WESS Auto Grupa paplašinājusi sadarbību ar Honda zīmolu. Turpmāk WESS Auto Grupa uzņēmumi nodrošinās autorizētā autodīlera tirdzniecības un pēcpārdošanas servisa pakalpojumus Japānas auto zīmoliem Toyota, Lexus un Honda, kā arī turpinās sniegt autorizētā servisa pakalpojumus BMW zīmola auto.

Aleksandrs Oskins, AS WESS padomes priekšsēdētājs, komentē: «Auto zīmolu portfeļa paplašināšana ar Honda zīmolu ir likumsakarīgs solis WESS Auto Grupas attīstībā. Mēs jau desmit gadus Latvijā nodrošinām autorizētā servisa pakalpojumus Honda zīmolam, auto tirdzniecības uzsākšana bija tikai laika jautājums. Vēlamies atgriezt Honda zīmolam tam pienākošos slavu un klientu uzticību, kā tas bija zīmola «ziedu laikos». Ņemot vērā auto tirgus attīstību un izaugsmes potenciālu, ambīcijas ir lielas – tuvāko gadu laikā vēlamies sasniegt vismaz 3% Honda zīmola tirgus daļu Latvijā.»

Līdz augustam, kad plānots uzsākt Honda tirdzniecību, WESS Select auto salonā jāveic nozīmīga sagatavošanās - tirdzniecības centra un servisa telpu pielāgošana Honda zīmola pārstāvniecībai, korporatīvā noformējuma izveide, aprīkojuma un iekārtu iegāde. Svarīgākais no veicamajiem darbiem gan esot profesionāla un kompetenta personāla atlase un apmācības.

Saeima pieņēmusi nozarē ilgi gaidīto un loģisko lēmumu palielināt reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tas varētu būt viens no stimuliem arī elektromobiļu pārdošanas apjomu kāpumam un līdz ar to Latvijas iespējai veiksmīgāk tuvoties noteiktajiem Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Taču nozīmīgs un vērtīgs solis būtu noteikt reprezentatīvā auto nodokļa piemērošanas periodu līdz pieciem gadiem, tādā veidā veidojot samērīgu nodokļu politiku un neliekot par kādreiz ekskluzīvu auto arī pēc 10 gadiem maksāt paaugstinātu likmi.

Tiek noņemts papildu slogs uzņēmumiem

Vairāku gadu laikā jaunu automobiļu cenas būtiski palielinājās inflācijas un izejmateriālu izmaksu pieauguma dēļ. Rezultātā patlaban standarta klases automobiļi un ikdienas elektroauto tiek pielīdzināti luksusa klases transportlīdzekļiem, tiem piemērojot reprezentatīvā auto nodokli. Tas rada slogu ikvienam uzņēmumam, kas vēlas šādu automobili iegādāties, jo realitātē netiek pirkts luksusa tipa transportlīdzeklis. Īpašu ietekmi tas atstāj uzņēmumiem, kuri iegādājas automobiļus vairumā. Līdz šim novērots tas, ka tiek meklēti citi veidi, kā reģistrēt vai iegādāties automobiļus, nereti apejot likumdošanas normas. Lai arī ceļš uz izmaiņām bija salīdzinoši garš, Saeima beidzot ir pieņēmusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tādējādi uzņēmumi varēs iegādāties automobiļus no plašāka piedāvājuma klāsta, tiem nebūs vajadzības meklēt citus veidus tos reģistrēt, kā arī tiks veicināta "zaļā” politika, jo būs lielākās izvēles iespējas elektromobiļu klāstā, kas ir augstākās cenās. Rezultātā tiks pozitīvi ietekmēta valsts ekonomika un vide.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Starptautiskajai uzņēmumu grupai ar lietuviešu kapitālu Modus group gatavojoties ienākt Latvijas un Igaunijas tirgū ar automašīnu koplietošanas pakalpojumu CityBee un tālāk attīstīt šo darbību Polijā, tai piederošā kompānija CityBee Solutions izsludinājusi starptautisku iepirkuma konkursu 5360 jaunu automašīnu iegādei, vēsta Lietuvas biznesa laikraksts Verslo žinios.

Lēsts, ka līdz ar šo pirkumu, kurā Modus group investēs aptuveni 110 miljoni eiro, CityBee palielinās savu automašīnu parku vairāk nekā sešas reizes un kļūs par vienu no lielākajām automašīnu koplietošanas pakalpojumu kompānijām visā Eiropā.

Kā norādījis CityBee Solutions vadītājs Aurims Čagus, iepirkuma konkurss izsludināts, plānojot ienākšanu Latvijas un Igaunijas tirgū un darbības paplašināšanu Polijā, kur kopš rudens tiek piedāvāts CityBee transports dažādu mantu pārvadāšanai. Vienlaikus tas ļaus kompānijai tālāk attīstīties arī Lietuvā.

Latvijā un Igaunijā sākumā iecerēts izmantot automobiļus, kas paredzēti mantu pārvadāšanai un lielu kravu transportēšanai. Rīgā un Tallinā CityBee gatavojas startēt ar 50 kravas automobiļu parku, kas pakāpeniski tiks paplašināts.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Lietuvas prāmju kompānija «Smiltynes perkela», kas no Klaipēdas pārvadā automobiļus un pasažierus uz Kuršu kāpām, gatavojas pirkt vēl vienu prāmi, pieļaujot, ka to varētu uzbūvēt tiklab pašā Lietuvā, kā arī kādā no tuvējām valstīm, piemēram, Latvijā.

Kā pastāstījis uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Čaks, ja viss norisināsies gludi, jaunais prāmis varētu sākt kursēt pēc diviem gadiem.

Pēc viņa teiktā, jauns prāmis nepieciešams, lai sezonas karstumā samazinātu ceļotāju rindas. Paredzēts, ka tas darbosies Klaipēdas Jaunajā pārceltuvē, no kuras pāri Kuršu jomai tiek pārvadāti gan pasažieri, gan automašīnas, bet vajadzības gadījumā to varētu izmantot arī Vecajā pārceltuvē, kura apkalpo tikai kājāmgājējus un velobraucējus.

Šobrīd no Jaunās pārceltuves kursē trīs «Smiltynes perkela» prāmji.

Jaunajam prāmim būtu jāspēj uzņemt 600 pasažierus un 40 vieglos automobiļus, bet gadījumā, ja tas pārvadātu tikai pasažierus, tajā būtu jābūt 1000 vietām, turklāt prāmim būtu jābūt piemērotam darbam arī ziemas apstākļos.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis astoņus jaunus specializētos automobiļus - piecus glābšanas automobiļus un trīs ķīmijas automobiļus SCANIA 4x4, informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa Inta Šaboha.

Ar jaunajiem transportlīdzekļiem drīzumā izsaukumos dosies ugunsdzēsēji glābēji no Rīgas, Ventspils, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas un Rēzeknes.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Turpinot papildināt specializēto transportlīdzekļu klāstu ar jaunām automašīnām, VUGD šogad saņems kopumā 38 jaunas un modernas ugunsdzēsības automašīnas. Jaunie specializētie transportlīdzekļi ir pilnībā aprīkoti ar modernākajām glābšanas un dzēšanas ierīcēm, kā arī pielāgoti VUGD vajadzībām.

Šā gada 17. aprīlī norisināsies pirmā tiešsaistes auto izstāde Latvijā.

"Spītējot vīrusam, esam nākuši klajā ar inovāciju un piedāvājam visiem "Auto 2020" interesentiem aplūkot jaunākos automobiļus virtuālā izstādē, jo nevaram laist garām pavasari bez ikgadējās jaunāko auto modeļu prezentācijas," stāsta "Norde" izpilddirektors Didzis Bremze.

Ņemot vērā situāciju pasaulē un Latvijā, kas saistīta ar koronavīrusa COVID-19 pandēmiju, starptautiskās auto industrijas izstādes "Auto 2020" norise tiek pārcelta uz 25. – 29. septembri. Tomēr "Norde" nolēmusi virtuālās izstādes laikā prezentēt gan jaunākos "Nissan", "Renault" un "Dacia" modeļus, gan demonstrēt jau zināmus šo auto marku transportlīdzekļus un visas virtuālās izstādes laikā nodrošināt dzīvu saziņu un tiešsaistes konsultācijas.

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Pērnā gada beigās Latvijā bija reģistrēti 203 853 uzņēmumi. Ja paraugāmies uz tirgus sektora ekonomiski aktīvo uzņēmumu sadalījumu pēc nodarbināto skaita, tad redzams, ka vairākus gadus pēc kārtas dominē mikrouzņēmumi (aptuveni 78%), tiem seko mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) (aptuveni 21%), bet lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 250 veido tikai nepilnu 1%. Vēsturiski mikrouzņēmuma modelis tika plānots kā pagaidu risinājums krīzes pārvarēšanai, taču šobrīd tas stabili iekarojis lielāko tirgus pīrāga daļu.

Šāda forma ir labs sākums, taču tie nekādā gadījumā nav griesti, jo pastāv instrumenti, kā mikro vai mazajam izaugt un paplašināties.

Orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti

Mikrouzņēmums vai MVU ir mūsu tirgus īpatnība. Ikviens, kurš vēlas spert pirmos soļus biznesā, var sākt ar mikro, kas, kā liecina statistika, arī aktīvi tiek izmantots. Lai gan ir vairāki instrumenti uzņēmumu izaugsmei, liela daļa visu ekonomiski aktīvo periodu pavada mikro vai MVU statusā, jo nekur jau nav definēts, cik ilgi tā var darboties, un cik gados būtu normāli sasniegt zināmu izaugsmi. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši neliels, uzdrošinos apgalvot, ka, nemeklējot eksporta ceļus un orientējoties tikai uz vietējo patērētāju, panākt būtisku izaugsmi ir ļoti grūti, lai neteiktu – neiespējami. Pirktspējīgā sabiedrības daļa samazinās, tāpēc tāda ir jāmeklē kaut kur citur. Nišas produktiem vietējā tirgū nav izaugsmes.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Aizvadītajā gadā likvidēti 7844 uzņēmumi, kas ir mazākais likvidēto uzņēmumu skaits kopš 2015.gada, liecina Lursoft pētījuma dati.

Pēc tam, kad pēdējos septiņus gadus likvidēto uzņēmumu skaits ik gadu pārsniedza jaunreģistrēto, pērn reģistrēta pozitīva tendence - jauno uzņēmumu atkal bijis vairāk nekā likvidēto. Lursoft dati rāda, ka jauno uzņēmumu 2023.gadā bijis par 928 vairāk nekā likvidēto. Ja salīdzina ar gadu iepriekš, aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits sarucis par 28,4%. Salīdzinot ar 2019.gadu, kad tika reģistrēts visu laiku lielākais likvidēto uzņēmumu skaits, pērn likvidēto uzņēmumu bijis pat trīs reizes mazāk.

Analizējot datus par jaunreģistrētajiem un likvidētajiem uzņēmumiem pēdējo 10 gadu periodā, redzams, ka šajā laika posmā kopējais uzņēmumu skaits Latvijā sarucis par vairāk nekā 27,6 tūkstošiem. "Nenoliedzami, šo statistiku būtiski ietekmējusi īpaši laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam masveidā veiktā uzņēmumu vienkāršotā likvidācija. Tomēr jāatzīst, ka arī citos gados likvidēto uzņēmumu skaits, salīdzinājumā ar jaunreģistrētajiem, saglabājies ļoti augsts," norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

SIA "Zlaukts" jeb alus darītava "Labietis" pielāgojusies ārējiem apstākļiem. Saistībā ar Latvijā izsludināto ārkārtas stāvokli uzņēmums bijis starp pirmajiem, kas uzsāka alkoholisko dzērienu piegādi mājās.

To, kā norit alus "Labietis" piegāde mājās, uzziniet, skatoties video!

Atsaucas ministra aicinājumam

Jokojot, darītavas izveidotājs Reinis Plaviņš teic, ka atsaucies premjera aicinājumam piegādāt cilvēkiem pirmās nepieciešamības preces. "Un atsaucība bija fantastiska! Pirmajā dienā saņēmām apmēram sešdesmit pasūtījumus. Lai nodrošinātu piegādi tajā dienā, iesaistīti tika visi darbaspēka resursi, pēdējo sūtījumu piegādājot apmēram desmitos vakarā," atceras R.Pļaviņš.

Tā kā "Labietis" jau līdz šim aktīvi nodarbojās ar izbraukumu tirdzniecību, kā arī gatavojās šā gada vasarā dibināt uzņēmumu Igaunijā, kur tirgot alkoholu internetā ir legāli, pārslēgties uz piegādēm bijis samērā viegli. Darbinieki jau bija pieraduši regulāri doties izbraukumos un uzņēmuma īpašumā jau bija tam nepieciešamie transportlīdzekļi. Lielākais izaicinājums bijis izveidot sistēmu, pēc kuras pieņemt pasūtījumus un plānot piegādes.

20. maijā jau trešo reizi norisināsies Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo cilvēku tīklošanās pasākums, kurā aicināts piedalīties jebkurš interesents.

Šoreiz plānota ļoti aktuāla tēma – pārmaiņas. Kā tās ietekmē katru no mums, kā izdzīvot uzņēmumiem un ne tikai izdzīvot, bet izmantot pārmaiņas savā labā?

Jau ierasts, ka ikkatra biedrības “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" (#esiLV) virtuālā saieta pievienotā vērtība ir lektori, kas stāsta par uzņēmējiem nozīmīgām tēmām. Šoreiz ar pieredzi dalīsies un ar priekšlasījumu “Pārmaiņas ir uzņēmumu jaunais draugs” uzstāsies Normandijas menedžmenta un biznesa skolas profesors un Mākslīgā intelekta programmas direktors, kā arī transformējošās līderības konsultants Agnis Stibe, kas šobrīd dzīvo Parīzē.

A.Stibe ir četrkārtējs TEDx runātājs, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pārliecinošas pilsētvides pētniecības nozares dibinātājs, sadarbojas ar daudziem uzņēmumiem un organizācijām. "Pārmaiņas notiek visu laiku, visiem un vienmēr. Filozofi saka – nekas nav tik pastāvīgs kā pārmaiņas. Un, ja tas ir kaut kas, kas vienmēr ir, tad mums labāk ar to ir labi sadzīvot," tāda ir prof. A.Stibes pārliecība un vienkāršā valodā ar uzskatāmiem piemēriem viņš to rāda un māca arī citiem. Viņš regulāri dažādās valstīs sniedz priekšlasījumus un meistarklases par transformācijas un pārmaiņu tēmu un nozīmi.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Nodokļu administrācija, izvērtējot visus uzņēmuma iesniegtos dokumentus par jauna automobiļa Audi Q7 iegādi par summu 49 991,74 eiro bez PVN, ir atzinusi, ka tas nav uzskatāms par reprezentatīvu auto, un ļāvusi tam atskaitīt samaksāto priekšnodokli.

Sākotnēji tika saņemts atteikums, jo VID ieskatā auto noteiktā vērtība bija 65 000 eiro bez PVN.

To apliecina grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja SIA CL Serviss uzrādītie dokumenti par uzņēmuma klienta veikto jaunas automašīnas iegādi. SIA CL Serviss grāmatvedis Kristaps Spruntulis atzīst, ka šogad nodokļu administrācija ir ļoti rūpīgi sākusi sekot līdzi jaunu auto iegādes darījumiem, īpašu vērību pievēršot tiem spēkratu pirkumiem, kuru iegādes cena bez PVN tuvojas 50 000 eiro, kas ir normatīvajos aktos noteiktais slieksnis, kuru pārsniedzot automašīna tiek uzskatīta par reprezentatīvu automobili. «Lai arī iepriekšējos gados līdzīgas markas un komplektācijas auto tirgus cena bija krietni virs 50 000 eiro, pēdējā laikā auto dīleri šādus automobiļus piedāvā iegādāties par cenām, kas ir tikai dažus eiro zem noteiktā 50 000 eiro sliekšņa bez PVN. Likumsakarīgi, ka šāda auto tirgotāju cenu politikas maiņa veicina lielāku patērētāju interesi, ko daudzi uzņēmumi steidz izmantot. Taču VID ir citās domās, vairumā gadījumu pieprasot iesniegt precizētas PVN deklarācijas un atsakot priekšnodokļa atmaksu,» skaidro K. Spruntulis. DB jau 05.04.2019. vēstīja par SIA Stiga RM gadījumu, kad uzņēmums pērn iegādājās BMW auto par 49 917,36 eiro, bet tagad nodokļu administrācija uzskata, ka tā nav atbilstoša vērtība, un prasa precizēt PVN deklarāciju.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) minētās problēmas saistībā ar ABLV Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau zināja, un lielākā daļa no šīm problēmām tika jau izskatītas un pārbaudītas, EP uzklausīšanas sanāksmē sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

«Šeit ir runa par pagātni, tā nospēlēja negatīvo lomu ABLV gadījumā,» viņš atzina.

Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka banku riska apetīte ir jāsamēro ar iekšējās kontroles sistēmu pārvaldīt riskus, un regulatoram jānodrošina, ka bankas proaktīvi reaģē uz situāciju, mainot riska uzraudzības procesus.

«Uzraudzība ABLV Bank no regulatora puses bija ļoti stingra,» viņš sacīja. «Latvija joprojām saskaras ar naudas atmazgāšanas problēmām, bet FKTK ir pēdējos gados aktīvi strādājusi šajā jomā,» viņš piebilda. 2016.gadā komisija bankai piemēroja lielāko sodu vēsturē, kāds Latvijā uzlikts bankai, un tai tika par pienākumu likts samazināt savu atkarību no čaulas uzņēmumiem. Bankas ieguldījums iekšējo kontroles sistēmu uzlabojumā tika paredzēts 20 miljonu eiro apmērā, atgādināja P. Putniņš.

Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ar saviem naudas uzkrājumiem varētu izdzīvot ne vairāk kā divus mēnešus, liecina Luminor martā veiktās aptaujas* dati.

Tas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo "no algas līdz algai" un neveido uzkrājumus neparedzētiem gadījumiem – piemēram, tādiem kā Covid-19 izraisīta ārkārtas situācija.

Luminor aptaujas rezultāti rāda, ka Latvijā 26% iedzīvotāju pietiek uzkrājumu tikai vienam mēnesim, 32% – līdz diviem mēnešiem, 22% respondentu pietiktu naudas 3 – 6 mēnešiem, bet vairāk nekā pusgadu ar saviem iekrājumiem varētu izdzīvot 20% iedzīvotāju.

"Latvijā vairāk nekā pusei iedzīvotāju nav pietiekamu uzkrājumu, lai varētu veiksmīgi pārdzīvot neparedzētus gadījumus – tādus kā Covid-19 vīrusa izraisītā ārkārtas situācija šobrīd, kad daudzi pēkšņi ir palikuši bez ienākumiem. Šis ir skarbs pierādījums tam, cik svarīgi ir veidot uzkrājumus laikā, kad ienākumi ir stabili un paredzami. Ieteicamais uzkrājumu apjoms katram ir atšķirīgs, jo arī ikmēneša maksājumi un tērēšanas paradumi cilvēkiem ir atšķirīgi. Vēlamajam uzkrājumu apmēram, lai ienākumu zaudēšanas gadījumā varētu iztikt kādu periodu, vajadzētu būt 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā. Taču diemžēl daļa iedzīvotāju nevar atļauties no saviem ienākumiem atlikt kādu daļu uzkrājumiem, un aptaujas rezultāti atklāj, ka iedzīvotāju ar pietiekamiem uzkrājumiem Latvijā ir mazākumā," saka Normunds Rudzītis, "Luminor" privātpersonu segmenta vadītājs.

Iepazīstinot ar jauno Land Rover flagmaņa Range Rover paaudzi, britu ražotājs pamatoti varēja lepoties, akcentējot, kādai jābūt piecu gadu desmitu ražošanas pieredzes un moderno tehnoloģiju sinerģijai. Jaunais auto pilnībā atspoguļo moderno luksusu, sniedzot autovadītājam un pasažieriem vairāk izsmalcinātības un individualizēšanas nekā jebkad agrāk.

“Jaunais Range Rover ir ideāls piemērs mūsu redzējumam par to, kā radīt pasaulē visiekārojamākos luksusa automobiļus pat visprasīgākajiem klientiem. Tas ir atvēris jaunu nodaļu inovatīvo risinājumu unikālajā vēsturē, kas jau vairāk nekā 50 gadus ir Range Rover īpašā iezīme,” komentē Juste Jaruše, Jaguar Land Rover zīmola vadītāja Baltijas valstīs.

Baltijas tirgū šis modelis būs pieejams no janvāra, un pirmie pasūtītie automobiļi klientiem tiks piegādāti pavasarī. Uzlādējamais hibrīds (PHEV) un SV versijas pasūtījumiem būs pieejamas jau no janvāra.

Jaunās paaudzes sniegtās iespējas

Range Rover izmantotā jaunās paaudzes virsbūves konstrukcija ir kļuvusi par modeļa uzlabojumu pamatu. Modulārās arhitektūras (MLA-Flex) virsbūve izceļas ar savu īpašo stingrību un jauna līmeņa trokšņu izolāciju.

Møller Baltic Import (MBI), Audi automašīnu importētājs Latvijā un Lietuvā, kā arī Volkswagen importētājs Baltijas valstīs, 2023. gadu noslēdzis, piegādājot vairāk nekā 9000 automašīnu.

“Møller Baltic Import 2023. gadā uzrādījis ļoti pārliecinošus rezultātus gan finansiāli, gan ar mūsu pārstāvēto zīmolu jaunu auto pārdošanas rādītājiem. Audi 2023. gadā ir sasniedzis visu laiku labāko rezultātu. Zīmols pirmo reizi ieņēma pirmo vietu premium klases automobiļu konkurencē Lietuvā, savukārt Latvijā – klientiem piegādāts rekordliels automobiļu skaits, saglabājot otro vietu premium segmentā. Volkswagen zīmolam pagājušais gads aizritēja elektrifikācijas zīmē. Volkswagen sasniedza savu mērķi kļūt par lielāko elektrisko automobiļu piegādātāju Latvijā un Lietuvā. Tikmēr Volkswagen komerctransporta zīmola automobiļu piegādes klientiem Baltijā pieauga par 9%, un tā autoparks tika elektrificēts ar ID. Buzz un eCrafter modeļiem. Pārliecinoši pārdošanas rezultāti likumsakarīgi liecina par to, ka arī finansiāli 2023. gads ir bijis ļoti spēcīgs. Šādi rezultāti ir sasniegti, pateicoties ļoti ciešai sadarbībai ar Volkswagen un Audi rūpnīcām un mūsu mazumtirdzniecības partneru profesionālajam un mērķtiecīgajam darbam visā Baltijā. 2024. gadā mums būs jāspēj pielāgoties pārmaiņām, kā arī iespējamai lēnākai tirgus izaugsmei. Pēdējo gadu notikumi pasaulē ir būtiski izmainījuši ierasto lietu kārtību, kā rezultātā ir nepieciešams pieņemt pārdomātus, bet ātrus lēmumus. 2024. gadam esam noteikuši ambiciozus mērķus. Mēs piedāvāsim spēcīgu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu modeļu klāstu, piemēram, pilnīgi jauno Volkswagen Tiguan un T-Cross, kā arī jaunus pilnībā elektriskus automobiļus, piemēram, Volkswagen ID.7 un ID.7 Tourer, ID. Buzz septiņu sēdvietu versiju un pirmos Audi elektroauto, kas ražoti uz PPE (Premium Platform Electric) platformas, – Q6 e-tron un Audi A6 e-tron. Pāri visam mēs jo īpaši fokusēsimies uz klientu pieredzes pilnveidošanu, kas ir svarīga prioritāte kā Volkswagen un Audi rūpnīcās, tā arī Baltijas tirgū,” saka vairumtirgotāja Møller Baltic Import izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Mercedes-Benz zīmols ir populārs visās tirgus nišās - universāļa, sedana, apvidus auto, un arī komercpasažieru pārvadājumos. Tomēr - kā labāk atrast pareizo šīs markas auto? Lietotu auto tirgotājs BRC Autocentrs sniedz ieskatu šajā jautājumā.

Mercedes-Benz automobiļus ražo kopš 1890. gada un uzņēmuma galvenā mītne atrodas Vācijas pilsētā Štutgartē. Kā vieni no pirmajiem šī auto ražotāji ieviesuši dažādas drošības un tehnoloģijas idejas, kuras šobrīd bieži sastopamos modernajos auto modeļos. Šobrīd Mercedes-Benz piedāvā pilnu auto klāstu - no maziem pilsētas auto līdz smagajiem auto, pie tam, zīmols ir pārstāvēts arī motosportā, kā, piemēram, F1, kur rūpnīcas komanda ir pēdējos gados viena no vadošajām.

Arī Latvijā Mercedes-Benz ir visnotaļ populārs auto gan jaunu šī zīmola iegādē no salona, gan lietotu auto tirdzniecībā sludinājumos, auto plačos un sertificētos lietotu auto tirgotājus. Arī BRC Autocentrā Mercedes-Benz automobiļi pieejami plašā klāstā, bet kā atrast sev piemērotāko no dažādajām klasēm?

Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» struktūrvienība «Audi» otrdien paziņoja, ka turpmākajos gados elektrisko automašīnu, digitalizācijas un pašbraucošo automobiļu izstrādē investēs 14 miljardus eiro.

Uzņēmums mērķis ir līdz 2025.gadam tirgū laist desmit pilnībā elektriskus automobiļus un vēl desmit hibrīdautomašīnas.

«Mūsu mērķi ir stigri orientēti uz mūsu ceļu uz e-mobilitāti, un mēs nākotnē savus pūliņus koncentrēsim vēl vairāk,» norāda «Audi» vadītājs Abrahams Shots.

Shots ir «Audi» pagaidu vadītājs, kurš ieņēmis šo amatu pēc Ruperta Štadlera apcietināšanas saistībā ar izmeklēšanu tā dēvētajā dīzeļgeitas lietā.

«Audi» investīcijas ir daļa no «Volkswagen» grupas stratēģijas, kas jaunās tehnoloģijās paredz investēt 44 miljardus eiro.

Struktūrvienība plāno kļūt par «Volkswagen» grupas elektrisko automobiļu «premium» klases zīmolu, elektrisko un hibrīdautomašīnu tirdzniecības apjomam sasniedzot 800 000 vienību gadā.