Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas Baltijā otro nedēļu pēc kārtas piedzīvojušas lejupejošu tendenci, vidējai cenai pret iepriekšējās nedēļas cenu pazeminoties par 14 % un sasniedzot 31,64 EUR/MWh atzīmi, kas ir šī gada zemākais cenu līmenis nedēļas griezumā, informē AS Latvenergo.

Būtiskākais cenas kritums sasniegts Latvijā, kur cena samazinājusies par 17 % un sasniegusi 31,48 EUR/MWh. Igaunijā bijis 8 % kritums un 31,46 EUR/MWh cenu līmenis, bet Lietuvā – 16 % kritums un 31,99 EUR/MWh cenu līmenis.

Baltijas valstīs cenu tendences galvenokārt noteica mērenās temperatūras un apjomīgais nokrišņu daudzums, un līdzīgas laikapstākļu tendences Ziemeļvalstīs vēl papildināja ievērojamais vēja izstrādes apjoms, kas būtiski veicināja elektroenerģijas cenu kritumu arī Baltijā. Latvijā lielais nokrišņu daudzums nodrošinājis ūdens pieteces apjoma palielināšanos, kas attiecīgi sekmējis arī Daugavas HES izstrādātās elektroenerģijas apjoma pieaugumu – aizvadītajā nedēļā tas pieaudzis par 38 % un sasniedzis 48 GWh. Lietuvā būtiskāku cenu kritumu ierobežoja NordBalt pārvades starpsavienojuma darbība – līdz 23.02. tas bija atslēgts, tomēr, palielinot pašu izstrādes apjomus un importētās elektroenerģijas apjomu no Polijas un Kaļiņingradas, šī atslēguma ietekme uz cenu virzību tika minimizēta.

Arī patērētās elektroenerģijas apjoms aizvadītajā nedēļā samazinājies. Visās Baltijas valstīs novērots patēriņa kritums par 2 %, līdz ar to Latvijā patēriņš bijis 150 GWh, Igaunijā – 176 GWh, bet Lietuvā – 204 GWh līmenī. Kopējais patērētās elektroenerģijas apjoms Baltijā sasniedzis 530 GWh.

Izstrādes ziņā savukārt Baltijā piedzīvots 10 % samazinājums, un kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 407 GWh. Tādējādi visās Baltijas valstīs kopā saražoti 77 % no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma. Latvijā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas apjoms sarucis līdz ar pieprasījuma kritumu un sasniedzis attiecīgi 126 GWh un 215 GWh, bet Lietuvā tas savukārt pieaudzis līdz 66 GWh. Arī elektroenerģijas patēriņa un izstrādes attiecība Latvijā un Igaunijā samazinājusies – Latvijā saražoti 84 % no kopējā elektroenerģijas pieprasījuma, bet Igaunijā – 122 % no kopējā elektroenerģijas patēriņa iekšzemē.

Lietuva uzlabojusi savu patēriņa un izstrādes bilanci, tomēr joprojām sasniedz relatīvi zemāku rādītāju – 34 % no kopējā patēriņa valstī. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra