Ārstniecības un garšaugu audzēšanas SIA Field and Forest pārstrādā izaudzēto izejvielās farmācijas, kosmētikas un pārtikas produktu ražotājiem Eiropā.

Uzņēmums nodarbojas arī ar ehinācijas, piparmētras, lavandas, radiolas, arnikas audzēšanu, tomēr vislielākās platības aizņem tieši kumelīšu plantācijas.

To, kā kumelītes no tīruma nonāk līdz to industriālajiem patērētājiem ārzemēs, skaties raksta galerijā!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Kumelīšu lielsaimnieks

Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis iesaistījies ārstniecības augu biznesā

Kā top?: Kumelīšu tēja Rīgas farmaceitiskajā fabrikā

Skrundas novadā audzētos cigoriņu pārstrādā kafijā Polijā

SIA BiAgro Kurzeme Skrundas novada Raņķu pagastā cigoriņus audzē 120 ha platībā. Visa izaudzētā cigoriņu raža tiek pārstrādāta SIA Granova, kas pieder vācu uzņēmumam Laroma G.m.b.H un atrodas līdzās BiAgro Kurzeme. Pēc pārstrādes cigoriņi nonāk kafijas rūpnīcā Polijā, kur no Latvijā audzētās izejvielas gatavotais ekstrakts tiek izmantots pazīstamās kafijas Inka ražošanā – to izgatavotājs eksportē uz daudzām pasaules valstīm.

SIA Granova valdes loceklis Folkers Hepners (Volker Hoeppner) stāsta, ka Latvijā sākuši darboties jau 2001. gadā, kad izveidojuši uzņēmumu un nopirkuši īpašumu Raņķu pagastā. Vēlāk sākuši iepirkt zemi, lai varētu attīstīt ražošanu. Pakāpeniski izveidotas darbnīcas, iekārtots moderns laukums tehnikai, iegādāta jaudīga tehnika, kas kalpo gan cigoriņu audzēšanai un novākšanai, gan ierīkots moderns pārstrādes uzņēmums. Pēc tam, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, radās iespēja arī piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu ražošanas attīstībai.

Tuvākajos gados Cēsīs iecerēts piesaistīt vairāk ražojošu uzņēmumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Raksta galerijā - DB viesojas Cēsīs.

Lai ražojoši uzņēmumi nākotnē Cēsīs varētu attīstīties, ir izstrādāts t.s. degradēto teritoriju revitalizācijas plāns, kas paredz, ka savulaik ražošanai paredzētajās, bet tagad nolaistajās zonās, piemēram, Robežu ielas rajonā, tiks izveidots industriālais parks. Interese par to ir jau tagad, atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Patlaban lielākie uzņēmumi Cēsīs pārstāv pārtikas, transporta un mazumtirdzniecības sektoru, un līderis ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 44,6 milj. eiro lielu apgrozījumu 2015. gadā (par pērno gadu datu vēl nav) ir AS Cēsu alus.

«Investīciju piesaistē uz vienu iedzīvotāju esam Latvijas galvgalī. Nākotnē turpināsim labiekārtot degradētās teritorijas, izveidojot vietas ražojošiem uzņēmumiem. Tāpat turpināsim ceļu projektus, veiksim energoefektivitātes pasākumus, piemēram, Cēsu Izstāžu namā, Pastariņa sākumskolā, atjaunosim tūrisma objektus,» sola J. Rozenbergs.

Bijušajam iekšlietu ministram Māris Gulbim, kurš pirms diviem gadiem pievērsies ārstniecības augu audzēšanai, pērn slikto laikapstākļu dēļ noslīkušas visas kumelītes.

«Visas kumelītes palika uz lauka, viss bija vienā peļķē tā, ka ar traktoru uz lauka nevarēja uzbraukt,» Db pastāstīja uzņēmējs Māris Gulbis. Ja 2016. gadā izdevies novākt aptuveni pus tonnu kumelīšu, tad pagājušais gads nesis zaudējumus. Gulbis gan norāda, ka zaudējumi nebija lieli, daļu no tiem sedza ES atbalsts.

Neskatoties uz zaudējumiem, plinti krūmos uzņēmējs nemetīs un turpinās nodarboties ar ārstniecības augu biznesu. Šogad laukus paredzēts apsēt ar bioloģiskajām auzām, jo katru gadu vienā un tajā pašā laukā nevar audzēt kumelītes, bet pēc auzu novākšanas atkal tiks sētas kumelītes. Jau ziņots, ka Māris Gulbis pievērsies ārstniecības augu audzēšanai un netālu no Aizkraukles izveidojis saimniecību 47 ha platībā. Iepriekš uzņēmējs saimniecībā audzēja arī bioloģiskos rudzus. Pieprasījums pēc kumelītēm pasaulē ir liels un arī cena ir laba – viena tonna kumelīšu Latvijā maksā ap 20 tūkstošus eiro.

#Līdz ar Fuzetea ienākšanu Eiropas tirgū, no tā pazudīs līdz šim labi pazīstamais ledus tēju zīmols Nestea, jo Coca-Cola to vairs neražos.

Eiropas tirgū, tostarp arī Latvijā kopš šī gada pieejams ASV dzērienu ražotāja Coca-Cola Company jaunākais produkts - ledus tēja Fuzetea. Jaunā zīmola vērtība tiek lēsta vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.

Kompānijas ieskatā šis ir viens no veiksmīgākajiem un straujāk augošajiem Coca-Cola Company zīmoliem. Darbs pie šī dzēriena ieviešanas tikai uzsākts jau 2012.gadā un līdz šim Fuzetea zīmola ledus tējas bija pieejamas 52 pasaules valstīs. Uzņēmuma 2018.gada mērķis ir šīs tējas panākumus citviet pasaulē izvērst arī Eiropā, ieviešot šo dzērienu 37 Eiropas valstu tirgos.

Eiropas iepazīstināšana ar jauno produktu šīs nedēļas sakumā notika Cīrihē, Šveicē, tropiskā pasākumu norises vietā Giardino Verde.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties kosmētikas uzņēmuma AS Dzintars ražotnē, redzot, kā top uzņēmuma jaunais produkts - zobu pasta.

Dzintars zobu pastas pirmsākumi meklējami pagājušajā gadsimtā, kad Stomatoloģijas institūts izveidoja receptūru zobu pastas pulverim. Tomēr, mainoties likumdošanai, kad samaltus dzīvnieku kaulus vairs nevarēja izmantot, zobu pastas ražošana beidzās. Uzņēmums zobu pastu neražoja jau vairāk nekā 50 gadus, taču tagad izlemts par šī produkta atjaunošanu uzņēmuma piedāvājumā. Zobu pasta ir viens no Dzintars jaunākajiem produktiem.

Tās sastāvā ir 35 sastāvdaļas. Zobu pasta satur metilsalicilātu, eikalipta eļļu, krustnagliņas ekstraktu, piparmētru eļļu, saldā apelsīna eļļu, alvejas ekstraktu, kalmes sakņu ekstraktu un kumelīšu ekstraktu. Ārstniecības augu - ozola mizas, pīlādžu un smiltsērkšķu ekstrakti stiprina smaganas un dezinficē mutes dobumu.

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

Sekojot globālajām tirgus tendencēm, alkoholisko dzērienu ražotājs «Latvijas balzams» sācis ražot premium džinu rozā krāsā – «Cross Keys Gin® Upeņu».

To nogaršot pirmie varēs Baltijas iedzīvotāji un džina cienītāji Lielbritānijā, savukārt jau šā gada izskaņā vairāki konteineri ar šo dzērienu dosies arī uz Austrāliju un Itāliju.

«Jā, pasaulē jau pastāv simtiem rozā džinu, taču mūsu «Cross Keys» džinam ir ievērojami izsmalcinātāka nokrāsa, ko veido upenes,» stāsta globālais zīmola direktors Māris Kalniņš.

Šis džins ir piesātināts ar upeņu, kumelīšu un liepziedu aromātiem, noslēdzot to ar džinam raksturīgajām kadiķogu notīm. «Cross Keys Gin» ir pirmais premium džins, kas darināts Latvijā, un kopš 2018. gada tas atrodams «Latvijas balzams» pamata zīmolu portfelī. Tā nosaukums un vizuālais risinājums ir viens no izseniem Rīgas viesmīlības simboliem, kas atrodams arī Rīgas ģerbonī – sakrustotas atslēgas.

Ģimenes uzņēmuma SIA "Rasa Botanicals" ražotie augu ekstrakti ir izejvielas citām kompānijām pārtikas, kosmētikas un arī sadzīves tīrīšanas līdzekļu ražošanā.

Augu ekstrakti izmantojami pārtikas rūpniecībā, piemēram, auksto tēju, limonāžu un dzeramā ūdens ražošanā. Tos izmanto ekoloģisku sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā, kā arī kosmētikas ražošanā.

"Iespējas ir plašas. Sadarbībā ar citiem uzņēmumiem, kas plāno izmantot mūsu izejvielas inovatīvos produktos, izstrādē šobrīd ir vairāki jauni produkti. Man ir gandarījums redzot, ka sadarbībā ir izdevies radīt tirgū esošus produktus," saka Zane Grigale–Soročina, SIA "Rasa Botanicals" īpašniece. Uzņēmums ražo arī četrus gatavos produktus – eliksīru matu augšanas veicināšanai, nātru un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu, kliņģerīšu un smiltsērkšķu ogu enerģijas dzēriena koncentrātu un roku dezinfekcijas līdzekli.

SIA Dabas dots īpašnieks Rolands Briņķis piedāvā alternatīvu gāzētajiem cukurotajiem dzērieniem, ražojot dabīgu augu dzērienu no Latvijas lauku tējām un ogām

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Esmu dabīga un veselīga dzīvesveida entuziasts. Pirms trim gadiem man radās doma uztaisīt absolūti dabīgu dzērienu, ko bez ierobežojumiem un bez pārmetumiem var lietot visi – pieaugušie, bērni, jaunieši. Esmu aktīvs sportists – tagad gan mazāk – , un gribējās tādu produktu, kas labi remdē slāpes, taču plašajā veikalu klāstā nebija, ko izvēlēties,» saka Rolands. Viņš pats ikdienā dzer daudz ūdens, bet ievērojis, ka bērniem un arī pieaugušajiem labāk patīk, ja dzērienam ir kāda garša. Savu produktu Rolands sauc par augu dzērienu, un tajā apvienotas Latvijas lauku tējas – kumelīšu, pelašķu, piparmētru – ar aroniju, upeņu un rabarberu sulu. Vaicāts, kāda ir to atšķirība no veikalos jau nopērkamām ledus tējām, viņš uzsver, ka tas ir saturs. Ledus tējas ir gatavotas no koncentrāta, bet Dabas dots augu dzērieni ražoti «kā mājās» – vārīta tēja, spiesta sula, sajaukta ar cukuru vai medu. «Saldinātājs pievienots tikai tik daudz, lai dzēriens būtu mazliet saldāks. Es biju iedomājies dzērienu pavisam bez saldinātājiem, taču tad es to lietotu viens pats. Ir jāskatās, ko patērētājs prasa,» atzīst Rolands. Divus no šī brīža produktiem saldina augļu cukurs fruktoze, bet vienu – medus.