Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Izglītības reforma un nacionālā inovācijas politika būtu iespēja Baltijas valstīm neiekrist vidējo ienākumu slazdā

Nākamajā biznesa ciklā ir paredzams lēnāks izaugsmes temps, un produktivitāti ar investīcijām vien kāpināt būs grūti, spriež Lietuvas Swedbank galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kur mūsu trīs valstis pašlaik ir savos ekonomiskajos ciklos?

Šis biznesa cikls ir visai atšķirīgs, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, kas beidzās 2008. gadā. Toreizējo ciklu raksturoja neracionāla pārpilnība un nesaprātīgi augstas cerības gan no mājsaimniecībām, gan korporācijām un bankām bez kādām kredītu plūsmu aizturēm. Iznākums bija patēriņa un nekustamo īpašumu burbulis un milzīgi valstu tekošo kontu deficīti, jo imports ievērojami pārsniedza eksportu.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2018», uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu.

Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.

Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos «buferus» jeb rezerves.

Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies.

ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču globālā ekonomika līdzšinējo tarifu celšanu spēj «sagremot», neradot būtisku ietekmi. Nākotnē tas var mazināt riska apetīti un aktīvu cenas. Tādejādi centrālās bankas var nonākt sarežģītā situācijā - inflācija aktivizējas, bet izaugsmes un aktīvu cenu izredzes pasliktinās.

Tramps paaugstināja tarifus atsaucoties uz «valsts drošības» interesēm, tādējādi iesaistot ASV tirdzniecības karā ar pārējo pasauli, galvenokārt Ķīnu, ES, Kanādu, Meksiku un Japānu. Ietekmētās valstis ir atbildējušas palielinot tarifus ASV precēm, vienlaicīgi mēģinot paplašināt un pastiprināt, starptautiskās tirdzniecības sadarbību. Taču 2018. gada tirdzniecības karš līdz ar to ir raksturojams kā divpusējs, ne vispārējs kā 1930. gados.

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums, šī gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas ekonomika ir augusi par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem lēnāka izaugsme šogad jau bija sagaidāma un par to liecināja arī liels vairums īstermiņa indikatoru, piemēram, vājāki izaugsmes rādītāji tirdzniecībā, rūpniecībā, eksportā, kravu un pasažieru plūsmā lidostā, kā arī lēnāks uzlabojumu temps darba tirgu. Taču pēc diviem gadiem, kad Latvijas ekonomikas izaugsme brīžiem pārsniedza pat 5%, mazāk nekā 3% kāpums pirmajā ceturksnī uzskatāms drīzāk par negatīvu pārsteigumu.

Galvenais iemesls šādai lēnākai izaugsmei noteikti ir globālie pretvēji un ārējā ekonomiskā cikla bremzēšanās. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā 70% pasaules valstu šogad prognozē zemāku izaugsmi nekā pērn un šogad pasaulē kopumā gaidāma vājākā izaugsme kopš 2009. gada. Pirmā ceturkšņa IKP dati liek domāt, ka to jau sākam just arī Latvijā, taču, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī varētu būt samazinājies amplitūdā no 0,6% līdz 2% salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA prognozēja, ka šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - šā gada otro ceturksni - IKP Latvijā varētu būt sarucis par 0,5-1,5%, bet 2023.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ekonomikā varētu būt bijis kritums par 1,5-2%.

Viņš skaidroja, ka galvenais iemesls kritumam ekonomikā joprojām ir diezgan būtiskais samazinājums rūpniecībā un eksportā, ko izraisījis vājš ārējais pieprasījums. Tāpat nelieli mīnusi joprojām ir tirdzniecībā, jo, neskatoties uz algu kāpumu un zemo bezdarbu, iedzīvotāju pandēmijas laika uzkrājumi lielā mērā ir iztērēti, vairāk nekā 200 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās un procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi. Tāpat šogad mēnesi vēlāk nekā pērn notika pensiju indeksācijas, kas negatīvi ietekmēja tirdzniecību septembrī.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu, daudzos ekonomiskos rādītājos esam ar labākajiem rezultātiem, norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ja 2008. / 2009. gada krīzē Latvija bija starp smagāk skartajām valstīm, tad šobrīd ir pretēji - Latvijas ekonomikai veicas labāk nekā vidēji pasaulē. Tas ļauj cerēt, ka vīrusa uzliesmojuma jeb otrā viļņa gadījumā būs vieglāk, un no iepriekšējās krīzes atkārtojuma spēsim izvairīties. Ir pirmās labās ziņas, vienlaikus, protams, arī bažas par neskaidro vīrusa izplatību nākotnē, un cerība ka, pateicoties līdzšinējai pieredzei un labajām Latvijas pozīcijām uz citu valstu fona, jauns vīrusa uzliesmojums jeb otrais vilnis varētu būt vieglāk pārvarams.

Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas ekonomika viszemākajā punktā bija aprīļa vidū, savukārt tirdzniecībā atkopšanās maijā un jūnijā notika daudz straujāk nekā gaidījām. Citadeles maksājumu karšu dati rāda, ka patēriņa izdevumi par precēm jūnijā jau pārsniedz pirms Covid-19 līmeni, vienlaikus izdevumi par pakalpojumiem vēl nav atjaunojušies.

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Tirgotāji vēlas pārdot, pircēji – iepirkties. Kur rodas problēma, ja iesaistītās puses būtībā ir uz viena viļņa?

Pandēmija. Vīruss jau vairāk nekā gadu nosaka mūsu ikdienu, mākslīgi veidojot jaunus iepirkšanās paradumus un spiežot tirgotājus nemitīgi pielāgoties. Skaidras ir divas lietas – mēs nezinām, cik ilgi pasaules, Latvijas ekonomiku un ikviena cilvēka ikdienu ietekmēs Covid-19 vīruss, bet mums kā sabiedrībai ir jāspēj pielāgoties un jāļauj tirgotājiem turpināt savu darbību. Un ko tas paredz? Tas paredz, ka abām pusēm ir jāuzņemas atbildība.

Tirgotāji ir ieguldījuši lielus līdzekļus, lai ievērotu visas epidemioloģiskās drošības prasības un varētu uzņemt pircējus – durvis pircējiem pēc gandrīz pusgada pārtraukuma vēruši lielākā daļa veikalu, arī daļa tirdzniecības centros esošie veikali, kuriem ir atsevišķa ārēja ieeja. Būtībā epidemioloģiskās situācijas ietekmē tirdzniecības ierobežojumi vairs skar tikai atsevišķus veikalus tirdzniecības centros un pašus tirdzniecības centrus. Tāpēc valdība lēma par īres ieņēmumu krituma kompensāciju tirdzniecības centriem, kas ir solidārs vienreizējs atbalsts par negūtajiem ienākumiem no nomniekiem, kuri krīzes periodā nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību.

Latvijas eksportētāji arvien vairāk izjūt ārējā pieprasījuma vājināšanos un februārī Latvija preču eksports eiro izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis vien par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Savukārt pirmajos divos mēnešos kopumā Latvijas eksports palielinājies vien par 0,2% un tas ir pieticīgākais gada sākums eksportā pēdējo 3 gadu laikā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Salīdzinājumam - pērnā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas eksports palielinājās par 16,1%. Vienlaikus Latvijas preču eksporta rādītāji šī gada pirmajos divos mēnešos, manuprāt, izskatās nedaudz sliktāk nekā ir faktiskā ekonomiskā realitāte. Apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā šī gada pirmajos divos mēnešos augusi par gandrīz 5% un februārī mūsu eksportu uz leju pavilka atskaņas no pērnā gada sliktās graudu ražas, kā arī kritums reeksportā.

Visnegatīvākā ietekme uz Latvijas eksporta rādītājiem februārī bija graudaugu, dzelzs un tērauda, kā arī mehānisko iekārtu eksporta kritumam par attiecīgi 39,6%, 13,1% un 27,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No šī graudaugu eksporta samazinājums joprojām atspoguļo pērnā gada slikto lauksaimniecības ražu, savukārt samazinājums metālu un iekārtu eksportā gan ir pretrunā ar rūpniecības rādītājiem, kur šajās nozarēs pēdējos mēnešos vērojams pietiekami labs pieaugums. Tas liek domāt, ka šis samazinājums lielā mērā ir noticis reeksporta rēķina un līdz ar to maz raksturo notiekošo Latvijas ekonomikā.

Pēc gandrīz pusotra gada nemitīga pieauguma martā salīdzinoši negaidīti samazinājies Latvijas preču eksports, salīdzinājumā ar pērnā gada martu eksporta apjomiem sarūkot par 6,1%.

Lai arī šāds kritums ir nepatīkams pārsteigums, ārējās tirdzniecības rādītāji mēdz būt ļoti svārstīgi un martā eksporta rādītājus ietekmēja vairāki vienreizēji faktori, piemēram, zemāks darba dienu skaits kā pērn, tādēļ aprīlī eksporta sniegumam vajadzētu atkal uzlaboties. Vienlaikus gan jāatzīmē, ka kopš 2016. gada nogales Latvijas ekonomika ir priecējusi gandrīz tikai ar pozitīvām ziņām un marta eksporta rādītāji liek domāt, ka mūsu ekonomikas pozitīvo pārsteigumu potenciāls varētu būt izsmelts un tik strauju pieaugumu kā pērn šogad neredzēsim.

Nedaudz pārsteidzoši, bet viens no galvenajiem faktoriem, kas izraisīja eksporta kritumu martā bija pērnā gada zemā graudu raža. Martā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu graudu eksports samazinājās par vairāk nekā 85% no 33 milj. eiro pērn uz mazāk kā 5 milj. eiro šogad un tas kopā veidoja gandrīz pusi no eksporta apjoma krituma martā. Tāpat martā samazinājās arī augļu eļļu un elektroierīču eksports par attiecīgi 90,7% un 8,7%, savukārt gandrīz visās citās preču grupās eksporta apjoms pieaugums bija zemāks kā iepriekšējā mēnesī un šīs tendences pārsvarā sakrīt ar notiekošo rūpniecībā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu martā koka izstrādājumu eksports audzis par 4,1%, transportlīdzekļu un to detaļu par 4,3%, savukārt metāla izstrādājumu par 8,0%.

Koncerns Orkla Latvija turpina investēt, veidojas jaunas darba vietas, top vēl viena jauna cepumu ražotne Ādažos, kas vairos eksportu. Ziemu grupas uzņēmumi pārdzīvos, tomēr pavasarī biznesam ir nepieciešama nākotnes skaidrība veiksmīgai plānošanai.

To intervijā Dienas Biznesam saka Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.oktobra numurā lasi:

Statistika. Gadu noslēgsim ar budžeta deficītu

Tēma. Latvijas ārējā tirdzniecībā pieaug Ķīnas svars

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas

Investors. Baltija vēl var pieķert citus. Nasdaq Eiropas tirgu prezidents Bjorns Sibberns

Uzņēmējdarbība. Apgrozījums atpaliek, bet peļņa – rekordlīmenī

Enerģētika. Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarītneiespējamu

Finanses. Kur būs atduršanās pret likmju sienu

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais notikums piecgadē – Ķīnas Komunistiskās partijas divdesmitais kongress. Ķīnas politiskā sistēma ir izveidota, nosakot Komunistiskajai partijai dominējošo lomu.

Kongresi notiek reizi piecos gados, un to laikā tiek pārvēlēti kompartijas vadošie orgāni. Tieši kongresa laikā, mainot amatpersonu personālsastāvu, tiek iezīmētas nākamās iekšpolitiskās un ārpolitiskās kontūras. Kongresā ievēlētā kompartijas vadība noteikti saglabās nosprausto virzienu – veidot vidēji pārtikušu un modernu sociālistisku valsti. Savukārt spēku samērs pārvēlētajās kompartijas vadības struktūrās noteiks taktiku un virzību Ķīnas ārpolitikā, īpaši attiecībās ar ASV un Krieviju. To, ka Ķīnas un Krievijas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas, varēja saprast jau šī gada septembrī.

Latvijas ārējā tirdzniecībā pieaug Ķīnas svars 

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports...

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā - šī gada 4. februārī - Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Abu valstu līderi tolaik apliecināja, ka Ķīnas un Krievijas sadarbībai “nav robežu” (no limits). Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīna ieturēja neitralitāti, kas uz kopējā noskaņojuma fona Rietumvalstīs izskatījās kā atbalsts Krievijai. Ķīna atturējās nosodīt Krievijas agresiju, nepievienojās citu valstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju utt.

Ļoti daudzi to uzskatīja kā tiešu Ķīnas atbalstu Krievijas agresijai. Sākumā atbilde uz jautājumu, cik plaši (vai tiešām bez limitiem un robežām) Ķīna ir gatava atbalstīt Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, nebija īsti saprotama, jo Ķīnai attiecības ar ASV saasinājās un Krievija varētu būt Ķīnas svarīgākais sabiedrotais šajā konfliktā. Krievijas politiskā un biznesa elite pēc Ukrainas kara sākuma cerēja uz ļoti plašu Ķīnas atbalstu.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 3,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 0,1 %.

2019. gada 1. ceturksnī apstrādes rūpniecība pieaugusi par 5,0 %. Ražošanas apjomu izmaiņas lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs (kopā veido 56 %) bija atšķirīgas: pozitīvi ietekmēja pieaugums koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,1 %) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, (par 13,4 %). Savukārt samazinājums vērojams pārtikas produktu ražošanā par 2,1 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,6 %.

Elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjoms krities par 18,5 %, no tā elektroenerģijas ražošanā un padevē – par 17,2 % un siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā – par 23,8 %.