Polijā pirmdien darbu atsākuši muzeji, mākslas galerijas, bibliotēkas un iepirkšanās centri, bet vairums skolu paliks slēgtas vismaz līdz martam, paziņojis Polijas veselības ministrs Adams Ņedzelskis.

"Vairākas valstis, kas Ziemassvētkos pieņēma lēmumus, kas bija mazāk konservatīvi nekā mūsējie, cieš no ļoti smagām sekām," radiostacijai RMF sacīja Ņedzelskis.

Bāri, restorāni, viesnīcas, naktsklubi un sporta zāles paliks slēgtas vismaz līdz 14.februārim.

Veselības ministrijas preses pārstāvis pagājušajā nedēļā norādīja, ka tie ierobežojumi, kurus pašreizējā situācijā bija iespējams atvieglot, tiek atviegloti.

"Noturēsimies vēl mazliet ilgāk, lai izvairītos no trešā viļņa," viņš piebilda.

Pēdējo dienu laikā Polijā samazinājies jauno Covid-19 gadījumu skaits un mirušo skaits.

Pirmdien Veselības ministrija ziņoja par 2503 jauniem Covid-19 gadījumiem un 42 nāves gadījumiem, kas saistīti ar Covid-19.

Šveices Ženēvas kantonā pastiprināti ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu, tostarp tiks slēgti visi bāri un restorāni, svētdien paziņojusi kantona valdība.

Ženēvā no pirmdienas būs spēkā stingrāki ierobežojumi nekā lielākajā daļā Šveices.

Kantona valdība brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija ir ļoti pasliktinājusies, un izsludināja ārkārtējo stāvokli.

No pirmdienas vakara Ženēvas kantonā būs slēgti visi restorāni, bāri, kinoteātri, muzeji, bibliotēkas, peldbaseini un citas atpūtas vietas, kā arī būs slēgti visi veikali, kuru pārdotā produkcija netiek uzskatīta par būtisku.

Cilvēki aicināti palikt mājās un tās pamest tikai lielas nepieciešamības gadījumā.

Skolas Ženēvas kantonā turpinās darbu.

Pēdējās dienās kantonā reģistrēti vairāk nekā 1000 jauni Covid-19 gadījumi dienā, un strauji pieaug Covid-19 pacientu skaits slimnīcās un intensīvās aprūpes nodaļās.

Pēc jaunā koronavīrusa uzliesmojuma Dubaijā no otrdienas līdz mēneša beigām slēgti visi bāri un krogi.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Dubaijas emirāta varasiestādes norādīja, ka arvien biežāk tiek pārkāpti preventīvie pasākumi, un uz to reaģējot, tiks veikti vairāki pasākumi, tostarp slēgti bāri un krogi.

Kinoteātri, sporta klubi un citu pakalpojumu sniedzēji iekštelpās varēs uzņemt tikai pusi no maksimālā apmeklētāju skaita, bet iepirkšanās centri, viesnīcas, peldbaseini un privātās pludmales drīkstēs uzņemt 70% no maksimālā apmeklētāju skaita.

Restorāni un kafejnīcas drīkstēs strādāt ne ilgāk par vieniem naktī.

Krīžu un katastrofu pārvaldības komiteja uzsvēra, ka visi, kas pakļaus sabiedrības drošību riskam, tīšuprāt neievērojot preventīvos pasākumus vai ievērojot tos neprecīzi, tiks bargi sodīti.

Neraugoties uz Covid-19 satricinājumiem un ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai, “Valmiermuižas alus” 2021. gadā palielinājis apgrozījumu par 5,4%, bet eksporta attīstība ļāvusi gadu noslēgt ar 274 877 eiro lielu peļņu.

Kaut arī peļņa bijusi par 11,5% mazāka nekā gadu iepriekš, Aigars Ruņģis uzsver – ņemot vērā pandēmijas ietekmi, gada rezultāti ir vērtējami pozitīvi, kas alus darītavai dod iespēju šogad uzsākt investīciju projektu tumšā alus pagraba izveidei 700 000 eiro vērtībā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos “Valmiermuižas alus” restorāniem un bāriem piegādājis par 82% vairāk lejamā alus nekā tādā pašā laika posmā pērn, un jūnijā sasniegts lejamā alus pārdošanas rekords – 83 000 litru alus. Savukārt visstraujāk augošā niša Latvijas alus tirgū ir bezalkoholiskais alus: pirmajā pusgadā “Kokmuižas” bezalkoholiskā alus apgrozījums audzis par 55%.

“Pērn mazās alus darītavas Covid-19 skāra vissmagāk, jo tām lielu pārdošanas īpatsvaru veido restorāni un bāri. Toties uz šo vasaru raugāmies optimistiski: aprīlī sagaidījām Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, restorāni un bāri atkal strādā ar pilnu jaudu, tādēļ izdevies ievērojami kāpināt piegādātā lejamā alus apjomus,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis, vienlaikus norādot, ka pandēmijas un Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultātā neizbēgams ir bijis aprīlī un maijā piedzīvotais cenu kāpums.

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Šķiet, mūsdienu pasaulē jau par normu kļuvusi situācija, kad investori finanšu tirgū masveidā sāk uzpirkt kādas nepareizās kompānijas akcijas. Attiecīgi jaunākais ieraksts šajā pārpratumu lentē saistīts ar aizvien populārākās “Clubhouse” mobilās aplikācijas uznācienu, kas faktiski piedāvā tās lietotājiem jaunu sarunu platformu.

Tad nu attiecīgi investoru bari metušies uzpirkt “ClubHouse Media Group” akcijas. Šādā gadījumā gan lieta tāda, ka šim uzņēmumam nav nekāda sakara ar minēto “Clubhouse” mobilo aplikāciju. Neskatoties uz to, “ClubHouse Media Group” akcijas cena kopš gada sākuma līdz šā mēneša vidum bija palēkusies vairāk nekā par 1000%.

Pēdējo dienu laikā gan tā, nākot atklāsmei, ka šis nav gluži tas īstais “Clubhouse”, atkal visai strauji – par 55% - noplanējusi zemāk. Tā gan joprojām ir par 500% augstāka nekā janvāra sākumā.

Pieejamā informācija liecina, ka “ClubHouse Media Group” ir mediju uzņēmums, kas savu darbību sasita ar tā dēvētajiem influenceriem. Savukārt aiz investoru gribētās “Clubhouse” mobilās aplikācijas stāv privātie investori – jeb tas nav kāds publiski tirgots uzņēmums, par kura akcionāru var kļūt gluži ikkatrs.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Aptaujājot biedrus un sadarbības partnerus, jūtams, ka situācija bāru nozarē ir ļoti skaudra, pauda Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš sacīja, ka patlaban bāru nozarē apgrozījuma apmēri ir pietuvojušies un pat dažos gadījumos pārsnieguši rādītājus, kādi tie bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt nozares peļņa ir būtiski sarukusi, ko sekmējis izmaksu pieaugums saistībā ar darba algām, energoresursiem un izejmateriāliem.

Ikstens papildināja, ka patlaban novērojama tendence, kurā bāri, kas pārcietuši Covid-19 pandēmiju, tiek slēgti, vai tiek pārdoti zemo peļņas rādītāju dēļ.

Vaicāts par tūrisma ietekmi uz šī gada bāru nozares finanšu rezultātiem, Ikstens minēja, ka bāri tūristu pieplūdumu izjūt maz - galvenokārt tad, kad Rīgā uz neilgu laiku piestāj prāmji.

Līdztekus Ikstens iestarpināja, ka pozitīvi vērtē visus pasākumus, kas šogad notikuši Rīgā un veicinājuši apmeklētāju piesaisti Baltijas valstīm. Tostarp viņš uzskaitīja Pasaules hokeja čempionātu, Dziesmu un deju svētkus, kā arī citus kultūras un sporta notikumus.

Valdībai atvieglojot cīņā ar Covid-19 noteiktos ierobežojumus, Itālijā no pirmdienas darbu daļēji atsāks bāri, restorāni, kinoteātri un koncertzāles.

Trīs ceturtdaļas Itālijas reģionu no pirmdienas iekļauti zema riska jeb "dzeltenajā" kategorijā, un bāri un restorāni drīkstēs atvērt terases, tostarp strādāt arī vakaros. Taču nakts komandantstunda paliks spēkā un cilvēkiem pēc plkst.22 arī turpmāk būs aizliegts atrasties uz ielas bez svarīga iemesla.

Darbu drīkst atsākt arī kinoteātri, teātri un koncertzāles, kurām ļauts uzņemt pusi no maksimālā apmeklētāju skaita.

Līdz 1.jūlijam plānots atvērt arī peldbaseinus, sporta zāles un izklaides parkus.

Premjerministrs Mario Dragi atzinis, ka uzņemas "izsvērtu risku", atceļot ierobežojumus.

Vīrusa izplatības temps Itālijā ir samazinājies un mazāk Covid-19 pacientu nepieciešama intensīvā aprūpe slimnīcās, taču mirušo skaits joprojām ir aptuveni 300 dienā.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Sestdien savā pirmajā ceļojumā devies pasaulē lielākais kruīza kuģis "Icon of the Seas", kas pieder kruīzu uzņēmumam "Royal Caribbean".

Kuģis uzbūvēts 900 dienās kuģu būvētavā Turku, Somijā. Kuģis ir 365 metrus garš, tam ir 20 klāji un vieta 7600 pasažieriem un 2350 apkalpes locekļiem.

Lai nodrošinātu, ka neviens no kuģa pasažieriem negarlaikotos un nebūtu izsalcis, uz kuģa ir septiņi peldbaseini, tostarp "ezers" ar 151 400 litriem ūdens, seši ūdens slidkalniņi, karuselis un slidotava, kā arī vairāk nekā 40 restorāni un bāri.

Turklāt "Icon of the Seas" ir pārpildīts ar jaunākajām tehnoloģijām, un, neskatoties uz tā milzīgo izmēru, "Royal Caribbean" apgalvo, ka tas ir videi krietni draudzīgāks salīdzinājumā ar atsevišķiem mazākiem kruīza kuģiem.

Pēc mājas bāzes Maiami pamešanas sestdien pilnībā izpārdotais "Icon of the Seas" nedēļu ceļos pa Karību jūras reģionu un tad atgriezīsies Maiami.

Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju," sacīja ministre.

Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, "cik daudz tas var uzlikt" attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.

Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Dānijas valdība nolēmusi atcelt gandrīz visus ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un no piektdienas vairums iestāžu drīkstēs atsākt darbu.

Naktsklubi un diskotēkas ir vienīgie izņēmumi. Tie arī turpmāk paliks slēgti.

Dānijā arī turpmāk cilvēkiem būs jāievēro sociālā distancēšanās, daudzās vietās būs jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, negatīvs Covid-19 tests vai pierādījums par Covid-19 pārslimošanu.

Restorāni, bāri, sporta zāles un daudzas citas vietas Dānijā jau ir atvērtas, un vairums skolēnu jau labu laiku mācās skolās klātienē.

Tagad arī universitāšu studenti drīkstēs apmeklēt lekcijas klātienē, un arī vakarskolās un mūzikas skolās mācības atsāksies normālā režīmā.

Tiks atvērtas arī saunas, peldbaseini, zoodārzu telpas un izklaides parki. Atļautas būs arī citas sporta un atpūtas aktivitātes.

Valsts prezidentu Egilu Levitu neapmierina valdības lēmumi uz gada izskaņas svētku laiku samazināt atsevišķus Covid-19 ierobežojumus, paverot plašākas pulcēšanās iespējas veikalos, izklaides iestādēs un baznīcās.

Intervijā LTV "Rīta panorāmai" Levits pauda nostāju, ka līdz ar Covid-19 omikrona paveida izplatīšanos sabiedrībai ir jābūt daudz piesardzīgākai un jāatturas no plašas pulcēšanās Ziemassvētkos un Jaungadā. Viņa skatījumā, valdībai šajā nolūkā vajadzēja noteikt ierobežojumus, vienlaikus E.Levits atzīmēja, ka neviens nav spiests izmantot jaunās iespējās un cilvēki paši var pieņemt lēmumus nepulcēties.

Bāri un izklaides vietas varēs strādāt Jaungada naktī, tirdzniecības centri būs atvērti brīvdienās 

Jaungada naktī Latvijā, tāpat kā Igaunijā, netiks piemēroti ārkārtējās situācijas laikā noteiktie...

Kopumā valdības vakardienas lēmumus par atvieglojumiem Levits neatbalsta un aicina ikvienu atturēties no pavērto iespēju izmantošanas.

Jaunais omikrona variants ir daudz lipīgāks, tāpēc ierobežojumiem būtu jābūt stingrākiem, savu nostāju pamatoja Levits.

Prezidenta vērtējumā, pandēmijas pārvarēšanas laikā valdība jau divas reizes ir piedzīvojusi situācijas, kad tā nokavēja ar ierobežojumu ieviešanu, un viņam ir bažas, ka tagad Krišjāņa Kariņa (JV) valdība riskē ar šādu pat scenāriju trešo reizi.

Levits pieļāva, ka valdība nepieņem stingrākus ierobežojumus, jo bažījas par savu popularitāti.

Runājot par to, kā panākt augstāku vakcinācijas aptveri, īpaši riska grupās, Levits pauda viedokli, ka nepieciešami stingri ierobežojumi attiecībā uz nevakcinētajiem, lai samazinātu viņu kontaktu iespējas.

Prezidenta vērtējumā, vakcīnu pieejamības jomā Latvijā esot darīts "viss vai gandrīz viss", bet vēl jāturpina darbs pārliecināšanas jomā.

Ar franču kruīza kompānijas “Ponant” kruīzu kuģa “Le Bellot” vizīti Rīgā oficiāli atklāta šī gada kruīza sezona, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pirmais sezonas kuģis ir ekspedīciju klases, būvēts 2020.gadā, tam ir 7 klāji, vairāki restorāni un bāri, atpūtas telpas, peldbaseins, spa zona, fitnesa zāle. Kuģis aprīkots ar 92 kajītēm 184 pasažieriem (maksimālā ietilpība 264 personas), kuģi apkalpo 112 apkalpes locekļi. Ponant jaunākie kuģi būvēti kā polārās kruīza jahtas (garums - 131 metri) ar mazu iegrimi (4,5 metri), un ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu ekskluzīvu privātu jahtu tipa polāro ceļojumu pieredzi. “Le Bellot” Rīgu apmeklē 10 dienu ilga tematiska “muzikālā” kruīza ietvaros. Maršruts iekļauj 9 Baltijas jūras ostas, tostarp, mūsu kaimiņus Klaipēdu un Tallinu.”

2024.gada kruīza sezonā Rīgas ostā šobrīd pieteikti 67 kuģu ienācieni, kas ir par 5 vizītēm vairāk nekā pērn. 9 kuģu vizītes plānotas uz 2 dienām ar nakšņošanu Rīgā, 13 kuģi apmeklēs Rīgas ostu pirmo reizi. Sezona ilgs no aprīļa līdz decembrim, kad Rīgas ostā pieteikti 5 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir uz pusi vairāk nekā 2023.gada noslēgumā.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Francijā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim būs spēkā stingri ierobežojumi, īpašā uzrunā tautai trešdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons brīdināja, ka jaunais koronavīruss izplatās ātrumā, kādu neparedzēja pat vispesimistiskākās prognozes.

Francijā otrdien tika reģistrēti vairāk nekā 500 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords.

Francijā kopš pandēmijas sākuma miruši vairāk nekā 35 000 Covid-19 pacientu un vairāk nekā pusi no intensīvās aprūpes nodaļu gultasvietām tagad aizņem Covid-19 pacienti.

Franciju, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, skāris jaunā koronavīrusa otrais vilnis, kas, jau tagad skaidrs, būs daudz smagāks nekā pirmais, norādīja Makrons.

No piektdienas cilvēkiem Francijā būs ļauts pamest mājas tikai, lai dotos uz darbu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, lai iegādātos pārtiku un citas pamata nepieciešamības preces, kā arī lai sportotu. Cilvēkiem būs jāaizpilda speciāla forma, kurā pamatota dzīvesvietas atstāšana.

Pasaules lielākajos finanšu tirgos, neskatoties uz pandēmiju un joprojām milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, kļūst arvien karstāk.

Protams, pateikt to, kurā brīdī ūdens sāks smelties pāri katla malām, tradicionāli pateikt nevar. Aktuālās pārmērības vienmēr, šķiet, var kļūt par vēl kaut ko trakāku, lai gan piezemēšanās pēc tām mēdz būt visai sāpīga – finanšu tirgus krahs var ietekmēt arī pārējās sistēmas stabilitāti.

Vadošie ASV akciju indeksi gandrīz vai katru jaunu dienu sasniedz rekordus, kas pēdējos mēnešos gan nekāds lielais jaunums nav. Krietni interesantāka bilde paveras tajā, kas notiek ar vairāku ne pārāk lielu kompāniju akcijām, kuru cenu mazo investoru bari dažu dienu laikā ir spējīgi uzdzīt augstāk par vairākiem simtiem procentiem.

Šonedēļ ļoti spilgts piemērs tam ir šāds videospēļu pārdevēja "GameStop" akcijas cenas pieaugums par vairākiem simtiem procentiem. Savukārt kopš šā mēneša pirmās daļas "GameStop" akcijas cenas pieaugums tuvojas 2 tūkst. procentiem, kas šo uzņēmumu gluži kā ar burvju nūjiņas vēzienu padarījis vērtīgāku par trešo daļu no ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļautām kompānijām (būtībā – 500 lielākajiem ASV uzņēmumiem). Strauji palielinājusies arī vairāku citu ne pārāk lielu (ja vērtē situāciju pirms dažām dienām) uzņēmumu akciju cena. Turklāt šis fenomens ir globāls.

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi no nākamās nedēļas atvieglot virkni līdzšinējo karantīnas ierobežojumu attiecībā uz cilvēku pulcēšanos, veikalu, kafejnīcu un baseinu darbību.

Jaunas priekšrocības noteiktas arī tā dēvētās iespēju pases īpašniekiem - cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, vakcinēti vai saņēmuši negatīvus testa rezultātus pēdējās diennakts laikā. Šāds dokuments, kā jau ziņots, Lietuvā arī stāsies spēkā pirmdien, 24.maijā.

Brīvdabas pasākumos turpmāk būs ļauts piedalīties līdz 300 cilvēkiem, bet iekštelpās - līdz 150 skatītājiem, aizpildot ne vairāk par 30% no kopējā sēdvietu skaita, savukārt gadījumā, ja pasākumā piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, brīvā dabā dalībnieku skaits drīkstēs sasniegt 2000, bet attiecībā uz pasākumiem iekštelpās lēmums vēl tiks pieņemts. Dabas takās, zooloģisko un botānisko dārzu āra teritorijā būs atļautas ekskursijas ar gidu grupās līdz 25 cilvēkiem ar iepriekšēju dalībnieku reģistrāciju.

Somijas valdība ceturtdien paziņoja, ka sāks ātrāk mīkstināt Covid-19 ierobežojumus, jo veselības aprūpes sistēmas noslodze mazinās par spīti omikrona paveida izplatībai Eiropā.

No 1.februāra tiks mīkstināti ierobežojumi zema riska pasākumiem un uzņēmumiem.

"Slogs uz slimnīcām vēl ir augsts, bet visnopietnāko gadījumu skaits samazinās un intensīvajā aprūpē situācija ir mainījusies uz labo pusi," paziņojumā tviterī rakstīja veselības ministre Hanna Sarkinena.

Somijā Covid-19 pandēmijas gaitā ir bijis viens no zemākajiem koronavīrusa gadījumu incidences līmeņiem Eiropā, bet pēdējās nedēļās infekcijas gadījumu skaits ir pieaudzis omikrona paveida izplatības dēļ.

Somijas valdība 18.janvārī paplašināja decembrī ieviestus Covid-19 ierobežojumus, tai skaitā samazināja restorānu un bāru darba laiku un atļauto apmeklētāju skaitu sabiedriskos pasākumos.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Vācijas centrālā valdība un federālo zemju valdības trešdien vienojušās par stingru ierobežojumu noteikšanu cilvēku savstarpējiem kontaktiem novembrī, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, trešdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

"Mums jārīkojas tagad," paziņoja Merkele, piebilstot, ka straujais saslimušo skaita pieaugums radījis pietiekamu politisko un sabiedrības atbalstu jaunu stingru ierobežojumu ieviešanai.

No pirmdienas visā valstī tiks slēgti restorāni, bāri, teātri, kinoteātri, peldbaseini un sporta zāles un tiks atcelti visi koncerti, bet skolas un bērnudārzi turpinās darbu.

Publiskās vietās drīkstēs vienkopus atrasties tikai divu mājsaimniecību locekļi un ne vairāk kā desmit cilvēki.

Profesionālā sporta pasākumi drīkstēs notikt, bet bez skatītājiem.

Cilvēki aicināti atturēties no ceļošanas privātu un nebūtisku iemeslu dēļ un viesnīcās nakšņot būs atļauts tikai biznesa braucienu ietvaros.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien vienojušās atvērt bloka robežas cilvēkiem, kas varēs apliecināt, ka ir pabeiguši vakcinācijas procesu, izmantojot ES apstiprinātu Covid-19 vakcīnu.

Diplomāti arī vienojās pacelt jauno Covid-19 gadījumu latiņu, kas valstij jāpārsniedz, pirms tā var tikt atzīta par nedrošu valsti. Tas nozīmē, ka palielināsies to valstu skaits, no kurām atļauts ieceļot ES.

Plānots, ka ES dalībvalstu ministri jaunos noteikumus apstiprinās piektdien un tad arī tiks apstiprināts drošo valstu saraksts.

Dalībvalstis saglabās tiesības koriģēt nosacījumus, ja tās vēlēsies saglabāt stingrāku pieeju, piemēram, prasīt ceļotājiem negatīvus testus vai ievērot karantīnu.

Bloks arī saglabās "avārijas bremžu" iespēju - ātri atgriezties pie stingrākiem iebraukšanas nosacījumiem, ja radīsies jauns bīstams koronavīrusa variants vai citādas Covid-19 ārkārtas situācijas gadījumā.

Janvāra beigās uzņēmums, kura ieguldījumus pārvalda Green Formula Capital (GFC), iegādājās bijušās Radiotehnikas galveno ēku Rīgā ar kopējo platību 100 000 m2.

Rīdziniekiem šis īpašums ir pazīstams kā Imantas Tirgus. Darījuma summu puses neizpauž.

“Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar veiksmīgu izklaides un pakalpojumu sektora attīstību, kur galvenā loma ir atrašanās vietai un infrastruktūrai ar ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Mums ir labi zināmi kaimiņi – Depo, Damme, McDonalds, pirmajā stāvā mums ir veiksmīgā Imantas Tirgus koncepcija. Plānojam piesaistīt daudz jaunu īrnieku, ar kuriem jau notiek pārrunas”, komentēja Mēelis Šokmans, GFC vadošais partneris.

FOTO: Oficiāli atklāts Imantas tirgus 

Ceturtdien, 30.maijā, tirdzniecības parkā Imanta Retail Park oficiāli atklāts Imantas tirgus....

Green Formula Capital ir uz ilgtspējību un “zaļo pavērsienu” orientēta nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldības firma, kas koncentrējas uz īpaši pielāgotiem ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) principiem, tos apvienojot ar “zaļā” finansējuma piesaisti ar mērķi palielināt aktīvu vērtību un likviditāti. Green Formula Capital darbības princips ir palielināt ieguldījumu vērtību, veicinot “zaļo” un ilgtspējīgo uzņēmējdarbību.

FOTO: Rīgā top jauns tirdzniecības centrs  

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro,...

Darījumu atbalstīja Colliers, un juridiskās konsultācijas sniedza ZAB Vilgerts.

LETA vesta, ka bijušo "Radiotehnikas" ēku Kurzemes prospektā 3, kurā atrodas "Imantas tirgus", par 8,75 miljoniem eiro iegādājušies Igaunijas uzņēmējiem piederošā SIA "KP3", liecina Zemesgrāmatas informācija.

Kā ēkas pārdevējs norādīta SIA "Imanta Retail Park", kuras valdes loceklis Ēriks Ertmanis LETA apstiprināja, ka īpašumu iegādājusies "KP3". Ertmanis sacīja, ka ēkā esošais "Imantas tirgus" turpinās strādāt kā telpu nomnieks.

"KP3" reģistrēta 2021.gada oktobrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 515 200 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Mirrow Institute", bet tā patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Ivars Vendelins, kurš ir arī "KP3" valdes loceklis. "KP3" valdes loceklis ir arī Igaunijas uzņēmējs Hanness Pihls.

Vendelins ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kurai pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC".

Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks holdingā "MM Grupp", kuras uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

"Apollo Group" pērn rudenī iegādājusies arī 51% Latvijas ēdināšanas uzņēmuma "Lido" akciju.

"Apollo Group" 55% akciju īpašnieks ir holdings "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē. Vendelins ir 45% "Apollo Group" akciju īpašnieks.

Vendelins kopā ar Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu "Summus Capital", kuras valdes loceklis ir Pihls, 2020.gada decembrī kļuva par tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašniekiem. Savukārt 2021.gada decembrī "Summus Capital" ir iegādājusies uzņēmumu "Pārupes būmaņi", kuram piederošajā īpašumā Imantā ir atvērts jaunuzceltais tīkla "Depo" veikals, kas atrodas blakus bijušajai "Radiotehnikas" ēkai.

Db.lv au vēstījis, ka kādreizējās Radiotehnikas rūpnīcas ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās.

2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Rīgas galvaspilsētas bāri un kafejnīcas varēs izvietot āra terases visa gada garumā, nevis tikai vasaras periodā. Tāpēc uzņēmēji, kuriem ir šāda vēlme, ir aicināti atstāt āra terases arī rudens un ziemas periodā, informē Rīgas dome.

To paredz "Attīstībai/Par!", "PROGRESĪVO", "Jaunās Vienotības", Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības un Jaunās konservatīvās partijas Rīgas domes frakciju vienošanās.

Frakciju pārstāvji uzsver, ka šādi Latvijas galvaspilsētā plānots stiprināt epidemioloģisko drošību un atbalstīs uzņēmējus.

"Ir skaidri pierādījumi tam, ka uzturēšanās ārtelpā samazina Covid-19 infekcijas risku. Pašlaik ir silts rudens, un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus vairāk pavadīt laiku ārpus telpām. Tāpēc esam lēmuši par to, ka terases Rīgas teritorijā varēs atrasties visu gadu. Tā plānots veicināt rīdzinieku un pilsētas viesu uzturēšanos ārā, kā arī sniegt atbalstu krīzes skartajai ēdināšanas nozarei. Labāk būt svaigā gaisā," lēmumu skaidro Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.