Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.
Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.
Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?
Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.
Kā jūs sastapāties ar Marabeku Gabdsattarovu?
Viņš mani uzmeklēja pēc citu uzņēmēju ieteikumiem un atsauksmēm. Es ilgus gadus esmu strādājis bankās un vēlāk kā uzņēmējs palīdzējis izveidot un attīstīt virkni nu jau labi pazīstamu uzņēmumu. Pie uzņēmuma dibināšanas darbojos no pirmās dienas.
Kāpēc iCottnon ģeogrāfiskais novietojums ir Liepājā? Baltijā vien ir vairākas iespējas!
Pirmsākumos 2011. gadā Liepājai bija viens būtisks konkurents – Klaipēda. Izšķiršanās bija «pēdējā brīdī», pateicoties cita starpā Liepājas SEZ statusam, potenciālajām LIAA programmām, ostas/dzelzceļa pieejamībai, pilsētas vadības izrādītajai attieksmei un pārrunām ar citiem Liepājas uzņēmējiem. Klaipēda pretī lika pompozu uzņemšanu, bija sagatavota tajā laikā vēl reta «parādība» - industriālais parks ar infrastruktūras pieslēgumiem, kas starp citu Latvijā šādā izpildījumā vēl aizvien ir retums. Loģistikas ziņā pilsētas bija līdzvērtīgas, visa veida transports bija pieejams abās. Ar Liepāju šobrīd esam apmierināti. Pagaidām, neskatoties uz pieaugošo konkurenci, arī darbinieku izaugsmei pietiek. Ir, protams, lietas, kuras varam labāk realizēt no mūsu Polijas uzņēmuma. Piemēram, mārketings.
Kādēļ mārketingu pilnībā pārcēlāt uz Poliju?
Pandēmijas laiks diktēja šos noteikumus. Bija jābūt uz vietas lielākajā grupas tirgū, atsākās skarba cīņa par klientiem. Turklāt, tas, ko mēs uzskatām par eksportu mūsu grupā, tas Polijā lielā mērā ir vietējais tirgus. Kopumā grupai Baltija un Polija ir mājas tirgus, kas ir 45% no apgrozījuma, bet pārsvarā šo apjomu veido Polija. Pārējā pasaule veido 55% no apgrozījuma. Polijā tirgus un to pārstāvju specifika ir tāda, ka viņus angļu valoda emocionāli ļoti «neuzrunā». Proti, vietējā tirgū tur angliski nepiedāvāsi. Papildu faktors - daudzām Centrāleiropas valstīm, kur pārdodam, Polija ir gluži kā respektējams vecākais brālis. Tas attiecas arī uz lielu daļu Rietumeiropas.
Liepājas ražotni uzcēlāt izbijušā sporta manēžā, bet darbības sākums ir vēl pirms būvniecības. Tad nebija tomēr interesants zemes piedāvājums uzreiz?
Mums piedāvāja dažādus zemes gabalus. Mēs runājam par 2011. gadu, kad lūkojām zemi Liepājā un bija pēckrīze ar necaurskatāmu nekustamā īpašuma tirgu. Mēs nolēmām nesasteigt un sākotnēji iznomājām pakāpeniski līdz 10 tūkstošiem kvadrātmetriem lielas telpas ražošanas ceha un noliktavu vajadzībām uzņēmuma Lauma teritorijā. Ieguldījām pamatīgus līdzekļus, lai sakārtotu telpas un pielāgotu cehus mūsu vajadzībām. Ir prasības sertifikācijai un tās brauca regulāri pārbaudīt. Visi ieguldījumi bija no pašu līdzekļiem.
Neviena kredīta?
Sākumā viss dalībnieka finansēts. Pēc ražošanas ieskriešanās un pirmajiem gadu pārskatiem bijām Latvijas Zemes un Hipotēku bankā. Paeksperimentējām, paņēmām atgriezenisko līzingu pret iekārtām. To darījām, lai parādītu, ka esam un kaut ko darām, ar skatu uz nākotnes sadarbību. Šis kredīts drīzāk bija simbolisks no kreditēšanās viedokļa, jo varējām bez tā iztikt.
Kā tikāt pie savām telpām Liepājā?
Skaidrs, ka darīt nomātā vietā visu ir mazliet sarežģītāk, tādēļ nepārtraukti meklējām savu vietu un, protams, vēlams netālu no Laumas, kur bija atstrādāta loģistika un varētu sākumā apvienot nomātas un savas telpas. Mums šo īpašumu speciāli nepiedāvāja, tas bija izlikts izsolē un paši to ieraudzījām kā iespēju. 2016.gadā ar Citadele bankas atbalstu pabeidzām pirmās kārtas ražotnes būvniecības projektu, pārbūvējot un paplašinot manēžu. Paralēli piedalījāmies arī LIAA programmā, piesaistot līdzekļus iekārtām un būvniecībai. Gribējām testēt valsts pretimnākšanu lielākos investīciju projektos un viss tiešām bija labi.
Kad ekspansijai vajadzēja jau nopietnākus kredītlīdzekļus?
2019. gadā mēs nonācām pie tālāka paplašināšanas plāna, ko saucam par 2.kārtu, kas tika attīstīts uz blakus pieguļošā zemes gabala. Izmantojām arī pirmo «nopietno» bankas finansējumu līdz 10 miljoniem eiro. Pašiem bija jāiegulda vēl 25%. Pēc projekta īstenošanas pa posmiem daļu no šiem ieguldījumiem refinansēja Centrālās finanšu līgumu aģentūra no attiecīgo programmu ES līdzekļiem. Šajā otrajā kārtā mums jau bija labi finanšu rādītāji un bankas mazliet pacīnījās par iespēju dot kredītu tieši mums. Tobrīd tirgū ar interesantiem piedāvājumiem parādījās BluOr banka. Viņi mūs pārsteidza ar labu piedāvājumu un tā kļuvām par vienu no viņu TOP klientiem. Ir arī savas priekšrocības, ka vietējā kapitāla banka - viņi ir operatīvāk pieņem lēmumus. Vēlāk viņi ir arī piešķīruši mums apgrozāmo līdzekļu kredītlīnijas, kuras esam palielinājuši atbilstoši nepieciešamībai.
Kad iegādājāties uzņēmumu Polijā?
2017. gadā. Proti, SIA iCotton ir īpašnieks ievērojami lielākam uzņēmumam Polijā – Harper Hygienics. No ASV fonda nopirkām gandrīz 66% daļu. Uzņēmums bija lielākais Polijā savā nozarē, bet strādāja ar zaudējumiem. Dibināts tas ir 1990. gadā, ar milzīgu pieredzi un vēsturisko tirgu. Pagāja vairāki gadi, lai izdzītu šo attālinātā pārvaldnieka komfortu, kas bija iesakņojies uzņēmuma tiešajā vadībā. Tas bija klasisks piemērs, kā virtuālais akcionārs nepietiekami iesaistās darbībā un nekontrolē, kā ģeometriskā progresijā aug ar ražošanu nesaistītas izmaksas. Polijas uzņēmums ir kotēts biržā un mēs nesen atpirkām vēl nelielu daļu akciju, kā rezultātā esam pārsnieguši 66% akciju kontroli. Tur arī iepazināmies ar biržā kotēta uzņēmuma prasībām. Harper Hygienics mārketinga darbinieces ir burtiski uzaugušas ar Polijā atpazīstamiem zīmoliem, ko šobrīd pašas izplata. Piemēram, Cleanic un Presto zīmoli Polijas un visas Centrāleiropas tirgū jau ir ļoti ilgstoši. Vēlāk, pēc 2022.gada februāra, tieši šis uzņēmums kļuva par mūsu galveno atbalstu, pārceļot visu pārdošanu uz Rietumu tirgiem. Aptuveni 47% no pārdošanas 2022. gada sākumā bija Rietumu tirgus.
Liepājā otro paplašināšanās kārtu sākāt 2019. gada beigās, kā tas veicās pandēmijas laikā?
Pirmkārt, jau bija šis nopirktā Polijas uzņēmuma stāsts, kur vajadzēja vēl aizvien cīnīties ar daudz ko. Tika tērēts vairāk, nekā sākumā plānojām. Optimizējām darbiniekus, atteicāmies no dažiem produktiem, veicām pilna apjoma restrukturizāciju. Tas aizņēma turpat trīs gadus un tā nonākam līdz Liepājas plānam. Polijas uzņēmums jau gāja pa nullēm. Šobrīd lielākā daļa grupas peļņas nāk tieši no Polijas, bet 2020. gadā vēl bija daudz uzlabojamā. Tad arī sākās Covid. CFLA bija apstiprināts Liepājas projekts. Gaidījām lielās iekārtas izejmateriāla ražošanai un vēl turpinājām Polijas uzņēmuma stabilizāciju. Pandēmijas pirmajam gadam bija arī savi jaukumi – pārdot varēja visu, kas vien bija saražots, pat vecas iekārtas, kas bija paredzētas norakstīšanai. 2021. gada beigas un 2022. gada sākums bija pats sliktākais no pārdošanas viedokļa, jo visā pasaulē slēdza veikalus, noliktavas palika neiztukšotas. E-komercijas tirdzniecība plašākā apjomā tikai aizsākās.
Pandēmijas trakākās sekas bija loģistikas krīze tieši jaunā projekta sakarā! Visu mēs varējām izbalansēt, jo ierobežojumi pa valstīm atšķīrās, un ko nevarēja Latvijā, to varēja Polijā. Bet, kad beidzot uz Liepāju atnāca ražotnes jaunās iekārtas, bija nepārvarama problēma. Speciālistus, kas tās uzstādīs, nevarēja atvest uz Latviju. Līdz ar to iekārtu instalācija aizkavēja projektu par gadu un vienu ceturksni. Reāli projekta rezultātā uzbūvētā ražotne un pirmās instalētās līnijas sāka strādāt 2022. gada 2. un 3. ceturksnī.
Bet pēc pandēmijas sekoja jauni izaicinājumi?
Biznesā pandēmija kā medicīnisks stāvoklis nebija galvenā problēma. Galvenā problēma noslēgumā bija pārdošanas ierobežojumi - jo klientu veikali bija slēgti. Šis laiks bija pagājis, taču tad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā.
Mūsu priekšrocība bija tā, ka apgrozāmajos līdzekļos bija uzkrātas pamatīgas rezerves. Dividendes uzņēmums nebija maksājis, noliktavās bija atlikumi, bija veselīga bilances struktūra. Apgrozāmo līdzekļu rezerve bija tuvu 18 miljoniem eiro. Šis spilvens arī atļāva uzņēmumam pāriet no Austrumu tirgus uz Rietumu tirgu. Protams, ka šādā mirklī arī bankas nervozē. Par laimi BluOr bankā mūs saprata un uzticējās lēmumiem. Laika skalā – februārī sākas karš, tiek pieņemts lēmums pārtraukt tirdzniecību uz attiecīgajām valstīm, lai arī higiēnas preces nav sankcionētas ne šobrīd, ne jebkādos citos pasaules konfliktos. Tas bija morāli ētisks apsvērums, bet sekas no šāda lēmuma gan ir skaidri finansiālas. Austrumu tirgos mēs strādājām ar priekšapmaksu. Rietumu tirgos visur ir pēcapmaksa. Piemēram, 45 vai 60 dienu pēcapmaksa. Lai panāktu jaunu līgumu par jaunu summu vai produktu ir vajadzīgi kopā apmēram 3 mēneši. Nosacīti tie ir 5 mēneši, kas mūsu uzņēmuma gadījumā veidoja vajadzību pēc 12 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu rezerves. Šādu naudu pēkšņi kādai bankai palūgt nevar. Mums palīdzēja izveidotās apgrozāmo līdzekļu rezerves, kuras “noēdām” līdz 6-7 miljonu robežai. Šobrīd rezervju apjoms jau atkal ir ievērojami pieaudzis.
Tā mēs tikām pie daudziem jauniem klientiem, lai gan nedaudz pabojājām 2022. gada rezultātus. Neraugoties uz visu, 2022. gadu noslēdzām ar pozitīvu EBITDA. Apgrozījuma apjomu arī daudz maz izdevās noturēt. Polijas jaunais menedžments paveica ļoti lielu darbu.
Vai krīžu laikā izmantojāt ALTUM programmas, citas iespējas kreditēties?
ALTUM tiešām ir labi produkti, plašam pielietojumam izstrādāti un izmantojām vienu no tām. Tieši tobrīd bija pieejams ALTUM alternatīvais investīciju fonds (AIF) ar savu programmu, kur varēja iegūt finansējumu, cita starpā esošo saistību refinansēšanai. Te mēs varējām maksāt tikai procentus un pamatsumma katru mēnesi nav jāatmaksā. Tā mēs faktiski ieguvām papildus apgrozāmo līdzekļu naudu, papildus to de facto neaizņemoties.. Tā arī bija ALTUM kredīta būtība, dot komfortu attīstībai.
Mums arī šobrīd ir iespēja ņemt kredītus un pat ir gatavi projekti, kur vajadzētu naudu. Piemēram, Polijā jāceļ jauna noliktava, Liepājā jāsāk nākošā ražotnes kārta, proti, ir plāns uzstādīt iekārtas, kas pārstrādās kokvilnas salmus un tā mums izpaliks vajadzība iepirkt priekšsagatavotu kokvilnu. Ar katru nākamo soli mēs iegūstam līdz 15% pašizmaksā. Taču šim projektam iznāk, ka ņemot bankas kredītu komplektā ar esošo ECB pretinflācijas likmi 4+% Euribor izskatā, mēs neko daudz neiegūtu pie šādiem aizdevuma procentiem. Proti, ņemt kredītu bez kāda ES fondu vai līdzīga līdzfinansējuma šobrīd ir grūti pamatot. Protams, ka šis ir stāsts par ražošanu un iespējams, ka citās nozarēs var strādāt pat ar daudz augstākām aizdevumu likmēm.
Jums drīzumā plānots obligāciju laidiens! Obligācijas taču ir nedaudz dārgāks finanšu avots nekā banka?
Mūsu mērķis ir pārveidot savu esošo saistību struktūru tā, lai no tās iegūtu pēc iespējas vairāk. Obligāciju emisija grupas līmenī sniedz mums iespēju apvienot divu valstu kredītus ar dažādām prasībām, tādējādi vienkāršojot saistību struktūru un būtiski samazinot ieguldīto laiku atskaitēs bankām, padziļināt abu uzņēmumu integrāciju un atbrīvot apgrozāmos līdzekļus tālākai pārdošanas apjomu audzēšanai bez papildu kredīta piesaistes. Obligācijām kā produktam pašreizējā procentu likmju vidē ir diezgan līdzīgas finansējuma izmaksas banku finansējumam, taču obligāciju priekšrocība ir tāda, ka tām nav amortizācijas grafiks. Attiecīgi tos līdzekļus, kurus mums būtu jāvelta bankas kredītu dzēšanai, tagad varēsim novirzīt uzņēmuma attīstībai.
Kā nonācāt līdz idejai par obligāciju laidienu Latvijā?
Pēc visām krīzēm, enerģētikas cenu neticamas amplitūdas lēkāšanas un pamatīgas optimizācijas Polijas ražotnē mēs 2022. gada 3. ceturksnī, redzot šī ceturkšņa finanses un jaunos pasūtījumus, beidzot sapratām, ka abu uzņēmumu darbības rādītāji atgriežas agrāk plānotajā līmenī. Proti, mēs atgriežamies tajā peļņas līmenī kāds bija iepriekš, esam nodrošināti ar pasūtījumiem, ieejam jaunos tirgos un kaut kas ir jādara ar finansējuma struktūru abās valstīs. Abu valstu bankas viena uz otru skatās nedaudz slīpi, jo katra grib, lai tieši tajā uzrādītu pēc iespējas lielāku peļņas daļu. Tad vēl bankas pretendē uz ķīlām, kas kādām ir un kādam nav. Ir kredītlīnijas, kas ir jāpagarina. Skaidrs, ka nevēlamies pavisam atteikties no banku finansējuma, bet tieši šobrīd pie esošās naudas dārdzības – banku naudas cena un potenciālā obligāciju naudas cena ir ļoti tuvu! Atšķirība kļūst nebūtiska. Mūsu plāns ir abu valstu kredītus refinansēt, uzlabojot maksājumu noteikumus. Tas nozīmē, ka mums nav maksājumu grafiks, bet summa ir jāatmaksā grafika beigās un iegūstam trīs gadu garumā līdz 5 miljoniem eiro vērtus apgrozāmos līdzekļus. Ar to mēs varam dot labākus maksājumu termiņus jaunajiem klientiem, ieguldīt ražošanā, realizēt projektus.
Ar obligācijām refinansējat gan Polijas, gan Latvijas banku kredītus?
Jā, Polijā mums ir veiksmīga sadarbība mBank (vācu Commerzbank meitas banka), kas ir lielākā valstī. Protams, ka kontus atstājam un durvis necērtam, bet tieši šobrīd visas kredītlīnijas un aizņēmumi tiks refinansēti. Tas ir būtisks atspaids arī no birokrātijas viedokļa, jo reāli tas ir viens darbinieks, kas dienu dienā gatavo kādas atskaites par mēnesi, ceturksni, utt. dažādiem finansētājiem dažādās formās, kā to vēlas attiecīgā banka. Otrs labums, obligācijas mums piedāvā pieeju alternatīvam finansējuma avotam, kuru nepieciešamības gadījumā varam izmantot arī nākotnē. Jau šobrīd Latvijas mērogam esam salīdzinoši liels uzņēmums, un vietējo banku kapacitāte pārfinansēt arī Polijas kredītus ir ierobežota. Tas var rezultēties situācijā, kur mēs jau tagad nokļūstam bankas lielāko kredīta klientu lokā, kas var ierobežot mūsu iespējas paplašināt savas finansējuma iespējas nākotnē, bet ambīcijas attīstīties mums ir.
Tad jums ir diezgan skaidra pārliecība, ka ECB likmi nesamazinās?
Pavisam noteikti tuvākajā laikā nesamazinās un noteikti ne būtiski tuvāko 2 gadu laikā - tas arī ir šī obligāciju stāsta pamatā. Neceram, ka banku finansējums būs daudz (!) izdevīgāks tuvākajā nākotnē. Mums ir iespēja apvienot visus kredītus, ļoti nesadārdzinot finansējumu, turklāt nākotnē mēs varam veikt papildu emisiju. Obligāciju finansējumu nākotnē varētu izmantot arī savu sagatavoto attīstības projektu finansēšanā, ja būtu atbilstoša struktūra un nebūtu jāuztraucas par konkrētas bankas kapitāla pietiekamību, jādomā par sindicētiem kredītiem vai ķīlas un finansējuma dalīšanu starp bankām.. To rādīs laiks, bet esam pārliecināti, ka, ja obligāciju pircēji būs apmierināti ar mūsu sniegumu, tad noteikti piekritīs investēt vēl.
Ar ko iCotton obligācijas atšķirsies no citām Baltijas uzņēmumu obligācijām?
Pamatā Latvijas obligāciju tirgū ir pārstāvēts finanšu sektors, ir atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, ir arī nedaudzi ražotāji, bet tādi kā mēs – kas pilnā ciklā ražo no izejvielām, kas nav no Latvijas, un biznesa būtība ir tieši pievienotās vērtības radīšana, līdz šim Baltijā praktiski nepārstāvētā nozarē, būsim, manuprāt, vienīgie. Tas varētu būt ļoti interesants piedāvājums, gan institucionālajiem investoriem, gan privātpersonām savu investīciju portfeļu dažādošanai, jo nevar visas investīcijas Baltijas reģionā veikt vienā vai divās nozarēs. Katrai nozarei ir savi riski! Mūsu obligāciju emisija būs nodrošināta gan ar Latvijas, gan Polijas aktīviem, kuru vērtība vairākkārt pārsniedz plānoto obligācijas emisijas apjomu.
Cik lielu obligāciju emisiju plānojat un kad?
Obligāciju emisijas apjoms būs līdz 20 miljoniem eiro. Ar to mēs sedzam visas saistības bankām un vēl atliks attīstībai. Par konkrētu datumu vēl pateikt nevaram, bet mēs ceram, ka naudiņa līdz gada beigām būs! Obligācijas tiks izvietotas slēgta piedāvājuma formā ar minimālo ieguldījumu 100 tūkstoši eiro, un neilgi pēc līdzekļu piesaistes tās plānots iekļaut Nasdaq First North alternatīvajā sarakstā.
Kādi attīstības projekti šobrīd ir dienaskārtībā?
Mūsu līdzšinējie apjomīgie ieguldījumi īpaši Liepājas ražotnes infrastruktūrā un iekārtās ļauj būtiski palielināt ražošanas apjomu un dažādot produktus, tātad arī audzēt apgrozījumu un peļņu, bez tūlītējām papildus investīcijām. Tālākās investīcijas tiks veiktas tikai tad, ja tām būs pārliecinošs ekonomisks pamatojums.
Jau pieminēju nākamo ražošanas kārtu Liepājā, kur varētu no kokvilnas un citām bioloģiskām izejvielām, piemēram, kaņepēm, liniem, «salmiem» iegūt kokvilnu. Tas dotu iespēju paplašināt vertikālo integrāciju uzņēmumā. Polijā ir plāns būvēt lielu noliktavu, Varšavas piepilsētā Minska Mazovetska. Vēl esam iegādājušies zīmolu un nodibinājuši uzņēmumu ASV, kuru izveidoja divas jaukas dāmas, kuras popularizēja preces no kaņepēm un šobrīd ir veikti pirmie sūtījumi uz ASV, kur produkti jau ir atsevišķos veikalos. Turklāt ražoti tieši Liepājā. Nav vērts uzsākt ieiešanu ASV tirgū ar klasiskajiem produktiem, bet ar produktiem no alternatīvām, «zaļām »izejvielām, kas ir interesantas galvenokārt jauniešiem un zaļi domājošiem, ceram uz panākumiem.
