Ņemot vērā milzīgos sastrēgumus un regulāros plūdus, Indonēzija plāno pārvietot galvaspilsētu projām no Džakartas uz citu vietu, atsaucoties uz valsts attīstības un plānošanas ministra Bambanga Brodžonegoro teikto, raksta CNN Travel.
Pagaidām gan valdība nav oficiāli izlēmusi par konkrētu jaunās galvaspilsētas atrašanās vietu, tomēr ministrs aģentūrai Reuters minējis, ka tā varētu būt arhipelāga austrumu puse. Tomēr šāda soļa īstenošanai būtu nepieciešami desmit gadi, viņš atzinis.
Patlaban Džakartā dzīvo vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, bet kopumā tajā apgrozās ap 30 miljoniem cilvēku. Turklāt Džakarta ir viena no straujāk applūstošajām pilsētām pasaulē. Ministrija lēš, ka galvaspilsētas pārcelšanai būtu nepieciešami 23-33 miljardi ASV dolāru.
Indonēzijas valdība galvaspilsētas Džakartas modernizācijas plāniem piešķirs 36 miljardus eiro, pavēstīja plānošanas ministrs Bambangs Brodžonegoro, ar šo ieceri nākot klajā neilgi pēc valdības paziņojuma, ka Borneo tika būvēta jauna valsts galvaspilsēta.
Šāda summa Džakartas modernizācijai tiks piešķirta nākamo desmit gadu laikā, un tas ir vairāk nekā 30 miljardi eiro, ko paredzēts tērēt jaunās galvaspilsētas izbūvei, intervijā ziņu aģentūrai «Reuters» sacīja ministrs.
«Indonēzijā Džakarta ir visa centrs. Mēs pārceļam administrācijas centru, bet finanšu, biznesa un tirdzniecības centrs paliks,» sacīja Brodžonegoro.
Džakarta, kas atrodas Javas salā, ir viena no blīvāk apdzīvotajām pilsētām pasaulē. Pilsētas robežās dzīvo desmit miljoni cilvēku, bet kopā ar aglomerāciju - trīs reizes vairāk.
Lēmums par galvaspilsētas pārvietošanu pieņemts, jo valdība atskārtusi, ka cilvēku koncentrācija Džakartā ir jāsamazina.
Indonēzija no ceturtdienas aizliegusi palmu eļļas eksportu, baidoties, ka šī produkta trūkums un augošās cenas var izraisīt spriedzi sabiedrībā.
Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā palmu eļļas ražotāja, cilvēkiem vairākās pilsētās nākas stundām gaidīt rindā pie izplatīšanas centriem, lai iegādātos palmu eļļu par subsidētām cenām.
Bažījoties par sociālās spriedzes, Indonēzijas varasiestādes cenšas nodrošināt palmu eļļas piegādes, un trešdien negaidīti nolēma, ka embargo attieksies uz visām eļļām, ne tikai pārtikā izmantojamajām.
Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo paziņojis, ka valsts 270 miljonu iedzīvotāju apgādāšana ar palmu eļļu ir valdības lielākā prioritāte.
"Kā pasaulē lielākajam palmu eļļas ražotājam ir ironiski, ka mums ir grūtības iegūt cepamo eļļu," atzina prezidents.
Indonēzija saražotā palmu eļļa sastāda aptuveni 60% no visas pasaules kopprodukcijas, un vienu trešdaļu patērē tās vietējais tirgus. Pārējais tiek eksportēts uz Indiju, Ķīnu, Eiropas Savienību (ES), Pakistānu un citām valstīm.
Indonēzija 49 konteinerus ar plastmasas atkritumiem nosūtīs atpakaļ uz attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Vāciju, trešdien paziņoja vietējā amatpersona.
Reģionā pastiprinās cīņa pret nelegālu atkritumu ievešanu.
«Konteineri ir aizzīmogoti un gatavi atgriezties atkarībā no kuģošanas grafikiem,» paziņoja Indonēzijas muitas pārvaldes preses pārstāvis Denu Sudžantoro.
Viņš informēja, ka atkritumi tiks nosūtīti atpakaļ uz ASV, Vāciju, Franciju, Austrāliju un Honkongu.
Konteineri pašlaik atrodoties Batamas salā uz dienvidiem no Singapūras, informēja Sudžantoro.
Pagājušajā mēnesī Indonēzijas valdība nosūtīja atpakaļ ASV piecus konteinerus ar plastmasas atkritumiem, kuros bija aizliegti materiāli.
Ķīna pērn aizliedza plastmasas atkritumu importu, tādēļ citas Dienvidaustrumāzijas valstis kļuvušas par galamērķi tiem.
Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.
Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.
Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.
14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.
Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.
Indonēzijas jaunā galvaspilsēta atradīsies Borneo salas austrumos, pirmdien pavēstīja prezidents Džoko Vidodo, iezīmējot jaunu posmu centienos pārcelt valsts politisko centru projām no pārslogotās megapoles Džakartas.
Jaunās galvaspilsētas atrašanās vieta līdzās reģionālās nozīmes pilsētām Balikpapanai un Samarindai atradīsies Dienvidaustrumāzijas salu valsts ģeogrāfiskajā centrā, kur valdībai jau pieder 180 000 hektāru zemes, norādīja prezidents.
Izraudzītajā vietā Austrumkalimantanas provincē dabas katastrofu risks ir minimāls, sacīja Vidodo.
«Būdama liela valsts, kas ir neatkarīga jau 74 gadus, Indonēzija nekad nav izraudzījusies pati savu galvaspilsētu,» viņš piebilda.
«Slogs, ko Džakarta šobrīd tur kā valdības, darījumu, finanšu, tirdzniecības un pakalpojumu centrs, ir pārāk smags,» skaidroja Vidodo.
Valdība izstrādās likumprojektu par galvaspilsētas pārcelšanu, un tas tiks iesniegts parlamentam, viņš sacīja.
Indonēzija līdz gada beigām neuzņems ārvalstu tūristus, tā vietā varasiestādes centīsies atdzīvināt tūrisma sektoru ar vietējo pieprasījumu, ceturtdien paziņojis Indonēzijas galvenais ministrs jūras lietu un investīciju jautājumos Luhutu Pandžaitans.
"Izskatās, ka mēs neuzņemsim ārvalstu tūristus līdz gada beigām," virtuālā forumā uzņēmēju kopienai paziņoja ministrs.
Indonēzijas valdības plāni apstādinās Bali reģionālās valdības ieceri no 11.septembra atvērt salu ārvalstu tūristiem.
Jūlijā Bali atsāka uzņemt vietējos tūristus.
Pandžaitans sacīja, ka valdība koncentrēsies uz vietējo tūristu piesaistīšanu, lai atdzīvinātu nozari, ko smagi ietekmējuši ierobežojumi, kas ieviesti cīņā ar jauno koronavīrusu. Valdība cer, ka nākotnē vietējie tūristi veidos 70% no visām tūrisma aktivitātēm.
Cīņā pret jauno koronavīrusu Indonēzija martā aizliedza iebraukt ārvalstu tūristiem.
Indonēzijas ārlietu ministrs Retno Marsudi preses konferencē sacīja, ka Indonēzija un Dienvidkoreja vienojušās par biznesa ceļošanas koridoru, kas būs atvērts no 17.augusta, ļaujot cilvēkiem ieceļot svarīgās biznesa, diplomātiskās un oficiālās darīšanās, bet ne tūrisma braucienus.
Latvijas vīriešu basketbola izlase piektdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma pirmajā spēlē spraigā cīņā uzvarēja pašreizējo čempioni Spāniju un turpinās cīņu par vietu ceturtdaļfinālā.
Latvijas basketbolisti uzvarēja ar rezultātu 74:69 (17:16, 12:16, 18:26, 27:11).
Svētdien Latvijas izlase tiksies ar Brazīliju.
L apakšgrupā visās trīs spēlēs uzvarējusi Kanāda, pa trīs panākumiem četrās cīņās ir Latvijai un Spānijai, bet Brazīlija svinējusi divas uzvaras trīs dueļos.
Latvijas basketbolisti pēdējo reizi mačā vadības grožus pārņēma nepilnas trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kad tālmetienu realizēja Dāvis Bertāns. Tieši Bertāns ar 16 punktiem bija rezultatīvākais Latvijas izlasē.
Visproduktīvāk spēlēja Rodions Kurucs, kurš guva 13 punktus, izcīnīja astoņas bumbas zem groziem un pārtvēra trīs bumbas, pa 11 punktiem bija Andrejam Gražulim, kurš svarīgā epizodē bloķēja pretinieku, Rolandam Šmitam un Kristeram Zorikam, kurš ceturtajā ceturtdaļā realizēja divus svarīgus tālmetienus. Daudzpusīgs sniegums arī Artūram Žagaram, kurš guva septiņus punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva piecas rezultatīvas piespēles.
Viens no pirmajiem celmlaužiem beziepakojuma veikalu lauciņā Latvijā bija Turza. Uzņēmuma līdzīpašniece, veikala vadītāja Madara Bundzeniece atminas, ka sākums nemaz nebija tik rožains, kā varētu šķist, un celmlauža gods bija ar garoziņu.
«Es nezinu, kāda situācija ir šobrīd, bet, kad vērām vaļā Turzu un meklējām sponsorus, cilvēki bija diezgan skeptiski, jo Latvijā šādas koncepcijas bizness vēl nebija attīstīts un viņi īsti nevēlējās riskēt ieguldot. Šobrīd piemēri ir labi, un pieļauju, ka tiem, kuri vēlēsies izveidot šādu biznesa modeli, veiksies daudz labāk nekā sākumā mums. Kopumā gan jāsaka, ka veicas pārsteidzoši labi. Veikals darbojas septiņus mēnešus, un pieprasījuma tendence ir augoša, mums ir izveidojies plašs pastāvīgo pircēju loks. Sākumā daudzi cilvēki nāca paskatīties, iepazīties ar sortimentu, novērtēt to. Domāju, ka janvāris un februāris būs, kā jau daudzās sfērās, klusāks, taču tā nebija. Cilvēki, šķiet, līdz ar jaunu gadu iesāka jaunus paradumus. Vidējais čeka apjoms ir palielinājies, un apmeklētāju skaits ik mēnesi pieaug,» atklāj Madara.
Agroproduktu starptautiskais tirgotājs SIA "L.J.Linen" šogad plāno 50 miljonu eiro apgrozījumu, bet nākamgad to kāpināt līdz 100 miljoniem eiro. Aktīvākā attīstība nākamgad plānota Āfrikā, kā arī Latīņamerikā. Latvijā notiek izvērtēšanas darbs divu rūpnīcu iegādei.
"L.J.Linen" un tās saistītiem uzņēmumiem Latvijā pērn bija 19 miljonu apgrozījums, nodarbinot 28 darbiniekus. Lielākie ieņēmumi bijuši Singapūrā – 23 miljoni, kur strādā četri darbinieki. Lielākais darbinieku skaits uzņēmumam ir Indonēzijā – 160, kur pērn apgrozījums sasniedza trīs miljonus eiro. Tāpat liels skaits darbinieku ir Polijā – 40, kuri nodrošināja 5,6 miljonu eiro apgrozījumu. Vjetnamā uzņēmumam ir 15 darbinieki un pērn sasniegts četru miljonu eiro apgrozījums.
"L.J.Linen" šobrīd Āfrikā strādā sešās valstīs - Nigērijā, Ugandā, Ruandā, Ganā, Kotdivuārā, Senegālā un Tunisijā. Šā gada plānos ietilpst sākt darbību arī Kenijā, Kamerūnā un citās Subsahāras valstīs.
Dienvidaustrumu Āzijas lielākā ceļojumu aplikācija "Traveloka" piesaistījusi 250 miljonus ASV dolāru, kas uzņēmumam palīdzēs stiprināt tās pakalpojumus, ko iedragājusi Covid-19 izraisītā krīze, raksta "Reuters".
Pirms astoņiem gadiem dibinātais uzņēmums paziņojis, ka šajā finansējuma kārtā investīcijas piesaistītas no globālās finanšu institūcijas un līdzšinējiem investoriem, tostarp, "East Ventures".
Iepriekš uzņēmumu finansējušas tādas kompānijas kā ASV ceļojumu gigants "Expedia", Ķīnas interneta tirdzniecības uzņēmums "JD.Com" un Singapūras fonds "GIC Pte Ltd.".
"Traveloka" līdz šim lejupielādēta vairāk nekā 60 miljonus reižu, taču vīruss smagi iedragāja tās darbību, un uzņēmumam nācās samazināt darbinieku skaitu.
Ņemot vērā, ka ceļojumu ierobežojumi pakāpeniski tiek atcelti, Džakartā bāzētā uzņēmuma vadība uzsvērusi, ka galvenajos uzņēmuma tirgos vērojama atveseļošanās.
Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.oktobrī atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta LIAA prasība nepilnu divu miljonu eiro apmērā pret SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) bijušo valdes locekli Ivaru Beitānu, kā arī Reini Rūtentālu un Kārli Marku.
LIAA prasības pamatā bija apstākļi, ka 2006.gada 20.decembrī starp LIAA un GSSC tika noslēgts līgums par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu.
Tā kā projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu, LIAA izmaksāja atbildētājai atbalsta finansējumu 1 346 386 latu apmērā, no kura vairāk nekā puse bija Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums, bet pārējais Latvijas finansējums.
Tomēr vēlāk, 2011.gadā LIAA pieņēma lēmumu par finansējuma atmaksāšanu, pamatojoties uz to, GSSC nav sasniedzis plānotos rezultātus saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to LIAA ieskatā īstenotajā projektā tika veiktas būtiskas izmaiņas un bija pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.
Kafijas cena preču biržā kopš 2011. gada rekorda sarukusi jau par 70%; zemāku cenu laikmets var ievilkties, jo šīs pārtikas izejvielas piedāvājums vēl ir liels.
Jau ilgāku laiku pasaulē preču biržās vērojama kafijas vērtības samazināšanās. Kritums bijis patiešām ievērojams, kas šajā tirgū liek pat piesaukt cenu krīzi. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas pupiņu visaktīvāk tirgoto nākotnes piegāžu līgumu vērtība aprīlī noslīdējusi līdz zemākajam līmenim 13 gadu laikā. Tā kopš šā gada sākuma ir sarukusi par 11%, 12 mēnešu skatījumā – par 22%, bet kopš sava 2011. gada rekorda – par 70%.
Arī otru populārāko – Robusta – kafijas pupiņu cenas līkne biržā izskatās depresīva. To cena Londonas preču biržā kopš pagājušā gada sākuma samazinājusies par 20% līdz 1400 ASV dolāru atzīmei par tonnu, bet kopš 2017. gada – gandrīz par 40%. Robusta šķirnes kafijas pupiņas galvenokārt tiek novāktas Vjetnamā un Indonēzijā (abas šīs valstis ir pasaulē lielākās Robusta kafijas pupiņu audzētājas).
Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" jūnija beigās apmeklējušos cilvēkus sekot līdzi savam veselības stāvoklim.
SPKC pārstāve Elīna Dimiņa žurnālistiem pastāstīja, ka personām, kuras 27.jūnija vakarā apmeklējušas restorānu "Aqua Luna" vai 28.jūnija vakarā bijušas restorānā "Riviera" Rīgā, tuvākās divas nedēļas ir rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un Covid-19 raksturīgo simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar ārstu vai jāzvana uz vienoto tālruni Covid-19 testa pieteikšanai.
Minētā prasība saistāma ar Covid-19 uzliesmojumu, kā dēļ jau vairākiem cilvēkiem ir konstatēta saslimšana ar vīrusu.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti septiņi saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ kopumā - jau desmit.
Pagājušajā nedēļā tika reģistrēti astoņi saslimšanas gadījumi, un pieci no tiem bija ievesti no citām valstīm - cilvēki inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē. Bijuši arī daži sekundāri gadījumi, kad infekcija izplatījusies Latvijas iedzīvotāju vidū.
Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.
Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.
Atliek dedzināt ogles
Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.
VIDEO: Pieprasījums pēc bērza lobskaidas ļauj plānot izaugsmi
Māris Ķirsons, 18.10.2023
SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns: „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kura spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem.”
Bērza specifisko īpašību dēļ šīs koksnes finieris un no tā ražotie izstrādājumi bija un būs pieprasīti ne tikai Eiropas, bet visas pasaules tirgos, kas Latvijā strādājošajiem finierskaidas ražotājiem rada labas attīstības perspektīvas.
„Pieprasījums pēc bērza finierskaidas Eiropā tikai pieaug,” skaidro finierskaidas ražošanas SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka bērza finierskaidas patērētāji ir no divām būtiskām sfērām — saplākšņa un mēbeļu, jo īpaši liekti līmēto detaļu ražotāji. „Transportā – kravas auto puspiekabēs, kuģos – bez bērza saplākšņa, ko ražo, līmējot finierskaidu, iztikt nav iespējams,” stāsta R. Spūls-Vilcāns.
Finierskaidas pieprasījums Eiropā ir pieaudzis, jo juridiski Eiropas Savienībā Krievijas izcelsmes finierskaidu un saplāksni kopš pērnā jūlija nevar ieviest un pārdot. „Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievija bija milzīgs finierskaidas un saplākšņa piegādātājs Eiropas Savienībai, taču tagad tā vairs nav, kaut arī pēkšņi uz Eiropu ir sākušas vai būtiski palielinājušas šo produktu piegādes tās valstis, kurās ražošana agrāk bijusi neliela un arī minimāli piegāžu apjomi uz ES,” norāda R. Spūls-Vilcāns. Viņš skaidro, ka pašlaik 99% SIA AmberBirch saražotās bērza finierskaidas tiek eksportēti. „Lielākie noieta tirgi — Polija, Lietuva, krietni mazākos apjomos Jēkabpilī ražotā finierskaida realizēta Igaunijā, Itālijā un Rumānijā. „No Latvijā strādājošajiem ražotājiem vislielāko apjomu pērk liekti līmēto mēbeļu ražotājs SIA Dižozols Plus, taču no saražotā lobskaidas apjoma tas ir tikai aptuveni 1%,” uz jautājumu par Latvijas pircējiem atbild R. Spūls-Vilcāns. Iepriekšējos gados finierskaidas piegādes bijušas arī uz Spāniju, Portugāli un Ameriku. „Pēdējo divu triju gadu laikā AmberBirch noieta tirgos ir notikušas būtiskas pārmaiņas,” tā R. Spūls-Vilcāns. Viņš tās skaidro ar Covid-19 pandēmijas pārrautajām piegāžu ķēdēm, kam papildu ietekmi ir radījis karš Ukrainā, kā ietekmē izmainījušies Krievijā ražoto produktu piegādes tirgi.
„Savulaik AmberBirch vairāk bērza finierskaidas piegādāja Āzijas valstu patērētājiem, kuru vidū bija Indija, Indonēzija, Ķīna, Vjetnama, taču pašlaik šī reģiona patērētāji var iegādāties to pašu produktu no Krievijas par būtiski zemāku cenu, nekā spēj piegādā Latvijā vai citās ES dalībvalstīs strādājošie ražotāji,” uz jautājumu par pārmaiņām Āzijas tirgos atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš arī atzīst, ka pirmo būtisko triecienu finierskaidas piegādēm uz Āziju ir radījusi Covid-19 pandēmija. „Pasūtījumi bija, bet, kā tos nogādāt patērētājiem — pircējiem Āzijā, nebija skaidrs, jo nebija konteineru, kuros varētu šo produktu sūtīt uz šo reģionu, vēl jo vairāk, ja kādu brīdi bloķēts bija Suecas kanāls,” atceras R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka, piemēram, pircēji no Vjetnamas Jēkabpilī ražoto finierskaidu līmēja un izmantoja kā pamatni cēlkoka parketa ražošanai, savukārt pircēji no Ķīnas to izmantoja liekti līmēto gultas līstu ražošanai, kas bija, ir un arī būs svarīgs mēbeļu ražošanai nepieciešams komplektējošais materiāls.
„No bērza finierskaidas ražotās gultas līstes izmērs ir tikai 9 milimetri, savukārt, lai nodrošinātu tādu pašu izturību ar citu koku finierskaidu, šādas līstes izmēram jābūt par trešdaļu biezākam — 12 milimetri, kas savukārt nozīmē lielāku kopējo produktu, kam vajadzīgs lielāks pārvadājumu apjoms, kas rezultējas ar augstākām cenām patērētājiem, bet to neviens ražotājs nevēlas,” uz jautājumu par bērza finierskaidas priekšrocībām atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš norāda, ka tādējādi var prognozēt stabilu pieprasījumu pēc bērza izstrādājumiem, vienlaikus bērzam neesot ekonomiski pamatoti tikt izmantotam kā izejmateriālam koka iepakojuma ražošanā, kas bijusi salīdzinoši izplatīta parādība, jo bija iespēja tos lēti iegādāties no ražotājiem Krievijā, bet pašlaik tādas iespējas vairs nav.
Izstrādā paplašināšanās projektu
Pašlaik AmberBirch ik gadu pārstrādā 90 000 m3 bērza finierkluču un saražo apmēram 45 000 m3 finierskaidas, taču izstrādē atrodas būtisks ražošanas paplašināšanas projekts. „Esošā lobskaidas ražošanas iekārta var izmantot finierklučus, kuru diametrs nepārsniedz 30 centimetrus, kas nozīmē, ka resnākus klučus par šo diametru esam spiesti pārdot, jo paši tos nespējam pārstrādāt, tāpēc strādājam pie projekta, kurš ļautu uzstādīt vēl vienu lobmašīnu, kas spētu pārstrādāt resnākus apaļkokus par 30 centimetriem,” uz jautājumu par iespējamo paplašināšanās projektu atbild R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka šim mērķim – projekta izstrādei, iekārtu iegādei, ražošanas infrastruktūras paplašināšanai, kā arī iekārtu testēšanai – būs nepieciešams laiks vismaz divi līdz trīs gadi. „Iecere dubultot ražošanu līdz 90 000 m3 gatavās produkcijas ir uzņēmuma nākotnes perspektīva, kura balstās uz faktu, ka pieprasījums pēc bērza lobskaidas nesamazināsies, tas tikai pieaugs,” uz jautājumu par nākotnes izaugsmes pamatojumu atbild R. Spūls-Vilcāns.
Viņš norāda, ka šādu paplašināšanās projekta īstenošanu ļauj arī esošā teritorija, kur bijis Krustpils lidlauks. „Bērza resursu Latvijā pietiek, vēl jo vairāk, ja finierklučus neeksportēsim, bet pārstrādāsim tepat Latvijā, tādējādi radot jaunas darbavietas un papildu nodokļu ieņēmumus. 2022.gadā AmberBirch nodokļos samaksāja 1,5 milj. eiro, kas ir aptuveni 15 eiro par kubikmetru finierkluču, dubultojot apjomu, nomaksāto nodokļu apmērs arī palielināsies divas reizes,” uz jautājumu par finierkluču resursu pieejamību atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš steidz piemetināt, ka pašlaik patērētie apmēram 90 000 m3 bērza finierkluču tiek iepirkti no apkaimes mežiem. „Pašlaik par kopējiem investīciju apjomiem ir pāragri runāt, jo inflācija ir izmainījusi visas cenas, tostarp arī iekārtu cenas un piegāžu termiņus,” uz jautājumu par iespējamo investīciju apmēru atbild R. Spūls-Vilcāns. Viņš atzīst, ka, lai arī daudzi uzņēmumi sūdzas par darbinieku deficītu, taču AmberBirch nav problēmu ar darbaspēku, vēl jo vairāk - kadru mainība ir gandrīz nulles līmenī, jo no 85 strādājošajiem gada laikā nomainījušies tikai divi.
Sava elektrība
Pēdējo trīs gadu laikā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas: pandēmijas izaicinājumi, kara Ukrainā blakusefekts inflācijas lēciens, jo īpaši energoresursu – elektroenerģijas – cenās. „2022. gada vasarā pieredzējām kaut ko no fantastikas, jo elektroenerģijas cena lobskaidas ražošanai sasniedza 4000 eiro par MWh, kas nozīmētu, ka visi ienākumi no viena kubikmetra saražotās finierskaidas ir jānovirza tikai samaksai par elektrību, kas patērēta tās saražošanai, un ekonomiski izdevīgāk bija neko neražot un darbiniekiem samaksāt dīkstāves pabalstu. Lai līdzīga situācija neatkārtotos, tika nolemts izveidot pašiem savu saules paneļu elektrostaciju ar 1 MW jaudu,” skaidro R. Spūls -Vilcāns. Viņš norāda, ka plāns bijis saulainā laikā dienā 50% no iegūtās elektroenerģijas patērēt pašiem ražotnē un pārējos 50% nodot tīklā, savukārt nakts maiņā tos pašus pa dienu tīklā atdotos 50% saražotās elektroenerģijas paņemt atpakaļ. „Ir neliela aizķeršanas ar dokumentāciju,” lakoniski pašreizējo situāciju komentē R. Spūls-Vilcāns.
Viedoklis
Izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība
Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors
Finiera ražošanas nozīmība ir nozares diversifikācijā un šī starpprodukta tālākapstrādes potenciālā. Liekti līmētas detaļas ir turpat katras mūsdienīgas mēbeles vai cita interjera objekta sastāvdaļa, un tieši finieris ir visbiežāk izmantotais materiāls šādu dizaina risinājumu praktiskajā īstenošanā. Līdzīgi kā jebkuram citam nozares uzņēmumam, arī finiera ražotājiem lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu un izejmateriāla pieejamība.
Saka jau, ka slikts tas kareivis, kas negrib kļūt par ģenerāli - var pastāvēt scenāriji, kuros šie rūpniecības uzņēmumi paši attīsta savas tālakapstrādes jaudas saplākšņa vai pat mēbeļu ražošanā, bet tikpat pamatots būtu uzņēmēja lēmums palikt šajā ķēdes posmā un attīstīt tikai un vienīgi finiera lobīšanas "know-how".
Indonēzijā bojāgājušo skaits pēc postošā cunami sasniedzis 373, bet gandrīz 1500 cilvēku guvuši ievainojumus, pirmdienas vakarā paziņojusi katastrofu seku novēršanas pārvalde.
Vismaz 128 cilvēki joprojām skaitās pazuduši bez vēsts.
Cunami vilnis, kas sestdienas rītā skāra Sumatras salas dienvidu piekrasti un Javas salas rietumu galu, sagrāvis vairāk nekā 600 ēku, kā arī iznīcinājis vairāk nekā 400 kuģu un laivu.
Katastrofu pārvaldes pārstāvis iepriekš pauda pārliecību, ka upuru skaits un apzināto postījumu apmērs turpinās augt.
Amatpersona piebilda, ka zem gruvešiem, domājams, atrodas vēl daudzi cietušie.
Upuru meklēšanā un palīdzības sniegšanā izdzīvojušajiem uz stihijas skartajiem rajoniem nosūtīti tūkstošiem policistu un karavīru, kā arī brīvprātīgie, kas pārstāv Sarkano Krustu un citas palīdzības organizācijas.
Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» saņēmusi «Iepakojuma Ekselences» balvu («WorldStar for Packaging Excellence») par lakricas «LIQ» iepakojumu.
Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskais konkurss «WorldStar for Packaging» norisinājās Prāgā, Čehijā un tajā piedalījās 319 darbi no 35 valstīm. Uzvarētājus noteica starptautiska žūrija – eksperti no pasaules iepakojuma organizācijām, asociācijām un institūtiem.
AS «VG Kvadra Pak» konkursa darbs – lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupa 2017. gadā saņēma «Grand Prix» nacionālajā konkursā «Labākais iepakojums Latvijā», ko organizē Latvijas Iepakojuma asociācija.
Kartona kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas kārbas lakricu iepakošanai. Kārbu ārējo tumšo dizainu atdzīvina koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam.
Studijas «Lokomotīve» filmēšanas grupa septembra sākumā devusies uz Indonēziju, lai sāktu filmēt jaunu piedzīvojumu filmu bērniem – «Ziemassvētki džungļos», kas stāstīs par Paulas un viņas drauga Ahima bīstamo un aizraujošo ceļu džungļu biezoknī, meklējot Ziemassvētku brīnumu.
Jau šobrīd filmēšanas grupa atrodas Indonēzijā, kur gandrīz divus mēnešus dažādās vietās filmēs Ziemassvētku piedzīvojumu filmu bērniem, kas uz ekrāniem nonāks 2020. gada decembrī. Filma stāsta par desmit gadus veco Paulu, kuras ģimene pārcēlusies uz eksotisku valsti, jo tēvs ir ģeologs un strādā zelta raktuvēs. Dzīve tālajā zemē izrādās nopietns pārbaudījums vecāku attiecībām, un, tuvojoties svētkiem, Paula saprot, ka tikai Ziemassvētku brīnums var saglābt ģimeni. Taču ko darīt, ja nav ziemas? Izrādās, Paulas jaunais draugs Ahims ir dzirdējis, ka arī džungļu biezoknī sastopams Ziemassvētku vecītis. Plāns ir rokā! Tomēr bērni nenojauš, cik bīstami un aizraujoši piedzīvojumi viņus sagaida ceļā: pazemes alas, džungļu gari, kanibāli, neparasti dzīvnieki un daudz kas cits.
Latviju olimpiādē pārstāvēja divi Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni - Andris Dalbiņš un Jēkabs Gritāns, Valts Vītums - Jaunzems no RTU inženierzinātņu vidusskolas, Roberts Ralfs Vārslavs no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas un Emīls Šmits no Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolas.
Ceturtajā Starptautiskajā ekonomikas olimpiādē komandu kopvērtējumā Latvijas komanda ieguvusi godpilno ceturto vietu un piecas sudraba medaļas. Pirmo vietu ieguvusi Brazīlijas komanda, otro vietu Kanādas, bet trešo - ASV komanda.
Savukārt individuālā vērtējumā labāko sniegumu olimpiādē uzrādījis Kanādas skolēns Endijs Vejs (Andy Wei).
Šogad Starptautiskā ekonomikas olimpiādē notika no 26.jūlija līdz 1.augustam un to tiešsaistē rīkoja Latvija. Tajā piedalījās 44 nacionālās komandas no visas pasaules.
Kopumā 15 skolēni olimpiādē ir saņēmuši zelta medaļas, 38 skolēni sudraba medaļas, bet 54 skolēni bronzas medaļas.
Finanšu pratības spēlē labākos rezultātus uzrādījuši Vitors Aleksandrs Teodosio de Carvalo Aires de Camargo (Vítor Alexandre Theodosio de Carvalho Ayres de Camargo) no Brazīlijas, Džordi Muradjans (Jordi Muradyan) no Armēnijas, Rendžie Lū (Renjie Lu) no Austrālijas, Hasans Berks Zengins (Hasan Berk Zengin) no Turcijas un Emīls Šmits no Latvijas.
Saeima šodien ārlietu ministres amatā apstiprināja ilggadējo diplomāti Baibu Braži.
Braži amatam virzīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura diplomāti aicinājusi arī iestāties partijā "Vienotība", bet šāds lēmums pagaidām vēl nav pieņemts.
Par Braži nobalsoja 66 deputāti, pret bija 11, bet deviņi deputāti atturējās.
Atbalstu kandidātes apstiprināšanai iepriekš paudušas koalīcijas frakcijas - "Jaunā vienotība", Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Līdzīgi arī opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā" iepriekš kopumā pozitīvi novērtēja diplomātes kandidatūru. Nacionālā apvienība Braži vērtēja kopumā atzinīgi, taču balsojumā lēma atturēties un neatdot savas balsis par Braži.
Braže patlaban ir Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Iepriekš viņa bijusi NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos, kā arī Latvijas vēstniece Lielbritānijā, Indonēzijā un Nīderlandē.
Indonēzijā bojāgājušo skaits pēc postošā cunami sasniedzis 429, bet gandrīz 1500 cilvēku guvuši ievainojumus, otrdien pavēstīja amatpersona.
154 cilvēki joprojām skaitās pazuduši bez vēsts.
Cunami vilnis, kas sestdienas rītā skāra Indonēzijas piekrasti Zunda šaurumā, kas atrodas starp Javu un Sumatru, sagrāvis vairāk nekā 600 ēku, kā arī iznīcinājis vairāk nekā 400 kuģu un laivu.
Cunami nodarījis postījumus kopumā piecos apgabalos abās salās, bet vissmagāk cietis Pandeglangas apgabals Javas rietumos.
Kā uzskata speciālisti, pēkšņo cunami vilni varēja izraisīt Anak Krakatau vulkāna izvirduma radīti zemūdens noslīdeņi apvienojumā ar spēcīgu pilnmēness laika paisumu, bet īstie cēloņi vēl tiek analizēti.
Upuru meklēšanā un palīdzības sniegšanā izdzīvojušajiem uz stihijas skartajiem rajoniem nosūtīti tūkstošiem policistu un karavīru, kā arī brīvprātīgie, kas pārstāv Sarkano Krustu un citas palīdzības organizācijas.
Pilnīga atkritumu sašķirošana ir utopija, un sava mūža laikā diez vai to piedzīvosim, tā intervijā DB norāda atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics.
Šogad aprit 75 gadi, kopš dibināts uzņēmums, runājot pat plāniem un mērķiem, G. Levics atzīmē, ka tie ir gana lieli, tomēr pagaidām visas ieceres vēl neatklāj. Viņš uzsver, ka turpmākie gadi atkritumu apsaimniekošanas nozarei būs izaicinoši, ņemot vērā Eiropas nostāju attiecībā uz atkritumu šķirošanu un apglabāšanu. Jāatgādina, ka līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā. Līdz 2030. gadam mērķrādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam – līdz 65%. Līdz 2025. gadam ir arī jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām, bet līdz 2024. gadam – arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.
Lietuvas aviācijas pakalpojumu grupa «Avia Solutions Group» (ASG) iegādājusies Lielbritānijas čārterreisu kompāniju «Champan Freeborn». ASG neatklāj 11.oktobrī pabeigtā darījuma summu.
Līgums par 100% «Champan Freeborn» akciju iegādi iegādi tika parakstīts 14.jūlijā Londonā. Grupas valdes priekšsēdētājs Ģedimins Žiemelis iepriekš apgalvojis, ka «Chapman Freeborn» iegāde ir nozīmīgs solis grupas biznesa paplašināšanā un savu pozīciju nostiprināšanā pasaules aviācijas tirgū.
Arī pēc nonākšanas ASG paspārnē «Chapman Freeborn» turpinās izmantot savas pašreizējās preču zīmes. «Chapman Freeborn» organizē gan pasažieru, gan kravu čārterreisus. Pērn abu grupu kopējais apgrozījums bijis ap 800 miljoniem eiro, bet šā gada beigās tas plānots viena miljarda eiro apmērā.
«Avia Solutions Group» ir starptautiska aviācijas biznesa grupa, kas apvieno 110 kompānijas 32 pasaules valstīs. Grupas galvenais pārvaldes birojs atrodas Viļņā, bet pārstāvniecību biroji ir ASV, Lielbritānijā, Polijā, Serbijā, Igaunijā, Krievijā, Taizemē un Indonēzijā.
"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.
"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.
Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.
