“Bite Latvija”, viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, sadarbībā ar globālo tehnoloģiju līderi “Nokia”, ir spēris nozīmīgu soli sava fiksētā tīkla infrastruktūras attīstībā, kļūstot par pirmo operatoru Baltijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas savos IP sakaru tīklos integrējis “Nokia” 800GE maršrutēšanas tehnoloģiju un revolucionāro “Nokia” drošības risinājumu “Deepfield Defender”.

Šīs tehnoloģijas veido vienotu “Nokia” ekosistēmu, kas nodrošina tīkla drošību un datu plūsmas efektivitāti.

“Nokia” inovatīvās tehnoloģijas, kuru ieviešanā “Bite Latvija” investē 5 miljonus eiro, ļauj uzņēmumam ne tikai efektivizēt tīklu un padarīt to drošāku, bet arī uzlabot esošo servisu kvalitāti, veidojot pamatu nākotnes inovācijām un pakalpojumiem, kas būs pieprasīti 5G tīkla kontekstā.

Ņemot vērā pieaugošo kiberdraudu apjomu un sarežģītību digitālajā vidē, “Nokia” drošības risinājums “Deepfield Defender” nodrošina, ka “Bite Latvija” tīkls ir gatavs aizsargāt sevi un savus klientus pret jauniem un aizvien izsmalcinātākiem kiberdraudiem. Tas ir īpaši svarīgi šodien, kad datu drošība un privātums kļūst par aizvien nozīmīgāku patērētāju un uzņēmumu prioritāti.

Turpinot attīstīt nākamās paaudzes 5G tīklu, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šī gada pirmajā ceturksnī tīkla modernizācijā Rīgā investējis 2,3 miljonus eiro.

Kopumā veikta 66 esošo bāzes staciju modernizēšana, tās aprīkojot arī ar jaunākajām Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja "Ericsson" tehnoloģijām un tādējādi nodrošinot Rīgas iedzīvotājiem vēl plašāku 5G tīkla pārklājumu un ātrāku datu pārraidi.

Uzņēmums 2022. gadā uzsāka tīkla modernizāciju, veicot pāreju uz jaunākajām "Ericsson" tehnoloģijām, kas kopumā ļauj nodrošināt līdz pat 10 % lielāku pārklājumu un līdz 30 % ātrāku datu pārraides ātrumu.

Šī gada pirmajā ceturksnī ar jaunajām tehnoloģijām aprīkotas bāzes stacijas Rīgas centrā, kā arī Ķīpsalas, Imantas, Šampētera, Pleskodāles, Andrejsalas, Skanstes, Sarkandaugavas, Ziepniekkalna, Dzirciema, Maskavas forštates, Dārzciema, Šķirotavas, Pļavnieku, Vecmīlgrāvja u.c. apkaimēs.

Telekomunikāciju un mediju grupa "Bite grupa" ir veiksmīgi emitējusi 920 miljonu eiro obligācijas starptautiskajos tirgos. Šī ir līdz šim viena no lielākajām emisijām ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs, informē uzņēmums.

“Tikai trīs dienu laikā esam starptautiskajos tirgos izplatījuši vēsturē lielāko obligāciju emisiju – investori piešķīruši "Bite grupa" gandrīz 1 miljardu eiro. Tādējādi lielākie globālie investori izrāda pārliecību ne tikai par mūsu grupas aktivitātēm, visu grupas uzņēmumu biznesa modeļa ilgtspējību, bet arī par nākotnes perspektīvām,” ir pārliecināts "Bite grupa" izpilddirektors Pranas Kuisis.

Pēc P. Kuisis domām, "Bite grupa" pierāda par neatbilstošām ik pa laikam pastāvošas bažas par Latviju un reģiona pievilcību investoriem, un, neskatoties uz ģeopolitisko vidi, "Bite grupa" atkal atvedusi uz Baltijas reģionu dažus no pasaules lielākajiem investoriem.

Telekomunikāciju un mediju grupa "Bite grupa" izziņojusi 920 miljonu eiro prioritāro nodrošināto obligāciju piedāvājumu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

"Bite grupa" izpilddirektors Prans Kuisis norāda, ka šodien izziņotais prioritāro nodrošināto obligāciju piedāvājums iekļaus "Bite grupa" biznesa un nākotnes perspektīvu novērtējumu.

Kuisis skaidro, ka 2020.gadā daži no lielākajiem investoriem bija izvēlējušies ieguldīt "Bite grupa" obligācijās, tostarp daži - pirmo reizi.

"Bite grupa" plāno izmantot lielāko daļu no piedāvājuma ieņēmumiem esošo parādu refinansēšanai un ar piedāvājumu saistīto darījumu izmaksu segšanai.

Uzņēmuma pārstāvji pauž, ka, "lai gan "Bite grupa" jau iepriekš ir noslēgusi līdzīgus obligāciju piedāvājumus, nevar būt pārliecības, ka šī piedāvājuma vai citu šeit aprakstīto darījumu piedāvājums institucionālajiem investoriem tiks pabeigts".

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite reģistrējis jaunu uzņēmumu SIA "Fishteh", liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmums reģistrēts 11.martā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro.

Atlantijas ielā, kur norādīta "Fishteh" juridiskā adrese, reģistrēti arī citi uzņēmumi, kuros Bite ir līdzīpašnieks. Piemēram, AS "Strops investīcijas", "Karavela" un SIA "Kaija Seafood".

Ar Biti aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

Jau ziņots, ka "Karavela" 2022.gadā strādāja ar 72,063 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa palielinājās par 39,1% un bija 4,958 miljoni eiro.

"Karavela" ir reģistrēta 2001.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,499 miljoni eiro. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir "Strops investīcijas" (67,14%), kura patiesā labuma guvēji ir Andris Bite, Jānis Bite un Pēteris Bite, kā arī 20% "Karavela" kapitāla pieder Jānim Endelei, bet 12,86% īpašnieks ir Andris Bite.

Elektronisko sakaru nozarē ieņēmumi pieaug, televīzijas pieslēgumu skaits mājsaimniecībās samazinās, balss sakaru pakalpojuma pieslēgumu skaits fiksētā tīklā turpina kristies, mobilo pakalpojumu pieslēgumu skaits pieaug, mobilā interneta patēriņš viens no augstākajiem starp OECD valstīm.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro, kā mainījušies elektronisko sakaru nozares rādītāji 2023. gadā.

“Ik gadu apkopojam nozares rādītājus par regulējamo elektronisko sakaru komersantu sniegtajiem balss sakaru, interneta, televīzijas un citiem pakalpojumiem. Atskatoties uz iepriekšējo gadu, lietotāju aktivitātē novērota pakāpeniska elektronisko sakaru pakalpojumu izvēles maiņa par labu mobilā tīkla pakalpojumiem, kā rezultātā rādītāji mobilā tīklā sasnieguši līdz šim augstāko līmeni,” komentē SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Tauniņš.

Kopš 2020. gada kopējie ieņēmumi par sniegtajiem regulētajiem pakalpojumiem elektronisko sakaru nozarē katru gadu palielinās, sasniedzot 590 milj. eiro 2023. gadā – par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Lielākie operatori joprojām nemainīgi – “Latvijas Mobilais Telefons” SIA, SIA “Tele2”, SIA “BITE Latvija” un SIA “Tet” –, tiem kopā veidojot 81% no visiem ieņēmumiem. Vienlaikus elektronisko sakaru komersantu skaits Latvijā turpina samazināties, aktīvo reģistrēto komersantu skaits 2023. gada beigās bija 207.

Pērn izveidotās valdības saudzēšanas periods ir beidzies, un turpmāk nevalstiskās organizācijas sagaida konkrētas rīcības, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš pauda, ka iepriekšējās valdības laikā daudz tika runāts par sociālā dialoga trūkumu ar valsti, taču tagad šajā jomā situācija vismaz ar Ekonomikas ministriju uzlabojusies. "Domāju, ka saudzēšanas periods jaunajai valdībai ir beidzies. Jāsāk tiešām prasīt darbus un šie darba plāni ir, bet jautājums ir - kā mēs tos realizēsim," norādīja Bite.

Cita starpā Bite izcēla birokrātiskā sloga mazināšanas jautājumu, kā arī LTRK un LDDK kopīgi definēto mērķi veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos, piemēram, salāgojot nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm. "Gadiem Latvijas nodokļu likmes ir bijušas augstākas nekā konkurentvalstīs tepat aiz robežas. Mēs gadiem strādājām biznesa vidē, kurā bijušas augstākas izmaksas, dēļ dažādām obligāto iepirkumu komponenšu afērām un tamlīdzīgi," skaidroja Bite.

Notikušas izmaiņas zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" īpašnieku sastāvā, liecina informācija "Firmas.lv".

Par "Karavela" vienu no īpašniekiem ir kļuvis Oskars Punenovs, kura īpašumā šobrīd ir 12,86% kompānijas kapitāldaļu. Savukārt tiešā veidā kompānijas kapitālā vairs nav pārstāvēts Andris Bite, kuram iepriekš tiešā veidā piederēja 12,86% kompānijas kapitāldaļu.

Vienlaikus Andris Bite joprojām ir pārstāvēts "Karavela" kapitālā ar AS "Strops investīcijas" starpniecību, kurai pieder 67,14% "Karavela" kapitāldaļu. "Strops investīcijas" akcionāri vienādās daļās ir Andris Bite, Jānis Bite un Pēteris Bite.

Tāpat "Karavela" kapitālā 20% kapitāldaļu īpašnieks joprojām ir Jānis Endele.

Jau ziņots, ka "Karavela" 2022.gadā strādāja ar 72,063 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 39,1% un bija 4,958 miljoni eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Paužot bažas par kārtējām ārvalstu investoru konkurenci ierobežojošajām prasībām mobilo sakaru pakalpojumu publiskajos iepirkumos, IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šodien atkārtoti vērsies Konkurences padomē, īpaši izceļot konkurenci ierobežojošas prasības Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumā.

Kā norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius, ir aizdomas, ka publiskajos iepirkumos pasūtītāji vēl aizvien mērķtiecīgi meklē iespējas, kā radīt priekšrocības konkrētam piegādātājam.

Konkurenci ierobežojošais “jaunievedums” publisko iepirkumu prasībās ir Multi-SIM / e-SIM pakalpojumu un tā pieejamības nodrošināšana gan pretendenta tīklā mūsu valstī, gan viesabonēšanā, ko realitātē atbilstoši publiski pieejamai informācijai nodrošina tikai viens mobilo sakaru operators Latvijā.

A. Mickevicius: “Runa ir ne tikai par konkurences kropļošanu, bet arī par nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un nesaimniecisku rīcību, kas pie šī brīža situācijas, kad gan valsts, gan pašvaldības saskaras ar budžetu saistītajiem izaicinājumiem, ir īpaši akūti. Aktuālais jaunievedums valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to kapitāldaļu uzņēmumu sludinātājos iepirkumu absurdajās prasībās ir viena telefona numura nodrošināšana viedpulkstenim un telefonam, kas darbojas ārvalstīs. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas iepirkuma prasība par Multi-SIM/ e-SIM pakalpojums 300 pieslēgumiem nav pamatota un izskatās pēc izšķērdīgas ekstras”.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs 2,7 miljonus eiro, un tā ir līdz šim lielākā summa, ko uzņēmums ieguldījis darbiniekos pēdējo gadu laikā.

Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta darbinieku labbūtības programmā darbiniekiem, iemaksās 3. pensiju līmenī, kā arī veselības apdrošināšanā. Tāpat “Bite Latvija” šogad īstenos vērienīgu papildu pasākumu darbinieku lojalitātes veicināšanai, un aprīlī visus darbiniekus, kuri snieguši pienesumu 2023. gada biznesa rezultātiem, sešas lidmašīnas vedīs trīs dienu apmaksātā saliedēšanās pasākumā uz Antāliju.

Kā norāda Endija Kaševska, “Bite Latvija” Klimata kontroles vadītāja, darbinieku prioritātes un vajadzības nemitīgi mainās, tāpēc uzņēmums regulāri meklē iespējas, kā dažādot motivācijas un lojalitātes stiprināšanas pasākumus, un kopīgs brauciens palīdz veidot spēcīgu komandas kultūru un komandas darbu, virza ambīcijas gūt kopīgus panākumus un tos pelnīti nosvinēt.

Aizvadītājā gadā energoresursu tirgotājs "Virši" (AS "VIRŠI-A" un ar to saistītie grupas uzņēmumi) turpinājis uzņēmuma izaugsmi, gadu noslēdzot ar 5,1 milj. eiro konsolidēto nerevidēto peļņu.

EBITDA jeb uzņēmuma rentabilitātes rādītājs sasniedzis 13,7 milj. eiro, uzrādot uzņēmuma darbības vēsturē augstāko rezultātu un augot par 11,7% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

"Izaicinošā ģeopolitiskā un ekonomiskā vidē aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja izaugsmi, īstenojot būtiskus projektus gan tīkla paplašināšanā un modernizācijā, gan ar ilgtspēju saistītu projektu realizācijā, kā arī turpinot tirgus daļu palielināšanu degvielas, preču tirdzniecības un enerģētikas segmentos. Kopējais veikto investīciju apjoms pērn sasniedzis 17,5 miljonus eiro, kas ir būtisks ieguldījums uzņēmuma veiksmīgā attīstībā nākotnē," uzsver Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” 5G tīkls līdz šī gada beigām būs pieejams jau 85% Latvijas teritorijas.

Jau šobrīd “Tele2” tīklā darbojas vairāk nekā 250 000 5G ierīču, bet mobilo datu patēriņš 5G tīklā pēdējā gada laikā ir pieaudzis 18 reizes, apliecinot 5G tīkla straujo attīstību un klientu interesi par šo tehnoloģiju.

“Mūsu klientiem nodrošināt plašāko 5G pārklājumu varēsim pateicoties mūsu izvēlētajai 5G tīkla attīstības stratēģijai, kas atšķiras no konkurentiem. Mēs vēlamies veicināt digitālo vienlīdzību starp pilsētām un reģioniem, kas nozīmē nodrošināt, lai 5G būtu pieejams visiem, ne tikai Latvijas lielo pilsētu iedzīvotājiem. Ņemot to vērā šogad aktīvi attīstām 5G tīklu gan vietās, kur ir lielāks pieprasījums pēc mobilā interneta, gan mazāk apdzīvotās teritorijās,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa. “Mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti ir novērtējuši arī klienti, jo saskaņā ar SPRK oficiālajiem datiem esam lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki izmanto privātpersonu un biznesa segmentā, t.sk. mobilā mājas interneta rūteros.”

Galvenais iemesls vājai hipotekārās kreditēšanas aktivitātei reģionos ir zemās nekustamo īpašumu cenas, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ekonomisti norāda, ka jau pāris gadus hipotekārās kreditēšanas aktivitāte Latvijā bijusi zemākā eirozonā. 2023.gada beigās kopējais hipotekāro kredītu apmērs bija vien 12% apmērā no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir trīs reizes mazāk nekā vidēji eirozonā - 36%.

Vilerts un Ņikitins uzsver, ka Latvijā situācija nebūt nav viendabīga. Pierīgas pašvaldību iedzīvotājiem ir salīdzinoši maz iemeslu būt neapmierinātiem ar hipotekāro kredītu pieejamību - Pierīgā hipotekāro kredītu atlikums ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam (30% no reģiona IKP). Turklāt atsevišķos novados, piemēram, Ādažu novadā, šis rādītājs sasniedz pat 56% no novada IKP. Ārpus Rīgas un Pierīgas kaut cik aktīva kreditēšana novērojama galvaspilsētai tuvās pašvaldībās - Ogres, Saulkrastu un Jelgavas novados, kā arī Jelgavas pilsētā.

"Dienas Biznesa" (DB) rīcībā ir nonākusi informācija, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzējs AS “Balticom” cenšas uzspiest klientiem tās pakalpojuma “modernizāciju”, bet, ja piekrišana netiek saņemta vai netiek atbildēts uz telefonu zvaniem, AS “Balticom” negaidīti atslēdz iepriekš jau apmaksātu pakalpojumu.

Šķita, ka tamlīdzīgas komercprakses izpausmes ir deviņdesmito gadu pagātne, tāpēc DB nolēma izpētīt, vai tiešām AS “Balticom” bezbailīgi uzskata, ka viņiem ir imunitāte pret patērētāju tiesībām.

Informāciju par šādu atgadījumu sniedza kāds DB lasītājs, kurš pastāstīja, ka šaubas par AS “Balticom” profesionalitāti viņam radušās jau īsi pēc līguma noslēgšanas, kad AS “Balticom” darbinieki uzstādot pakalpojumu nodarījuši kaitējumu īpašumam – izurbuši caurumus grīdās un sienās, krustām šķērsām izlaiduši kabeļus cauri visai mājai un beigās atstājuši uz zemes mētājamies dažādus vadus, kas galu galā ar internetu apgādā arī kaimiņu īpašumu. Samierinājies ar nepatīkamo pieredzi, viņš līgumu nelauza un tālākā sadarbībā nekas neliecināja, ka radīsies problēmas – AS “Balticom” internets bijis labs, vienīgi nav bijis patīkami, ka TV kanālu klāstā bijuši daudzi Krievijas propagandas kanāli, piebilda DB lasītājs, nu jau bijušais AS “Balticom” klients.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētā nekustamā īpašuma fonds "Merito Self Storage Fund" iegādājies mantu glabātavu tīklu "Box Storage".

Darījuma rezultātā kopā ar fonda īpašumā jau esošo bijušā izklaides centra "Go Planet" ēku tiks izveidots Rīgā plašākais mantu glabātavu tīkls. Ar "Box Storage" darījumu un pēc "Go Planet" ēkas sākotnējās pārbūves par mantu glabātavu kompleksu fonda īpašumā Rīgā būs apmēram 2000 individuālu mantu glabātavu vismaz 10 000 kvadrātmetru platībā.

"Merito Self Storage Fund" iegādājies trīs "Box Storage" mantu glabātavas: Rīgā, Daugavgrīvas ielā un Antenas ielā, kā arī Pierīgā, Berģos, Siguldas šosejā, ar kopējo platību 4000 kvadrātmetri. Fonds plāno iegādāto ēku paplašināšanu, modernizējot šo objektu infrastruktūru un palielinot kopējo mantu glabātavu platību līdz vismaz 6000 kvadrātmetriem. Turpmāk "Merito" fonda mantu glabātavu tīkls visā Baltijā tiks attīstīts ar "Box Storage" zīmolu.

Turpinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) šogad krātuves infrastruktūras uzlabošanā investēs 33, 5 miljonus eiro.

Šī gada investīcijas ietver gāzes savākšanas punkta Nr.3 būvniecības I. kārtu, 6 urbumu atjaunošanu, kā arī jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanas darbus kompresoru stacijā Nr.1. “Jau vairākus gadus Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem, un šis gads nav izņēmums. Lai gan projekts noslēgsies 2025. gada beigās, tā ietvaros jau šobrīd esam modernizējuši lielu daļu krātuves iekārtu, sniedzot būtisku ieguldījumu dabasgāzes apgādes nepārtrauktībai un drošībai,” stāsta Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

U. Bariss papildina, ka, pateicoties krātuves darbības uzlabošanas projektam, būtiski palielināta krātuves elastība, nodrošinot gan iesūknēšanas, gan izņemšanas iespēju no krātuves visa gada garumā. Taču modernizācijas projektam ir vēl virkne citu ieguvumu, tai skaitā samazināts degvielas gāzes patēriņš uz vienu iesūknēto dabasgāzes vienību, kā arī samazināta ietekme uz apkārtējo vidi.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1537 eiro, kas ir par 11,9% jeb 164 eiro vairāk nekā 2022.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gadā pieaugusi par 11,5%, sasniedzot 1533 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,1%, sasniedzot 1553 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1502 eiro, kas ir pieaugums par 12,2% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu pagājušajā gadā pieauga par 11,5%, sasniedzot 10,14 eiro. Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 11,46 līdz 12,76 eiro jeb par 11,3%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 13% un 1,5% gada laikā.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNI) noslēgusi cenu aptauju par “Saktas” nama izkārtnes joslas un uzrakstu atjaunošanas darbiem. Šī projekta ietvaros divu telpisko neona uzrakstu “Sakta” projektēšanas un uzstādīšanas darbus vēsturiskajā fontā un lielumā veiks SIA “Eltex”, atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līguma cena par vispārīgiem darbiem ir 40 151,58 eiro (bez PVN).

“Saktas” nama uzrakstu atjaunošana ir pavisam neliels, bet sabiedrībai nozīmīgs projekts, jo šī ēka ne vienam vien saistās ar atmiņām – kā pasts, satikšanās punkts vai citādi. Tādēļ arī uzrakstu “Sakta” saglabāšana vēsturiskajā fontā ir svarīgs lēmums, lai nepazaudētu nostaļģiju, kas daudziem saistās ar šo ēku,” norāda J. Gavrilova.

Atjaunotās izkārtnes joslas un uzraksti ne tikai modernizēs vēstursko “Saktas” namu, bet arī piešķirs tam jaunu izskatu, saglabājot tā vēsturisko raksturu. Uzrakstu burti projektēti vēsturiskajā fontā un lielumā, savukārt izkārtnes josla tiks veidota mūsdienīgā noformējumā, iekļaujot rombveida perforējumu. Paneļus vakara stundās izgaismos aiz tiem izvietotais LED apgaismojums, radot vizuāli interesantu efektu un akcentējot vēsturiskā nama stūri.

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments izsludinājis atklātu konkursu par Jorģa Zemitāna tilta pārbūvi un apspriedi ar piegādātājiem par Vanšu tilta būvprojekta izstrādi, pārbūvi un autoruzraudzību.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast būvnieku, kurš veiks Jorģa Zemitāna tilta pārbūvi. Darbus plānots sākt šī gada būvsezonas ietvaros. Darbu izpildei plānots atvēlēt astoņpadsmit mēnešus. Plānots, ka finanšu avots būvniecības realizācijai, tiks saņemts no pašvaldības budžeta un investīciju programmas.

Šobrīd arī ir izsludināta apspriede ar piegādātājiem projektam “Vanšu tilta būvprojekta izstrāde, pārbūve un autoruzraudzība”. Apspriedes mērķis ir nodrošināt ieinteresēto piegādātāju iespējas iepazīties ar plānotā iepirkuma pamatnosacījumiem un sniegt priekšlikumus iepirkuma dokumentācijas pilnveidei. Iepirkumu plānots izsludināt pēc apspriedes noslēgšanās un saņemto priekšlikumu izskatīšanas.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padome aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam, vienlaikus turpinot iesaistīt darba devēju pārstāvjus šajos procesos, aģentūru LETA informēja LDDK.

LDDK prezidents Andris Bite norāda, ka šobrīd valsts iestāžu vadītāju atlases process liek apšaubīt administratīvo resursu izlietojuma lietderību un neveicina nevalstisko organizāciju motivāciju un uzticēšanos valsts pārvaldei. Vienlaikus LDDK padomes locekļi un darbinieki iegulda resursus, lai nodrošinātu darba devēju pārstāvību un kompetences amatu kandidātu atlasē.

"Ja tiekam iesaistīti šajos procesos, tad sagaidām cieņu pret mūsu laiku un darbu, pretējā gadījumā ministri var ieviest sistēmu, kur politiski izvēlas vadītājus, un attiecīgi uzņemties pilnu atbildību par rezultātu," pauž Bite.

LDDK ikdienā iesaistās gan valsts iestāžu, gan valsts un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju atlases komisijās. Konfederācija norāda, ka šie konkursi līdz šim rīkoti tā, lai tie būtu caurspīdīgi un demokrātiski. Tomēr bieži konkursos uz svarīgiem amatiem valsts un pašvaldību sektorā trūkst atbilstošu kandidatūru, uz konkursiem piesakās vieni un tie paši kandidāti vai tie noslēdzas bez rezultāta un netiek sniegts detalizēts skaidrojums par iemesliem, kāpēc atlases komisiju izvēlētie kandidāti netiek virzīti apstiprināšanai.

Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šī gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā.

Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.

Elektrībai ir viena nepatīkama īpašība – to ir sarežģīti uzglabāt, tāpēc izdevīgākais risinājums ir to patērēt uzreiz. Šobrīd aktuālā neto uzskaites sistēma faktiski darbojas kā virtuālā baterija, kur mājsaimniecības saules paneļu saražotais pārpalikums tiek ievadīts tīklā un uzskaitīts, lai atdotu to atpakaļ brīžos, kad saule nespīd. Skan pēc vienkāršas un izdevīgas spēles – galvenais uzdevums ir pavasara un vasaras mēnešos saražot pēc iespējas lielāku enerģijas pārpalikumu ziemas sezonai. Par to arī galvenie saules paneļu lietotāju iebildumi, jo jaunā neto norēķinu sistēma paredz papildus pašpatēriņam saražoto elektrību pārdot atvērtajā tirgū un nopelnīto naudu uzreiz izmantot rēķinu segšanai.

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.