Dienas Bizness

  • 30 svētdiena,
    aprīlis

    Lilija, Liāna

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8447

    USD: 1.0930

Ražošana

Foto: Ieva Lūka/LETA

Piena lopkopībā nevar spert pārdrošus investīciju soļus  6

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Lazdiņš, raksturojot situāciju piensaimniecībā Eiropā kopš piena kvotu sistēmas atcelšanas, norādīja, ka piena ražošanas apmēri ir nebūtiski palielinājušies. «Nav jau tā, ka kvotu atcelšana nozīmētu pieaugumu par 50%. Protams, bija saimniecības Rietumeiropā, kuras šīm izmaiņām gatavojās. Tika atvērtas jaunas, lielas saimniecības ar ļoti lielu dzīvnieku skaitu. Bet Latvijā varēja novērot citu tendenci - pie mums samazinājās slaucamo govju skaits, bet pieauga izslaukums. Tika saglabāts ģenētiski labākais materiāls,» viņš sacīja.

Arī Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre teica, ka Latvija piena ražošanas apmēru ziņā par aptuveni 1% pārsniedz iepriekš noteikto kvotas līmeni. Ražošanas apmēru straujāk nepieaug saistībā ar krīzi piensaimniecībā.

Vienlaikus viņa piebilda - ja piena iepirkuma cena būs stabila un pietiekami augsta, Latvijā ir potenciāls piena lopkopībai attīstībai. Tomēr būtisks attīstības priekšnoteikums ir piena pārstrādātāju spēja atrast stabilus noieta tirgus, la būtu pārliecību, ka Latvija ir eksportētājvalsts ar saražotā pienu realizācijas iespējām.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) aplēsēm piena iepirkuma cena šā gada martā turpināja nelielu kritumu un bija vidēji 295,1 eiro par vienu tonnu salīdzinājumā ar 300 eiro februārī. Gada laikā piena iepirkuma cena pieaugusi par 42,6%, jo pērn martā piena iepircēji par tonnu piena maksāja 207 eiro.

Šā gada martā zemnieku nodotā svaigpiena apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi gandrīz nav mainījies un bija 63 374 292 kilogrami salīdzinājumā ar 63 060 873 kilogramiem 2016.gada martā. Turpretī slaucamo govju skaits turpina samazināties. Ja 2016.gada martā Latvijā bija reģistrētas 162 110 govis, tad šogad martā šis rādītājs bija par 4,75% mazāks - 154 412 slaucamas govis.
 

Komentāri

  • Zemu vērtēts komentārs. Parādīt...

    ivo

    pirms 9 dienām, 2017.04.21 08:13

    +4 -7

    Tā kā valsts šiem biznesmeņiem visos veidos piemaksā un subsidē, tad daudz jau par risku nav jāuztraucas. Tas ar absolūts win win bizness, jo vienmēr tiks atrasti iemesli kā to piedotēt.
    Novēlu kādam žurnālistam beidzot savilkt, piemēram, 10 gadu griezumā - cik piena lokopības nozares ir saņēmusi dažāda veida piemaksas , subsīdijas, kas maskētas zem dažādiem nosaukumiem ( respektīvi cik piemaksā valsts un mēs visi kopā) un ko pretim nodokļu veidā no šīs nozares ir saņēmusi valsts. Vai vismaz valstij pa nullēm iznāk to visu uzturēt vai ir jāpiemaksā?

    • aigi

      pirms 9 dienām, 2017.04.21 08:57

      Jā, baigā haļava šiem. Īsti nesaprotu kāpēc vēl Latvija nav nosēta ar kūtīm pilnām ar govīm... Tāds zelts praktiski uz zemes mētajas...

    • 3500

      pirms 9 dienām, 2017.04.21 09:46

      +5 -3

      Tā Haļava ir LIELAJIEM ! Un tāpēc tās kūtis ir tik lielas .Mazie netiek klāt modernizācijas naudām .Kādreiz vajaga statistiku nopublicēt cik no 80 000 z/s un piemājas saimniecībām ir izmantojuši modernizācijas naudu .Pāris gadus atpakaļ bija zem 4000 saimniecību .Tas ir ap 5% tā HAĻAVA .

    • 3500

      pirms 9 dienām, 2017.04.21 09:46

      +2 -3

      Tā Haļava ir LIELAJIEM ! Un tāpēc tās kūtis ir tik lielas .Mazie netiek klāt modernizācijas naudām .Kādreiz vajaga statistiku nopublicēt cik no 80 000 z/s un piemājas saimniecībām ir izmantojuši modernizācijas naudu .Pāris gadus atpakaļ bija zem 4000 saimniecību .Tas ir ap 5% tā HAĻAVA .

  • Ess

    pirms 8 dienām, 2017.04.21 20:18

    +1 -2

    Nu,cik zināms,fermās izdzītais piens ir "ljoti" vērtigs cilvēkam+piena kombinātā nokrejots un karsēts zem spiediena..

Reklāma