Jaunākais izdevums

Latvijā ir audzis to uzņēmumu skaits, kuri kā vienīgo vai kā vienu no nodarbošanās veidiem norādījuši auto apkopi un servisu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Autoservisu nozare ir viena no tām Latvijā, kurā pastāv augsts nenomaksāto nodokļu risks, aplokšņu algu īpatsvars un līdz ar to arī raksturīga darbošanās ēnu ekonomikā. Tāpēc laika posmā no 2014. gada līdz pat 2016. gadam Valsts ieņēmumu dienests (VID) pastiprināti vētīja autoservisus, mudināja pelēkajā zonā esošos iznākt legālajā tirgū un maksāt nodokļus.

Šā gada pavasarī Latvijā bija 2259 uzņēmumi, kas kā vienīgo vai vienu no saviem nodarbošanās veidiem bija norādījuši automobiļu apkopi vai remontu. Savukārt šobrīd šādu uzņēmumu skaits ir sasniedzis jau 2607, liecina SIA Lursoft dati. Var būt tā, ka komersantu skaits ir palielinājies, jo daži ir legalizējuši savu darbību.

VID norāda, ka autoservisu nozarē ir vairākas būtiskas problēmas, ar ko būtu jātiek galā. Viena no lielākajām problēmām ir norēķini skaidrā naudā, kuri netiek uzrādīti ieņēmumos. Proti, darba lapas un darba uzdevumi par remontā saņemtajiem transportlīdzekļiem netiek uzglabāti. Ja autoserviss neuzrāda ne ieņēmumus, ne izdevumus, faktiski nodokļu auditā grūti pierādīt neuzskaitītos ieņēmumus. Saņemtā samaksa tiek izmaksāta darbiniekiem aploksnēs.

Visu rakstu Iespējams, iznākuši no ēnas lasiet 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta šā gada Ēnu diena, kurā līdzdarbojās arī Dienas Bizness.

Dienas Bizness žurnālistus, redaktorus un maketētājus kopumā ēnoja seši jaunieši no Rīgas, Dobeles, Krāslavas, Rudzātiem un pat Taizemes.

Sākumā ēnas iepazinās ar izdevniecības Dienas bizness vēsturi, izdevumiem un ikdienas darbu. Divas ēnas izvēlējās vērot portāla darbu un devās uz Rīgas Krēslu fabriku, kurā ar tās darbu iepazīstināja valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis. Ēnas Beatrise Elīza Ozoliņa un Ilva Zonne kopā ar žurnālisti Montu Glumani veidoja materiālu portāla db.lv sadaļai Kā top?

«Redakcijā ir brīva un patīkama atmosfēra, kur var redzēt, ka darbiniekiem patīk tas, ko dara. Es nebiju gaidījusi, ka dosimies līdzi uz interviju. Nezināju, ka krēslu ražošanas process ir tik interesants,» komentē Ilva Zonne, Rīgas 84. vidusskolas skolniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness".

"Dienas Bizness" redakcijas darbiniekus šogad ēnoja seši skolēni – Daņila, Iļja, Betija, Mārcis, Rēzija un Anna Gabriela. Savukārt trīs ēnas - Gatis, Rebeka un Agija - vēroja "Dienas Bizness" Konferenču nodaļas darbu.

Anna Gabriela šodien kopā ar žurnālisti Andu Aseri devās uz vairākām intervijām, kā arī aktīvi interesējās par žurnālista darba ikdienu.

Divas no ēnām kopā ar žurnālisti Ilzi Žaimi devās uz interviju ar "Radisson Blu Latvija" vadītāju Niklasu Džonsonu. Iļja un Daņila stāsta, ka, pateicoties šai pieredzei, guvuši izpratni, kā jāvada starptautisks bizness, kā arī uzzinājuši vairāk par biznesa konferenču vadīšanu. Skolēniem šī bija laba prakse, jo intervija norisinājās angļu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu jomā – Euribor

Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs, 29.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāzmains 2023. gads bijis pasaules, Eiropas un Latvijas ekonomikās, iepūšot te vēsākus, te stiprākus pārmaiņus vējus arī nekustamo īpašumu darījumu nozarē.

2023. gada nevārds nekustamo īpašumu nozarē varētu būt “Euribor”.

Globālie procesi, mazinot inflāciju, to vidū Euribor likmes kāpināšana, tieši un skarbi ietekmējusi nekustamo īpašumu nozari, mazinot finanšu līdzekļu pieejamību īpašumu iegādei un attīstībai. Tas tirgu, nenoliedzami, sabremzējis. Laika vērotāju terminoloģijā turpinot – nozarē ir dzeltenais brīdinājums. Taču līdzīgi, kā tas mēdz būt ar laikapstākļiem, neviens tā simtprocentīgi nevar prognozēt, kā situācija attīstīsies. Skaidrs, ka ekonomika pasaulē un Eiropā piedzīvo trauksmainus laikus un notikumus un tas ietekmē procesus arī Latvijā, tāpēc mainīgi laikapstākļi turpināsies arī mūsu nozarē. Tomēr, lai neizklausītos pesimistiski, jāteic, ka šī krīze tomēr nav salīdzināma ar iepriekšējām, kas bijušas skarbākas. Darījumi notiek; aktīvs joprojām ir otrreizējais tirgus. Pastāv plašākas iespējas, kas ietekmē arī cenu, ne tikai izvēli. Tomēr šis laiks aktualizējis vairākus svarīgus jautājumus, kas nozīmīgi ne tikai nozares “burbulim”, bet kopējai ekonomikas celtspējas virzīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Saeimas komisijās izskatīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, Latvijā lielākā nekustamo īpašumu darījumu organizācija LANĪDA aicina gan likumdevēju, gan Ekonomikas ministriju, iekļaut tajā normas par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku obligātu sertificēšanu.

22. martā LANĪDA valdes locekļi piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un 30. martā atkārtoti tikās ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nepilnības līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, aicinot pastiprināt prasības nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem.

“15 gadus mēs mēģinājām pārliecināt likumdevēju, ka vispār nepieciešams specifisks tiesiskais regulējums nekustamā īpašuma starpnieku darbā. Teju 3 gadi pagājuši kopš Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums ir stājies spēkā,“ pauž LANĪDA valdes loceklis Edgars Šīns. “Vai ar šo likumu ir sasniegts vēlamais – nē! Ir regulējums par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku reģistru Ekonomikas ministrijas paspārnē, bet joprojām ir teju puse nozarē darbojošos, kas nav reģistrējušies, līdz ar to potenciāli darbojas “ēnas zonā””.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi alternatīvie ieguldījumi saglabājuši vērtību pat pandēmijas apstākļos.

Pieejamie dati liecina, ka viens no šādiem ieguldījumiem ir augstas klases vīns. Proti, "London International Vintners Exchange" (Liv-ex) indeksa vērtība, kas apkopo pasaulē 100 labāko vīnu cenu izmaiņas otrreizējā tirgū, kopš šā gada sākuma sarukusi vien par 1,36%. Ņemot vērā apkārt notiekošo, šādi mēreni mīnusi nemaz tik slikts sniegums nav. "Liv-Ex 100" indeksa vērtība gada laikā samazinājusies par 3,3%, lai gan piecu gadu skatījumā tā ir palēkusies par 23,3%. Nedaudz straujāk – par 3% - šogad sarucis "Liv-ex Fine Wine 1000" indekss.

"Pirmajos šā gada mēnešos ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi strauji mazināja pieprasījumu pēc luksusa klases vīniem bāros, restorānos un viesnīcās. Šajā pašā laikā pēc tiem auga pieprasījums no privātpersonu puses. Tagad esam nonākuši līdz aprīlim, un tirgus ir diezgan stabils," "S&P Global Market Intelligence" klāsta "Liv-ex" vadība. Piemēram, "Liv-ex" līdzdibinātājs Džastins Gibs norāda, ka iepriekšējās globālās krīzes laikā pašu labāko vīnu ražotāji sākotnēji, sevi piesakot krasam bagātības sadegšanas faktoram, bija spiesti savu dzērienu pārdot par zemāku cenu. Līdzīgi tas, ekonomikām vien lēnām veroties vaļā, varot būt arī šoreiz. "Ja tā būs, tad tas potenciāli var nozīmēt, ka investori, piemēram, ekskluzīvu Bordo (Bordeaux) vīnu jau pašā sākumā no ražotājiem varēs dabūt par pievilcīgu cenu un gūt no tā labumu vidējā un ilgākā termiņā," spriež minētais vīna eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) konstatējusi būtiskus likuma pārkāpumus, veidojot komiteju sastāvus Ķekavas novada domē, kuras priekšsēdētāja ir Viktorija Baire. «Ja Ķekavas novada deputāti nespēs nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu, tad dome par rupjiem demokrātijasprincipu pārkāpumiem bez šaubu ēnas var tikt atlaista,»pauž VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.des aizsardzības un reģionālās attīstībasministrija (VARAM) konstatējusi būtiskuslikuma pārkāpumus, veidojot komitejusastāvus Ķekavas novada domē, kuraspriekšsēdētāja ir Viktorija Baire. «JaĶekavas novada deputāti nespēs nodrošināt normatīvoaktu ievērošanu, tad dome par rupjiem demokrātijasprincipu pārkāpumiem bez šaubu ēnas var tikt atlaista,»pauž VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki šodien veic kratīšanas pie Rīgas mēra Nila Ušakova (S), liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Aģentūras LETA informācijas avoti vēsta, ka kratīšanas notiekot gan Ušakova darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā.

KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocesa ietvaros trešdien biroja darbinieki veic neatliekamās procesuālās darbības, taču atsevišķas procesuālās darbības birojs komentēt nevar.

Kā novēroja aģentūra LETA, Rīgas domē trešdienas pusdienlaikā bija ieradušies KNAB darbinieki, kuri uzturējās mēra kabinetā. Šī iemesla dēļ nebija iespējams iekļūt Ušakova kabineta priekštelpā, kur parasti uzturēties drīkst.

Ap plkst.12 Ušakova kabinetu pameta četri cilvēki, kurus pavadīja Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš. Šie cilvēki uz žurnālistu jautājumiem neatbildēja, bet līdzi aiznesa ietītu saini, iespējams, datoru, kā arī prāvu dokumentu mapi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ikvienam uzņēmējam ir jābūt gatavam sevi juridiski aizsargāt

Sandris Točs, speciāli DB, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jābūt gatavam sevi juridiski aizsargāt

To intervijā saka juridisko zinātņu doktors, Biznesa augstskolas Turība docents un AS Latvijas Gāze (LG) Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs.

Nesen ir iznākusi grāmata Vispārējie tiesību principi: tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība, esat viens no tās zinātniskajiem līdzautoriem. Kā tiesiskā paļāvība ietekmē uzņēmējdarbību?

Zināšanas un izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jāzina, kā sevi juridiski pasargāt. Un tas būtu jādara jau laicīgi – kad vēl tikai gaisā virmo idejas par jaunu regulējumu, iestāžu prakses maiņu u.tml, bet vēl pirms ir noticis potenciālais tiesiskās paļāvības aizskārums. Varbūt skan teorētiski, bet atbilstošām zināšanām par tiesisko paļāvību ir milzīga nozīme, lai pasargātu savu biznesu, savu peļņu un savu īpašumu. Tomēr tas, ko es redzu gan kā akadēmiķis, kurš doktorantūras ietvaros padziļināti pētījis tiesisko paļāvību, gan arī kā juridiskais praktiķis, nereti tiesiskās paļāvības princips tiek piesaukts bez juridiska seguma. Tiesiskā paļāvība jau ir kļuvusi par tādu kā modes lietu jeb «zīmolu», uz kuru katra sevi cienoša persona, gadījumā, ja viņu negatīvi ietekmē kādas likumdošanas izmaiņas, mēģina atsaukties, paziņojot, ka tās tiesiskā paļāvība ir aizskarta. Iespējams, tādēļ rodas arī situācijas, ka gadījumos, kuros tiesiskā paļāvība tik tiešām būtu jāaizsargā, neviens vairs tam uzmanību nepievērš, līdzīgi kā, piemēram, LG tirgus atvēršanas laikā. Ja simts reizes kāds sauks, ka deg, deg, taču tie būs viltus izsaukumi, nākamajā reizē, kad patiešām degs, tad vairs neviens dzēst neskries.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī iznāks latviešu radīta viedtālruņa spēle bērniem Professor Oliver, kas izveidota, lai, izklaidējot bērnu tam tīkamajā viedtālruni, vienlaikus mācītu izrunu un valodas, informē lietotnes izveidotāji.

Profesors Olivers radīts ar mērķi mazajiem spēlētājiem apgūt jaunas valodas un papildināt vārdu krājumu. Apvienojot patīkamo un lietderīgo, spēlētājam dodoties ekspedīcijā ar suni Oliveru pa mājokļa telpām - virtuvi, dzīvojamo istabu, bērnistabu, vai pastaigā, dabā, jāmeklē spēlē norādītie priekšmeti. Ar kameras palīdzību lietotnes tehnoloģija tos atpazīs, novērtēs paveikto un motivēs meklēt nākamo priekšmetu.

Aplikācijas idejas autors ir Artūrs Pumpurs, kurš iepriekš Latvijā radījis mājas un automašīnu viedpalīgu Ernest, kas guvis atpazīstamību arī pāri robežām. Viņš norāda, ka ideja Professor Oliver lietotnei radusies, audzinot paša dēlu: «Vecāki ir dažādi, un noteikti ir daļa, kas uzskata, ka bērniem telefoni nav jādod. Es tam piekrītu un neuzskatu, ka viedierīces var aizstāt grāmatas un laiku, ko vecāki pavada ar bērniem. Tomēr daudzi piekritīs, ka mēs vecāki tāpat ik pa brīdim bērnam šo ierīci iedodam. Un kāpēc gan nedot bērnam to, kas būs gan aizraujošs, gan izglītojošs, nevis bezjēdzīga podziņu spaidīšana?».

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Tūristu izpostīto filmas The Beach slaveno pludmali slēgs uz nenoteiktu laiku

LETA--AFP, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taizemes pludmale, ko slavenu padarīja 2000.gadā uz ekrāniem iznākusī filma «The Beach» («Pludmale») ar Leonardo di Kaprio galvenajā lomā, tiks slēgta uz nenoteiktu laiku, lai palīdzētu tās ekosistēmai atkopties no tūristu bariem, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Jūnijā pludmale tika slēgta uz četriem mēnešiem erozijas un piesārņojuma dēļ, ko izraisījis lielais tūristu pieplūdums. Taču pētījums, kas tika veikts šai laikā, liecināja, ka īstermiņa aizliegums nebūs pietiekams risinājums un kaitējums ir lielāks, nekā tika sākotnēji domāts.

«Mēs veicām novērtējumu katru mēnesi un atklājām, ka ekosistēmu ir nopietni iznīcinājis tūrisms,» sacīja Nacionālo parku biroja direktors Songtams Suksavangs, norādot, ka pludmalē ik dienas ieradās vidēji 5000 cilvēku.

Viņš sacīja, ka pludmale un tās augu sega ir pilnībā iznīcināta un to nevar izlabot četru mēnešu laikā. Tādēļ izlemts pludmali slēgt uz nenoteiktu laiku, kamēr ekosistēma atkopsies līdz normālam līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dodoties tūrisma braucienos uz Ķīnu, ir jābūt precīziem, pārskaitot naudu, citādi var iznākt stāvēt uzgaidāmajā telpā un vākt skaidru naudu ceļojuma turpināšanai, bet pēc tam skaidroties ar klientiem.

Tieši šādā situācijā nokļuva SIA Balti Group, kas organizēja tūrisma braucienu uz Ķīnu šā gada martā. 20 gadu laikā līdzīgos braucienos maksājumu pārpratumu neesot bijis, apgalvo uzņēmumā, bet šobrīd vienas kļūmes dēļ daļa braucēju vēl aizvien gaida līdzekļus, kurus skaidrā naudā bija spiesti samaksāt Ķīnas tūrisma operatoriem, lai patīkama izklaide Ķīnā nepārvērstos par murgu uzgaidāmajā zālē.

Brauciena stāsts

Balti Group piedāvā ceļojumus labiem žurnāla Baltijas koks klientiem vai sadarbības partneriem, un šāda braukāšana uz ārzemēm sākusies jau pirms 20 gadiem, Dienas Biznesam apliecināja gan braucēji, gan žurnāla redaktore Dzidra Smiltēna. Uzņēmums nespecializējas tūrisma braucienu organizēšanā, bet drīzāk realizē ar pamatbiznesu saistītu izklaidi saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometri lidostā: tarifi un kvalitāte visdažādākajā līmenī

Jānis Goldbergs, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru pakalpojumiem kopš marta vairs nav tarifu «griestu». Taksisti atzīst, ka policija nereti šķir strīdus par pakalpojuma maksu taksometros, kuri ved klientus no lidostas Rīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju jau paguvuši kritizēt ne vien nesamērīgi dārgus braucienus piedzīvojušie klienti, bet arī ministri un Konkurences padome. Lidostas teritorijā uzrunātie taksisti DB uzsvēra, ka strādā godprātīgi un samaksu prasa atbilstoši, bet jukās vainojami politiķi un birokrāti.

Pirmā taksometru rinda sākas krietni pirms starptautiskās lidostas Rīga, un tajā stāv visdažādāko uzņēmumu taksisti. Vairumā gadījumu tie ir mazie uzņēmēji, dažkārt pats uzņēmuma īpašnieks ir arī taksometra vadītājs.

Otrajā rindā, kas parādās tikai lidostas Rīga teritorijā, stāv Baltic taxi un Red Cab taksometri. Uz durvīm rakstītie izcenojumi rindā neatšķiras, un tā sarūk mazliet ātrāk. Otrās rindas taksistiem nav laika runāt, jo jāuzņem klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu skaitām iekšzemes kopproduktu, ik gadu visā Latvijas teritorijā pašvaldības veido izlīdzināšanas fondu un to pārdala un izrādās, ka bez dotācijām var pastāvēt vien Rīga un Pierīga. To parāda 2020. gada dati, bet tendence nemainās arī šogad.

Vai Latvija pēc 30 gadiem būs tikai ap Rīgu? Kuram tas rūp?

Ārpus Rīgas reģiona viss ir dotējams

2010. gadā Pašvaldību izlīdzināšanas fondā līdzekļus vēl iemaksāja tādas pašvaldības kā Jelgavas pilsēta, Ogres novads, Ventspils un Valmiera. Liepāja ne deva, ne prasīja naudu no fonda, līdzīgi arī Rēzekne, Cēsu novads, Lielvārdes novads, Ozolnieku novads. 2020. gadā neviena pašvaldība ārpus Rīgas un Pierīgas pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu neiemaksāja. Jāpiebilst, ka izlīdzināšanas fonda maksājumus pārrēķinājām atbilstoši 2023. gada situācijai un dalījumam plānošanas reģionos.

2010. gadā valsts dotācija, kas papildināja fondu, bija vien 8,5 miljoni latu, bet 2020. gadā tā veidoja gandrīz 184 miljonus eiro. 2021. gadā jau 198,7 miljonus eiro. Pēc pašvaldību reformas 2022. gadā provizoriskie dati rāda, ka dotācijām vajadzēs mazāk, aptuveni 81 miljonu eiro, tomēr kopumā reģionālās reformas izraisītās izmaiņas nepriecē. Pašvaldību ieņēmumi 2022. gadā pēc dotācijām paliek gandrīz nemainīgi – kopumā aptuveni 1,76 miljardi eiro. Gadā, kad inflācija pēdējos mēnešos pārsniedza 20% robežu! 2023. gadā tiek prognozēts, ka Rīga izlīdzināšanas fondā iemaksās gandrīz divas reizes vairāk nekā 2020. gadā – 124 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecību publiskajā sektorā ietekmē gan pieaugusī nenoteiktība un cenas, gan būvnieku spēja pildīt uzņemtās saistības

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru