Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Pēdējā laika notikumi un situācija ēdināšanas nozarē kopumā liek apsvērt un, iespējams, mainīt savas nākotnes ieceres restorānu biznesā iesaistītajiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Visiem vēl spilgtā atmiņā ir notikumi restorānu tīklā Vairāk saules, kad policija veica kratīšanas un slēdza visas tā ēdināšanas vietas. Tāpat jau ilgāku laiku tiek runāts par to, ka nodokļu slogs nozarei Latvijā ir trešais lielākais Eiropā. Tas viss kopā nozares uzņēmumiem liek aizdomāties, kā dzīvot tālāk. Restorānu Hercogs līdzīpašnieks Andris Rūmītis intervijā DB apliecina, ka nodokļu slogs ir ļoti liels, bet gadījums ar restorānu tīklu Vairāk saules licis aizdomāties par nākotnes plānu piebremzēšanu.

Šobrīd darbojas jau trīs zīmola Hercogs restorāni, tostarp Mārupē, Ķīpsalā, pavisam nesen Hercogs darbu sācis Mežaparkā. Ceturtais Ādažos vēl top un, visticamāk, durvis vērs šā gada augustā. Savukārt pagājušajā gadā pārdots pirmais Hercogs restorāns, kas atradās Jelgavā. A. Rūmītis jau iepriekš izteicās, ka bizness Jelgavā pārdots, lai varētu iegūt papildu līdzekļus attīstībai. Jelgava ir pagātne, bet Ķīpsala – nākotne, tagad uzsver restorānu īpašnieks.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Domuss» projektā «Mežaparka rezidences» sācis septiņu sekciju rindu māju, mazstāvu dzīvokļu ēkas ar 22 dzīvokļiem un divu dvīņu māju būvniecību, kopumā ieguldot 11 miljonus eiro.

«Domuss» Mežaparkā starp Kokneses prospektu un Gustava Zemgala gatvi attīsta dzīvojamo ēku kompleksu «Mežaparka rezidences». Kompleksa koncepcijas autors ir arhitekts Andris Kronbergs, koncepcijas pamats - apvienot Mežaparka esošo apbūvi ar mūsdienīgu dizainu un komfortu.

«Mežaparka rezidences» attīstībā kopumā jau ieguldīti 25 miljoni eiro. Pabeigta kvartāla teritorijas labiekārtošana un apzaļumošana, ielu, celiņu un komunikāciju izbūve un pirmā savrupmāja. Vēl divu savrupmāju un dvīņu ēkas būvniecība ir procesā - ekspluatācijā nodošana plānota šā gada jūnijā.

Šā gada vasarā plānots uzsākt nākamo dzīvokļu un rindu māju būvniecību, kā arī nelielas biroju ēkas būvniecību, kurā atradīsies kafejnīca, restorāns un citi pakalpojumi.

Ādažos šonedēļ atklāts ceturtais zīmola Hercogs restorāns.

Restorāna īpašnieks Andris Rūmītis jaunajā restorānā sola godīgas cenas un gardu mājas ēdienu. Līdz šim Hercogs zīmola restorāni atklāti Mārupē, Mežaparkā un Ķīpsalā.

Rūmītis DB pastāstīja, ka jau ilgu laiku cilvēki viņu aicināja atvērt restorānu Ādažos, jo šajā vietā trūkst ģimenes restorāna. Viņš uzskata, ka jaunā restorāna atrašanās vieta ir pievilcīga: «Tuvumā ir Saulkrasti, Tallinas šoseja, militārā bāze – arī karavīriem labi jāpaēd, lai viņi būtu stipri.»

Ieguldīto līdzekļu apmēru Rūmītis neatklāj, atzīstot, ka investēts daudz naudas, taču investīcijas vēl nav noslēgušās. «Aprēķins ir vienkāršs: trīs gadu laikā restorānam jāatpelna ieguldītās investīcijas. Parasti nomas līgums ir uz pieciem gadiem, un pēdējos divus gadus vari sākt pelnīt,» viņš skaidro. «Šo telpu remontu sākām pirms gandrīz diviem gadiem un bija paredzēts to atvērt pērnā gada martā, taču tas neizdevās. Atvēršana aizkavējās vairāku iemeslu dēļ – atļauju, finanšu un citu,» piebilst A. Rūmītis.

Projektā «Mežaparka Rezidences» nosvinēti spāru svētki septiņām rindu un divām dvīņu mājām. Atklāšanas svētkos piedalījās arī ēku autori – amerikāņu arhitekts Vladimirs Arsene (Westfourth architecture) un Gatis Didrihsons (Didrihsons Arhitekti).

Celtniecības darbus veic SIA «PLASTIK» un ēkas plānots nodot ekspluatācijā 2019. gada sākumā. Divas rindu mājas tiks izbūvētas pilnā apdarē, pārējās baltā apdarē.

Kopējais investīciju apjoms ir 6 miljoni eiro.

«Pateicoties mūsu būvniekiem, spāru svētki tiek svinēti šodien, nevis kā sākotnēji grafikā plānots – jūlija beigās,» stāsta Ralfs Jansons, SIA «DOMUSS» valdes priekšsēdētājs.

Plānots, ka šī gada septembrī «Mežaparka Rezidencēs» spāru svētkus svinēs arī abas dzīvokļu mājas, kur kopumā ir 22 dzīvokļi. Savukārt, šā mēneša beigās projektā tiks uzsākta biroja ēkas būvniecība.

Projekta attīstītājs ir SIA «Domuss». Projekta koncepcijas autors ir Andris Kronbergs. 2015. gadā tika pabeigta projekta pirmās kārtas izveide, veicot apjomīgus labiekārtošanas darbus 10 hektāru platībā, tostarp tika izbūvēta infrastruktūra, jaunas ielas un gājēju celiņi, apgaismojums un komunikācijas. Visa kvartāla teritorija tika apzaļumota. Kopumā «Mežaparka Rezidencēs» plānots uzbūvēt villas, dvīņu villas, mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas un rindu mājas, biroja ēku, kā arī privātai apbūvei piedāvāt 49 zemesgabalus.

“Vastint Latvia” attīstītajā projektā - biroju kompleksā “Business Garden Rīga” - atklāts jaunākais restorānu zīmola Hercogs koncepts Hercogs Garden TASTE LAB, kas ir divu latviešu ģimeņu Rūmīšu un Tālbergu lolojums.

Ģimenes restorāna koncepts ir balstīts idejā par satikšanās vietas radīšanu.

"Uzskatu, ka visi darbi vienmēr ir jādara no sirds - tad tie tiek sadzirdēti, izskan plašāk un tālāk. Šis ir arī jaunās vietas motīvs - tā ir labo garšu un sajūtu oāze, kur dzimst emocijas," stāsta restorāna Hercogs Garden TASTE LAB saimniece Iveta Tālberga, kura tajā saimnieko kopā ar vīru, restorānu biznesā pazīstamo Alvi Tālbergu.

"Šīs vietas unikalitāte izpaužas kontrastā starp pilsētai raksturīgo rosību un dinamiku, kas redzama blakus esošajā Kārļa Ulmaņa gatvē un dabas tuvumu bagātīgi apzaļumotajās restorāna telpās, kā arī biroju kompleksa Business Garden Rīga dārzā. Restorāns lepojas ar vienu no lielākajām dzīvo augu sienām Rīgā - 45 m2 platībā!. Telpaugi un pat koki restorānā nojauc robežas starp iekštelpu un ārtelpu," norāda Tālbergu ģimene.

Projektā Mežaparka Rezidences nosvinēti spāru svētki pirmajai dzīvokļu mājai, kuru ekspluatācijā plānots nodot nākamā gada aprīlī.

Plānotās būvniecības investīcijas ir 5,2 miljoni eiro. Ēkā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi ar terasēm un pazemes autostāvvietu. Šobrīd ir uzsākta dzīvokļu rezervācija. Projektā paredzēti 22 dzīvokļi, kuru platības ir no 65 līdz 150 m2. Ēkas celtniecības darbus veic SIA Plastik, arhitekts Vladimirs Arsene (ASV).

Šī gada oktobrī Mežaparka Rezidencēs tika uzsākta vēl divu mazstāvu dzīvokļu ēku būvniecība, kopā piedāvājot 29 dzīvokļus, kā arī neliela biroju ēka ar tirdzniecības platībām 1. stāvā, savukārt gada beigās ekspluatācijā tiks nodotas 2 jaunas savrupmājas. Privātai apbūvei tiek piedāvāti arī zemesgabali ar komunikācijām.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas projektā Mežaparka Rezidences daļu no savā karjerā nopelnītajiem 6 miljoniem eiro plāno ieguldīt arī Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko.

Vietējā kapitāla nekustamā īpašuma attīstītājs “Tepat Grupa” noslēdzis vienošanos ar projektu “Mežaparka Rezidences” par zemesgabala iegādi 1,18 miljonu eiro vērtībā projekta jaunajā kārtā, un šis darījums ir solis uz priekšu apjomīgas teritorijas attīstībā un ilgtspējīgu būvprojektu realizēšanā Mežaparkā.

“Mežaparka Rezidencēs” turpinās pagājušā gada rudenī uzsāktie infrastruktūras izbūves darbi, lai īstenotu projekta jauno kārtu. Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemesgabalu labiekārtošana kopumā 21 hektāra platībā.

“Tepat Grupa” uz iegādātā zemesgabala, kura kopējā platība ir 5500 kvadrātmetru, plāno izbūvēt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tādējādi papildinot Mežaparka dzīvojamo fondu ar energoefektīviem, moderniem un kvalitatīviem mājokļiem. Pašlaik notiek ēku projektēšana, un būvdarbus plānots uzsākt nākamā gada pirmajā pusē.

“Ir prieks redzēt, ka nekustamo īpašumu attīstītāju vidū ir interese par “Mežaparka Rezidences” un ieguldītais darbs ir novērtēts. Esam pagodināti, ka “Tepat Grupa” ir izvēlējusies šo vietu vienam no saviem nākamajiem projektiem. Galvaspilsētas iedzīvotāji ir pelnījuši laikmetam atbilstošu un piemērotu pilsētvidi – ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs, tādēļ piedāvājam labiekārtotu infrastruktūru nekustamo īpašuma attīstītājiem, kas vēlas Mežaparkā būvēt dzīvokļu mājas, biroju ēkas vai veidot cita veida komercapbūvi,” pauž projekta “Mežaparka Rezidences” attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Vēl ceturtdien, 21. Jūnijā līdz plkst. 18 ikvienam interesentam ir iespēja pirms XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem apmeklēt atjaunoto Mežaparka Lielo estrādi un klātienē apskatīt paveiktos būvdarbus un iespaidīgās pārmaiņas, informē Rīgas dome.

Iespēju aplūkot atjaunoto estrādi un būt pirmajam pasākumā „#Esi Pirmais Mežaparka Lielajā estrādē”, trešdien, 20. jūnijā, izmantoja liels skaits rīdzinieku un pilsētas viesu.

Pasākumā ikviens interesents varēja iepazīties ar pirmajā estrādes atjaunošanas posmā paveiktajiem būvdarbiem.

Darbs pie Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanas tika sākts pēc tam, kad 2016. gada 11. martā Rīgas dome un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālais kultūras centrs parakstīja līgumu ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem par būvprojekta izstrādi.

Pagājušajā gadā 20. aprīlī uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves tika parakstīts līgums par estrādes pirmā atjaunošanas posma darbiem, kas paredzēja jauna skatītāju laukuma izbūvi, kurus pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veica pilnsabiedrība LNK, RERE.

Noslēgusies Mežaparka Lielās estrādes būvniecības B posma pirmā kārta, informē Rīgas dome.

Būvniecības valsts kontroles birojs 21.maijā pieņēma ekspluatācijā Mežaparka Lielās estrādes B posma pirmās kārtas būvniecības darbus, kuru rezultātā ir izbūvēta jaunā estrādes ēka un kupols, kā arī tai pieguļošā infrastruktūra – apsardzes objekts, inženiertehniskās sistēmas, apkārtesošo ceļu izbūve un veikti teritorijas labiekārtošanas darbi.

Mežaparka Lielā estrāde šobrīd ir ieguvusi tās autoru arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecerētās "Sidraba birzs" dziesmu kalna veidolu. Sazaroto "koku rakstu" un pārējās metāla konstrukcijas, kas veidota no 1766,4 tonnas metāla konstrukcijas. Unikālā konstrukcija ir veidota no kolonām un kopnēm un iestiepjas debesīs 35,8 metru augstumā. Metāla kopnēs ir iekārti 510 akustiskie vairogi. Tādējādi šis objekts Eiropas mērogā atzīstams kā unikāls un sarežģīts, kuram ir individuāls akustiskais risinājums.

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

No 7. līdz 13.oktobrim Rīgā norisināsies gadskārtējā Restorānu nedēļa. Tā ir jau sešpadsmitā Live Rīga organizētā Restorānu nedēļa, kurā šoreiz pieteikušies 40 galvaspilsētas restorāni.

Kā ierasts, pasākumā piedalās vairāki desmiti labāko pilsētas restorānu ar īpaši izstrādātu ēdienkarti, kuras pamatā vismaz pusei jābūt Latvijā audzētiem vai ražotiem produktiem. Tāpat ir padomāts par apmeklētājiem ar ēdienu ierobežojumiem.

Šefpavāri priecēs ar tādiem ēdieniem kā kūpināts baklažāns ar pelēko zirņu humusu, cidonijām un sēņu buljona mērci, uz oglēm cepts asaris ar kaņepju sviestu, pasniedz ar marinētu rudens sakņu salātiem, kūpināta sama fileja, cidoniju biezenis, marinētas cidonijas, diļļu emulsija, ogu marmelādes ar lazdu riekstu biskvītu un skuju saldējumu u.c.

Rudens Rīgas restorānu nedēļā piedalās šādi restorāni un kafejnīcas: AC Lounge, Amber, Annas dārzs, Astor, Atelpa, Avalon, B-Bārs restorāns, Bon vivant, C.U.T., Čarlstons, Čemodāns, Duvel’s Pub, Elements, Equus, Fifty Six°N Twenty Four°E Restorāns, Hercogs Ķīpsala, Hercogs Mežaparks, Laivu centrs, Mielotava, Mio, Moltto Grill&Wine, Muzeja restorāns, Osta, OZO restorāns, Piramīda, Sokrāts, Steiku Haoss un Tinto. Tāpat arī 3 Pavāru restorāns «Tam labam būs augt!», Bibliotēka No.1 Restorāns, Dome, Entresol, Garage, Gutenbergs terase, Kaļķu vārti, Kolonāde. Mūsu stāsti.., MUUSU, Restorāns 3 un Stage 22.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Pirmo "Burger King" restorānu atvēršana pārcelta ne vien Igaunijā, bet arī Latvijā un Lietuvā - šo restorānu atvēršana pārcelta uz 2020.gada otro pusi, informē "Tallink Grupp" pārstāve Katri Link.

Remontdarbi un sagatavošanās darbi Igaunijā turpinās, bet "Tallink Grupp" ir nolēmis atlikt restorānu atvēršanu līdz brīdim, kad visiem atkal būs droši uzturēties publiskās vietās un ārkārtas stāvoklis tiks atcelts.

"Pārcelt restorānu atvēršanu ir pareizais lēmums pašreizējos apstākļos, kad vīruss vēl ir aktīvs un izplešas. Protams, ka mēs bijām ļoti sajūsmināti par restorānu tuvojošos atvēršanu, bet šobrīd pats svarīgākais ir ikviena veselība, labsajūta un drošība. "Burger King" jau kaļ plānus pēc krīzes periodam, lai nodrošinātu, ka restorānu atvēršanas brīdī, mēs saviem klientiem, roku liekot uz sirds, varētu apsolīt, ka ir droši apmeklēt mūsu restorānus un pavadīt tajos laiku," sacīja "Tallink Grupp" Krasta mazumtirdzniecības vadītāja Katre Kõvask.

Lietuvas restorānu ķēde Grill London Rīgā vēlas atvērt piecus šī zīmola un divus Paslēptās receptes restorānus

«Viss atkarīgs no tā, kā cilvēki Rīgā reaģēs. Pirmie mēneši rāda, ka latviešiem patīk mūsu koncepcija, mums ir daudz klientu. Taču mēs esam elastīgi un nekad neskatāmies tālu nākotnē. Darām visu soli pa solim un atveram vienu restorānu pēc otra,» saka Andrjus Bakans (Andrius Bakanas), Grill London mārketinga vadītājs. Investīcijas abu restorānu atvēršanā ir 600 tūkstoši eiro.

Kopumā uzņēmumu grupai ir 20 restorāni Lietuvā un Latvijā. Visvairāk ir Grill London, kas kopā ar Rīgas restorānu sasniedz 14. Grupā ietilpst arī Paslepti receptai, Āzijas ēdienu restorāns Režisierius, Dinner Map un konditoreja Jo Malonė by Režisierius. Pagaidām Latvijā uzņēmējam nav plāna atvērt citus savu zīmolu restorānus.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Tallink Grupa iegādājusies franšīzes tiesības globālās ātrās ēdināšanas ķēdes Burger King attīstībai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Baltijas valstis ir vienas no tām retajām valstīm Eiropā, kurās šobrīd nav šīs ķēdes restorāni.

Saskaņā ar šo līgumu Tallink Grupa, kas atvēra pirmo peldošo Burger King restorānu 2016. gadā, šobrīd papildus iegādājusies ekskluzīvas franšīzes tiesības Burger King ķēdes attīstībai Baltijas valstīs. Kompānija atvērs Burger King restorānus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākamo gadu laikā, un saskaņā ar līgumu katra atvērtā restorāna licences darbības laiks būs 20 gadi. Pirmos restorānus Igaunijā plānots atvērt šajā ziemā.

«Vispazīstamākais Burger King produkts ir WHOPPER® burgers, kas pēdējos 60 gadus raksturojis īstu Amerikāņu burgeru visā pasaulē,» sacīja Paavo Nogene, AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs.

«Tallink veica vēsturisku darījumu jau 2016. gadā, atverot ķēdes pirmos restorānus uz kuģiem, un šobrīd mēs atkal radām vēsturi, atvedot WHOPPER® burgeri un arī citus populāros Burger King produktus cilvēkiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.»

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Rīgas domes pārstāvjin kopā ar kultūras ministri Daci Melbārdi ceturtdien, 28.septembrī, klātienē aplūkoja Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijas darbu gaitu, kas paredz skatītāju zonas un estrādes pielāgošanu 2018. gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, informē Rīgas domē.

Četros mēnešos ir paveikti 40% Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbi. Šobrīd skatītāju zonā ir iedzīti visi 2196 pāļi. No kopējā zemes apjoma, kas ir 55 kubikmetri, ir izraksti 52 000 kubikmetru zemes. Ir iebetonēti visi pamatu režģogi. Demontēti estrādes ēkas abi spārni un iebetonētas visas kolonnas, kapiteļi, sienas ēkas pirmajā un otrajā stāvā. Pilnībā ir pabeigti esošā ūdensvada demontāžas darbi gan parka teritorijā, gan ārpus tās. Notiek ceļu izbūves darbi un esošās estrādes pakāpienu restaurācijas darbi. «Šodien ir arī aprēķināts, ka estrādes solos būs vietas 30 516 skatītājiem. Neskatoties uz to, ka būvniecības nozare šogad saskaras ar dažādām grūtībām attiecībā uz darba spēku, tad šajā objektā šādas problēmas nav. Nepieciešamības gadījumā darbs tiek darīts pagarinātos darba laikos,» informēja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Turpmāko divu mēnešu laikā plānots veikt pašreizējās estrādes demontāžu, saglabājot kultūrvēsturiskās vērtības - vitrāžas, dzegas fragmentus un ornamentus, kas pēc pārbūves otrās kārtas abām daļām tiks eksponētas atjaunotās estrādes iekštelpās.

Tālāk būvnieki veiks pāļu izveides, kā arī rievsienu un atbalsta sienu uzstādīšanas darbus. Tad arī tiks sākti betonēšanas darbi. Kopš estrādes teritorijas slēgšanas septembra pirmajā pusē, demontētas estrādes sānu tribīnes.

Tāpat tuvākajā laikā estrādes teritorijā plānots pie komunikāciju tīkliem pieslēgt jau atjaunoto pergolu, lai ziemā estrādes skatītāju daļu varētu izmantot kā ziemas parku. Estrādes skatītāju daļa no būvdarbu zonas ir atdalīta ar nožogojumu.

Sākot Mežaparka Lielās estrādes būvniecības otrās kārtas pirmo posmu, kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tās pamatos paredzēts iebetonēt nākamā gada sākumā,sacīja pilnsabiedrības «LNK, RERE» projekta direktors Valdis Koks.

Topošajā biroju ēkā Mežaparka Biroji Rīgā, Ķelnes ielā nosvinēti spāru svētki, atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu.

Ēka ir daļa no projekta Mežaparka Rezidences.

«Ir pagājuši četri mēneši, kopš ēkas pamatos tika iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un, lūk, jau spāru svētki. Būtiskākā daļa būvniecības darbu jau ir noslēgusies,» norāda ēkas pasūtītāja SIA Domuss valdes priekšsēdētājs Ralfs Jansons.

Biroju ēku veidos 3 stāvi ar kopējo iznomājamo platību 3266 m².

Telpu plānojums paredz ēkā divu veidu nomas platības – 1. stāvā ir iespēja izveidot vairākas komerctelpas ar atsevišķām ieejām, savukārt 2. un 3. stāvā – biroju telpas. Viesu autostāvvietas būs izvietotas ap ēku, bet biroju darbinieki savas automašīnas un velosipēdus varēs novietot pazemes vai blakus esošajā virszemes autostāvvietā.

«Esmu par restorānu daudzumu ierobežošanu Rīgā. Tas nav tāpēc, ka man gribētos, lai to ir mazāk - šeit ir stāsts par to, ka ir ļoti daudzi, kas mēģina atvērt restorānus un sabojā tirgu,» uzskata restorāna «KOYA» īpašnieks Māris Kreilis.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, daļa atver restorānu, neizprotot procesus līdz galam. «Viņi rada sajūtu, ka ēdināšanas biznesā viss ir skaisti un visi dzīvo cepuri kuldami. Patiesībā tas ir ļoti smalks, sarežģīts un smags bizness, jo ir daudz un dažādi faktori, kas to ietekmē. Tur nav jāizdomā jauns divritenis. Francija, Spānija, Itālija – tie ir piemēri, kas nosaka, ka uz iedzīvotāju daudzumu attiecīgā kvartālā ir arī noteikts restorānu daudzums. Šeit nav runa par to, ka jāslēdz esošie. Drīzāk, vai atļaut atvērt jaunus un kam,» uzskata M.Kreilis.

Uzņēmējam pieder arī kafejnīca, bārs «Andalūzijas suns», kā arī bārs «Herbārijs».

Viņš novērojis, ka draugu lokā bieži vien kāds saka: «Man mājās sanāk ļoti labs kebabs, atvēršu kafejnīcu un visi ēdīs.» Uz ko M.Kreilis atbild: «Uztaisām draugiem vasaras ballītē, kurā piedāvājam šos kebabus un tad paskatāmies, ko viņi saka par to.» Uzņēmējs iesaka laiku pa laikam pamēģināt šādā veidā un nevērt uzreiz vaļā restorānu.

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?