Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst, tā intervijā DB pauž tējas zīmola Apsara radītājs Ikars Keišs.

Ar uzņēmēju Dienas Bizness tikās Apsara tējas namiņā Rīgas kanālmalā. Šīs tējnīcas popularitāti pilsētnieku un Rīgas viesu vidū I. Keišs skaidro ar veiksmīgo projektu, kas ļāvis trāpīt maģiskajā astoņstūrī. Šobrīd jauna tējas vieta pilsētā nav iecerēta, tiek strādāts pie dokumentu sakārtošanas, kas apliecinās dabīgo tēju bioloģisko izcelsmi, un jaunu eksporta tirgu apgūšanas. 

I. Keišs uzskata, ka dzīvē nedrīkst pieļaut, ka apnīk divas lietas – tēja un sieva, viss pārējais, viņaprāt, ir mainīgs un ceļš uz priekšu  ejams caur kļūdām.

Fragments no intervijas:

Kā jūs nokļuvāt tējas biznesā?
1992. gadā nodibināju SIA Bruģis. Biju pat izdomājis saukli – bruģis ir mūžīgs! Klasika! Ja tu gribi sasmīdināt Dievu, tad pasaki, ka kaut kas ir mūžīgs... (Smejas.) Viss šajā pasaulē ir mainīgs. Pēc kāda laika es uzņēmumu pārdēvēju par SIA Bargi, jo tolaik bruģu bija tikpat daudz, cik dubļu. (Smejas.)

Kur ņēmāt tēju?
Salasīju visas iespējamās tējas bundžas, uz kurām bija adreses. Tolaik galvenais saziņas līdzeklis bija Telex, pa to sūtīju uz bundžu adresēm Indijā un Šrilankā vēstules, kurās minēju, ka man ir Rīgas centrā veikals un gribu nopirkt labu melno tēju. Protams, par veikalu es blefoju. (Smaida.) Tad sāku saņemt pirmos tējas paraugus. Rakstīju, ka man vajag lielākās tējas lapas, jo domāju, ka tāda tēja ir daudz kvalitatīvākas. (Smaida.) Tad iegādājos tūrista ceļazīmi un aizbraucu uz Šrilanku, man jau bija vairākas adreses, uz kurām iet un runāt. Skolā biju mācījies vācu valodu, kas man tur nenoderēja ne par vienu kapeiku. Staigāju ar vārdnīcu padusē, atradu atslēgas vārdu, pārējo rādīju ar pirkstiem kā tāds itālis. Savā ziņā bija tāds riktīgs mēmais šovs. Tas, kādu tēju un iepakojumu man piedāvāja, man nepatika, sapratu, ka man vajag savu logo, savu preču zīmi, lai viss būtu, kā es gribu. Tā kā savulaik biju saistīts ar poligrāfiju, dizaina izstrāde man nebija sveša. Negribu sevi salīdzināt ar Stīvu Džobsu, bet arī viņam kaligrāfijas prasmes palīdzēja izveidot Apple zīmola noformējumu.

Vai jūsu plānos ir vēl kāda tējnīca?
Nē. Šajā ekonomiskajā situācijā es gluži vienkārši neredzu tādu iespēju. Mēs te, Latvijā, sēžam uz aisberga gabala, kas nepārtraukti kūst. Cilvēki brauc projām no valsts. Ikviens augstskolas beidzējs apsver tādu iespēju. Es nevaru nosaukt konkrētus procentus, bet gaisā tas virmo. Ja nav cilvēku, kam tas viss ir vajadzīgs... Turklāt nav jau arī kur ņemt darbiniekus. Visvērtīgākais mans kapitāls ir mani darbinieki. Es noteikti neesmu nekāds Makarenko, kas bija viens no padomju laiku lielākajiem pedagoģijas guru, bet drīzāk selekcionārs Mičurins. Es nodarbojos ar cilvēku atlasi, nevis viņu pārveidošanu. Nevienu nav iespējams pārveidot, arī sevi – ne.

Visu interviju Nemirstības vietā izvēlas tēju lasiet 4. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra