Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss, informē Rīgas dome.

Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa "Rīga - Babīte - Piņķi" izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024.gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: "Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā."

Daudzfunkcionālās “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas – ērts un ekonomisks palīgs jebkuram pielietojumam visu gadu, piemēram, ainavu veidošanai, ietvju, ielu un laukumu tīrīšanai, tāpat arī sniega šķūrēšanai, apūdeņošanai un ceļa segumu mazgāšanai. Iespējams izvēlēties iekārtas dažādiem darba apstākļiem, specifikai un atbilstoši kopjamās teritorijas lielumam, sākot no kompaktām mašīnām šaurām ietvēm ar viena kubikmetra gružu tvertnēm līdz lieljaudas slaucīšanas mašīnām, kas savāc līdz sešiem kubikmetriem netīrumu.

Risinājums gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētvidē

Viena no būtiskām priekšrocībām, izvēloties “Kärcher Municipal” komunālās mašīnas ielu tīrīšanai, ir daļiņu PM₁₀ koncentrācijas samazināšana gaisā, jo iekārtas spēj uzreiz visus netīrumus no ceļiem un ietvēm iesūkt atkritumu tvertnē. Tādējādi tīrīšanas laikā neveidojas putekļu mākoņi, padarot tīrīšanas procesu draudzīgāku gan videi, gan arī pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Komunālās mašīnas ir sertificētas atbilstoši augstākajiem putekļu kontroles standartiem. To dzinēji atbilst stingrām izplūdes gāzu emisiju standarta ierobežojumu prasībām, un tām ir zems CO₂ izmešu līmenis. Turklāt šie transportlīdzekļi ir pietiekami klusi, tādēļ tos var izmantot naktīs un vietās, kur nedrīkst pārmērīgi trokšņot.

Metu konkursā “Gājēju un velosipēdistu tilts pāri Zundam un tā integrācija pilsētvidē” pirmo vietu ieguvis mets ar devīzi ABI DIVI, un tā autori – piegādātāju apvienība “SIA „MARK ARHITEKTI” un SIA „Inženieru birojs „Kurbada tilti””.

Otrā vieta piešķirta metam ar devīzi ZZUUNNDDSS, kura autori ir SIA „MADE arhitekti”, sadarbībā ar SIA „PROJEKTS 3” un Evu Abduļinu. Trešā vieta piešķirta metam ar devīzi ZUT 001, kuru izstrādāja SIA „LEVINS ARHITEKTI”. Savukārt veicināšanas godalgai nominēts mets ar devīzi PROTOTILTS, kura autori ir SIA “Alsins Architecture Latvija”, Sergejs Kopili un Andrejs Kopili.

Gājēju un velosipēdistu tilta izbūve plānota līdz 2026. gada pavasarim, tādēļ nākamais solis ir būvprojekta izstrāde atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam. Tāpat pašvaldība turpina darbu, lai tuvāko gadu laikā atjaunotu un labiekārtotu arī pārējo Zunda kanāla piegulošo teritoriju un infrastruktūru.

Iestājoties siltākam laikam, mājsaimniecību un publisko vietu labiekārtošana ir darāmo darbu sarakstā. Rezultātā bruģēšanas nozarei šobrīd ir karstākā sezona, piedāvājot patērētājiem visdažādākās iespējas un risinājums.

Kā stāsta nozares eksperti, šobrīd uzmanība tiek pievērsta gan seguma izmēram, gan krāsām un funkcionalitātei. Kā vienmēr to ietekmē vairāki faktori, tai skaitā vēlme mainīt vidi, to padarot nedaudz neparastāku, futūristiskāku.

Tumšo krāsu vai krāsu kombināciju ienākšana nozarē

Kā stāsta SIA "Betono Mozaika" pārdošanas nodaļas vadītājs Olafs Sima, bruģēšanas nozarē cilvēki meklē jaunus risinājums, vienlaikus domājot par praktiskumu un kvalitāti.

“Novērojam, ka pēdējā laikā cilvēki iegādājas tumšās seguma krāsas, elastīgāka ir palikusi arī izvēle formās – drosmīgie pērk ne tikai klasiskās, bet pavisam jaunas, inovatīvākas plāksnes. Krāsu ziņā sarkanais vairs nav tik populārs kā agrāk, taču nereti kā labāko risinājumu konkrētajai zonai iesakām, piemēram, daudzkrāsu jeb ColorMix risinājumus, kas apvieno vairākus krāsu pigmentus, radot piemērotu un estētisku vidi. Šādi risinājumi padara bruģa klājumu interesantāku, ļaujot apvienot tumšos un gaišos toņus,” stāsta O. Sima.

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē deputāti atbalstīja līdzfinansējuma piešķiršanu 83,3 tūkstošu eiro apmērā Pasaules Čempionāta hokejā vīriešiem īstenošanai - Rīgas pilsētvides tematiskajam noformējumam un informatīvajam atbalstam.

Sākotnējais budžeta pieprasījums bija 109,6 tūkstošu eiro apmērā, bet veicot tirgus izpēti par 2021.gada Pasaules Čempionāta hokejā oficiālā talismana tēla - eža "Spiky" izgatavošanu un eksponēšanu pilsētvidē, ir izvēlēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums un talismana tēlu izgatavošana, eksponēšana pilsētvidē izmaksās lētāk.

Līdzfinansējuma ietvaros tiks nodrošināts Rīgas pilsētvides tematiskais noformējums un informācija čempionāta laikā, tai skaitā karogi mastos, vertikālie karogi apgaismes stabos un kontakttīklu balstos, lielformāta informatīvie plakāti, vides dizaina objekti un cita veida tematiskie vides noformējumi, kas veicinās čempionāta un Rīgas popularizēšanu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien, 5. maijā, atbalstīja lēmumprojektu par trīs viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas jeb pilotteritoriju izveidošanu galvaspilsētā.

Tādas plānots attīstīt VEF apkaimē, Latvijas Universitātes ēku kompleksa teritorijā Torņakalnā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes apkārtnē Ķīpsalā.

Šādas teritorijas tiks veidotas, turpinot Rīgas kā viedpilsētas attīstību. Tās veicinās ērtāku pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, samazinās iedzīvotāju izdevumus par pašvaldības nodrošinātiem pakalpojumiem, palīdzēs izmantot jauno tehnoloģiju potenciālu ekonomikas izaugsmei un komersanti varēs vienkāršāk un ātrāk izvietot savus prototipus pilsētvidē.

Viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritorijas programmu uzdots realizēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, bet citām pašvaldības iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām tiks uzdots iesaistīties viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritoriju programmas īstenošanas procesā un sniegt atbalstu programmas īstenošanas procesā.

Līdz 31. maijam ir atvērta pieteikšanās uz mobilitātes inkubatora programmu “Urban Mobility Incubator”, kurā dalībniekiem būs iespēja attīstīt savu ideju, prototipēt to reālā pilsētvidē, satikt investorus, kā arī saņemt atbalstu €6000 vērtībā.

Inkubatoru piedāvā inovāciju kustība “Vefresh” sadarbībā ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu, Rīgas domi, kopstrādes telpu “Teikums” un ar EIT Urban Mobility Reģionālās inovāciju shēmas atbalstu. Programmai pieteikties tiek aicinātas komandas ar dažādās attīstības pakāpēs esošām idejām klimatneitrālas mobilitātes nodrošināšanai.

Dalībnieki tiek aicināti pieteikt idejas, kas risina kādu no pilsētas definētajiem klimatneitrālas mobilitātes izaicinājumiem. Piemēram, elektromobilitātes un satiksmes mierināšanas zonu veicināšana vai jaunās paaudzes sabiedriskā transporta pieturvietas vai vienotas lietotnes izstrāde.

“Inkubatora programma ir paredzēta risinājumiem, kas uzlabo pilsētas mobilitātes iespējas. Gaidām komandas ar jau nopietnākām iestrādnēm, kā arī jaunas komandas ar pilsētai noderīgām idejām un entuziasmu attīstīt savus prototipus. Kopā plānots uzņemt līdz 8 komandām, kas no jūlija līdz septembrim strādās pie sava risinājuma prototipa izveides un testēšanas VEF apkaimē. Dalībnieki, saskaņā ar epidemioloģisko situāciju valstī, darbosies kopstrādes telpā “Teikums” Jaunajā Teikā vai tiešsaistē,” uzsver Vefresh vadītājs Viesturs Celmiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien lems pa galvaspilsētas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi.

Šīs teritorijas lokālplānojuma neesamība tika minēta kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturēja Rīgas attīstības plānu.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, lokālplānojuma izstrāde nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves un apdzīvojuma attīstību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, esot jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību.

"Daugavpils satiksme" ceturtdien sākusi jauno "Scania Citywide LF" elektroautobusu testēšanu, informē uzņēmumā.

Uzņēmums paralēli īsteno vairākus sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstības projektus, kas Daugavpilī ļaus attīstīt videi draudzīga un ilgtspējīga sabiedriskā transporta pieejamību.

Seši jaunie bezemisiju elektriskās piedziņas autobusi "Scania Citywide LF" testa režīmā izbrauks vairākus pilsētas maršrutus, lai pārbaudītu tehniskās īpašības, drošību un darbību pārvietojoties pa dažādu ceļu segumu un atšķirīgos laikapstākļos. Šāda testēšana ļauj novērtēt elektroautobusu efektivitāti un uzticamību, pirms tie tiks ieviesti regulāros pasažieru maršrutos. Pēc veiksmīga testēšanas posma un atbilstošu rezultātu iegūšanas jaunie autobusi tiks pievienoti maršrutu tīklam un sāks regulārus pasažieru pārvadājumus pilsētas teritorijā, skaidro uzņēmumā.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "LNK Properties" sācis daudzdzīvokļu un komerctelpu projekta "H3B" būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā Hanzas ielā, kurā plānots investēt 35 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada sākumā. Projekta attīstītājs ir "LNK Properties", arhitektūras un iekštelpu dizaina autori ir "AB3D", savukārt būvdarbus veic AS "LNK Industries".

Projekts "H3B" būs A klases dzīvojamais nams ar 127 dzīvokļiem platībā no 45 līdz 350 kvadrātmetriem.

"LNK Properties" valdes locekle Aleksandra Strode informē, ka projektā paredzēta droša un zaļa pilsētvide ģimenēm ar bērniem, mājas iekšpagalmā veidojot zaļo atpūtas zonu ar daudzveidīgiem apstādījumiem, labiekārtotām atpūtas vietām un bērnu laukumiņiem, turklāt pagalmā nav paredzēta automašīnu kustība. Būvniecībā tiks izmantoti augstas efektivitātes siltumizolācijas materiāli un katrā dzīvoklī paredzēta autonoma ventilācijas sistēma ar siltumenerģijas atguvi.

Teritorija Elizabetes ielā 2, Rīgā, nav piemērota nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei tādā apjomā, kā to iecerējusi Kultūras ministrija - tā Baltijas arhitektūras skolu un profesūras akadēmiskajā forumā secinājuši Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes topošie arhitekti un mācībspēki.

Pētījumā pārbaudīti trīs iespējamie attīstības scenāriji – izbūvēt koncertzāli, nojaucot esošo modernisma ēku, daļēji to saglabājot un saglabājot pilnībā. Telpiskā analīze rāda, ka šajā vietā nav iespējams izbūvēt koncertzāli atbilstoši pilnai telpu programmai, iegūstot kvalitatīvu publisko ārtelpu. Novietnē nepietiek vietas reprezentablam priekšlaukumam un palīgfunkcijām, piemēram, autostāvvietai u.c. Būs nepieciešams izcirst kokus Kronvalda parkā, ievērojami tiks palielināts ēkas būvapjoms, vēl vairāk tiks deformētas vēsturiskās vides telpiskās proporcijas, kas ir raksturīgas Rīgas vēsturiskajam centram. Netiks nodrošināta arī iespēja nākotnē paplašināt koncertzāles kompleksu bez tālākas parka apbūvēšanas, secināts pētījumā.

Šogad "Clean R" papildinās uzņēmuma autoparku ar kopumā 11 videi draudzīgiem ar saspiesto dabasgāzi (CNG) darbināmiem atkritumvedējiem. Kopējie ieguldījumi projektā ir vairāk nekā divi miljoni eiro, un jaunie auto tiks izmantoti gan sadzīves atkritumu, gan būvniecības atkritumu apsaimniekošanā, informē uzņēmums.

"Vides ilgtspēja ir viena no mūsu prioritātēm. Tāpēc vairāku apjomīgu projektu kopums, padarot "Clean R" ne tikai par efektīvāku, bet arī videi draudzīgāku uzņēmumu, iezīmē mūsu zaļo kursu. Tā īstenošanai arī nākamajos gados plānojam vairāku miljonu investīcijas un plānojam līdz 2027.gadam atteikties no dīzeļdzinēju automašīnu izmantošanas pakalpojumu sniegšanā, kļūstot par vienu no zaļākajiem, ja ne zaļāko uzņēmumu Latvijā," stāsta Guntars Levics, "Clean R" valdes loceklis.

Šī ir tikai viena no "Clean R" zaļā kursa aktivitātēm, esot ceļā uz Latvijā zaļākā uzņēmuma autoparka izveidi. Uzņēmums pieņēmis stratēģisku lēmumu turpmāk, cik iespējams, atjaunot vieglo transportlīdzekļu bāzi, pārejot arī uz elektroauto. Tāpat uzņēmums šogad atjauno teritoriju uzkopšanas tehniku. Klientu apkalpošanā "Clean R" efektīvi pāriet uz e-pakalpojumu pašapkalpošanās platformu "mans.cleanr", līdz minimumam samazinot papīra apriti.

Noslēdzoties konkursam, darbu sācis Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, pilsētas arhitekts Pēteris Ratas, kurš vairāk nekā 20 gadus strādājis arhitektu birojos ASV un Ķīnā.

P.Ratas ir ieguvis bakalaura grādu arhitektūrā Rīgas Tehniskajā universitātē, bet maģistra grādu arhitektūrā – Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūtā ASV. Strādājis starptautiskos arhitektu birojos Ņujorkā, turpinājis karjeru Ķīnā – Šeņdžeņā un Šanhajā. P.Ratas piedalījies daudzos realizētos projektos dažādās ASV un Ķīnas pilsētās.

“P.Ratas ir apjomīga starptautiskā pieredze arhitektūrā un liela mēroga projektu īstenošanā, kā arī plašs redzējums par pilsētu, tās tēlu, vērtībām un publisko telpu un ambīcijas radīt taustāmu rezonansi pilsētas attīstībā un būvniecībā. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šobrīd Pilsētas arhitekta biroja kodolu veido augstas raudzes pieredzes bagāti profesionāļi – būtiskākais priekšnoteikums, lai veidotu kvalitatīvu, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgu pilsētvidi,” atzīst Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” līdz nākamā gada beigām savas mobilo sakaru bāzes stacijas Liepājā savienos ar optiskā interneta tīklu, kas ļaus palielināt 4G un 5G mobilā tīkla jaudu aptuveni desmit reizes.

Projekta kopējās investīcijas mērāmas vairāk nekā 200 000 eiro apmērā.

Mobilo sakaru tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo turpina palielināties “Tele2” klientu skaits, kā arī, attīstoties dažādām tehnoloģijām, pieaug mobilo datu patēriņš.

“Nesen noslēdzās projekts, kura ietvaros optiskajam tīklam pieslēdzām visas mobilo sakaru bāzes stacijas Jelgavā, un šobrīd esam gatavi to pašu paveikt Liepājā. Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss un izbūvēt bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē ir sarežģīti, bāzes staciju pieslēgšana optiskajam tīklam ir labs risinājums. Tas dod iespēju atbrīvot ēteru, uzlabot mobilo sakaru tīkla kapacitāti un stabilitāti,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Nodokļu politikas reforma tiek īstenota, neskatoties uz uzņēmēju un ekspertu ieteikumu krīzes laikā apturēt plānotās izmaiņas.

Ja arī nākamajā gadā turpināsies ierobežojumi, daudzas nozares valsts budžetā neienesīs cerētos miljonus. Gaidīšanas režīmā ir arī Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2021.–2027. gadam, uz kuru daudzas dalībvalstis liek lielas cerības.

Lasi žurnāla #DienasBizness 8. decembra numurā:

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RDPAD) ir atvieglojis kārtību, kādā tiek saskaņota pakomātu, kafijas automātu un citu līdzvērtīgu iekārtu izvietošana pilsētvidē, turklāt samazināts pieteikumu izskatīšanas laiks.

Pakomāti un kafijas automāti ir kvalificējami kā tehniskas iekārtas, kuru novietošanai ārtelpās ir jāievēro Rīgas administratīvās teritorijas apbūves noteikumi, taču tiem ir piemērojama atvieglota saskaņošanas kārtība. Lielākā daļa šādu iekārtu tiek izvietotas pie esošām ēkām, neskarot būvkonstrukcijas, kā arī neizbūvējot jaunus inženierkomunikāciju tīklus un neveicot rakšanas darbus.

Lai saņemtu saskaņojumu pakomātam, kafijas automātam vai citai iekārtai (bez rakšanas darbiem), RDPAD turpmāk ir jāiesniedz aizpildīta iesnieguma veidlapa par reklāmas/reklāmas objekta izvietošanu, atzīmējot reklāmas objekta veidu – iekārta.

Iesniegumam jāpievieno virkne dokumentu, tostarp, īpašuma lietošanas tiesības apliecinošs dokuments, izvietošanas vietas fotofiksācija, grafiskie dokumenti ar objekta vizuālo risinājumu, objekta novietojuma zemesgabalā plāns, saskaņojums ar trešajām personām, iekārtas ražotāja tehniskā dokumentācija latviešu valodā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojums, ja objekts tiek izvietots Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā u.c.

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Dabīgās kosmētikas ražotājs "MADARA Cosmetics" atklājis jauna koncepta veikalu t/c "Galleria Riga", kas jau ir uzņēmuma piektais zīmola veikals galvaspilsētā.

Dabas vērtības, kas caurstrāvo uzņēmumu, ir pamats arī jaunā "MÁDARA" zīmola veikala interjera dizaina konceptā. Interjera dizainā īpaša uzmanība pievērsta dabīgiem, ilgtspējīgiem apdares materiāliem un dabas iedvesmotām interjera detaļām.

"Veidojot jauno interjera konceptu, vēlējāmies radīt "MÁDARA" viesiem dabas ieskautu patvērumu pilsētvidē - vietu, kur iegriezties un gūt padziļinātu izpratni par savu ādu un tās kopšanu, vienlaicīgi uz mirkli patveroties dabā no pilsētas burzmas," uzsver "MADARA Cosmetics" līdzdibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere. "Jaunu veikala dizaina pieredzi aizsākām jau aizvadītajā gadā, atklājot pop-up stendu vienā no prestižākajiem tirdzniecības centriem Parīze "Galeries Lafayette Paris Haussmann", un turpinām to ievest arī mūsu zīmola veikalos Latvijā. Līdz ar jaunā veikala atvēršanu, interjera pārmaiņas piedzīvos arī "MÁDARA" zīmola veikala t/c "Spice", ko pēc rekonstrukcijas atklāsim jau septembra sākumā."

Nekustamo īpašumu attīstītājs “LNK Properties” pēc pārbūves nodod ekspluatācijā mūsdienīgu, energoefektīvu un videi draudzīgu A klases biroja ēku “V118” Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā.

Ēkā atrodas biroji un komerctelpas, ar kopējo platību 8000 kvadrātmetri, tāpat pie ēkas izveidota labiekārtota teritorija ar stāvvietām 180 automašīnām.

““V118” biroja kompleksa pārbūve izceļas ne tikai ar ēkas ārējo izskatu un tehniskajiem uzlabojumiem, bet arī ir izcils piemērs, kā radīt vidi, kas atspoguļo uzņēmuma vērtības un atbilst aizvien pieaugošajam pieprasījumam pēc kvalitatīvas un mūsdienīgas biroja infrastruktūras”, stāsta “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Pārbūves procesā saglabāts ēkas dzelzsbetona karkass, pilnībā mainot tās vizuālo tēlu. Energoefektivitātei ir uzstādīti saules paneļi, savukārt temperatūras regulācijai telpās – automātiskās fasādes žalūzijas, izbūvēta vēdināmā fasāde un izmantots baltas krāsas jumta segums. Biroja ēkas fasādes apgaismojums tiek regulēts automātiski, atbilstoši laika iestatījumiem, tādējādi samazinot elektroenerģijas patēriņu un gaismas “piesārņojumu” pilsētvidē. Veidojot zaļo zonu ēkas piegulošajā teritorijā, ir saglabāti 99% esošo apstādījumu un koku.

Mobilo sakaru operators “Tele2”, lai palielinātu 4G mobilā tīkla jaudu aptuveni 10 reizes, pieslēdzis jau 80% Rīgā esošas bāzes stacijas telekomunikācijas uzņēmuma “Tet” optiskā interneta tīklam.

Galvaspilsētā, kurā ir vislielākais mobilo datu patēriņš absolūtajos skaitļos, ir izvietota aptuveni ceturtā daļa no vairāk nekā 1070 “Tele2” 4G bāzes stacijām. Kopējās šī projekta izmaksas mērāmas aptuveni 1 milj. eiro apmērā un ir paredzēts pieslēgt praktiski gandrīz visas jeb 99% mobilo bāzes staciju.

4G tīkla jaudas palielināšana ir būtiska, jo palielinās ne tikai datu patēriņš mobilajos telefonos, bet arvien populārāks kļūst mobilais mājas internets un televīzija, kuras vērošanai tiek izmantots "Tele2" mobilo sakaru tīkls.

Uzņēmumā atzīst, šis projekts tika uzsāks pirms aptuveni gada. Tā kā radiokanālu frekvences ir ierobežots resurss, tad bezvadu pārraides līnijas blīvā pilsētvidē izbūvēt ir ļoti izaicinoši. Kā risinājums šai situācija tika izvēlēts projekts, kas paredz faktiski katras Rīgas bāzes stacijas pieslēgšanu optiskajā pārraides tīklā. Tas ļaus atbrīvot ēteru, uzlabot tīkla kapacitāti un stabilitāti.