Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Viņš arī norādīja, ka jautājums par glifosāta herbicīdu aizliegšanu ir aktuāls tieši klimatiskajā zonā, kurā atrodas Latvijā, jo šeit ir mitrs un nezāles aug ļoti strauji, ātrāk par citiem kultūraugiem. Latvijas lauksaimnieki, izņemot bioloģiskās lauksaimniecības nozares pārstāvjus, diezgan plaši saimnieciskajā darbībā līdz šim izmantoja glifosāta herbicīdu. Vilnītis gan nevarēja pateikt, cik lieli zaudējumi Latvijas lauksaimniekiem radīsies pēc aizlieguma lietot attiecīgo herbicīdu.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aģentūrai LETA teica, ka patērētāji un sabiedrība Eiropas Savienībā (ES) ļoti asi iestājas pret ķīmisko augu aizsardzības preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību un tuvākajos gados vēl būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot. Asociācijas ieskatā Latvijai ir ļoti liels potenciāls savu politiku virzīt un bioloģisko lauksaimniecību, atsakoties no ķīmiskajiem preperātiem.

Jau ziņots, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šodien atbalstīja ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā, nekavējoties nosakot ierobežojumus vielas izmantošana.

EP Informācijas birojā Latvijā skaidroja, ka EP neatbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu vēl uz desmit gadiem pagarināt pretrunīgi vērtētā herbicīda izmantošanas atļauju. Deputāti uzskata, kas ES vajadzētu izstrādāt plānu vielas pakāpeniskai izņemšanai no aprites, sākot ar pilnīgu aizliegumu to izmantot mājsaimniecībās un tādos gadījumos, kad nezāles iespējams apkarot ar bioloģiskām alternatīvām - «integrētām augu aizsardzības sistēmām».

Glifosāta izmantošana ES pilnībā būtu jāaizliedz līdz 2022.gada 15.decembrim, pirms tam sperot nepieciešamos sagatavošanās soļus, teikts rezolūcijā.

Nepilna gada laikā Eiropas pilsoņu iniciatīvas ietvaros apkopoti vairāk nekā miljons parakstu ar aicinājumu aizliegt pretrunīgi vērtēto herbicīdu. Novembrī iniciatīvas autori tiks uzklausīti EP.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra