Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Tukuma piens» ražotnes paplašināšanā un eko produktu līnijas, kurā ietilpst grieķu un Islandes jogurti, attīstībā ieguldīs vairāk nekā 10 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Aivars Lazdovskis.

«Būs jauni produkti. Ne piena nozarē radikāli jaunumi, bet jau pazīstami produkti ar uzlabotu kvalitāti. Būs arī jaunas tehnoloģijas. Investīcijas ir vērstas uz eko līnijas attīstīšanu un uzturēšanu,» teica Lazdovskis, norādot, ka projekti dos iespēju uzlabot grieķu jogurta un Islandes jogurta «Skyr», kā arī svaigā siera kvalitāti. Vairāki projekti tiks īstenoti arī ar mērķi automatizēt roku darbu.

Savukārt lielākie projekti, pēc viņa teiktā, ir jaunas ēkas būvniecība blakus esošajai ražošanas ēkai, paplašinot esošo ražotni, ražošanas un noliktavu telpu pārveidošana.

Lazdovskis sacīja, ka investīciju projekti dos iespēju uzņēmumam nostiprināt pozīcijas ne tikai eko produktu segmentā vietējā tirgū, bet arī attīstīt eksportu. Šobrīd uzņēmuma eko līnijas produkti ārpus Latvijas ir pieejami Igaunijā un Lietuvā, taču kompānija plāno realizēt produkciju arī citās Eiropas valstīs, kā arī Austrumu valstīs. «Patlaban mums ir konkrēta sadarbība ar Izraēlu un šajā tirgū realizācijas apmēri varētu būt lielāki. Mums ir arī tādi specifiski produktu, kā piemēram, fetas siers, kuru varētu realizēt Austrumu tirgos,» viņš teica, piebilstot, ka šī iemesla dēļ nepieciešams palielināt arī ražošanas jaudas. Lazdovskis gan pagaidām neatklāja, cik lielā mērā plānots kāpināt ražošanas jaudas.

«AS Tukuma Straume saņēmusi neatkarīgas, akreditētas, starptautiskas laboratorijas Agrolab Group oficiālos analīžu rezultātus, kuros konstatēts, ka Tukuma Straumes ražotajā barībā suņiem Dogo un kaķu barībā nav urīnvielas jeb karbamīda. Uzņēmums ir atsācis ražošanu,» teikts šodien izplatītā uzņēmuma paziņojumā.

Tas turpinot sadarboties ar Pārtikas un veterināro dienestu barības kvalitātes standartu nodrošināšanā.

AS Tukuma Straume savā paziņojumā arī izsaka pateicību visiem tirgotājiem, kas esot palikuši uzticīgi Dogo produkcijai.

«Mēs jau sākotnēji bijām pārliecināti, ka mūsu ražotajā barībā karbamīda klātbūtne nav iespējama, tādēļ bijām pārsteigti par aizdomīgajiem analīžu rezultātiem. Taču esam pārliecināti, ka jau tuvākajā laikā viss nostāsies savās vietās un mēs varēsim apliecināt savas produkcijas augsto kvalitāti un nekaitīgumu,» vēsta AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tukuma Straumei jau esot bijis precedents, kad pēc Pārtikas un veterinārā dienesta pasūtījuma veiktajās Bior analīzēs tika konstatēta kļūda.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) ir apturējis Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tiek apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.

Jaunu olu produkcijas ražotni Latvijā vēlas veidot Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman", ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026.gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radot līdz 200 jaunu darbavietu. "Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu.

Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde (RVP) ir pieņēmusi lēmumu par attīrīšanas būvju, iekārtu vai aparatūras ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu un par piesārņojošas darbības B kategorijas atļaujas nosacījumu neievērošanu sodīt A/S «Tukuma piens» ar naudas sodu 1 000 eiro apmērā, informē VVD.

Lēmumu pieņemot, vides inspektors vērtēja ne tikai konkrēto – gadījumu – saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka A/S «Tukuma Piens» 2017. gadā jau vairākas reizes novadāmajos notekūdeņos ir pārsniedzis piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un kopējā fosfora (Pkop) koncentrācijas, kas pieļaujamas novadīšanai Tukuma pilsētas centralizētā kanalizācijas kolektorā.

VVD Ventspils RVP tika izskatīta administratīvā lietvedība, kas pret A/S «Tukuma piens» tika uzsākta pēc tam, kad naktī no 2. uz 3. novembri Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās «Tīle» no A/S «Tukuma piens» bija nonācis baltu putu slānis. Notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks, kura neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Valsts vides dienests (VVD) mēneša laikā plāno pieņemt lēmumu par soda apmēru uzņēmumam AS Tukuma piens par aizvadītājā nedēļā pilsētas kanalizācijā nopludinātajām 2,5 tonnām saldā krējuma, informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) amatpersonas pirmdien, 6.novembrī veica plānveida pārbaudi Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, secinot, ka notekūdeņu attīrīšana notiek atbilstoši prasībām un avārijas situācija veiksmīgi pārvarēta.

Jau vēstīts, ka SIA Tukuma ūdens 3.novembrī no rīta informēja, ka Tukuma pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Tīle konstatēts baltu putu slānis. Sazinoties as AS Tukuma piens, VVD Ventspils RVP vides inspektori noskaidroja, ka notikušajā vainojams šī uzņēmuma darbinieks. Viņa neuzmanības vai paviršības dēļ kanalizācijas tīklos no nepareizi saslēgtas līnijas nokļuva 2,5 tonnas saldā krējuma.

Lai novērstu ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu, SIA Tukuma ūdens darbinieki notekūdeņu ieplūdes kanālā mehāniski smēla nost tauku virskārtu un pieslēdza visus uzņēmumā esošos gaisa padeves kompresorus. Krīze ilga līdz 3.novembra vēlai pēcpusdienai.

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" pakāpeniski palielina pārdošanas apjomus Latvijā, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Ruskis.

Šobrīd uzņēmuma ražoto produktu eksports - pretēji sākotnēji iecerētajam - notiek nelielos apmēros.

Sērenes piens uzsācis ražošanu un eksportu 

Piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens" uzsācis produktu ražošanu, informē uzņēmuma valdes...

"Situācija ar vīrusu ir ietekmējusi mūsu klientu darbu dienvidu valstīs, kur karantīnas noteikumi ir daudz stingrāki nekā pie mums. Ceram, ka drīzumā nosacījumi tiks izmainīti un partneri varēs atgriezties savā ierastajā darba režīmā," stāstīja J.Ruskis.

Šobrīd "Sērenes piens" eksportē produktus uz Zviedriju, Somiju un Vāciju.

Uzņēmuma ražotnē top akavi siers dažādos iepakojumus, kā arī vietējam tirgum tiek piedāvāts akavi siers ar samazinātu sāls saturu. Tiek gatavota arī šī siera kūpinātā versija. Savukārt uz svētkiem uzņēmums "latvisko" akavi sieru, pievienojot ķimenes. Tāpat uzņēmums ražo skābo krējumu, kuram "Sērenes piens" saņēmis arī "Zaļās karotītes" sertifikātu.

Eksportam tiek ražots arī termizētais skābais krējums ar pagarinātu uzglabāšanas termiņu. Tāpat uzņēmums uzsācis biezpiena ražošanu.

Uzņēmums gatavojas piedāvāt savu produkciju lielo pārdošanas tīklu produktu izskatīšanas komisijām. Latvijā "Sērenes piens" produkciju izplata SIA "Valdemārs" un piena produktus var atrast individuālajos veikaliņos visā Latvijas teritorijā.

Db.lv jau rakstīja, ka 2019. gada nogalē investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tika atklāts piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens".

SIA "Sērenes piens" ir dibināts ar mērķi atjaunot Jaunjelgavas pagasta Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību, kas iepriekš piederēja maksātnespējīgajam uzņēmumam SIA "Latvian Dairy". Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 100 000 eiro.

SIA "Sērenes piens" īpašnieki ir Andris Eģītis un Jānis Ruskis.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības, tostarp suņu barības «Dogo» ražotājai AS «Tukuma straume» veiktas izmaiņas valdes sastāvā, tostarp valdes priekšsēdētāja amatu atstājis līdzšinējais valdes vadītājs Aivars Podnieks, liecina informācija «Firmas.lv».

Podnieka vietā šos amata pienākumus turpmāk pilda «Tukuma straume» valdes jaunais vadītājs, lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmuma «Baltic Agro» valdes loceklis Ainars Upmanis. Tāpat «Tukuma straume» valdē amatus atstājuši valdes locekļi Vitauts Teličens un Jānis Podnieks, kuru vietā šajos amatos stājusies Ilona Kontante un Jānis Razovickis.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas otrdien, 3.jūlijā.

Konkurences padome (KP) atļāva «Baltic Agro» iegūt izšķirošu ietekmi pār «Tukuma straumi».

«Baltic Agro», kura īpašnieks ir Dānijas koncerns «DAVA Agravis International Holding», šā gada sākumā noslēdza darījumu par «Tukuma straumes» akciju kontrolpaketes iegādi.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Tukuma novada dome šodien atbalstīja vēja parka "Pienava wind" būvniecību, pastāstīja domes priekšsēdētājs Gundars Važa (LRA).

Pēc viņa teiktā, lēmums nebija vienbalsīgs, un balsojumā deputāti ņēma vērā to, ka divās instancēs tiesā dome jau zaudēja, bet trešā tiesu instance izvērtētu tikai tikai procesuālo kārtību. "Sapratām iedzīvotāju spiedienu uz domi, un to, ka Ukrainas kara dēļ ir enerģētiskā krīze," piebilda Važa.

Vēja parka attīstītāja SIA "Eolus" valdes loceklis Gatis Galviņš uzskata, ka Tukuma novada domes deputātu balsojums, atbalstot vēja parka "Pienava wind" būvniecību novadā, liecina par atbildīgu un tālredzīgu lēmumu enerģētiskās krīzes laikā stiprināt Latvijas enerģētisko drošību un neatkarību. Viņš uzsver, ka šis lēmums ir pozitīvs signāls ikvienam vēja parku attīstītājam, apliecinot, ka Latvija no "tukšām runām" nonākusi līdz reālam atbalstam elektroenerģijas ražošanas avotu dažādošanai.

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, tiesības pārbūvēt Tukuma 2.vidusskolu piešķirtas SIA "Bildberg", kuras piedāvātā līgumcena ir 6,2 miljoni eiro, informē Tukuma novada dome.

No piesaistītajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tiks īstenots projekts "Tukuma vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošana", ar kuriem modernizēs un veiks Tukuma 2. vidusskolas pārbūvi.

Arhitektu birojs SIA "MARK Arhitekti" 2018. gadā izstrādāja Tukuma 2. vidusskolas skolas pārbūves projektu 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" ietvaros, lai īstenotu skolas vīziju "Mācīt un mācīties radoši, prasmīgi un ieinteresēti modernizētā un atvērtā skolas vidē".

2019. gada 24. augustā otro reizi tika izsludināts atklāts konkurss "Tukuma 2. vidusskolas pārbūve", iepirkuma identifikācijas Nr. TND-2019/34/ERAF, par Tukuma 2. vidusskolas pārbūvi, kurā piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 2019. gada 27. novembrim. Kopā tika iesniegti 10 piedāvājumi.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas Tukumā, kur «Lindström Prodem» rūpnīcā, kas ir vienīgā «Lindström» apģērbu ražotne pasaulē, vēroja tunikas «Mai» ražošanas procesu. Tā paredzēta ģenētiski zinātniskajam institūtam Somijā.

Nule kā apritējis gads, kopš Tukumā darbu uzsāka «Lindström» darba apģērbu ražotne – «Lindström Prodem». «Gads ir pagājis un mums ir izdevies iemācīties ļoti daudz jauna – pielāgoties, saprast, akceptēt, kā arī vienkārši labi un kvalitatīvi darīt savu darbu,» atskatoties uz rūpnīcas pirmo darbības gadu, saka tās vadītāja Inga Jaakola.

Tukumā tiek ražoti darba apģērbi, kurus «Lindström» servisa centri nomā saviem klientiem. Arī darba apģērbu regulāra tīrīšana un nomaiņa nepieciešamības gadījumā pieder pie servisa centru piedāvātajiem pakalpojumiem.

«Lindström» grupas servisa centri darbojas 24 valstīs, un darba apģērbu šūšanā sadarbojas ar ļoti daudziem apakšuzņēmējiem. Tukumā tiek šūts apģērbs Ziemeļeiropas un Centrāleiropas valstīm.

AS Tukuma Straume pēc visu pārpratumu noskaidrošanas ar kļūdainajām analīzēm plāno līdz gada beigām atjaunot suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau pārdošanas apjomus pirmskrīzes līmenī, informē valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Tuvāko trīs gadu laikā uzņēmums paredz nostiprināt savas pozīcijas Baltijas valstīs, kā arī izvērst darbību citos eksporta tirgos.

Db.lv jau rakstīja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo no Austrijas laboratorijas (Osterreichische Agentur fur Gesundheit und Ernarungsicherheit GmbH) saņemtie analīžu rezultāti liecina, ka izmeklētajos barības paraugos karbamīds nav konstatēts.

«Esam gandarīti, ka taisnība ir uzvarējusi. Mēs jau no paša sākuma bijām pārliecināti, ka mūsu ŗažojumos nav kaitīgu vielu un Dānijas laboratorijas analīžu rezultāti ir kļūdaini. Tagad esam ieguvuši pilnīgu pārliecību par mūsu produkcijas augsto kvalitāti, jo to apstiprina divas neatkarīgas laboratorijas,» pauž AS Tukuma Straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks.

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

Jelgavas rūpnīcas «Latvijas piens» attīstībā šogad un turpmākajos divos gados kopumā paredzēts ieguldīt vairāk četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivods.

Viņš teica, ka šogad ir uzsākts Vācijas koncerna «Fude + Serrahn Milchprodukte» sagatavotais investīciju plāns «Latvijas piens» attīstībai, realizējot investīcijas 0,5 miljonu eiro apmērā no kopējā plānotā investīciju apmēra. Ieguldījumi šogad veikti piena pārstrādes cikla pilnveidošanā un harmonizēšanā. «Kopumā investīciju plāns ir paredzēts ilgtermiņa darbībai, tas ir apjomīgs un pārsniedz četrus miljonus eiro. Mērķis ir attīstīt uzņēmuma darbību Latvijā, izveidojot efektīvu piena pārstrādi un nodrošinot rentablu uzņēmuma darbību,» sacīja Vaivods, piebilstot, ka tostarp 2018.gadā ir plānotas investīcijas divu miljonu eiro apmērā, bet 2019.gadā - 1,8 miljonu eiro apmērā.

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Tukuma piens" reģistrējis jaunu komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 10,8 miljoni eiro, liecina "Lursoft" publiskotā informācija.

Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no noslēgtā kredīta līguma. Uzņēmums ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus - visu lietu kopību ieķīlāšanas brīdī, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Komercķīlas ņēmējs ir "SEB banka".

Tādējādi "Tukuma pienam" šobrīd ir reģistrētas piecas aktīvas komercķīlas, tostarp senākā no tām reģistrēta 2004.gadā.

LETA jau vēstīja, ka 2022.gadā "Tukuma piens" strādāja ar 76,561 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa palielinājās par 50,8% un bija 2,818 miljoni eiro.

Kompānijas "Tukuma piens" reģistrēta 1996.gadā, un tās pamatkapitāls ir 200 000 eiro. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Monako dzīvojošs Dānijas pilsonis Stefans Deivids Balkins.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS Krāslavas piens apgrozījums 2017.gadā samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 9,970 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, AS Krāslavas piens peļņa pieaugusi vairākkārt un tā bija 146 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas. Krāslavas piens pamatā gūst ieņēmumus no piena pārstrādes un visu saražoto produkciju realizē Latvijā. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 75 darbiniekus, kas bija tikpat, cik gadu iepriekš.

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 11,052 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 4632 eiro. Krāslavas piens nepārtraukti veic uzlabojumus produkcijas kvalitātes un energoefektivitātes paaugstināšanai. Līdz ar pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikāciju, AS Krāslavas piens arī pievienojies Latvijas labākajiem uzņēmumiem, kas sertificēti kā atbilstoši starptautisku standartu prasībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.