Latvijā rūpniecība veido tikai 12% no iekšzemes kopprodukta, bet attīstītajās Eiropas Savienības valstīs tās īpatsvars ir 20% - 35%. Tas nozīmē, ka rūpniecības izlaides apjomi Latvijā būtu jāpalielina vismaz divas trīs reizes. Tāpēc no nākamā ministra sagaidām aktīvu iesākto darbu turpināšanu ražošanas un eksporta atbalstam.

Pirmkārt, jāsakārto nodokļu likumdošanu tā, lai nodokļu un nodevu slogs, kā arī energoresursu cenas ražošanai nebūtu lielākas kā kaimiņvalstīs. Energoresursi veido nozīmīgu daļu no ražošanas izmaksām, līdz ar to cenām nevajadzētu būt augstākām kā Lietuvā un Igaunijā. Jāpieņem izstrādātais Atjaunojamo energoresursu likumprojekts, kas paredz, ka Latvenergo drīkstēs iepirkt zaļo enerģiju pēc brīvā tirgus principiem, nevis par paaugstinātu, MK noteikumos noteiktu tarifu. Tādā veidā tiks samazināts viens no riskiem, kāpēc līdz šim pieauga gala elektroenerģijas tarifi lietotājiem.

Otrkārt, jāveic pasākumi, lai orientētu jauniešus apgūt darba tirgum nepieciešamās specialitātes. Nedrīkst samazināt finansējumu inženiernozaru specialitāšu programmām arodskolās, koledžās un augstskolās.

Treškārt, lai uzņēmējdarbība būtu prognozējama, nedrīkst normatīvos aktus, likumus un MK lēmumus, kas ietekmē uzņēmumu saimniecisko darbību, ieviest pēkšņi, kad jau noslēgti līgumi un saimnieciskā gada prognozes ir apstiprinātas. Pieņemto noteikumu spēkā stāšanās termiņu vajadzētu noteikt vismaz no 7 līdz 9 mēnešiem no publikācijas dienas, lai varētu paspēt mobilizēt nepieciešamos resursus, un prognozēt nākamā gada ekonomisko situāciju.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra