Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 20 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušos mežacūku, tajā skaitā ĀCM pirmo reizi konstatēts Ķekavas novadā, kā arī Babītes un Ugāles pagastos, liecina PVD informācija.

ĀCM pirmo reizi konstatēts vienai beigtai meža cūkai Ķekavas novada Ķekavas pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Babītes un Ugāles pagastos.

Tāpat ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī sešām meža cūkām Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, pa divām meža cūkām Tukuma novada Irlavas pagastā un Madonas novada Liezēres pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Alūksnes novada Mārkalnes un Ziemeru pagastos, Dobeles novada Dobeles pagastā, Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 976 meža cūkām 75 novadu 202 pagastos.

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 27 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Vecsaules, Dobeles, Staburaga un Maltas pagastus, kuros konstatēts pa vienai beigtai meža cūkai, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī septiņām meža cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Preiļu novada Pelēču pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā un Talsu novada Valdgales pagastā.

Tāpat ĀCM šajā nedēļā konstatēts pa vienai meža cūkai Babītes novada Salas pagastā, Dagdas novada Ķepovas pagastā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, Iecavas novada Iecavas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Ludzas novada Pildas pagastā, Pārgaujas novada Straupes pagastā, Priekuļu novada Liepas pagastā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 733 meža cūkām 70 novadu 168 pagastos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā - no 21. līdz 25.augustam - konstatējuši 19 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, liecina PVD informācija.

ĀCM meža cūku populācijā pagājušajā nedēļā konstatēts trijām meža cūkām Viesītes novada Elkšņu pagastā, kā arī pa divām meža cūkām Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Tukuma novada Džūkstes pagastā.

Tāpat ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Cesvaines novada Cesvaines pagastā, Gulbenes novada Līgo pagastā, Jelgavas novada Glūdas pagastā, Kārsavas novada Mežvidu pagastā, Kokneses novada Bebru pagastā, Ogres novada Taurupes pagastā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Sējas novada Sējas pagastā, Talsu novada Ārlavas pagastā un Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 929 meža cūkām 73 novadu 196 pagastos.

Pirmo reizi Vācijā konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM), kas riskus cilvēkiem nerada, taču tā dēļ nācies likvidēt ievērojamu skaitu cūku visā pasaulē, paziņojusi valsts lauksaimniecības ministre Jūlija Kleknere.

Šī slimība atklāta mežacūkai Brandenburgas federālajā zemē, kas aptver Berlīni. "Mūsu aizdomas, diemžēl, ir apstiprinājušās," veicot šo paziņojumu, norādīja Kleknere.

Vietējās amatpersonas vēsta, ka, lai novērstu ĀCM izplatīšanos Vācijā, tiks izziņota īpaša zona 15 kilometru rādiusā ap vietu, kur tikusi atklāta ar ĀCM inficējusies mežacūka.

ĀCM radījis milzīgas bažas lauksaimniecības nozarei, un Vācijai tagad draud iespējams cūkgaļas eksporta aizliegums.

Vācija pievienojusies garam Eiropas valstu sarakstam, tostarp Beļģijai, Ungārijai, Polijai un Rumānijai, kurās šogad atklāti ĀCM gadījumi.

Āfrikas cūku mēris nav cilvēkiem bīstama slimība, bet cūkām infekcija ir nāvējoša. Pret to nav vakcīnas.

Nevar izslēgt, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss tā skartajā Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē nonācis ar zāģu skaidām vai autotransportu, aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Pārbaudot cūku turēšanas sistēmu un biodrošības pasākumus «Druvas Unguri» cūku novietnēs, PVD eksperti konstatējuši, ka biodrošības sistēma bija ieviesta un darbinieki ikdienā to ievērojuši. «Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka vīruss novietnē nonācis ar zāģu skaidām, kas ļoti lielā apjomā regulāri tika ievestas novietnēs un izmantotas pakaišiem. Tas ir pozitīvi no cūku labturības, taču ne no biodrošības viedokļa. Tāpat vīruss novietnē varēja nonākt ar autotransportu, kas gan tika regulāri dezinficēts, taču tai pašā laikā ļoti intensīvi izmantots gan izvedot cūkas ārpus novietnes uz kautuvi, gan cūku kompleksa teritorijā, pārvadājot cūkas no viena korpusa uz otru,» sacīja Meistere.

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Vairākas pašvaldības gatavojas rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par novadu reformu, kas paredz novadu apvienošanos. Iedzīvotāju aptaujas, kurās tiek noskaidrots cilvēku viedoklis, ir pilnībā leģitīmas.

Vienīgi pašvaldībām nevajadzētu mulsināt savus iedzīvotājus un izskaidrot spēles noteikumus. Proti, tas nebūs referendums, kura rezultāti ir valsts varai saistoši. Jo VARAM jau ir paziņojusi, ka pašvaldību referendumi par novadu reformu ir nelikumīgi. Nav nekas iebilstams pret iedzīvotāju aptauju, tikai vietvarām būtu jāizskaidro, ka aptaujas rezultāti var būt par pamatu diskusijai ar reformas autoriem, taču tie nebūs saistoši. Attiecībā par to, ka referenduma aizliegums «smakojot» pēc totalitāras valsts, tas neiztur kritiku.

Ir absolūti pamatoti, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem referendumi rīkoti netiek. Piemēram, nevienā valstī budžeta projekts netiek apspriests referendumā. Ja valsts ir nolēmusi veikt novadu reformu, tad tai, protams, ir jākonsultējas ar iedzīvotājiem un jāmeklē kompromiss, taču būtu aplami, ja katra no pašreizējām 119 pašvaldībām referenduma rezultātā varētu uzlikt veto novada apvienošanas projektam. Skaidrs, ka novadu reformai ir jābūt centralizēti vadītai, ņemot vērā visu novadu intereses, un te neder pieeja: viens grib apvienoties, cits nē. Un tā nav totalitārisma izpausme, ja katrai no vietvarām nav veto tiesību valstiski svarīgos jautājumos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Atcelta karantīna un ierobežojumi apkārt Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajai saimniecībai Vārkavas novada Vārkavas pagasta Briškās, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Oficiālajā izdevumā teikts, ka Anatolijam Isajevam piederošā novietne, kas atrodas Vārkavas novada Vārkavas pagasta Brišku ciemā, ir pārbaudīta un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veterinārais inspektors šā gada 26.septembrī ir pieņēmis aktu par dezinfekcijas veikšanu novietnē. Tāpat noteiktajā aizsardzības un uzraudzības zonā esošajās novietnēs ir veikti cūku klīniskie un laboratoriskie izmeklējumi, kuru rezultāti attiecībā uz ĀCM bijuši negatīvi.

Tāpēc ir atcelts Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora šā gada 26. septembra rīkojums par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Vārkavas novada Vārkavas pagastā.

Rīkojums stājas spēkā otrdien, 5.decembrī.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) otrdien no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR ir saņēmis seroloģisko iemeklējumu rezultātus, kas apstiprina PVD iepriekš izteikto versiju, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss sākotnēji iekļuvis AS Latgales bekons fermas 2. korpusā, kurā atradās grūsnās sivēnmātes un no turienes, visticamāk, ir pārnests uz citiem korpusiem. Kopumā ĀCM vīruss konstatēts piecos no 7 korpusiem, kuros tika turētas cūkas, informē PVD.

Tāpat seroloģisko izmeklējumu rezultāti palīdz noteikt laiku, kad aptuveni vīruss varētu būt iekļuvis cūku novietnē. Provizoriskais cūku inficēšanās laiks Latgales bekons novietnē varētu būt laika posmā no 14. jūnija līdz 21. jūnijam.

Epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā PVD ir noskaidrojis, ka cūkas no citām novietnēm Latgales bekonā nav ievestas ilgāku laika periodu. Tas izslēdz iespēju, ka slimība novietnē varētu būt iekļuvusi ar ievestajām cūkām.

PVD speciālisti turpina epidemioloģiskās izmeklēšanas procesu, lai noskaidrotu iespējamos ceļus, kā slimība nonākusi cūku novietnē.

Jāuzsver, ka Višķu pagastā un arī apkārtējos pagastos ĀCM jūnijā konstatēts arī meža cūkām, kas liecina, ka vīrusa koncentrācija ārējā vidē bijusi augsta, palielinot vīrusa ienešanas riskus mājas cūku novietnēs šajā reģionā.

Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Secinājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā Latvijas demogrāfiskās tendences, kuru ietekmē iedzīvotāju skaits būtiski samazināsies tieši mazo novadu pašvaldībās.

Pētījumā aplēsts, ka iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā novadu pašvaldību budžetiem būs nepieciešams papildu finansējums to funkciju nodrošināšanai esošajā apjomā. Novērtējumi arī liecina, ka, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums, kas novadu ietvaros būtu izmantojams pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai, varētu būt nozīmīgs. Tāds ir Latvijas Bankas (LB) ekonomistu secinājums viņu veiktajā pētījumā Kas nosaka Latvijas pašvaldību budžeta atšķirības.

Tas ir skaitļos un faktos balstīts pierādījums tam, ka iecerētā novadu apvienošana ir absolūti nepieciešama. Ja kādam rodas šaubas, vai tas maz ko dos, tad LB ekonomisti skaidri pasaka: lielākās administratīvi teritoriālās vienībās tām uzlikto funkciju īstenošana izmaksā lētāk. Jo mazāka pašvaldība, jo lielāki tās izdevumi. Pētījumā arī redzams (skaitļu veidā), ka uzņēmējdarbība koncentrējas reģionu centros un iedzīvotāju skaita ziņā lielos novados. Turklāt saskaņā ar demogrāfiskām prognozēm mazo novadu depopulācija turpināsies un nav pamata domāt, ka kādā novadā ar nelielu iedzīvotāju skaitu tas varētu pieaugt. Tāpat maldīgs ir uzskats, ka kādam mistiskam nezināmajam ir jārada šādās pašvaldībās darba vietas un tad būs arī cilvēki. Diemžēl biznesā tā nenotiek. Investori darba vietas rada tur, kur tam ir ekonomiskie priekšnosacījumi, vispirms jau nepieciešamais iedzīvotāju skaits.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Novadu reformas rezultātā lauki nekļūs tukši, tajos būs lielās zemnieku saimniecības, tūrisma mītnes un pilsētnieku brīvdienu mājas, pārliecināts ekonomģeogrāfs un SIA Jāņa Sēta valdes priekšsēdētājs Jānis Turlajs.

Pašvaldību vadītāji apgalvo, ka līdz šim nav dzirdējuši argumentus, ko novadu apvienošana dos iedzīvotājiem un kādēļ tā nepieciešama. Vai varat minēt, jūsuprāt, galvenos iemeslus, kādēļ mums jāpārskata novadu skaits?

Otrā rītā pēc reformas iedzīvotāji, protams, neko vēl nejutīs. Turklāt līdz ar e-pakalpojumu attīstību cilvēki arī aizvien retāk apmeklē tā saukto pagastmāju. Bet, runājot par novadu skaita pārskatīšanu, jāteic, ka visā Latvijā, īpaši laukos, jau trešo gadu desmitu vērojama depopulācija, kas turpinās. Cilvēku kļūst aizvien mazāk neatkarīgi no reformas. Un jautājums ir, kā rūkošajam iedzīvotāju skaitam, ņemot vērā tās budžeta iespējas, kādas mums ir, nodrošināt līdzvērtīgus kvalitatīvus pakalpojumus visā valsts teritorijā. Visvairāk sūdzību ir par slikto ceļu stāvokli. Kur tad dabūt tiem naudu? Nav citas brīnumnūjiņas, kā kļūt produktīvākiem. Mums ir ļoti neproduktīvs publiskais sektors. Iedzīvotāju skaits samazinās daudz straujāk nekā nodarbināto skaits publiskajā sektorā, īpaši pašvaldībās. Publisko līdzekļu izlietojums ir ļoti neefektīvs, funkcijas bieži pārklājas, pašvaldības nevajadzīgi konkurē savā starpā. Īpaši uzskatāmi tas ir redzams izglītības iestāžu izvietojumā. Mēs jau redzējām, ka bija aktīvi centieni gan no Latvijas Pašvaldību savienības, gan ZZS puses bloķēt valdības mēģinājumus noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolās. Daudzām pašvaldībām tā ir cīņa par darba vietu saglabāšanu publiskajā sektorā un ne vairāk. Iedzīvotājiem reforma ilgtermiņā dos lielāku varbūtību, ka ceļi tiks uzturēti normālā kārtībā, ka vismaz 40 minūšu sasniedzamības rādiusā būs pieejama mūsdienīga vidusskola ar labi apmaksātiem skolotājiem, ka arī citu publisko pakalpojumu klāsts būs pieejamāks. Jāņem vērā, ka resursos balstītā ekonomika līdz ar zinātniski tehnoloģisko progresu neprasa vairs tik lielu nodarbināto skaitu, kā tas bija kādreiz. Lauksaimniecībā ļoti ir pieaudzis darba ražīgums, un, ja tajā nodarbināto skaits pašlaik ir 7% no strādājošajiem, tad optimāli būtu 2% līdz 3%.

Sakarā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu Saldus novada Jaunauces pagasta zemnieku saimniecībā Ozoli, 3 kilometru rādiusā ap slimības skarto novietni - Saldus novada Jaunauces un Zvārdes pagastos un Auces novada Vītiņu pagastā noteikta karantīna ar aizsardzības zonu, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Savukārt 10 kilometru rādiusā - Saldus novada Jaunauces, Zvārdes, Vadakstes, Rubas un Kursīšu pagastos un Auces novada Lielauces un Vītiņu pagastos noteikta karantīna ar uzraudzības zonu, paredz Valsts galvenā pārtikas un veterinārā inspektora rīkojums, kas publicēts laikrakstā Latvijas vēstnesis.

I. Meistere skaidro, ka šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas izcelsmes produktu pārvadāšanai.

PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma skartā AS Latgales bekons tuvākajā laikā plāno nodot ekspluatācijā pārstrādes cehu, kur līdz šim ir tikuši ieguldīti lieli finanšu līdzekļi, aģentūru LETA informēja Daugavpils novada domē.

Cehā tiks pārstrādāta un kūpināta gaļa. Šobrīd uzņēmuma īpašniekiem notiek pārrunas ar cūkkopības asociācijām un potenciālajiem piegādātājiem, meklējot vietējās izcelsmes gaļu.

Daugavpils novada domes vadība cer, ka vismaz gaļas pārstrādes jomā uzņēmums drīzumā spēs atsāks darbību. Savukārt par ražošanas telpām patlaban ir grūti pateikt - vai īpašnieki turpinās audzēt cūkas vai pārorientēsies uz citu nišu.

Patlaban uzņēmumam AS Latgales Bekons joprojām ilgst 40 dienu karantīna, pēc kuras atkārtoti tiks veiktas analīzes, lai pārliecinātos, ka novietnēs nav ĀCM klātbūtne. Kā ĀCM varēja nokļūt novietnēs, pagaidām nav izdevies noskaidrot.

Savukārt Daugavpils novada pašvaldība patlaban aktīvi risina jautājumu par kompensācijām gan uzņēmumam, gan pašvaldībai, kurai arī tika nodarīti zaudējumi, nodarbinot strādniekus un pašvaldības tehniku.

Neraugoties uz Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos, Lietuva saņēmusi atļauju eksportēt uz Ukrainu cūkas, cūkgaļu un tās pusfabrikātus.

Šādu vienošanos panākuši abu valstu pārtikas un veterinārie dienesti. Ukrainas dienests atzinis, ka ĀCM kontroles un prevencijas pasākumi Lietuvā garantē pietiekamu drošību.

Kā norādījis Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta direktors Darjus Remeika, Ukrainas noteikumi attiecībā uz importu ir ļoti stingri.

Savukārt cūku audzētāji uzskata, ka jaunā alternatīva lauksaimniekiem pavērs lielākas iespējas kaulēties par cenu.

Lietuvas cūku audzētāju asociācijas direktors Aļģis Baravīks atgādinājis, ka lietuvieši cūkgaļu uz Ukrainu nav eksportējuši vismaz piecus gadus, jo ukraiņi to iepērk lielākoties no Polijas.

«Tuvumā alternatīvu tirgu nav. Baltkrievija nepieņem, Krievija neielaiž. Ukrainas tirgus atvēršanos vērtējam pozitīvi - lai gan milzīgus apjomus nevedīsim, tomēr jebkāda eksporta iespēju izvēle palīdz saimniecībām sarunās. Ja alternatīvas nav, nākas būt mierā ar piedāvāto cenu,» viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS.