valdība šo jomu var sakārtot institucionāli, gan vienoties par konkrētiem mērķiem demogrāfijas pasākumu jomā, kas būtu īstenojami tuvākajos gados,» sacīja Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

#Investoru izcelto problēmu kompasa bultiņa no ēnu ekonomikas un tiesiskuma kaitēm sāk nosvērties uz demogrāfiju un tās ietekmēto darba tirgu.

Ārvalstu investoru ieskatā uzņēmējdarbības vide Latvijā uzlabojas, un to apliecina arī gan investīciju apmēra pieaugums, gan investoru apņēmība ieguldīt vēl papildu naudu Latvijā. Tomēr, pirms sist uz pleca valdībai, jāanalizē, kāpēc liela daļa no tomēr problēmām tiek pārmantotas no gada uz gadu.

Ārvalstu investīciju vides indekss, kuru veido uzņēmumi, kas veikuši ieguldījumus Latvijā, uzrāda pozitīvu tendenci, un ne bez iemesla, jo tas sakrīt ar ekonomikas aktivizēšanos. Tomēr nav ātru risinājumu tādām problēmām kā kvalificēta darbaspēka pieejamība, izglītības sistēmas restarts vai demogrāfijas līknes noturēšana no ietriekšanās grīdā. Jāpiebilst, ka līdz ar šiem izaicinājumiem cilvēkresursu bijāšana Latvijā pieņemsies spēkā, bet tas nerunā par labu nedz produktivitātei, nedz konkurencei darbaspēka tirgū.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomika ir stabila, bet to negatīvi var ietekmēt demogrāfijas problēmas, ārējie riski, kas kļūst arvien spēcīgāki, un finanšu sistēmas reputācijas riski.

SVF eksperti atzinuši, ka Latvijas ekonomika visā visumā ir stabila, valsts parāds ir zems un turpina samazināties, fiskālā un kārtējo maksājumu konta deficīti ir samērīgi, inflācija ir mērena un jaunā valdība ir apņēmusies veicināt labklājības izaugsmi.

Pēc SVF aplēsēm, šogad ekonomikas izaugsme Latvijā gaidāma nedaudz virs 3%, jo ārējā vide ekonomikai vairs nav tik labvēlīga. Lai gan pērn iekšzemes kopprodukts pieauga par 4,8%, vidējā termiņā ekonomikas izaugsmes temps saglabāsies 3% līmenī, kas ir spēcīgs rādītājs, lasāms ziņojumā.

SVF norāda, ka Latvijas ekonomikas elastība kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski uzlabojusies.

Par ilgtermiņa prognožu lielāko risku SVF Latvijas ekonomikai norāda demogrāfijas problēmas, jo sarūk un noveco darbaspēks, kas ilgtermiņā samazinās produktivitātes pieaugumu un negatīvi ietekmēs ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeni.

Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) tomēr vēl vēlētos diskutēt ar partneriem par demogrāfijas lietu ministra amatu valdībā vai citiem risinājumiem demogrāfijas jomas jautājumiem.

VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc tikšanās ar «Jaunās Vienotības» pārstāvjiem sacīja, ka sarunas šodien vairāk bijušas par procesu, kā tālāk tiek organizēta valdības deklarācijas rakstīšana un risināti problēmjautājumi.

Nacionālā apvienība ir gatava strādāt, lai divu nedēļu nedēļu laikā vienotos par deklarāciju.

Vērtējot situāciju kopumā, Dzintars norādīja, ka tas, kas pašlaik notiek, ir «lielu kompromisu rezultāts», un partiju arī daudz kas neapmierina esošajā procesā. Viņš norādīja, ka partijai nav jāpārliecina «Jaunā Vienotība» par demogrāfijas lietu ministra amatu, jo tieši šī partija to arī piedāvājusi.

Tomēr «KPV LV» uzstāj uz šāda amata neveidošanu. «Mēs neuzskatām, ka forma ir izšķirošais. Ja ir iespējams ar citiem līdzekļiem sasniegt tos pašus mērķus, mēs esam gatavi par to diskutēt,» pauda Dzintars.

Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē par uzvarētāju žūrija atzinusi metu ar devīzi How will we live together with a machine?/Kā sadzīvot ar mašīnu?, kura autors ir arhitektu birojs NRJA (no rules just architecture) ar komandu.

NRJA radošo komandu veido arhitekti Uldis Lukševics, Zigmārs Jauja, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce-Lukševica un Inga Dubinska, kā arī kuratore un projektu vadītāja Austra Bērziņa, komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Bērziņa.

Žūrija konkursa uzvarētāju novērtējusi ar 432 punktiem no 500 iespējamiem. Saskaņā ar metu konkursa nolikumu jau tuvākajā laikā konkursā uzvarējušo metu vēl izvērtēs iepirkuma komisija.

Metu konkursā kopumā piedalījās četri pretendenti, no kuriem 2.vietu ieguva biedrības «FOLD» projekts Periphery/Perifērija, bet 3.vietu - «Liberation Architects» Utopijas kopīgumam.

Kā sadzīvot ar mašīnu? autoru komanda izstrādātajā ekspozīcijā konceptuāli analizē indivīda, sabiedrības un tehnoloģiju mijiedarbību arhitektūras kontekstā. Autori uzsver: «Ekspozīcija taustāmā un interaktīvā veidā iemieso cilvēka dzīvoto pieredzi saskarē ar arvien klātesošākām tehnoloģiskām inovācijām un satirizē indivīda un mašīnas savstarpējās attiecības, kas mūsdienās nereti robežojas ar absurdo. Tehnoloģiju inovācijas atstāj arvien mazāk telpas - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē - ne tikai cilvēkam, bet arī arhitektūrai.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) rosina valdību veidot bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī izveidot īpašu uzdevuma ministra amatu demogrāfijas jautājumos, bet tieslietu un aizsardzības ministriem piešķirt premjera biedru funkcijas.

Kariņš žurnālistiem sacīja, ka līdz trešdienai, 19.decembrim, grib gūt pilnīgu skaidrību par to, vai partijas - Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - piekrīt viņa piedāvātajam jomu sadalījumam, kā arī par konkrētiem ministru amatu kandidātiem.

Premjera amata kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, valdībā būtu jāstrādā sešām partijām, proti, arī ZZS. Ja par to nav iespējams vienoties, Kariņš par labāku uzskata modeli, kur valdībā strādā jaunievēlētie politiskie spēki - JKP, AP un arī «KPV LV».

Ja Kariņš saņems no partijām atbalstu, tad viņš vērsīsies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu nominēt viņu premjera amatam.

Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū, secina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars.

“Konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem. Tāpēc jau šodien svarīgi ir pielāgot iedzīvotāju izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, kā arī nodrošinās iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Pērn Latvijā turpināja kristies dzimstība, sasniedzot zemāko līmeni pēdējās desmitgadēs, akcentē demogrāfs Ilmārs Mežs.

Mežs prognozēja dzimstības rādītāju pasliktināšanos arī turpmākajos gados, ja netiks novērsti galvenie šķēršļi, kas patlaban bremzē jaunu ģimeņu veidošanos. Iztirzājot pašreizējās demogrāfijas pamatproblēmas, eksperts klāstīja, ka primāri politiķiem būtu jādomā par nodokļu atlaižu ieviešanu tieši jaunajiem vecākiem, pabalstu pilnveidošanu un bērnudārzu pieejamības uzlabošanu it īpaši Rīgas teritorijā.

Eksperts atzīmēja, ka vidējais bērnu skaits ģimenē krītas. Viņa ieskatā valsts nedara pietiekoši, lai mazinātu šķēršļus, ar ko saskaras gan vienu vecāku ģimenes, gan daudzbērnu ģimenes. Viens no tiem ir bērnudārzu nepieejamība.

Eksperts klāstīja, ka Latvijai būtu jāseko pārējo Baltijas valstu piemēram, jo īpaši Igaunijai, kas ieguldot teju divreiz vairāk nekā Latvija demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, kā rezultātā Igaunijā populācijas samazināšanās notiek vien par aptuveni tūkstoti gadā, kamēr Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk par aptuveni 10 000 gadā, norādīja demogrāfs.

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Pieaugošā inflācija un neskaidrības par potenciālajām izmaksām ieviesušas savas korekcijas ne tikai mājokļu tirgū, bet arī komercplatību segmentos, liekot uzņēmējiem būt piesardzīgākiem.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” veikusi detalizētu 2022. gada pirmās puses šī tirgus analīzi, kuras galvenie secinājumi - biroju segmentā aizvien pieprasītāki kļūst nelieli un energoefektīvi biroji. Ražošanas telpu nomas un pārdošanas maksas piedzīvojušas nelielu pieaugumu, jo tirgū ir ļoti maz šādu objektu – īpaši reģionos. Arī mazumtirdzniecības telpu segmentā jūtama potenciālo nomnieku vēlme meklēt mazākas un kompaktākas platības, ko sekmējušas e-komercijas iespējas.

“Mūsu veiktā komerctelpu tirgus sektora analīze šobrīd skaidri atspoguļo Latvijas biznesa vidi, atainojot zemos investīciju piesaistes rezultātus,” secina “Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Līdz ar pandēmijas krīzi savu ekonomisko ietekmi ievērojami audzējusi Ķīna. Šī valsts bija vienīgā lielā tautsaimniecība, kas 2020. gada iespēja augt (par 2,3%). Ja tic oficiālajiem datiem, tad Ķīnas cīņa ar pandēmiju bijusi visai efektīva.

Ķīnas tirdzniecībai katapultēties augstāk šajā periodā palīdzējis, piemēram, tas, ka daudzas pasaulē nepieciešamās lietas – sejas maskas, medicīniskais aprīkojums un mājsēdei nepieciešamie priekšmeti – nākušas tieši no tās. Arvien biezāk nomanāmas aplēses, ka Ķīna nākamajos dažos gados neizbēgami, aizsteidzoties priekšā ASV, kļūs par pasaules lielāko tautsaimniecību. Faktiski - ja vēl 2000. gadā Ķīna veidoja nepilnus 12% no ASV ekonomikas, tad tagad aiz kalniem vairs nav tas brīdis, šī valsts kļūs par pašu lielāko pasaules ekonomiku.

Ne viss gan šai Tālo Austrumu lielvalstij ir ideāli. Viens no galvenajiem faktoriem, kas Ķīnas ambīcijas var sabremzēt, ir šīs valsts demogrāfiskā bilde. Tiek gaidīts, ka Ķīna pirmo reizi vairāk nekā pusgadsimta laikā gados – jeb kopš šīs valsts “Lielā bada” 60-to gadu beigās, kas noveda pie desmitiem miljoniem cilvēku nāves (“blakusefekts” Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Mao Dzeduna “Lielā lēciena” kursam) - varētu ziņot par savu iedzīvotāju skaita kritumu. Proti, 2019. gadā Ķīnas iedzīvotāju skaits pārsniedza 1,4 miljardus.

Ārvalstu investori slavē Latvijas valdību par sagatavotajām reformām vairākās jomās, vienlaikus kritizē par politisko vājumu, lai ķertos pie svarīga jautājuma, kas ir migrācija

To intervijā DB stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. Viņa atzīst, ka kopējais investoru vērtējums ir kļuvis pozitīvāks, jo daudzās jomās var ieraudzīt progresu, tajā pašā laikā joprojām ir vairāki sāpju punkti, kuros prasītos lielākas pārmaiņas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kur ārvalstu investori redz vislielāko risku?

Nekādu progresu investori neredz demogrāfijas jautājumos. Tāpat par būtiskiem uzlabojumiem darbaspēka pieejamībā arī nevar runāt. Lai arī ir sagatavotas (nav zināms, kā tās īstenosies) veselības aprūpes reformas, tomēr kopumā investori šo jomu vērtē pesimistiski. Arī tiesu sistēmā par dižiem uzlabojumiem nevar runāt. Tāpat ar prognozējamību Latvijā joprojām ir ievērojamas problēmas. 33% aptaujāto konstatē progresu, tomēr tas var tikt iegūts, pateicoties komunikācijai, taču 52% nekādu progresu neredz.

Ministru kabinets šodien noraidīja visus deputātu papildu finansējuma priekšlikumus 2018.gada budžetā.

Saeimas deputāti nākamā gada budžetā piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumu palielināt finansējumu internātskolu darbības nodrošināšanai. Šim mērķim 2018.gadā atvēlēs 2 402 219 eiro.

Valdības sēdē ministri rīkojās saskaņā ar finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) ierosinājumu neatbalstīt nevienu Saeimas deputāta priekšlikumu, bet atbalstīt IZM priekšlikumu, par ko iepriekš tika panākta vienošanās koalīcijā.

Ministri lēma neatbalstīt arī finansējuma pieprasījumu demogrāfijas pasākumu veicināšanai, tomēr sēdes protkollēmumā tiks paredzēts, ka demogrāfijas jautājumiem lūgtais papildus finansējuma pieprasījums tiks izskatīts nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Vērtējot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu un nodarbināto skaitu (īpaši uzņēmumos, kas paši pelna līdzekļus, nevis ir no budžeta finansēti), nāk prātā Čikāgas piecīšu savulaik dziedātā dziesma, kuru šeit varētu citēt teju vai visu, bet kuras zīmīgākie vārdi ir: “Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt. Vai iemesls taktisks vai daudziem tīri praktisks, bet fakts ir, ka vairāk mūs’ nav.”

Turklāt pamats satraukumam ir nevis par to, ka mūsu nekļūst vairāk, bet gan par to, ka apdzīvotība un nodarbinātība mazinās, ekonomiskā aktivitāte nav tik strauji augoša, kā būtu nepieciešams mūsu situācijā, un patēriņa tirgus sarūk ar visām no tā izrietošām sekām.

Kā varat pārliecināties 7. jūnija Dienas Biznesā, uzņēmumos nodarbināto skaits laikā no 2014. līdz 2021. gadam sarucis no 773 774 līdz 709 595 cilvēkiem. Ja tas būtu stāsts par robotiem, kas aizstājuši cilvēku darbu, varētu priecāties, ka modernizējamies, dzīvosim labāk, bet saprotam, ka gluži tā nav. Tātad valsts uzturēšanas izmaksas gulstas uz, tā teikt, mazāka skaita pelnītāju pleciem.

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4.2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

Sezonāli izlīdzinātais IKP, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirības, 4. ceturksnī pret iepriekšējo periodu audzis par 0.3%, bet gada laikā — par 4,8%. Savukārt 2017. gadā kopumā pievienotā vērtība varētu būt kāpusi par 5%.

Šos skaitļus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apjoma sākotnējais vērtējums. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam.

Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms arī rūpniecības pievienotās vērtības kāpums 4. ceturksnī tikai par 5% gada griezumā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laikapstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu.