Ražošana

ABB par 2,6 miljardiem dolāru iegādāsies General Electric industriālo risinājumu struktūrvienību

LETA, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Šveices un Zviedrijas enerģētikas un automātikas tehnoloģiju uzņēmums ABB pirmdien panācis vienošanos, lai iegādātos ASV konglomerāta General Electric Co. (GE) industriālo risinājumu struktūrvienību GE Industrial Solutions, tādējādi cenšoties izvērst darbību Savienotajās Valstīs.

Darījuma summa veidos 2,6 miljardus dolāru (2,1 miljardu eiro).

ABB norāda, ka GE Industrial Solutions ir padziļinātas klientu attiecības vairāk nekā 100 valstīs un spēcīga klātbūtne Ziemeļamerikā, kas ir ABB lielākais tirgus.

GE Industrial Solutions administratīvās pārvaldes ēka atrodas Atlantā, Džordžijas štatā, un kompānija pasaulē nodarbina aptuveni 13 500 cilvēkus.

Paredzēts, ka darījums tiks pabeigts 2018.gada pirmajā pusgadā pēc visu nepieciešamo regulatoru apstiprinājumu saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzņēmuma „ABB” 30 gadu darbība Latvijā: pasaules līmeņa pieredze un motivēta komanda

Sadarbības materiāls, 31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums ABB, kas mūsu valstī veiksmīgi darbojas jau 30 gadus, ir viens no pirmajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas dibināts neatkarīgajā Latvijā. Esot līderis enerģētikas un automatizācijas tehnoloģiju tirgū, ABB sniedz plašu produkcijas un pakalpojumu klāstu. Kā norāda uzņēmuma četru galveno darbības virzienu Latvijā vadītāji, uzņēmums vadošu pozīciju ieņēmis, pateicoties ilggadējai pieredzei, inovāciju pielietošanai un veiksmīgi izveidotai starptautisko ekspertu komandai.

„Sabiedrība un klienti sagaida arvien vairāk no ilgtspējīgāku tehnoloģiju ieviešanas,” stāsta SIA ABB valdes loceklis Dainius Bružas. „Mūsu produkcija un risinājumi ļauj mums būt transformācijas procesa priekšgalā. Sekojot saviem mērķiem un izmantojot spēcīgās pozīcijas elektrifikācijas, robotikas, piedziņas un procesu automatizācijas jomā, mēs cenšamies radīt izcilu vērtību visiem klientiem un partneriem. Mūsu pasaules līmeņa tehnoloģijas un digitālās iespējas dziļi sakņojas mūsu DNS.”

Novērtē izaugsmi visās četrās uzņēmējdarbības jomās

Elektrifikācijas nodaļas vadītājs Latvijā Agris Veliks ir gandarīts par pēdējā laika sasniegumiem: “ABB ir vadošais globālo tehnoloģiju uzņēmums, un mūsu ilgtspēja un efektivitāte ir galvenie virzītājspēki uzņēmuma digitalizācijas mērķu sasniegšanā: sākot no ražošanas procesiem līdz pārdošanai un ABB risinājumu ieviešanai projektos.” Galvenās uzņēmējdarbības jomas Latvijā, uz kurām uzņēmums koncentrējas šobrīd, ir datu centri, pārtikas un dzērienu segments, dzelzceļš un elektroauto uzlādes infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas

Db.lv, 07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Schneider Electric, ieguldot aptuveni 200 tūkstošus eiro, izveidojis vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kuru uzņēmums tostarp izmantos kā jaunāko produktu izstāžu zāli. Daļa no esošajiem risinājumiem, kas izmantoti biroja izveides ietvaros, Latvijas tirgū būs pieejami tikai pēc biroja atklāšanas pasākuma.

Schneider Electric Baltijas valstu vadītāja Sohvi Rajameki (Sohvi Rajamäki) uzsver, ka galvenais iemesls pārcelties uz jaunām biroju telpām ir Schneider Electric vēlme palielināt klātbūtni Latvijas tirgū. «Tā kā mums bija nepieciešams vairāk vietas un mēs esam tehnoloģiju līderis, vēlējāmies izveidot jauno biroju kā piemēru tam, kā roku rokā mijas energoefektivitāte, dizains un komforts.»

«Lai atrastu mums piemērotu biroju, bija nepieciešams samērā ilgs laiks, jo tirgū esošais piedāvājums patiesībā ir ļoti ierobežots. Mēs zinājām, ka ar mūsu tehnoloģiju palīdzību vēlamies izveidot vienu no modernākajiem birojiem Latvijā, kas būtu mūsu darbiniekiem mājīgs,» saka Igors Golubevs, Schneider Electric tirdzniecības direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa izaicinājums – piesaistīt un noturēt kvalificētus speciālistus

Db.lv, 07.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” uzsācis celt piebūvi esošajai rūpnīcai Rīgā, tādējādi divas reizes paplašinot tās izmērus. Jaunās piebūves platība būs 20 000 m2, un to plānots pabeigt jau šā gada beigās.

Līdz ar paplašināšanos, “Schneider Electric” Rīgas rūpnīca tiecas kļūt par lielāko “Schneider Electric” elektronisko produktu ražotāju Eiropā, turpinot ražot arvien sarežģītākas pakāpes elektroniskos produktus.

25. aprīlī notika pamatakmens un laika kapsulas svinīga ielikšana jaunās piebūves pamatos Krustpils ielā 35A, Rīgā. Kā stāsta uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas paplašināšana šobrīd tiek pilnībā finansēta no “Schneider Electric” mātes uzņēmuma, cenšoties piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.

“Schneider Electric” Rīgas ražotnes vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka, paplašinoties rūpnīcai, tiek plānots arī dubultot esošo ražošanas jaudu. “Šobrīd Rīgas rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā. Tā kā pieprasījums pēc elektroiekārtām tikai pieaug, katru gadu uzņēmums aug un paplašina produkcijas sortimentu. Pērn mūsu apgrozījums palielinājās par 30%, sasniedzot 112 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 65% pieaugums, sasniedzot 186 miljonus eiro,” norāda P. Zavadskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais energopārvaldības uzņēmums “Schneider Electric” 25.janvārī parakstīja sadarbības līgumu ar Ogres tehnikumu.

Līgums paredz, ka abas puses apņemas līdzdarboties nozares izglītības procesa nodrošināšanā, popularizēšanā un attīstības veicināšanā. Tostarp “Schneider Electric” apņemas piešķirt stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem, kas ir nolēmuši savu nākotni saistīt ar nozari.

Sadarbības ietvaros Ogres tehnikuma audzēkņiem būs iespēja apmeklēt “Schneider Electric” rūpnīcu un uzņēmuma iespēju robežās saņemt atbalstu pētniecisko un projektu darbu veikšanā.

Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante stāsta, ka šī sadarbība audzēkņiem pavērs plašākas iespējas praktiski pielietot iegūtās zināšanas un gūt lielāku ieskatu nākotnes profesionālajā dzīvē.

Sadarbība arī paredz, ka “Schneider Electric” sniegs ekspertu novērtējumu Ogres tehnikuma izstrādātajiem mācību materiāliem un piedāvās stipendijas labākajiem Ogres tehnikuma audzēkņiem no elektronikas un datorsistēmu tehniķa programmām, piešķirot katrai kvalifikācijai pa trim stipendijām. Līdztekus tam uzņēmums nodrošinās vieslektorus Ogres tehnikuma profesionālās izglītības programmu kvalitatīvai īstenošanai un informēšanai par nozares jaunumiem un attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īlons Masks - pirmais bagātāko amerikāņu sarakstā

LETA--INTERFAX/FORBES, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Iespiedplates uzņēmumā Schneider Electric Riga Plant

Rūta Lapiņa, 26.01.2018

Tālāk raksta galerijā skatāms, kā top iespiedplates, kas tiek ražotas Schneider Electric grupā ietilpstošā elektromateriālu ražošanas uzņēmuma SIA Schneider Electric Riga Plant ražotnē Rīgā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas pasaules vadošā uzņēmuma enerģijas vadības un automatizācijas jomā, starptautiskā koncerna «Schneider Electric» grupas uzņēmumā Latvijā - SIA «Lexel Fabrika», kas pašlaik maina nosaukumu uz SIA «Schneider Electric Riga Plant». Db.lv vēroja iespiedplašu ražošanas procesu.

Rūpnīcā iespiedplates tiek ražotas dažādos veidos, kas aplūkoti galerijā.

«Schneider Electric Riga Plant» Elektronikas ceha vadītājs Pēteris Zavadskis stāsta, ka iespiedplašu ražošanas līnijas ir vienas no tehnoloģiski sarežģītākajām iekārtām uzņēmumā. Rīgas fabrika pašlaik vairāk koncentrējas tieši uz iespiedplašu ražošanas paplašināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku labumi papildus algai jau kļuvuši par mūsdienīgu uzņēmumu “must-have”, taču tikpat svarīga, kā to esamība, ir to atbilstība darbinieka interesēm un iespējām. Sava uzņēmuma pieredzē par darbinieku bonusa – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformas “Stebby” izmantošanu dalās elektroenerģētikas un automātikas uzņēmums “ABB”.

Plašs pakalpojumu klāsts un ērta pārvaldība

““Stebby” sākām izmantot aptuveni pirms diviem gadiem. Jau pirms tam meklējām iespēju nodrošināt darbiniekus ar sporta pakalpojumiem, taču tā kā mūsu darbinieki dzīvo dažādās pilsētās un viņu intereses ir ļoti atšķirīgas, tas bija izaicinošs uzdevums, lai atrastu visiem piemērotu risinājumu. Turklāt mūsu uzņēmums ir daļa no Baltijas grupas, un bija nepieciešams tāds rīks, kas derētu visām trīs Baltijas valstīm. Tā kā “Stebby” darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un caur to iespējams saņemt sporta un labsajūtas pakalpojumus pie dažādiem uzņēmumiem, tas bija lieliski piemērots un ideāli atbilda mūsu izvirzītajām prasībām. “ABB” darbinieki to izmanto diendienā, un ieguvumus izjūt kā uzņēmums, tā darbinieki. Uzņēmumam tā ir ērtā sistēma, kas ļauj procesus pārvaldīt elektroniski, un nav nepieciešams iesniegt drukātus čekus vai veikt citas laikietilpīgas manuālas darbības. Savukārt darbiniekiem tā ir platformas elastība, kas sniedz iespēju izvēlēties starp virkni sporta nodarbību, neierobežojot sevi tikai ar viena konkrēta pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu,” stāsta Līga Rulle, “ABB” finanšu kontroliere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem uz tehnoloģiju uzņēmumu fona grūti izskatīties nozīmīgiem

Korporatīvajā vidē, šķiet, nekas nav mūžīgs, un šā mēneša otrajā pusē pēc vairāk nekā gadsimta ritējuma no ASV Dow Jones Industrial indeksa aprēķina tika lemts izņemt ilggadējā tā dalībnieka un pēdējā palikušā oriģinālā biedra General Electric akcijas. Šī uzņēmuma akciju izmaiņas šī leģendārā 30 lielas kapitalizācijas, ļoti aktīvi tirgotu publiski kotētu uzņēmumu vērtspapīru indeksa veidošanā tika izmantotas kopš 1907. gada. Līdz ar GE aiziešanu par vecāko Dow biedru kļūst Procter & Gamble, kura vērtspapīri tā aprēķinā izmantoti kopš 1932. gada.

Laiki mainās

Šāds lēmums ataino General Electric, kura kādreiz tika uzskatīta par pašu varenāko ASV kompāniju (reiz tas kapitalizācijas ziņā bija lielākais ASV uzņēmums), norietu. General Electric pēdējā laikā negatīvi ietekmējusi izejvielu cenu samazināšanās, milzīgie uzņēmuma parādi un grūtības ar konkurētspēju. Tāpat uzņēmums ziņojis, piemēram, par dividenžu cirpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CFLA izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos

LETA, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi projektu atlasi 80 miljonu eiro finansējumam industriālo parku izveidei reģionos, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Projektus paredzēts īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" investīcijas "Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos" projektu iesniegumu atlases ietvaros.

Projektu iesniegumu pieņemšana notiks līdz 2023.gada 28.aprīlim, ieskaitot.

Investīciju projektu iesniegumu atlases ietvaros kopējais Atveseļošanās fonda (AF) finansējums ir 80 miljoni eiro. Katram plānošanas reģionam konkursa sākumā pieejamais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Projekta iesnieguma minimālais AF finansējums ir 10 miljoni eiro, bet maksimālais AF finansējums ir 20 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Smart Electric Technology” plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi Latvijā.

Uzņēmuma komanda jau līdz šim uzstādījusi vairāk nekā 2000 sava dizaina uzlādes stacijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, ASV un citās valstīs, bet šobrīd plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi arī Latvijā.

““Smart Electric Technology” ienāca Latvijā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu un šobrīd gatavojas investīciju nākošajam posmam, lai savas tehnoloģijas piedāvātu gan ES valstīs gan citos tirgos. Viens no uzņēmuma pilotprojektiem tiks realizēts arī Latvijā, nodrošinot elektrouzlādes infrastruktūru degvielas uzpildes stacijās. Viedā mobilitāte ir viens no prioritārajiem virzieniem investīciju piesaistes jomā, tādēļ esam gandarīti, ka uzņēmums turpina attīstību tieši Latvijā,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ceļā uz enerģētisko drošību Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Jānis Goldbergs, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Saredz konkurences kropļošanu industriālo parku un teritoriju attīstībā

Db.lv, 25.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd apstiprinātais finansējuma piešķiršanas mehānisms, kas paredz atbalstu pašvaldībām industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas, ierobežos godīgu konkurenci un radīs naudas neliederīgas izmantošanas vai pat izšķērdēšanas riskus.

Tā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un Latvijā jau esošie industriālo parku attīstītāji, iznomātāji un operatori.

Iepriekš līdzīgi realizētos pašvaldību projektos uzbūvēto objektu nomas maksa esot vismaz trīs reizes zemāka kā tirgus cena.

2021. gada 4. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANMP) projektu". Tajā paredzēts, ka 82,5 miljoni eiro tiks atvēlēti industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas. Tāpat šobrīd tiek saskaņota ES struktūrfondu programma SAM 5.1.1, kas paredz 112 miljonu eiro novirzīšanu tādam pašam mērķim. Kopējais pieejamais finansējuma apjoms tātad būtu 194 miljoni eiro. Šo summu paredzēts novirzīt, lai organizētu konkursu pašvaldību nevis privāto attīstītāju vai ražotāju starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu industriālo nekustamo īpašumu attīstītājam un pārvaldītājam “Sirin Development”, kas tiks izmantots Rīgā topošā A klases industriālā parka otrās kārtas investīciju refinansēšanai.

Viens no Baltijā lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem “Sirin Development” industriālo parku projektu “Rumbula” īsteno trīs posmos un Rīgā izveidojis A klases noliktavu kompleksu 32 000 kvadrātmetru platībā.

“Latvijas tirgū strādājam kopš 2009. gada, un šajā laikā esam uzstādījuši vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru industriālo nekustamo īpašumu. Ar spēcīgu finanšu partneru palīdzību plānojam turpināt aktīvu attīstību Latvijā. Uzņēmums nesen uzvarēja Rīgas pašvaldības rīkotajā izsolē un parakstīja pirkuma-pārdošanas līgumu, lai iegādātos 39 ha platību netālu no starptautiskās lidostas “Rīga”, kur kopā ar starptautisku arhitektu komandu plānojam attīstīt Baltijas valstīs modernāko un augstākajiem ilgtspējas standartiem atbilstošu loģistikas parku,” stāsta “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs, piebilstot, ka uzņēmuma mērķis ir kļūt par lielāko industriālo nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru

LETA--BLOOMBERG, 04.07.2022

Saskaņā ar "Bloomberg" aplēsēm pasaulē bagātākais cilvēks joprojām ir "Tesla Motors" līdzdibinātājs un vadītājs Īlons Masks, kura bagātība aplēsta uz 208,5 miljardiem dolāru.

Foto: EPA/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tesla kļūst par visu laiku vērtīgāko ASV autoražotāju

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasaules 500 bagātākie cilvēki dienas laikā zaudējuši 238,5 miljardus dolāru

LETA--AFP, 10.03.2020

ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru.

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecsimt pasaules turīgāko cilvēku bagātība pirmdien, kas jau nodēvēta par akciju biržu "Melno pirmdienu", sarukusi par 238,5 miljardiem ASV dolāru (208,2 miljardiem eiro), liecina ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotā miljardieru indeksa dati.

Indieša Mukeša Ambani bagātība samazinājusies par 5,8 miljardiem dolāru līdz aptuveni 41,8 miljardiem dolāru, viņam zaudējot Āzijas turīgākā cilvēka statusu.

Zaudējumu ziņā viņu apsteidzis interneta tirdzniecības kompānijas "Alibaba" dibinātājs Džeks Ma no Ķīnas, kura bagātība sarukusi par 1,1 miljardu dolāru līdz 44,5 miljardiem dolāru.

Tikmēr ASV interneta tirdzniecības kompānijas "Amazon" dibinātāja un vadītāja, pasaules bagātākā cilvēka Džefa Bezosa bagātība pirmdien samazinājusies par 5,6 miljardiem dolāru, bet amerikāņu investors Vorens Bafets zaudējis 5,3 miljardus dolāru.

Eiropā vislielākos zaudējumus cietis Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, kura bagātība sarukusi par 4,4 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Industriālo platību tirgus atbilde e-komercijai

Kaspars Gražulis, Colliers partneris, Industriālo platību aģentūra, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķīnas Haier iegādāsies Itālijas sadzīves tehnikas ražotāju Candy

LETA/AFP, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas elektronikas un sadzīves tehnikas lielražotājs «Haier Group» paziņojis, ka iegādāsies Itālijas sadzīves tehnikas ražotāju «Candy», par to samaksājot 475 miljonus eiro.

Šāds lēmums pieņemts laikā, kad «Haier» cenšas sevi pozicionēt kā globālu zīmolu un palielināt savu klātbūtni Eiropas tirgū.

Ķīnas uzņēmums 2016.gadā par 5,4 miljardiem dolāru (4,6 miljardiem eiro) iegādājās ASV konglomerāta «General Electric Co.» (GE) sadzīves tehnikas ražošanas biznesu.

«Haier» ir viens no Ķīnas vadošajiem elektronikas un sadzīves tehnikas preču ražošanas uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru