Jaunākais izdevums

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, liecina PwC pētījums Patient in the digital world.

Vislielāko daļu veido Polija – 36%, mazāko – Baltijas valstis ar 4%. PwC eksperti norāda, ka privātās veselības aprūpes izdevumu pieauguma temps CAE reģionā ir 6% gadā, un tā galvenais iemesls ir jaunās tehnoloģijas.

PwC pētījumā secināts, ka gandrīz 60% pacientu CAE reģionā interesē telemedicīnas risinājumi. Vislielākais potenciāls piemīt tādiem pakalpojumiem kā telekonsultācijas, telemonitorings, telediagnostika un telerehabilitācija. PwC eksperti norāda, ka telekonsultāciju pakalpojumi ir sasnieguši izaugsmes tempu 110% gadā, tātad, telekonsultāciju skaits 12 mēnešu laikā ir divkāršojies. Telekonsultāciju skaits visā CAE reģionā 2015. gadā sasniedza apmēram 110 tūkstošus.

Saskaņā ar PwC pētījumu, pacienti vislabprātāk izmantotu šādus telemedicīnas pakalpojumus: ģimenes ārsts, terapeits (vairāk nekā 50% respondentu), farmaceits, kardiologs un dermatologs (gandrīz 40% respondentu).

PwC eksperti norāda, ka galvenie faktori, kas veicina telemedicīnas progresu, ir strauji augošais privātās veselības aprūpes tirgus un pacientu relatīvi vieglā piekļuve jaunām tehnoloģijām, kā arī meklējumi pēc vēl efektīvākuiem un lētākuiem pakalpojumu meklējumiiem.

PwC biznesa vadības konsultāciju un veselības sektora projektu vadītāja Latvijā Anita Kalniņa uzskata, ka par spīti tam, ka Latvijasā veselības aprūpes sistēmā ir virkne trūkumu un ieilgušidzis meklējumiu process, kā padarīt efektīvus gan pārvaldības procesus, gan izmaksas, paralēli ir jāskatās, kas notiek reģionā un pasaulē: « Lai saglabātu iekšējo un ārējo konkurētspēju gan privātajā, gan publiskajā medicīnas pakalpojumu jomā, Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ikviens jauns risinājums vai investīcija ir jāplāno tā, lai tiktu veicināta telemedicīnas attīstība. To veicina pacientu ieradumu maiņa un viņu pieaugošās vajadzības. Piemēram, ja valsts slimnīca iegādājas dārgu un modernu iekārtu par ES fondu līdzekļiem, ir jāraugās plašāk un jādomā, kā pakalpojumu sniegt atbilstoši vajadzībām un iespējām. Ieguvēji no tā būtu visi – pati slimnīca, jo tas paplašinātu pakalpojuma sniegšanas iespējas, valsts, jo, iespējams, pietiktu ar vienu iekārtu vienā slimnīcā centralizēti, un pacients, kam būtu daudz plašākas iespējas saņemt pakalpojumu jebkurā vietā.»

Anita Kalniņa arī uzsver, ka plānojot pakalpojumu attīstību medicīnas sektorā, mums ir nepārtraukti jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai un tam, lai Latvijai būtu iespēja sasniegt rezultātus telemedicīnā arī starptautiskā līmenī un mūsu pacientiem saņemt pakalpojumus arī no ārvalstu speciālistiem.

Privāto medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem mainīgais tirgus un jaunas pacientu vajadzības liks savos uzņēmumos ieviest vairākas izmaiņas, citādi tie riskēs zaudēt savu tirgus daļu vai peļņas līmeni. Izmaiņas galvenokārt skars tos veselības aprūpes segmentus, kuros jau ir pieejamas jaunas tehnoloģijas un kuros vienlaikus ir vislielākais privātā finansējuma īpatsvars, proti, veselības pamata aprūpi, ambulatoro pacientu specializēto aprūpi, kā arī diagnostiku, rehabilitāciju un pakalpojumus pensionāriem.

Nākamās paaudzes veselības aprūpē arvien vairāk tiks izmantoti tehnoloģiski jauninājumi, piemēram, mobilās ierīces, speciālās lietotnes, telekonsultācijas un pat mākslīgā intelekta vai datu ieguves rīki. Arvien lielāks skaits pakalpojumu tiks sniegti attālināti pacienta mājās vai pakalpojumu punktos un pat tādās vietās kā aptiekās vai modernos tirdzniecības punktos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hibrīddarbs: nez vai varēsim laist "oldskūliņā"

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā gandrīz piektdaļa (18,2 %) darbinieku (darba ņēmēju) 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Attālināti strādājošu sieviešu bija par 22,8 procentpunktiem vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 61,4 % un 38,6 %).

Maijā iespēja strādāt attālināti bija 23,9 % darbinieku, bet nedaudz vairāk kā trīs ceturtdaļām (76,1 %) šādas iespējas nebija. Tikai 5,8 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupās 25–34 gadi (26,3 %) un 45–54 gadi (26,1 %). Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (32,5 %) bija vecuma grupā 25–34 gadi, bet sieviešu (34,2 %) – vecuma grupā 45–54 gadi.

Visaugstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (20,8 %) atbilstošās vecuma grupas darbinieku kopskaitā 2020. gada maijā bija vērojams vecuma grupā 25–34 gadi, bet viszemākais (14,9 %) vecuma grupā 35–44 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, samazinājies attālināti strādājošo īpatsvars.

2020. gada jūnijā 15,5 % (117,1 tūkst.) darbinieku 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, kas ir par 2,7 procentpunktiem (18,8 tūkst.) mazāk nekā maijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Attālināti strādāja 70 % sieviešu un 30 % vīriešu.

Jūnijā iespēja strādāt attālināti bija piektdaļai (20,9 %) darbinieku, bet 79,1 % šādas iespējas nebija. Tikai 5,4 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Visvairāk attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15–34 gadi (31,2 %), nedaudz mazāk (27,0 %) – vecuma grupā 45–54 gadi. Visvairāk attālināti strādājošu vīriešu (35,7 %) bija vecuma grupā 35–44 gadi, bet sieviešu (31,7 %) – vecuma grupā 15–34 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju telpu nākotne Covid- 19 pandēmijas laikā

Līga Uzkalne, SIA “Vestabalt” valdes locekle, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā dzīvot laukos, bet saņemt Rīgas algu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pērn attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars veidoja 2,1% no kopējā strādājošo skaita, kas ir mazāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas pārvaldes Eurostat publiskotie dati.

Jāmin, ka Lietuvā pērn attālināti strādājuši 2,6% no kopējā strādājošo skaita, bet Igaunijā – 5,9%. Visaugstākais attālināti strādājošo īpatsvars pagājušajā gadā fiksēts Nīderlandē (13,7% no kopējā strādājošo skaita), Luksemburgā (12,7%), Somijā (12,3%), Austrijā (9,5%), Dānijā (8,6%) un Slovēnijā (7,2%).

Neiedziļinoties varētu šķist, kāpēc gan šāda ekstra kā strādāšana attālināti vispār ir pieminēšanas vērta un vai tas kaut ko liecina par ekonomiku. Taču attālinātais darbs gana daudz pasaka par ekonomikas struktūru. Jo tas ir iespējams tikai tā sauktajās gudrajās nozarēs, kas pārsvarā ir informāciju un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un radošajās jomās, piemēram, rakstveida tulkošanā. Skaidrs, ka attālināti nevar strādāt apkalpojošā sfērā, kur darbs ir ar klientiem, tāpat arī ražošanā. Tādējādi attālināti nodarbināto īpatsvars noteikti liecina par to, kādas nozares dominē konkrētajā tautsaimniecībā un cik liels un attīstīts ir IKT sektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

73% iedzīvotāju labprāt strādātu attālināti

Dienas Bizness, 11.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa jeb 73% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju labprāt strādātu attālināti, nevis darba vietā, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja.

Aptaujā «Vai Jūs vēlētos strādāt attālināti?» 64% respondentu atbildējuši apstiprinoši, 9% aptaujāto norādījuši, ka labprāt to gribētu, taču neļauj darba specifika, bet 5% aptaujas dalībnieku atklājuši, ka viņu darba vietā šāda iespēja jau pastāv. 22% aptaujāto norādījuši, ka nevēlētos strādāt attālināti.

«Novērojams, ka arvien vairāk uzņēmumu saviem darbiniekiem piedāvā iespēju strādāt attālināti. To neapšaubāmi veicina arī interneta un citu tehnoloģiju attīstība,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. «Protams, ne vienmēr strādāšana no mājām ir iespējama darba specifikas dēļ. Virkne pētījumu pierāda, ka, strādājot attālināti, ir ērtāk sabalansēt darba un privāto dzīvi, tomēr jāatceras, ka šāds darbs var nebūt piemērots visiem.» Kolosovs skaidro, ka, pirms izvēlēties strādāt attālināti, šāda iespēja jāapskata no vairākām pusēm - vai konkrētais cilvēks spēs uzturēt veselīgu balansu starp darbu un atpūtu, vai jutīsies pietiekami komfortabli strādājot vienatnē, un kāda veidosies darba kvalitāte. Pēdējais aspekts ir īpaši svarīgs, jo nereti novērots, ka, strādājot izolēti no kolēģiem, darba kvalitāte ar laiku mēdz kristies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar mākslīgā intelekta palīdzību rada jaunu programmatūru medicīnas iestādēm

Db.lv, 21.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Arbor Medical Korporācija”, sadarbojoties ar vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm un izmantojot mākslīgo intelektu, radījusi trīs jaunas programmas medicīnas vajadzībām un izskata iespējas šos produktus arī eksportēt, pastāstīja uzņēmuma vadītāja Dace Ratfeldere.

“Mākslīgais intelekts šobrīd ļoti palīdz medicīnisko iekārtu ražotājiem jaunas programmatūras izstrādē. Lai to veiksmīgi īstenotu, vajadzīga pēc iespējas apjomīgāka datu bāze, tāpēc izstrādes ierasti veic lielas kompānijas, bet tagad šādi piemēri ir arī Latvijā,” pastāstīja D. Ratfeldere.

“Svarīgi, ka datu izmantošanā jāņem vērā jaunās digitalizācijas vadlīnijas un personas datu aizsardzības prasības. Tāpat medicīnas programmatūras un iekārtu ražotājiem precīzi jāzina, kur un kā to produkcija tiek izmantota.”

Mākslīgais intelekts radioloģijā, endoskopijā, sonogrāfijā

“Arbor Medical Korporācija” lepojas, ka tās paspārnē izstrādātas trīs medicīnas programmatūras: viena to tām ir radioloģijas informācijas sistēma AI-RIS, kas radīta sadarbībā ar Latvijas vadošo medicīnas iestāžu radiologiem. AI-RIS nodrošina procesu vadību, darbību automatizāciju, veicamajiem uzdevumiem pielāgota darba vide katram procesa dalībniekam, integrāciju ar radioloģijas iekārtām, datu analīzi un sistematizācija, katalogus un elastīgus pārvaldības un analīzes risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Visvairāk medicīnas tūristu ierodas no Krievijas

Elīna Pankovska, 06.06.2018

Galerijā skatāmas fotogrāfijas, kas uzņemtas Veselības aprūpes forumā

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas medicīnas tūrismam ir potenciāls, bet priekšā vēl ir liels darbs, kā arī ir nepieciešams valsts atbalsts. Šobrīd Veselības ministrijas paspārnē darbojas arī darba grupa, kurā iesaistīti nozares pārstāvji, un ir iezīmēti medicīnas tūrisma mērķa tirgi, kā arī definētas vēlmes, lai varētu panākt jēdzīgu atbalstu aktivitātēm ārvalstu tirgos, Veselības aprūpes forumā sacīja Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Veselības aprūpes forumu organizē Dienas Bizness sadarbībā ar Domnīcu Medicīnas attīstības platforma un Veselības aprūpes un darba devēju asociāciju (VADDA).

Pēc M. Rēvalda sacītā, atsaucoties uz Baltic Care datiem, visvairāk jeb aptuveni 24% no ārvalstu klientiem medicīnas iestādēm ir no Krievijas, otrajā vietā ierindojas Lielbritānijas un Īrijas iedzīvotāji (12%), bet trešajā vietā - medicīnas tūristi no citām NVS valstīm (11%). Tālāk seko Skandināvijas un Baltijas valstis, Vācija. «Viņi brauc, jo Krievijā medicīnas pakalpojumi ir zemas kvalitātes. Savukārt, amerikāņiem šķiet, ka te viss ir faktiski bez maksas, tomēr viņi ir jāpārliecina, ka par tik zemāk cenām, var saņemt kvalitatīvus pakalpojumus,» norāda M. Rēvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medicīnas centrs “Nucleo” sadarbībā ar “ARS Kodolmedicīnas klīniku” ir izveidojuši Baltijā unikālu medicīnas centru, kas nodrošinās kodolmedicīnā balstītus diagnostikas pakalpojumus, kā arī ražos un eksportēs radioaktīvos farmaceitiskos produktus.

Centra izveidē investēti vairāk nekā 2,5 miljoni eiro.

“Rīgā atklātais kodolmedicīnas centrs ir unikāls Baltijas reģionā. Jau vasaras izskaņā centrā tiks nodrošināta diagnostikai nepieciešamā radioaktīva preparāta ražošana mūsu rīcībā esošajā ciklotronā, savukārt jau patreiz ir iespēja veikt onkoloģisko pacientu izmeklēšanu ar pozitronu emisijas tomogrāfiju un datortomogrāfiju. Vienlīdz būtiski ir tas, ka centrs nodrošinās praktisku un mūsdienīgu apmācību procesu jaunajiem speciālistiem medicīnas un diagnostikas jomās, farmācijā un ķīmijā, kā arī medicīnas inženierijā un fizikā,” norāda SIA “Nucleo” medicīnas centra valdes locekle Dace Rātfeldere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādāts risinājums medicīnas iestādēm, lai nodrošinātu iedzīvotāju identificēšanu un operatīvas attālinātas speciālistu konsultācijas un palīdzību.

No nākamās nedēļas Latvijas iedzīvotājiem tiks ieviesta iespēja attālināti pierakstīties pie ārsta, izmantojot veselības portālu datamed.lv, un saņemt attālinātas ārstu konsultācijas.

Sākotnēji būs iespējams pieteikties pie speciālistiem Rīgas 1. slimnīcā un LOR klīnikā. Ārsti attālināti varēs konsultēt pacientus, noformēt nosūtījumus citiem speciālistiem, norīkot laboratoriskiem izmeklējumiem, saņemt rezultātus, izrakstīt darba nespējas lapas, e-receptes.

Ārkārtas situācijā ārsti ar pacientiem sazinās dažādos tiešsaistes komunikācijas rīkos, tālruņos, e-pastos. Galvenā problēma ir pacienta identifikācija, ko nav iespējams veikt attālināti. Ārstniecības iestādēm jaunais risinājums palīdzēs precīzi identificēt pacientu un uzreiz iepazīties ar pieejamo medicīnas vēsturi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Nāk klajā ar jaunu pieeju biroju tirgū

Anda Asere, 19.05.2020

"MySpotit" vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš (no labās),līdzdibinātāji

Timo Mitts (Timo Mitt) un Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un

programmatūras izstrādātājs Rauls Kristjans Pīroja (Raul-Kristjan

Piiroja).

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izcelsmes arī Latvijā pārstāvētais jaunuzņēmums "MySpotit" krīzes ietekmē izveido biroju koplietošanas platformu.

"MySpotit" nodrošina sapulču telpu rezervēšanas platformu un saistībā ar Covid-19 krīzi ieviestajiem ierobežojumiem zaudēja visu biznesu.

Komanda nemeta plinti krūmos un, sākoties straujai darba kultūras pārejai attālinātā darba virzienā, izstrādāja biroju koplietošanas platformu, lai, ierobežojumiem mazinoties, atbalstītu cilvēku masveida atgriešanos darbā un veicinātu attālinātā darba kultūras ieviešanu ikdienas praksē.

Biroju loma mainās 

Šajos divos mēnešos no mājām strādājuši arī tie, kuri nekad to nav darījuši,...

"MySpotit" platformā uzņēmumi un nekustamo īpašumu attīstītāji var iznomāt brīvās darba vietas esošajos birojos vai biroja vajadzībām pielāgotās telpās, tādējādi dodot iespēju darbiniekiem iespēju strādāt dažādās vietās. Šī biroju koplietošanas platforma jaunuzņēmuma skatījumā ir unikāla Eiropas mērogā

"Līdzīgi kā mūziku "Spotify", attālinātā darba veicēji katru reizi no plašā biroju klāsta varēs izvēlēties piemērotu darba vietu konkrētajai dienai par fiksētu ikmēneša maksu. "MySpotit" platformā tas būs lētāk, nekā mēnesi nomāt darba vietu kādā konkrētā birojā. Arī darba devējam rodas iespēja savu komandu sasaukt kopā tieši tad, kad tas nepieciešams, izvēloties sanāksmes vietu ar pareizo izmēru un pielietojumu," norāda Raivis Ozoliņš, "MySpotit" vadītājs Latvijā.

Viņš uzskata, ka šāds pakalpojums risina samilzušo problēmu, kad biroju telpu tirgū šobrīd ir vairāk, nekā pieprasījums pēc tām. Daudziem uzņēmumiem biroji ir pustukši un tas rada izdevumus, nevis ieņēmumus.

2008. gada ekonomiskās krīzes laikā ar nu jau globālā uzņēmuma "Airbnb" palīdzību izplatījās mājokļu koplietošana visā pasaulē, palīdzot ceļotājiem būtiski ietaupīt izmaksas, bet esošā krīze ir izraisījusi būtiskas izmaiņas strādāšanas paradumos. R. Ozoliņš novērojis, ka sabiedrību pārņem hibrīds darba modelis, kas ietver gan darbu birojā, gan attālināti.

Ekonomiskās lejupslīdes dēļ uzņēmumi pārskata izmaksu struktūru. Ir uzņēmumi, kas piedzīvo liela apmēra atlaišanas un tāpēc daudziem biroji kļūst par lielu. Tāpat daļa uzņēmumu ir pārdomu priekšā, vai tiem vispār būs vajadzīgs pastāvīgs birojs. Attālināti strādājošo cilvēku skaits kopš 2005. gada ir palielinājies par 159%, liecina "Merchant Savvy" pētījums. R. Ozoliņš spriež, ka kopā ar pandēmijas izraisītajām sekām attālinātais darbs piedzīvo milzīgu lēcienu uz priekšu.

"Mēs visi kopā tikko esam pieredzējuši pasaulē lielāko attālinātā darba eksperimentu, un ir likumsakarīgi, ka mēs neatgriezīsimies pie tā, kā bija agrāk. Pēdējos divos mēnešos darbam attālināti ir noticis vairāku gadu attīstības lēciens. Agrāk darbs attālināti bija vairāk jaunuzņēmumu lauciņš, bet tagad arī lielie uzņēmumi apspriež elastīgu darba metožu ieviešanu," teic R. Ozoliņš.

Piemērs ir tehnoloģiju gigants "Twitter", kas tikko publiski paziņoja par jaunu darba kārtības politiku, ļaujot turpmāk katram darbiniekam, kurš to vēlas, strādāt attālināti.

Twitter ļauj darbiniekiem strādāt no mājām mūžīgi 

Mikroblogošanas vietne "Twitter" informējusi savus darbiniekus, ka viņi drīkst strādāt no mājām...

Viņš gan norāda, ka darbs attālināti nenozīmē strādāšanu no mājām, kur bērni un ledusskapis neizbēgami sāk ietekmēt darba rezultātus. Strādājot pilnu darba laiku no mājām, darba rezultāts var ciest. Lai sasniegtu nepieciešamo efektivitāti un gūtu pašrealizācijas pieredzi, atšķirīgiem darba uzdevumiem nepieciešama dažāda vide un apstākļi.

R. Ozoliņš pieļauj, ka nākotnē birojos darba vietu būs mazāk nekā darbinieku, kuri daļu vai pat visu laiku strādās attālināti. Viņa skatījumā palielināsies kopstrādes telpu skaits. Iespējams, tās nebūs tādā formātā kā šodien, bet ideja saglabāsies – telpa, kur tiek nodrošināti biroja pakalpojumi.

"Šis ir neatgriezenisks process. Jautājums – cik ātri tas notiks," tā R. Ozoliņš.

Viņš uzsver, ka nav liekama vienādības zīme starp attālinātu darbu un strādāšanu mājās, kur esošie apstākļi ne vienmēr ir piemēroti darbam. "Attālinātais darbs ir profesionāļa brīva izvēle laikā un vietā izraudzīties apstākļus, kur strādāt atbilstoši konkrētā uzdevuma vajadzībai," saka R. Ozoliņš.

Viņš paredz, ka ar laiku parādīsies lielāks tirgus "MySpotit" sākotnējai idejai – sanāksmju telpu nomai, jo arvien ik pa laikam kolēģiem būs vajadzība tikties aci pret aci un, iespējams, tas notiks ārpus darba telpām. Ņemot vērā, ka katram uzņēmumam visu laiku nav nepieciešamība pēc šādas telpas, palielināsies pieprasījums pēc šim mērķim piemērotu telpu nomas, kas ilgtermiņā būs lētāk, nekā uzturēt to pašiem.

Šobrīd platforma darbojas Latvijā un Igaunijā. Tuvā nākotnē plānots paplašināties Eiropā.

"MySpotit" ir biroju un sanāksmju telpu koplietošanas platforma, kas piedāvā iespēju rezervēt piemērotu darba vietu par fiksētu ikmēneša maksu. Uzņēmumu 2018. gadā dibināja Hardi Kinns (Hardi Kinnas), Miks Pūrmans (Mikk Puurmann) un Timo Mits (Timo Mitt) ar domu savest kopā organizācijas, kas vēlas atrast neparastas tikšanās vietas, ar telpu īpašniekiem, kuri vēlas nopelnīt, iznomājot savas dīkstāvē esošās sapulču vai pasākumu telpas.

Uzņēmums darbu Latvijā sāka šā gada sākumā. "MySpotit" tiek dēvēta par sapulču telpu "Airbnb".

Šā gada sākumā "MySpotit" noslēdza pirmo investīciju raundu, piesaistot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro. Investīciju rezultātā uzņēmuma tirgus vērtība ir pārsniegusi miljonu eiro. Investoru vidū ir transporta pakalpojumu platformas "Bolt" līdzdibinātājs Martins Villigs (Martin Villig), "Kapitel" un Tallinas Tehnoloģiju universitātes uzraudzības padomes loceklis un bijušais "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Igaunijā Roberts Kits (Robert Kitt), pirmais "Bolt" investors Mikko Silventola, "Salv" līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi), "Technopolis Ülemiste" vadītājs Gerts Jostovs (Gert Jostov), "East Capital Baltics" valdes loceklis Martins Otsa (Martin Otsa) un "Lantmännen Unibake" rīkotājdirektors Asso Lankots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī nedaudz vairāk nekā piektdaļa (22,0 %) darbinieku 15–74 gadu vecumā strādāja attālināti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Ārkārtas situācijas dēļ attālinātā darba veicēju skaits palielinājās astoņas reizes (148,4 tūkstoši), iepriekš to darīja tikai 19,0 tūkstoši darbinieku. Attālināti strādājošu sieviešu bija par 27,0 procentpunktiem vairāk nekā vīriešu (attiecīgi 63,5 % un 36,5 %).

Aprīlī iespēja strādāt attālināti bija 27,4 % darbinieku, bet gandrīz trīs ceturtdaļām (72,6 %) šādas iespējas nebija. Tikai 5,4 % darbinieku, kuriem bija iespēja strādāt attālināti, to neizmantoja.

Ceturtā daļa (25,5 %) no visiem attālināti strādājošajiem 2020. gada aprīlī bija nodarbināti izglītības jomā. Finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādāja 17,1 % darbinieku. Viszemākais īpatsvars (7,1 %) no visiem attālināti strādājošajiem darbiniekiem bija vērojams ražošanas sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs trešais (32%) Latvijas iedzīvotājs vēlas strādāt attālināti, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījums.

Vislielākie attālinātās strādāšanas piekritēji ir tie, kuri šajā krīzes laikā jau strādāja attālināti (62%). Tie ir jaunākās un vidējās paaudzes cilvēki (18 – 39 gadus veci) ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, ar augstāko izglītību, vadītāji (40%), kvalificēti speciālisti (38%) un pašnodarbinātās personas (51%).

Interesanti, ka pēc krīzes beigām strādāt attālināti vairāk vēlas Rīgā (39%) un Pierīgā (36%) dzīvojošie. Vidzemē vēlmi strādāt attālināti pauž 30% iedzīvotāji, Latgalē – 27%, Zemgalē – 25%, bet vismazāk Kurzemē – 24%.

"Šie rezultāti skaidri apliecina, ka strādāšana attālināti ir zināma privilēģija un pieejama ļoti konkrētu sociālo grupu pārstāvjiem. Varētu pat teikt – Latvijas vidusslānim. Tas liek izvērtēt ne tikai šo darbu specifiku un to kā pandēmijas apstākļi iespējams mainīs darba vides dinamiku, bet arī paturēt prātā visus tos darbus, kurus "attālināt" nav iespējams. Kā redzējām, tieši tās profesijas, kuru funkcija paredz klātesamību, ir bijušas sociāli svarīgākās krīzes laikā. Šim novērojumam vajadzētu rosināt vispārēju diskusiju par to, kuri darbi tiek augstāk novērtēti – gan morāli, gan monetāri," saka ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maligina pēdējā intervija Dienas Biznesam: Ambīcijām ir robežas

Db.lv, Kristīne Stepiņa, 10.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ambīcijām ir robežas, tā intervijā DB, ko publicējām pavasarī, 26.maijā, teica AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins, kurš pērn iegādājies uzņēmumus par aptuveni 20 miljoniem eiro.

Pieminot sestdien, 9.decembrī mūžībā aizgājušo uzņēmēju, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Uz interviju ar vienu no turīgākajiem Latvijas uzņēmējiem nācās gaidīt pāris mēnešus, tikšanās laiki vairākkārt tika pārcelti viņa lielās aizņemtības dēļ. Tiekamies Olainfarm valdes priekšsēdētāja kabinetā, kurš nesen pārbūvēts līdz nepazīšanai. Darba telpā, kuru caurvij Art Deco stils, novietota melna Austin Morris Traveler Woodie automašīna. Tās salonā izveidots bārs, bet vietā, kur jābūt motoram, ir skaņuplašu atskaņotājs. Blakus spēkratam atrodas degvielas uzpildes stacija, kas pilda ledusskapja funkcijas. Pie sienām sakārtas sievas – mākslinieces Elīnas Maliginas – gleznas un no dažādām pasaules valstīm atvestās ikonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmumam ierobežot medicīnas tūrismu būs ilgtermiņa sekas, jo pacientu plūsmu atjaunot būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process, pauda AS "Veselības centru apvienība" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

"Mūsu valsts ir īpaši akcentējusi vēlmi attīstīt medicīnas tūrismu Latvijā, tam vairākās medicīnas nozarēs ir labs potenciāls un jau izveidojušās ilgstošā laika posmā iedibinātas tradīcijas augstas konkurences apstākļos ar citu valstu pakalpojuma sniedzējiem. Ja tagad šos pakalpojumus piedāvās un nodrošinās citās Eiropas valstīs, pacientu plūsmu pagriezt atpakaļ uz Latviju būs ļoti darbietilpīgs un arī dārgs process," skaidroja Lapiņa.

Viņa minēja, ka "Veselības centru apvienības" struktūrvienība "Aiwa Clinic" nodrošina valsts finansētos un maksas ķirurģiskos pakalpojumus traumatoloģijā un ortopēdijā, bariatrijā, vispārējā ķirurģijā, proktoloģijā, ginekoloģijā, neiroķirurģijā, oftalmoloģijā, LOR, pēdas ķirurģijā un bērnu ķirurģijā. Tieši šajā klīnikā ir plaši attīstīta maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšana medicīnas tūrisma ietvaros personām no Eiropas Savienības valstīm, kā arī no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem būs jāstrādā attālināti

LETA, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta būs jāstrādā attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.

Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Līdz šim rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas, 1.septembra, friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem, kā arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem būs obligāti jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem.

Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu sniegšana atsevišķā telpā, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez Covid-19 sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams.

Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

"Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs varēs apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī nebūs jāievēro drošai pakalpojumu sniegšanai noteikto telpas ierobežojumu vienam apmeklētājam un starplaiku starp pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā pakalpojumi tiek sniegti visdrošākajā, proti, "zaļajā" režīmā," norāda ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru