Inflācijas pieauguma temps Latvijā uz gada beigām ir palēninājies, norāda eksperti, gan atzīstot, ka šajā gadā par Ziemassvētku galdu mēs maksāsim vairāk.
Tuvākajā laikā ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs neliela un primāri dominēs iekšējie. Izaugsmes temps nostiprināšanās, darba tirgus uzkaršana un straujais algu kāpums būs galvenie inflāciju veicinošie spēki, uzsver eksperti.
Galerijā augstāk iespējams izlasīt ekspertu komentārus un prognozes par jaunākajiem inflācijas datiem!
#1/6
Latvijas Bankas ekonomists Kristofers Pone
Turpinoties pēdējo mēnešu tendencei, novembrī gada inflācija ir turpinājusi sarukt, mēneša laikā cenas augušas minimāli. Galvenie inflāciju ietekmējošie faktori bija augošās naftas cenas Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksmes gaidās un tādu pārtikas preču grupu kā gaļas, sviesta un citu taukvielu cenu pazemināšanās.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem gada inflācija novembrī bija 2.7%, bet mēneša laikā cenas pieaugušas par 0.1%. Straujāk augušas cenas enerģijas sektorā, bet pārtikas cenu kāpuma temps sarucis.
Līdz ar novembri ir noslēgušās arī spekulācijas par sanāksmes iespējamo iznākumu. Kā jau iepriekš prognozēts, esošie naftas ieguves ierobežojumi tika pagarināti līdz 2018. gada beigām, papildus ierobežojošajam līgumam pievienojoties tādām valstīm kā Lībijai un Nigērijai. Šāds lēmums tiek skaidrots ar līdzšinējo efektivitāti un tuvošanos izvirzīto mērķu sasniegšanai (tirgus līdzsvaram). Pasaules naftas uzkrājumi kopš līguma sākuma sarukuši teju uz pusi, un 1 barela naftas cena novembrī kāpusi jau līdz 62-63 dolāri par barelu.
Taču šādai politikai ir arī savi riski – līdz ar cenas kāpumu palielinās arī naftas ieguves aktivitāte ASV, kas uz šo brīdi ir lētākā alternatīva. Līdz ar to raisās bažas par turpmāko šādas politikas efektivitāti un naftas tirgus attīstību kopumā.
Saglabājoties iepriekš izteiktajai prognozei, novembrī gada inflācijas līmenis turpinājis samazināties. Arī izteiktie pieņēmumi par pamatinflāciju un tās attīstību paliek spēkā, neskatoties uz kopējo tempa kritumu bāzes efekta iespaidā, pamatinflācija joprojām ir stabila. Tuvākajā laikā inflācijas pieaugumu ietekmējošie faktori gaidāmi no pieprasījuma puses, ko savukārt izraisīs strauji augošais atalgojums sarūkošā bezdarba ietekmē.
#2/6
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis
Novembrī, mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga par 0.1%, gada laikā palielinoties par 2.7%. Precēm cenas pieauga par 2.7%, pakalpojumiem par 2.9%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu izmaiņām gada laikā bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem un veselības aprūpei.
Globāli joprojām turpina valdīt zemas inflācijas apstākļi. Šogad inflācija ASV un eirozonā īslaicīgi bija pakāpusies pat līdz 2%, taču algu pieaugums joprojām ir pārāk vājš, lai inflācija noturētos centrālo banku vēlamajā līmenī. Oktobrī inflācija eirozonā bija 1.4%. Visticamāk, tā nākamā gada sākumā noslīdēs līdz 1%, jo nospēlēs līdzšinējā pārtikas un energoresursu cenu kāpuma bāzes efekts. Vājas inflācijas vide varētu saglabāties visu nākamo gadu. Inflācijas spiedienu vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā. Lai centrālās bankas sasniegtu savus inflācijas mērķus (tuvu 2%), nepieciešams krass izejvielu cenu kāpums. Naftas cenas prognozes gan ir nedaudz pieaugušas no 55-65$ līdz 60-65$, tomēr šī kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota. Tāpat arī prognozējamais eiro vērtības pieaugums apgrūtinās nospraustā inflācijas mērķa sasniegšanu.
Inflācijas pieauguma temps Latvijā uz gada beigām ir palēninājies. Tuvākajā laikā ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs neliela un primāri dominēs iekšējie. Izaugsmes temps nostiprināšanās, darba tirgus uzkaršana un straujais algu kāpums būs galvenie inflāciju veicinošie spēki. Tāpat līdz ar janvāri grūdienu cenu kāpumam noteiks akcīzes likmju palielināšana. Šobrīd ir stabili atsācis atdzīvoties patēriņa pieaugums, ko nākamgad papildus stimulēs ienākuma nodokļa samazinājums. Šā gada inflācijas prognoze ir 3%, nākamgad 2.7%. Tomēr, izmainoties ārējai videi un uzņemot inerci vietējiem, pastāv risks, ka cenu pieauguma temps paātrinās.
#3/6
Finanšu ministrija
Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenās Latvijā š.g. novembrī pieauga par 2,7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Šāds patēriņa cenu kāpums gada griezumā ir zemākais šī gada vienpadsmit mēnešos, izņemot jūlijā fiksēto pieaugumu, kad inflācijas līmenis bija 2,6%. Patēriņa cenu pieaugums samazinās trešo mēnesi pēc kārtas, tādējādi jāsecina, ka samērā augstais inflācijas līmenis, kas bija fiksēts iepriekšējos mēnešos, pakāpeniski atkāpjas.
Patēriņa cenu kāpuma piebremzēšanās galvenokārt ir saistīta ar pārtikas cenu izmaiņām. Ja vēl š.g. augustā pārtikas cenu gada kāpums bija 7,3%, tam turpmākajos mēnešos pastāvīgi samazinoties, cenu pieaugums novembrī bija jau 5,2%. Taču pārtikas cenas nodrošina lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā visa šī gada garumā un novembris nebija izņēmums. Pārtikas cenu pieaugums novembrī izskaidro 1,1 procentpunktu no kopējā inflācijas līmeņa. Svarīgi atzīmēt, ka samērā straujo pārtikas cenu kāpumu nodrošina atsevišķu pārtikas produktu cenu pieaugums, ko izraisīja galvenokārt faktori ārējos tirgos un samērā vājā šī gada raža Latvijā, kamēr lielākajai daļai pārtikas preču cenu palielinājums ir visai mērens. Tā piena produktu, eļļu un taukvielu, kā arī svaigo augļu un dārzeņu cenas novembrī palielinājās attiecīgi par 12,4%, 21,2%, 7,2% un 5,7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Turpretim tādiem pārtikas produktiem kā gaļa un gaļas izstrādājumi, kā arī maize un graudaugi cenu kāpums bija ievērojami mazāks. Šo produktu cenas bija attiecīgi par 2,9% un 0,8% augstākas nekā pirms gada.
Jēlnaftas cenas pasaules biržās š.g. novembrī sasniedza augstāko līmeni kopš šī gada sākuma, Brent markas jēlnafta novembrī maksāja 62,9 ASV dolārus par barelu, tādējādi degvielas cenas Latvijā, kas visai operatīvi reaģē uz naftas cenu svārstībām, novembrī palielinājās par 5,1%, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi iepriekšējā gadā. Spriežot pēc naftas cenām decembra sākumā, līdzvērtīgs degvielas cenu kāpums sagaidāms arī decembrī.
No pakalpojumiem straujākais cenu kāpums novembrī bija fiksēts apdrošināšanai - par 54,0%, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, ko pamatā noteica transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas cenu pieaugums. Noturīgs cenu kāpums nedaudz virs 3% pēdējos mēnešos fiksēts veselības aprūpes pakalpojumiem, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem un zobārstniecības pakalpojumiem.
Cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaudzis par 0,1%, ko pārsvarā ietekmēja energoresursu cenu dinamika un atsevišķu pārtikas produktu cenu kāpums. Vājās ražas dēļ gan Latvijā, gan attiecīgo produktu importētājvalstīs īpaši izteikts cenu kāpums ir novērojams dārzeņiem, kuru cenas novembrī pieauga par 8,9%. Savukārt, naftas cenu svārstības pasaules tirgos noteica degvielas cenu pieaugumu par 1,4%.
#4/6
Ekonomikas ministrija
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,1%. Precēm tas palielinājās par 0,3%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,3 %.
Novembrim ir raksturīgs cenu samazinājums vai ļoti zema inflācija, kas galvenokārt ir saistīts ar sezonāliem faktoriem.
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šī gada novembrī lielākā ietekme uz cenu pieaugumu sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam pārtikai, kas pieauga par 0,6 % un noteica kopējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu par 0,1 procentpunktu.
Novembrī tradicionāli liela ietekme ir cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Šogad cenas pieauga arī olām, bet samazinājās gaļai. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenas novembrī nedaudz samazinājās (par 0,5%), ko ietekmēja cenu kritums piena produktiem. Piena produktiem cenas samazinājās jau otro mēnesi pēc kārtas, ko noteica piena produkcijas pieaugums visās lielākajās ražotājvalstīs. Sausā vājpiena pulvera cenas samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo 18 mēnešu laikā saistībā ar lielajiem krājumiem ES. Visstraujāk cenas pieauga cukuram, ko veicināja eksporta kritums no Brazīlijas un naftas cenu kāpums, lielāku cukurniedru apjomu izmantojot nevis cukura, bet etanola ražošanai.
Degvielas cenas Latvijā mēneša laikā pieauga par 1,4%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Novembrī pasaules naftas cenām bija vērojams straujš kāpums – mēneša laikā tās vidēji pieauga par 9 %. Mēneša sākumā tās pārsniedza 64 USD par barelu, kas bija augstākais līmenis kopš 2015.gada jūnija. Naftas cenas noturējās augstā līmenī visu mēnesi, nelielu kritumu uzrādot vien dažas dienas mēneša vidū. Cenu kāpumu veicināja OPEC, Krievijas u.c. naftas eksportētājvalstu lēmums pagarināt naftas ieguves ierobežojumus.
Liela ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam siltumenerģijai un cietajam kurināmajam, kas kopā noteica patēriņa cenu līmeņa pieaugumu par 0,1 procentpunktu.
Šī gada novembrī lielākā ietekme uz cenu samazināšanos bija cenu kritumam pakalpojumiem, kas samazinājās vidēji par 0,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Noslēdzoties sezonai, cenu kritums turpinājās atpūtas pakalpojumiem un pasažieru gaisa transporta pakalpojumiem. Savukārt cenas pieauga ēdināšanas pakalpojumiem.
Citās preču un pakalpojumu grupās cenu svārstības aizvadītajā mēnesī kopējo cenu līmeni būtiski neietekmēja.
2017.gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, patēriņa cenas pieauga par 2,7%. Gada vidējā inflācija bija 2,9 %.
Kopumā šogad vidējā gada inflācija var sasniegt 3%. Līdzīgos tempos cenu kāpums sagaidāms arī nākamajā gadā. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori, ko veicinās ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
#5/6
Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava
Jau trešo mēnesi pēc kārtas gada inflācijas temps lēnām samazinās. Novembrī gada inflācija bijusi 2.7%. Lai gan gada inflācijas temps rūk, tas ir krietni augstāks nekā šajā laikā pieredzējām pērn. Šī gada vienpadsmit mēnešos gada vidējā inflācija bijusi 3.0%. Savukārt 2016. gadā kopumā gada vidējā inflācija bija 0.1%. Inflācijas tempa paātrinājumu šogad noteica izejvielu cenu kāpums (piemēram, pasaules pārtikas cenas šī gada 11 mēnešos bijušas par 9% augstākas nekā pērn, kamēr Brent naftas cena eiro izteiksmē šajā pašā periodā bija 21% augstāka nekā pērn), kā arī ekonomikas uzrāviens un darba tirgus karsēšanās.
Tuvojas svētku laiks, kas parasti saistās ar lielākiem tēriņiem. Ar ko šogad jārēķinās, gatavojoties svētkiem? Pirmkārt, Ziemassvētku mielasts izmaksās vairāk nekā pērn. Starp tradicionālajiem produktiem, ko ceļ svētku galdā, cūkgaļa šī gada 11 mēnešos bijusi vidēji par 7% dārgāka (mājputnu gaļu ēst būtu izdevīgāk, tās cenas augušas salīdzinoši nedaudz). Arī pīrāgi izmaksās vairāk gan pērkot, gan gatavojot pašiem. Konditorejas izstrādājumi bijuši par 4% dārgāki, bet no pīrāgu sastāvdaļām sviests bijis uz pusi dārgāks, cukurs par 5%. Toties šogad 11 mēnešos nedaudz lētāki bijuši arī kartupeļi. Otrkārt, vairāk līdzekļu jāatlicina svētku atpūtai – atpūtas un kultūras pakalpojumi bijuši par 3% dārgāki. Savukārt daļa dāvanu varētu izmaksāt mazliet lētāk – spēles, rotaļlietas un preces vaļaspriekam 11 mēnešos bijušas par 5% lētākas. Par spīti dārgākai pārtikai un izklaidei šogad uz svētkiem varam atļauties vairāk – iedzīvotāju pirktspēja šogad ir kāpusi, vidējai neto algai augot straujāk par inflāciju.
Kas ir galvenais, kas mūs sagaida nākamgad? Ekonomika turpinās strauji augt, darba tirgus turpinās karsēties un līdz ar to inflācija neatkāpsies. Ekonomikai strauji augot un bezdarba līmenim mazinoties, darbaspēka trūkums kļūs aizvien izteiktāks. Tas veicinās turpmāku, strauju vidējās algas izaugsmi, kas savukārt saglabās augšupvērstu spiedienu uz inflāciju. Savu lomu spēlēs arī gaidāmā nodokļu reforma. Raugoties caur atalgojuma prizmu, straujāks minimālās algas kāpums nekā pāris iepriekšējos gados veicinās vidējās algas izaugsmi gan “uz papīra”, gan arī “uz rokas”. Arī IIN samazinājums atstās vairāk līdzekļu iedzīvotāju maciņos. Taču nodokļu reforma paredz arī akcīzes kāpumu pa visu perimetru. Visus šos efektus sasummējot, nākamgad bruto algu izaugsme gaidāma tuvu pie 10% (neto – virs 10%), bet gada vidējā inflācija – ap 3.5%. Vidējai algai augot krietni jaudīgāk par inflāciju, nopirkt varēsim vairāk nekā šogad.
#6/6
Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš
Gada inflācija ir sākusi atslābt, novembrī sarūkot trešo mēnesi pēc kārtas – līdz 2.7%. Tā visdrīzāk turpinās samazināties decembrī, jo pērn decembrī mēneša inflācija bija 0.6%, kas ir daudz, jo parasti šajā mēnesī cenu līmenis ir diezgan plakans. Šogad gada vidējā inflācija varētu būt 2.9%.
Turpmākajos mēnešos uz patēriņa cenu indeksu darbosies spēcīgas pretējas ietekmes.
No vienas puses tiek paaugstināti akcīzes nodokļi, tātad sagaidāms inflāciju palielinošs efekts. Nākamgad vidējā gada inflācija gaidāma apmēram 3% līmenī. Akcīzes nodokļu kāpuma dēļ krass gada inflācijas lēciens paredzams janvārī, pārējā gadā tas varētu saglabāties apmēram janvāra līmenī, spriežot pēc šobrīd pieejamās informācijas. Līdzās nodokļu ietekmei nākamgad iespaidu uz cenu līmeni mēreni varētu pastiprināt arī algu kāpums. Ja šogad vidējais algu kāpums varētu būt ap 7.5%, tad nākamgad, ļoti provizoriski vērtējot, ap 9% – ir iespējami lieli pārsteigumi. Attiecīgi palielināsies arī pakalpojumu cenu inflācija, kas aizvadītajā gadā pārsvarā turējusies ļoti tuvu 3%.
Šogad diezgan svarīgā un brīžiem nepatīkamā globālo izejvielu cenu ietekme kopš decembra sākuma virzās inflācijas mērenību veicinošā virzienā. Novembrī caurmēra izejvielu cenas (Bloomberg indekss) bija augstākās kopš februāra. Taču jau decembra pirmajā nedēļā indekss noslīdēja par 3.1%, tā vērtība jau ir zem aizejošā gada vidējās. Kritās enerģijas cenas (par 3.4%), vēl nedaudz vairāk — industriālo metālu cenas (par 3.7%). Lauksaimniecības produktu cenu apakšindekss ir niecīgā attālumā no līmeņa, kas līdz šim ir reģistrēts šajā gadsimtā (2008. gada decembrī). Bloomberg indeksā gan nav ietvertas šobrīd vēl diezgan augstās piena produktu cenas, tur ir kafija, kukurūza, kokvilna, soja, cukurs un kvieši. Par laimi, pērn vislielāko šoku sagādājusī sviesta cena biržās no augstākā punkta septembrī (gandrīz 7000 eiro par tonnu) nokritusies jau līdz gandrīz 4500 eiro par tonnu, kas gan vēl ir diezgan daudz. Turpretim vājpiena pulvera cenas ir ļoti zemā līmenī. Tāpēc pārtikas inflācijai ir jāatslābst.
Latvijas patēriņa cenu datos novembrī pārtika vēl veidoja 40% no kopējā devuma gada inflācijā, bet situācija drīz mainīsies. Augstākā pārtikas gada inflācija bija augustā (7.3%), tā bija augstākā tieši sešu gadu laikā, novembrī tā bija noslīdējusi jau līdz 5.2%. Piena cenas septembrī gada griezumā kāpa par 14.9%, novembrī – par 12.4%. Sviesta inflācija no ārkārtīgi augsta līmeņa augustā 84.5% sarukusi līdz joprojām “cienījamiem” 58.6%. Tas gan pārsvarā bāzes efekta dēļ, cenu līmenis augstāko punktu sasniedza oktobrī, novembrī samazinājās par 2.3%, domājams, ka tālāk tas velsies lejup strauji.
Pārējās lielajās produktu grupās notikušo cenu izmaiņu ietekme ir samērā neliela. Par 4.0% gada laikā augušas sakaru cenas, bet šīs kategorijas daļa patēriņa grozā ir neliela. Par 3.3% pieaugusi ar medicīnu saistīto preču un pakalpojumu cena.