Dienas Bizness

  • 30 svētdiena,
    aprīlis

    Lilija, Liāna

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8447

    USD: 1.0930

Tirdzniecība un pakalpojumi

Restorāni: nāksies ievest darbaspēku  75

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

 

 

 

 

 

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

AS Lido mārketinga vadītāja Viktorija Gulbe:

Katrs spēlētājs, katrs restorāns cīnās par savu auditoriju. Piekrītu tendencei, ka cilvēki ārpus mājas ēd arvien vairāk – gan brokastis, gan pusdienas un vakariņas, bet, neskatoties uz to, tendences rāda, ka cilvēkiem ļoti būtiska ir cena. Svarīgi ātri un kvalitatīvi paēst, saņemt labu uzturu, bet tikpat svarīga ir cena. Cilvēki ļoti seko tam, ko viņi ēd un cik viņi ir gatavi par to maksāt. Redzam arī, ka arvien vairāk prasa piegādāt maltītes ārpus Rīgas – uz Ādažiem, Jūrmalu.

Restorānu Vairāk saules dibinātājs un līdzīpašnieks Endijs Bērziņš:

No krīzes esam izgājuši, un tagad tendences rāda, ka straujākais pieaugums ir tieši kulinārijas piegādēs. Domāju, tas ir nākotnes projekts, un Daily ir šajā jomā uzlikuši pareizu uzsvaru. Tas ir nākamās desmitgades jautājums. Piegāde jeb take away pagaidām apstājušies pie sendvičiem un hotdogiem, bet nākotnē, kā rāda citu valstu pieredze, varētu augt pieprasījums līdzi ņemšanai pēc kvalitatīva ēdiena, sākot no humusa, lēcām, salātiem.

Restorāna Ferma šefpavārs Māris Astičs:

Pirms pāris gadiem tas bija skandināviem, tagad ir igauņiem, un vēl pēc diviem trim gadiem mēs no igauņiem varētu pārņemt tā saucamo street food.

Tas nozīmē, ka valdība ļauj uzņēmēja treileri nolikt tur, kur viņš grib, piemēram, Vērmanes dārzā. Kad tas notiks pie mums, viss street food būs nopietnāk: brauks lielie grandi – pavāri, būs melnie ikri un vēl viss kas cits.

Runājot par ēšanas paradumiem, vienubrīd bija ļoti populāri apmeklēt seminārus, mācīties, veidot blogus. Tas bija sprādziens, bet joprojām tie ir pieprasīti, cilvēkiem patīk mācēt gatavot ēst. Tagad cilvēki atgriežas restorānos, arī pirmdienās, otrdienās nāk un bauda maltīti. Bet svarīgs faktors – nekad nebūs lēti, ātri un kvalitatīvi. No kaut kā jāatsakās. Mēs neesam nedz dārgākais, nedz lētākais restorāns, bet esam pa vidu. Lai dabūtu kvalitāti, no kaut kā ir jāatsakās, un šajā gadījumā mēs zaudējam uz cenu. Bet tā gan ir tiesa – cilvēkiem patīk iziet ārpus mājām, svinēt, un tas viss attīstīsies un uzlabosies. Galvenais, lai mēs nekļūstam pārāk slinki. Cilvēkiem patīk pasūtīt maltīti, tas atvieglo ikdienu, un cilvēki sapratuši, ka tas ir lētāk, nekā pašam gatavot mājās.

Restorāna Food Factory īpašnieks Mārtiņš Iskrovs:

Mans bizness tā arī radās, jo gribēju lietot pareizu uzturu, lai ir sabalansētas olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki un šķiedrvielas, un sāku veikalos iegādāties produktus. Sapratu, ka man jābrauc vismaz uz trīs vietām, lai to nodrošinātu. Vēlāk izveidoju komandu un savu uzņēmumu.

Tagad vēl esam mazi, bet uzskatu, ka būsim lieli un spēcīgi. Cilvēki gan ir kūtri, lēni un aizdomīgi. Viss notiek lēni. Bet jānoturas.

Nākotnē tirgū noteikti ienāks lielie take away uzņēmumi. Man jau bijuši piedāvājumi nopirkt viņu franšīzi. Domāju, ka viņi nāks no Krievijas uz Baltijas valstīm. Vēl divi trīs gadi, un liela daļa cilvēku pāries uz šādu piegādi, ka pasūtīs ēdienu uz mājām boksos. Laika trūkuma dēļ viss notiek strauji un bieži vien nav laika paēst.

Protams, var iebraukt pie kolēģiem, bet nedabūsi to, ko gribi. Esmu mēģinājis iet pa ēdināšanas uzņēmumiem, lai dabūtu to, ko vēlos, – vistas krūtiņu, 150 g brūnos rīsus, avokado un riekstus. Ilgi jāskaidro viesmīlei, arī pavāram bija jautājumi.

Daily īpašnieka Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars:

Varu piekrist. Pēc krīzes cilvēki sākuši vairāk interesēties par ēšanu, un katram šajā laikā attīstījies savs viedoklis, kas ir pareizi un kas nav pareizi. Un tieši tas ir lielākais izaicinājums. Runājot par franšīzēm, redzēju interesantu pētījumu par Austrumeiropu, kur ļoti gaida pazīstamos zīmolus jeb franšīzes. Bet liela daļa gaida nevis, lai veiktu atkārtotus pirkumus, bet lai iegūtu foršo sajūtu, ka ir šis koncepts un es varu atļauties gluži kā Ņujorkā.

Māris Astičs:

Latvijā ir pārāk maz iedzīvotāju. Amerikā, Spānijā, Itālijā paiet seši gadi, kamēr katrs pa vienai reizei pamēģina ko jaunu. Latvijā - seši mēneši, visi pamēģinājuši, un viss. Būtu grūti ko tādu izveidot.

Endijs Bērziņš:

Bez ilūzijām. Mēs esam stipri par maz, lai lielie brendi nāktu iekšā. Ja Starbucks nenāk iekšā Skandināvijā, kur viņi Somijas un Zviedrijas tirgu uzskata par mazu, tad mums lolot cerības, ka ienāks Latvijā un Lietuvā.... Viņi nenāks ar kafiju, kas maksā divi eiro, bet nāks ar kafiju, kas maksā 4,90 eiro.

Viktorija Gulbe:

Bet vieta tirgū ir. Kāpēc nenāk Vapiano, kas jau sen bija plānots, ka ienāks? Viņi ir Lietuvā, bet Latvijā nav.

Endijs Bērziņš:

Domāju, ka mums ir ļoti blīvs tirgus. Esam Nr.1 gan tīklu ziņā, gan kvalitātes, gan restorānu daudzuma ziņā. To visi analizē un skatās.

Mārtiņš Iskrovs:

Klientu ir tik, cik ir. Ja 100 klientus sadalām septiņās daļās un atnāks astotais lielais, tad būs jādala astoņās daļās, un varbūt kāds atbirs.

Vai Latvijā ēdināšanas sektorā kvalitātes latiņa ir pacelta ļoti augstu?

Aigars Kaugars:

SKDS dati nesen rādīja, ka iedzīvotāju procents, kas ēd pusdienas vai vakariņas ārpus mājas, bija šokējoši zems. Līdz ar to teorētiski potenciāls ir, bet tas parādās tad, kad pirktspēja aug. Runāju ar diviem puišiem no Šveices, kuri vēlējās atvērt savu restorānu, un viņi bija pārsteigti, ka katru gadu parādās atkal kāds jauns restorāns. Viņiem šķita, ka restorānu jau ir par daudz.

Endijs Bērziņš:

Bija brīdis, kad visi atvēra kokteiļbārus. Kad sākās krīze, tad Rīga bija pilna ar konditorejām. Tagad klusajā Rīgā restorānu ir par daudz.

Mārtiņš Iskrovs:

Patērētājam tas ir labi. Nesen ar draugiem bijām uz restorānu, kur bijām vieni paši. Citā pilsētā noteikti būtu jārezervē vieta.

Vai pircēju prasības aug? Vai cilvēki prasa arvien kvalitatīvāku maltīti?

Viktorija Gulbe:

Cilvēki vēro un interesējas par to, ko viņi ēd un kāda ir uzturvērtība. ASV jau jaunieši tiek mācīti, kas lācītim vēderā. Aug interese sociālajos tīklos, Instagram, kur cilvēki grib runāt, kas ir uz šķīvja, kādas sastāvdaļas, vai viņš labi paēd un saņem nepieciešamo uzturu. Tas interesē ne tikai pieaugušos, bet arī jauniešus. Lido jau trīs gadus rīko Uztura skolu, kur skolas bērniem mācām, kas ir uzturvērtība, kādi produkti jāēd pilnvērtīgai dzīvei. Būtiski, ka bērni arvien vairāk zina, ko viņi ēd skolā, mājās.

Mārtiņš Iskrovs:

Esmu liels optimists, bet tomēr redzu arī slikto – bērni skolās ir «uzrūguši», tādi paši ir vecāki. Tad gribas, lai cilvēki sāk arvien vairāk domāt par uzturu. Manā biznesā ir dienas, kad nevar no telefona iet nost – cilvēki jautā par ēdiena sastāvu, kur to iepērkam, viņi iet izglītoties, taisa pārtikas nepanesamības testus, sūta savus rezultātus e-pastos. Cilvēki interesējas, un tas ir labi.

Māris Astičs:

Man ir nedaudz cits skats. Kad sākās krīze, restorāni sāka cīnīties par katru klientu, tādējādi cenas samazinājās vai palika iepriekšējā līmenī, bet auga kvalitāte, pašizmaksa. Ja gribam cīnīties par katru klientu, tad vispirms jādomā par kvalitāti, nevis to, ko nopelnīsim. Peļņa šobrīd ir pavisam niecīga, salīdzinot ar pašizmaksu, nodokļiem un pārējo.

Baiba Zaķe:

Esam pamanījuši, ka tagad ir visu lietu premiumizācija. Tajā pašā laikā cena netiek līdzi kvalitātei jeb tam, kas tiek ielikts, gatavojot produktu. Bet ir vēlme pakāpties latiņu augstāk, nekā ir standarts, saglabājot līdzvērtīgu cenu.

Mārtiņš Iskrovs:

Man produkts ir dārgāks, nekā liekas, jo Latvijā cilvēki ir izlepuši un izlutināti, un, ja katrs klients ir karalis, es nevaru viņam neskriet pakaļ. Ja kādam neskrienu pakaļ, man kļūst mazāk klientu. Un kāpēc produkts kļūst dārgāks? Viens neēd to, šo, prasa – samaini man brokastis vietām! Ja būtu restorāns, būtu ok. Bet man ir ražotne, un šefpavāram ir ļoti jānopūlas, lai visus pasūtījumus apmierinātu. Es skrienu pakaļ saviem klientiem.

Aigars Kaugars:

Mēs skolu ēdienkartes veidojam kopā ar Latvijas Diētas ārstu asociāciju, bet dati ar katru gadu kļūst arvien sliktāki. Bērni, kam ir liekais svars 1. klasē, aug. Bet nav tā, ka ēdinātāji pie visa ir vainīgi. Ar katru brīdi fizisko aktivitāšu kļūst aizvien mazāk, kustību ir mazāk.

Ja kādreiz apēdām frī kartupeļus, kur problēma? Reizi no reizes tos lietot nav tik traki, bet būtiski ievērot fiziskās aktivitātes. Bieži vien vainu liek uz ēdinātājiem, bet tā nav.

Māris Astičs:

Mēs bērniem nevaram prasīt to, ko paši neievērojam. Ja paši nepareizi ēdam, tad arī bērni to darīs.

Kādi varētu būt nozares turpmākie izaicinājumi? Kāda ir situācija ar darbaspēka pieejamību?

AS DNB Banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane-Jēgere:

Labā ziņa ir tā, ka nozarei ir labs potenciāls. Pozitīvi attīstoties ekonomikai, šī nozare aug straujāk. To redzējām arī krīzes laikā, kad nozare samazinājās vēl smagāk. Bet šobrīd situācija ir pretēja.

Mēs sagaidām, ka ekonomika tuvākajos gados pieaugs gana labi un restorānu, ēdināšanas bizness augs krietni ātrāk, un īpaši labāk tas augs dārgo restorānu segmentā, jo aug iedzīvotāju pirktspēja un cilvēkiem gribas vairāk sevi palutināt. Nedaudz sliktāka ziņa – nozare ir darbietilpīga un ēdināšanas uzņēmumi būs tie, kas visvairāk izjutīs darbaspēka trūkumu un spiedienu uz darba algām.

Pagājušais gads bija mazliet piebremzējies citās jomās, piemēram, celtniecībā, kas netieši ietekmēja arī pārējo darbaspēku. Bet kopumā darbaspēks kļūst dārgāks un grūtāk pieejams.

Mārtiņš Iskrovs:

Kopā esmu aptvēris septiņas ēdināšanas iestādes, un vislielākās problēmas ir ar darbaspēku. Ir šefpavāri, kuriem patīk, ka viņiem pārmaksā. Šefpavāri uz papīra – tas nozīmē, ka viņi vispār kāju nesper virtuvē. Šefpavāri darītāji atkal ar papīriem nestrādā. Ir pavāri, kas rotē no viena pie otra. Problēmas ar darbaspēku ir lielas.

Mārtiņš Astičs:

Es jau piekto gadu vadu Restorānu servisa skolu, kas sagatavo jaunos pavārus un cenšas sagatavot jaunos viesmīļus. Ik gadu vidēji Latvijā 4,5-5 tūkstoši jauniešu iegūst diplomus ēdināšanas nozarē. Jautājums – kur viņi ir? Esam ar dažādām meistarklasēm un semināriem apbraukājuši daudzas Latvijas skolas. Secinām, ka jaunieši negrib strādāt, bet grib saņemt lielu algu. Viņi uzskata, ka liela alga pienākas par to, ka ir diploms. Vēl - pēc statistikas mūsu skolai vidējā atzīme ir 6,5–7, bet valsts skolām – tuvu pie 9. Jāsāk ar mācību literatūru, pedagogiem, un tikai tad mums būs spēcīgi nozares pārstāvji, kas pratīs strādāt – gan virtuvē pie plīts stāvēt, gan uzrakstīt papīru. Tas, ka cenas darbiniekiem ir uzaugušas kosmosā, ir skaidrāks par skaidru. Viesmīlis prasa 800 eiro par vakaru, bet tajā pašā laikā nemāk vīna pudeli attaisīt. Tūlīt sāksim ņemt ārzemju darbaspēku, kas cenas palaidīs uz leju. Vislielākā problēma ir ar palīgiem virtuvē – trauku mazgātājiem. Arī ar izglītotiem pavāriem ir grūti. Ar katru gadu mums ir arvien grūtāk. Tikai ap 10–15 % no skolas beidzējiem paliek strādāt nozarē. Daudzi saprot, ka virtuve viņiem ir par sarežģītu, un iet darīt ko citu.

Endijs Bērziņš:

Kad Mārtiņa Beķereja paziņoja, ka, iespējams, darbā būs jāņem ukraiņi, komentāros cilvēki rakstīja – mēs pie jums nenāksim, maksājiet normālas algas savējiem. Ko nozīmē normālas algas? Ja runājam par 1600 un 2000 eiro algu, tas nozīmē, ka kruasāns maksās divi trīs eiro, bet biznesa pusdienas – 12 eiro. Nav tā, ka algās varam maksāt divus tūkstošus, bet pusdienas ēst par 3,90 eiro. Man tas nekalkulējas kopā.

Krīzes laikā 2008. gadā pieņēmām puisi no Ukrainas, un viņš bija ļoti labs darbinieks. Tagad mums ir trauku mazgātājs indietis, kurš kā students piepelnās. Darba tirgū nav cilvēku, un piedāvājam darbu tiem, kas to vēlas darīt.

Viktorija Gulbe:

Labi, ka mēs varam piesaistīt jauniešus, jo viņi var darbu apvienot ar mācībām. Pastāv reālas izaugsmes iespējas, bet tikai tiem, kuri vēlas augt un strādāt savā valstī. Diemžēl aug paaudze, kura vēlas saņemt lielu algu, neko nedarot.

Māris Astičs:

Ko nozīmē – vēlas saņemt lielu algu? Es sāku strādāt par septiņdesmit santīmiem un biju laimīgs, ka man deva darbu un iespēju ko darīt. Neapstrīdami darba tikums ir zudis.

Aigars Kaugars:

Pie mums strādā pieci seši cilvēki no dažādām valstīm. Igaunijā veram vienu kafejnīcu, tur pamanīju, ka aptuveni 70% no cilvēkiem, kas tīrīja ēku, nebija vietējie. Tas nozīmē, ka Igaunijā kā darbaspēks šajā nozarē jau ir būtiski vairāk ārzemnieku.

Vai interese par skolu un pirmsskolu ēdināšanu pieaug? Un kas ir tās galvenās problēmas?

Mārtiņš Iskrovs:

Interese ir, bet nevar īsti saprast, kā piedalīties konkursos.

Māris Astičs:

Problēma ir tā, ka pēc likuma skolās nedrīkst pasniegt frī kartupeļus, cīsiņus, kečupu, bet tajā pašā laikā pāri ielai pie skolas atver kafejnīcu, kur tas viss ir. Ēdinātājs pēc likuma burta sēž tukšā, bet veikaliņš pāri ielai var tirgot visu.

Endijs Bērziņš:

Skolās ir ļoti liels kontroles mehānisms un ir jācīnās par eirocentiem. Gribam ļoti veselīgu un garšīgu ēdienu, bet viss apstājas pie cenas.

Aigars Kaugars:

Konkurence aug un, visticamāk, augs, jo valsts apmaksā pusdienas. Tad šķiet, ka būs garantētā nauda un miljons. Bet sanāk ļoti skaitīt santīmus, jo cena ir zema. Un normas Latvijā ir pārspīlētas, ja salīdzina ar Igauniju un Ziemeļvalstīm. Tur normas ir reālas. Pie mums porcijas ir vairāk nekā trešdaļu par lielu, jo tik daudz ir jāizmet. Augstās prasības gan neviens īpaši nekontrolē. Igaunijā prasības ir zemākas, bet tur reāli PVD tās pārbauda. Vēl gribētu piebilst, ka mācību iestādēs izveidojies negatīvs viedoklis par piegādātu ēdienu. Skolu konkursos rakstīts – jāgatavo virtuvē. Bet piegādāts ēdiens ir tikpat kvalitatīvs.

Šobrīd izejvielu cenas strauji kāpj. Vai restorāniem vēl ir iespējas uzlabot efektivitāti?

Mārtiņš Iskrovs:

Viss kļūst dārgāks. Es mēģinu produktus no visiem piegādātājiem izvēlēties un vēl tirgoties par cenu.

Aigars Kaugars:

Izejvielas un darbaspēks veido divas lielākās izmaksu pozīcijas. Skatāmies, kas būs ar sankcijām pret Krieviju. Ja sankcijas atcels, izejvielu cenas uzreiz būs augšā.

Viktorija Gulbe:

Cilvēki skatās uz cenu. Klienti vēro - ja kādam produktam pieaug cena, viņi uzreiz prasa, kāpēc. Ideālā variantā mēs, protams, visus produktus pirktu tikai Latvijā. Novērtējam, ka cilvēki vēlas ēst kvalitatīvi, līdz ar to mērķis ir piedāvāt labāko produktu, saglabājot pieņemamu cenu.

Baiba Zaķe:

Esam atkarīgi no globāliem līgumiem. Aizvien vairāk cenšamies sadarboties ar vietējiem ražotājiem. Mēs vēlmi izrādām, bet ražotājam jābūt gatavam pārstrādāt savu procesu atbilstoši McDonald’s standartam. Tas ir laika un resursu ietilpīgi. Pašlaik esam procesā ar vienu Baltijas gaļas piegādātāju.

Ilze Opmane–Jēgere:

Mēs ticam, ka Latvijas ekonomika aug pareizajā virzienā un ka būs attīstība arī ilgākā termiņā.

Prognozējam, ka tuvāko trīs gadu laikā ēdināšanas nozares pieaugums varētu būt 6–8 % gadā. Nedaudz lielāks pieaugums varētu būt augstākas cenas kategorijai. Tas būs reģionāli ļoti atšķirīgi – Rīgas reģionā izteiktāk, bet arī lielajās pilsētās varētu būt labi rezultāti. Augot iedzīvotāju algām un paaugstinoties dzīves līmenim, iedzīvotāji izvēlēsies ieturēt maltītes ārpus mājas. Demogrāfija krīt valstī kopumā, bet šajās pilsētās lejupejošais efekts nebūs tik būtisks. Labā ziņa ir tā, ka pirktspēja pakāpeniski uzlabojas un tuvākajos gados turpinās uzlaboties.

Komentāri

  • Aldis

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 07:32

    Migrantu darbaspēks = iestādes boikots. (Ne)veselīga paranoja jau tā mani attur no parāk biežas sab. ēstūžu apmeklēšanas. Ja vēl uzzināšu ka tur strādā 3. pasaules migranti, labāk pagaidīšu, nekā riskēšu saņemt "eksotisku piedevu".

    • es

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 19:35

      piekrītu pilnībā - boikotēšu tādas ēstuves, ja būs latviešiem nelabvēlīgas, pie mums ogres tehnikumā ražo vislabākos pavārus!

    • 3A

      pirms 16 dienām, 2017.04.14 11:49

      +0 -0

      Labāk ieved cilvēkus, kas ies uz tiem restorāniem, citādi ar visiem darbiniekiem būsi dziļā mežā!

    • VX

      pirms 15 dienām, 2017.04.15 12:05

      +0 -0

      ir muļķīgi dzīvot ar tādiem uzskatiem. Vienu brīdi dzīve ir augšā, otru, tā var krist bezdibenī. Alda darbadevējs, uzņēmuma izmaksu optimizācijas rezultātā, atlaidīs Aldi un pieņems viesstrādniekus par lētāku cenu. Alda prātā iedomātie kanoni kritīs, un , lai negatavotu mājās, palēkdamies skriet uz vietējo kebabu bodīti, kur viņu apkalpos ar akcentu latviski runājošs viesstrādnieks :))) Joks!

  • xxx

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 07:50

    Dārgie uzņēmēji! Iemācieties maksāt darbiniekiem adekvātu atalgojumu, un problēmu nebūs.

    • Zemu vērtēts komentārs. Parādīt...

      juris

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:25

      Vai esi gatavs par pusdienām maksāt 7-10 eiro?

    • to Juris

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:48

      Nav gatavs. Jo nemaksaa jau arii citur... Vispar valsts un uznemeji ir totali visu salaidushi delii, jo tika pielauts ka tiek veidoti biznesi, kuri pec butibas ir nerentabli, jo spej maksat tikai minimalo algu.
      Rezultats buus baisa kriize, jo izdevumi dziivoshanai tapec nav mazaki, ipashi iebraucejam, kuram jau nepieder savs dziivoklis kaa daudziem vietejiem (kuri delj taa stradaa par minalo un savu ipashumu, dabiski, nolaizh, jo uzturet kartibaa nespej, tachu to veel nav apjegushi).

      Shada neefektivo biznesinji esamiiba arii padara muus nekonkuretspejiigus ES limenii. Kaa arii iznicina uz vietas esosho darbaspeeku, jo tas brauc prom. Bet darbaspeeks sheit ir DAUDZ kvalificetaks, kaa tie migranti, par kuriem uznemeji sapno... Aij kaa shie aprobezhotie uznemeji veel dabuus truukties savaa dziivee no shiem imigrantiem, jo tie, atshkirbaa no musejiem, var arii nazi pie rikles pielikt (bija te piemeri kad imigrantu chakaretaji-uznemeji atradas gravii beigti...).

    • Zemu vērtēts komentārs. Parādīt...

      Limitless

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 13:03

      Fakts ka pašam nekad neviena uzņēmuma nav bijis un pat nav nojausmas kā tādas lietas strādā, tas noteikti dod kvalifikāciju dot padomus citiem kā vadīt biznesu un cik daudz darba ņēmējiem maksāt.

    • Pavaars>Juris

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 13:27

      Ikviens sakarigs virtuves darbinieks saprot ka 1600-2000 menesii euro nav reali Latvijaa visu sezonu bet 800-1200 euro alga Rigaa buutu tikai normaala un nav nekaads kosmoss par to elles darbu kas tiek dariits.

    • emm

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 18:23

      Juri, neviens nemaksās 7-10 eiro, ja konkurents piedāvās lētāk.

      Notiek bezjēdzīga muldēšana par milzīgām algām - virtuves darbinieks diez vai vairāk par 600 saņem un gan jau ka tiek maksātas arī 300-400 eiro algas vai pat mazāk.


      Tiek jauktas putrā ikdienas un pasākumu(events) darbinieku izmaksas - loģiski, ka par tādu darbu viesmīlis JEBKURĀ pasaules malā paprasīs vairāk, ja viņš jau strādā vairākās vietās un ir jau noslogots un ja pēdējā brīdī tiek meklēti darbinieki, nevis laikus, tad loģiski, ka var paprasīt atbilstošu maksu. Jūs tak viņam netaisieties apmaksāt sirds operāciju un viņu atraujiet no atpūtas, lai strādātu ikdienas darbu normālā formā. Meklējiet pāris mēnešus iepriekš tieši šādus pasākumu darbiniekus - vai pieņemiet ikdienas darbā vairāk darbiniekus, kurus tieši šādiem vienreizējiem pasākumiem var nodarbināt bez liekas darbinieku meklēšanas.


      Mārtiņš Astičs:
      "Secinām, ka jaunieši negrib strādāt, bet grib saņemt lielu algu. Viņi uzskata, ka liela alga pienākas par to, ka ir diploms."
      -----------

      Diploms par velti nenāk - šajā skolā mācību maksa ir 1300-1450(1 gads) un par tālākizglītību jāmaksā 800-900 eiro(6 mēneši). Plus vēl jaunietim ir kaut kur jādzīvo un jāēd. Parasti gan mācību iestādes zin cik lielu algu viņu audzēkņiem ir jāsaņem un jau laikus reklamē uz kādu algu tiekties. Tad nu Mārtiņ, nep!sīsim cilvēkiem smadzenes - uz cik lielu algu var cerēt jūsu mācību iestādi pabeigušie audzēkņi? Lai var parēķināt cik adekvāti ir mācīties un tērēt laiku un naudu jūsu iestādē.


      Limitless, uzņēmumus neveido lai žēlotos par lētā darbaspēka trūkumu. Vadīt biznesu... :D ejiet pensijā - ar tādu attieksmi jebkuŗš darbinieks jūsu uzņēmumā var nonākt pie domas, ka labāk ir pašam veidot savu biznesu.

      Darbinieki un algas nav obligātās izmaksas - var tak uztaisīt robotizētu ēstūzi, kur virtuves darbiniekus aizstāj robotizēta virtuve - uz priekšu, šī inovatīvā niša ir brīva - neviens jums vispār neliek maksāt algas. Tas par ko jūs kunkstiet ir verdzības iekārta, kura dod iespēju nodarbināt cilvēkus zem viņa eksistences pašizmaksām - ne tikai jums ir tiesības uz normālu dzīvošanu - arī jūsu darbiniekiem! Un ja jūs nesaprotiet kā sabalansēt šīs vajadzības ar savu darbinieku vajadzībām un sāciet pārmest... ko jūs vispār dariet bzinesā?

  • HC

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 08:02

    Nu esam mēs nonākuši pie lietas, par kuru ļoti negribās runāt - proporcijām. Tās, diemžēl, Latvijā ir greizas. Nu nevarēs pastāvēt ekonomika, kur cenas visam ir augstas un algas mazas komplektā ar sasniedzamiem kaimiņiem, kur šī proporcija ir ievērojami labāka. Kā arī nav ko vaimanāt par ekonomikas lielumu. Proporcijām ir jābūt vienādām kā Latvijā, tā Norvēģijā vai Luksemburgā.

    • juris

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:28

      Taisnība ir, bet - 1. īpašnieks ar mersi grib braukt gada laikā pēc biznesa uzsākšanas, 2. ieguldīto grib atsist 3-5 gadu laikā. Un tad jau vajag nākamo mersi + džipu sievai. :)

  • LidoEļļa

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 08:33

    Saspringta darbadiena, ka vakarā nav laika maltītes pagatavošanai ir tāpēc, ka pārāk daudzi vergo uz visādiem šņagdonaldiem desmit, divpadsmit stundas diennaktī :D Kapeika arī makā ir tieši tik, lai zemas kvalitātes 'restorānu' produktus 'baudītu'.

    Ar nepacietību gaidu to ievesto darbaspēku ar kuru draud jau desmitgadi :D DienasBiznesam un lasītājiem jau būtu tā kā jāsaprot, kamēr esam ES apakšgala valsts, mums nav no kurienes ievest tās vēl lētākās rokas, par kurām sapņo katrs šņagdonalda optimizators. Ja nu vienīgi Šlesers izbīdīs uzturēšanās atļaujas austrumnieku lētajām un visticamāk, ļoti čaklajām rociņām un apķērīgām galviņām, kuras nav jāpieskata, tad gan sāksies ēdināšanas biznesa ziedu laiki ;)

  • xxx

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 08:54

    Radagabals pirms pāris gadiem sāka strādāt vienā no TOP3 restorāniem. Ēnu ekonomika visā savā krāšnumā, attieksme pret darbiniekiem reti draņķīga, darba tiesības tiek pārkāptas ļoti rupji, ar kontrolējošām institūcijām viss sarunāts. Turpretī, bizness griežas vnk spīdoši, īpašnieks dzīvo zaļi.
    Kāds no kolēģiem bija pasūdzējies, īpašnieks apziņoja citus restorānus, lai tādu darbā neņem.

  • gf

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:10

    +5 -5

    lai tak ved, ja paši negrib strādāt :)

  • mc

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:11

    Drīzumā nāksies ievest arī restorānu lietotājus.

  • Latvietis

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:25

    Es neesmu tīk bagāts lai dzīvotu Latvijā !!!

  • Matemātika

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:45

    "Nav tā, ka algās varam maksāt divus tūkstošus, bet pusdienas ēst par 3,90 eiro. Man tas nekalkulējas kopā." (E.Bērziņš)

    Par šiem skaitļiem E.Bērziņam ir taisnība. Bet vai tiešām 2000 EUR alga ir vienīgā alternatīva minimālajai algai, vai algai drusku virs minimālās ? :)

  • stalkers

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:49

    Jau nekādi 3.9 nesanāk par prastām kompleksām pusdienām Rīgā, tuvāk 5im...īsti nesaprotu par ko tur ir runa, ja grib smalki paēst aiziet ap 10 uz cilvēku minimums, tā kā kādam atkal ir kāre pelnīt uz darbinieku rēķina. Pilnīgi piekrītu viedoklim, ka tas ka viss ir dārgi, bet smieklīgas algas ilgi pastāvēt nevarēs un nekādi viesstrādnieki uz šīm kapeikām neparakstisies, jo LV izmaksas jau ir Eiropā!

    • eh

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:55

      +8 -9

      Lidiņā ir par 3,90. Kvalitāte diezgan laba.

    • Vārds

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 10:42

      pāreļļotu ēdienu par labu kvalitāti īsti negribētos saukt...

    • es

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:13

      Ja velk uz 5īti, tad parasti ir problēmas ar lieko svaru. Šitiem komentētājiem nebūtu tik daudz jāēd. Komentēšana db tik daudz kalorijas nesadedzina.

  • mjā

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:51

    Varbūt tomēr būt kapitālistiem, un saprast, ka laiks bankrotēt? Nav pieprasījuma, nav ko kunkstēt.

  • emo

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 09:56

    Aigars Kaugars:
    `` Igaunijā veram vienu kafejnīcu, tur pamanīju, ka aptuveni 70% no cilvēkiem, kas tīrīja ēku, nebija vietējie.''
    Igaunijā ārzemju darbaspēku kopumā , drīz dēvēs par "Valkas latviešiem" .

  • eh

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 10:05

    Uzskatu, ka labāk pieciest zināmu cenu kāpumu zemo algu kāpuma dēļ, nevis grozīt likumu, lai varētu vest iekšā imigrantus, kurus varētu nodarbināt zem vidējās algas Latvijā. Jāsaprot, ka arī gan šī brīža strādātāji par zemajām algām, gan potenciālie imigranti - zemo algu saņēmēji, arī ir cilvēki, kuri dzīvo sabiedrībā. Domājoši cilvēki pārsvarā nevēlas, lai būtu plašāks to cilvēku loks, kuri var atļauties vien vispieticīgāko dzīvesveidu ar visām no tā izrietošajām sociālajām problēmām, un vienlaikus tiek iesaldēts mūsu pašu nabadzīgāko strādājošo nabadzības līmenis. Tāda politika, protams, veicinātu arī emigrāciju.
    Turklāt, jāatceras arī, ka vidējā alga patiesībā ir fikcija aplokšņu algu dēļ. Tas nozīmē, ka darba devējiem jau šobrīd ir atļaut legāli nodarbināt imigrantus, kuru alga faktiski ir zem vidējā strādājošo ienākumu līmeņa.

    • Maz.vid.uzņ.

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 10:27

      1. Absurds ir tāds, ka restorāniem nebūtu jāceļ cenas, ja pieaugtu vidējās algas valstī! Liela daļa ir nenoslogoti, vienkārši būs jāiemācās ātrāk un precīzāk kustēties. Liekajiem ir vēlams pāriet uz citu biznesa veidu...
      2. Latvijā NAV darbaspēka trūkums! Man strādājot Rīgas reģionā nav problēmu sameklēt darbiniekus, it īpaši, zemāk izglītoto grupā!
      3. Nepiekrītu par "aplokšņu algām". a) Tās nav tik masveidīgas kā proponē-daudz tiek izmantoti legālie paņēmieni (pašnodarbināta persona, autoratlīdzība, mikra). Vidējo algu rēķina TIKAI no lielo uzņēmumu datiem un tur izplatīts ir kā Lattelecom-šefam desmitos tūkstošu, menedžmentam lielas algas, bet viss lētais esot ārpakalpojums.
      p.s. Ar to gribēju pateikt, ka vidējā alga valstī ir stipri reāli dati, aploksnes to neietekmē un darbaspēks šeit vēl joprojām ir ne dārgs un brīvi pieejams. Nenormāla ir par darbaspēku nodokļos samaksātā summa kvalitatīviem, godīgiem uzņēmumiem!

    • eh

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:03

      Ja par statistiku un aplokšņu algām - vai Tu tiešām tici, ka valstī lielākās faktiskās algas ir Jaunjelgavas novadā ? :) Jā, Jaunjelgavas novadā šī vidējā alga ir sarēķināta vien no kādiem 4 uzņēmumiem, kuri visi laikam maksā legāli. Turklāt, neviens no tiem nav augstas pievienotās vērtības bizness, kādi vairāk koncentrējas Rīgā.

    • eh

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:07

      +8 -2

      Ja aiz mikras tiek slēptas faktiskas darba tiesiskās attiecības, tad tas nav legāli. Tas būtu legāli, ja, piemēram, taksometru vadītu reāls uzņēmējs, nevis cilvēks, kurš slēdz fiktīvus līgumus par to, ka viņš nomā taksometru no reālajiem takšu uzņēmējiem, un tiesības rīktoties ar visu deleģē šie uzņēmējiem.

    • es

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:18

      1. Beidzam spazmot par imigrantiem. Migrācijas aksioma ir kā fizikas likums - cieta un nemainīga: imigranti neuzturas valstīs, no kurām mūk vietējie. Turklāt imigranti dēļ emocionālo saišu trūkuma, no šim valstīm pazūd veicīgāk kā vietējie, bet pa vietējo kanāliem;
      2. Nenoslogoti cilvēki ir darba devēja problēma. Un nevajag putrot darba ražīgumu ar ātrāku skriešanu. Ātrāka skriešana bez tehnoloģiju atbalsta rada tikai vairāk kļūdas, ne darba ražīgumu.

    • eh

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:29

      +6 -1

      Tā migrācijas aksioma nav melnbalta. "Vecajā Eiropā" ir valstis, no kurām emigrē vietējie, taču ne tik daudz kā no Latvijas iepriekšējā desmitgadē, un uz kurām vienlaikus emigrē no citām valstīm, t.sk., no Latvijas, taču tās, protams, nav populārākās starp latviešu emigrantiem.
      Vēl šo migrāciju var ietekmēt tas, cik tālu no valsts atrodas valsts ar jūtami zemāku dzīves līmeni, un cik liela ir valodas barjera.

    • Blefs -> eh, par mikrām

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:54

      Cik var bezjēgā gvelzt, ka cilvēki, kuri negrib vai nespēj maksāt milzīgos nodokļus, savas darba attiecības noformē kā mikras, sia un tml, it kā darbojas fiktīvi.
      ~ 20 gadus atpakaļ biju praksē vācu firmā, kurā lielākā daļa speciālistu savas attiecības ar firmu bija noformējuši, nodibinot savas sia. Un neviens pat Vācijā par to nebrēca. Tas nekas, ka cilvēki nāca uz darbu 8 un beidza strādāt 17. Pelnīja viņi ~ 8’000 DM, kas toreiz bija krietni daudz. Paši bīdīja grāmatvedību, visus atļautos, iespējamos tēriņus norakstot caur firmu. Plus katram bija iespēja caur savu mikro firmu legāli piepelnīties. Kāds citiem palīdzēja ar grāmatvedību, kādam bija pat vēl 1 darbinieks firmā, ar kuru kopā viņi apkalpoja datorsistēmas, kādam bija ēstuve-ieskrietuvīte, kāds caur šo “mikru” 1-2 reizes gadā tirgoja alu ar desiņām vietējos festivālos, lai gan pamatdarbā bija ar elektroniku saistīti inženieri.
      “Mikras” ir planktons, kurā dzīvo lielie vaļi. To saprot no Vācijas līdz ASV.
      Kad Latvijā būs 2 miljoni “mikru” nevis vergu, kurus izspiež kā citronu, atšķirībā no ofšora, kas ostā pārkrauj miljonu, visiem pietiks naudas, lai ēstu kvalitatīvu pārtiku, labos restorānos!

    • >> Blefs -> eh, par mikrām

      pirms 22 dienām, 2017.04.07 20:56

      +4 -1

      bet tas ir pie nosacījuma ka savstarpēji noslēgtie līgumi un samaksas ētika ir atbilstoši darba likumdošanai. Ja ņerm vērā Latvijas uzņēmēju attieksmi pret līdzcilvēkiem,tad tā ir graujoši zemā līmenī. Nav izprotams kas ir radījis cilvēkos tādu naidu vienam pret otru!??

  • Norvēģis

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 10:34

    Sludinājumos celtniekiem piedāvā 3 eiro stundā.
    Veikali meklē pārdevējus un apkopējus par 300 eiro mēnesī.
    Manuprāt, tas liecina par plaši pieejamu lētu izmaksu darbaspēku.Ja uzņēmējs pat to neprot izmantot, tad viņam ieteicams bankrotēt.

    • Direktoriņš-rīkotājiņš

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:05

      Par 3 eiro stundā var dabūt tikai paģirainu lāpstas speciālistu

    • es

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:20

      Viņi meklē. Parasti neatrod...... un kamēr nav atrasts, sakrauj slodzi virsū esošajiem darbiniekiem..... bez maksas! Ļoti ērti. Un attaisnojums ir - redzi, meklēju, nesanāk. Tikmēr pacieties.... Un ja kas nepatīk, man aiz durvīm rinda stāv.

  • Zemu vērtēts komentārs. Parādīt...

    ddd

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 10:42

    +2 -6

    jasaka paldies katram viesstradniekam kas strada lv...uz sso bridi valstii ir brivas ap 16 000 darbavietu...

  • Gudrais Gunārs

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 10:50

    Kāds lētais darba spēks? No kurienes? Lauksaimniecībā mēģinājām atrast strādniekus no Ukrainas par 400 eiro + dzīvesvieta un ēdināšana. Nav. Jo, vidēji viņi jau Ukrainā nopelna 200, taču tērē mazāk un dzīvo savās mājās. Viņiem izdevīgāka ir Polija, kurā nopelna vismaz 700 + darba apstākļi+ tuvāk mājām + letāka dzīvošana. Tāda Latvija viņiem ir tikai pieturvieta, lai dotos tālāk uz rietumiem.

    • Protams

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 12:22

      Celtniecībā šobrīd strādnieki no Ukrainas jau pašsaprotams fakts. Gan ne par 400.
      Arī padomju laikos, laukos gucuļi celtniecībā pelnīja ap 1’500.
      Kamēr vietējiem griesti bija 300-500.
      Un bietes guculienes kaplēja par 800, kamēr vietējām sievām knapi 100 sanāca.
      Principā atvestais speciālists būs dārgāks, pat ja viņam mājās sprāgst bumbas, Latvijā viņš paliek uz laiku un tikai krievu valodas dēļ. Jo vienmēr ir alternatīva braukt uz Vāciju.

    • emm

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 18:55

      Gucuļi :D
      Padomju laikā gucuļus piedzīvoju, jo pats biju sīks un gāju palīgā kaplēt bietes. Gucuļi kaplēja bietes ar visām nezālēm - pēc viņa bietes neauga. :)

      Latvija šajā ziņā ir paradoksāla zeme - viens no iemesliem, kāpēc nedzīvoju Latvijā ir tas, ka pat ievestie no ES bagātajām valstīm speciālisti(ne zemā gala) - visi kā viens saņēma lielāku algu par vietējiem un neskatoties uz to, ka vietējo speciālistu bija pilns. Algas bija atbilstoši viņu valsts algām, bet tik un tā - aizvainojoši, ka lai saņemtu ārzemju kompānijā algu, man ir jādodas uz ārzemēm un jāiestājas darbā tur, lai nesaņemtu diskriminējošu atalgojumu savā zemē.

      Ja jūs apgalvojiet, ka atvestais speciālists vienmēr būs dārgāks, tad šī doma disonē ar rakstu, kurā tiek apgalvots, ka darbaspēku jāieved, jo nevar atļauties maksāt vietējiem. Mana pieredze liecina, ka ja darba devējs var maksāt lielāku algu ārzemniekam, tad vienīgā problēma ir tajā, ka viņi var atļauties maksāt mazāku algu vietējiem, kas kā darba spēks vienmēr būs vairākumā. Un šī fake ziņa nodarbojas ar smadzeņu skalošanu un sabiedriskās domas noskaņošanu.



      Ziniet kas notiek ar migrantiem, kas nonāk UK? Viņi pēc laika dibina savus ēšanas uzņēmumus, izkonkurē vietējos un gada laikā nopelna miljonu, un nereti aptuveni tajā pat laikā uztaisa avāriju ar puusmiljonu vērtu auto. Ēdamā kvalitātes līmenis ir zem jebkuŗas normas - korumpētā Latvijā tādiem būtu zelta dzīve, ja jau UK ik pa laikam mirst cilvēki no šīs pārtikas, tad Latvijā viss būs ok - es pat latviešu krogos reti kad ēdu, jo man draugi Latvijā saķēra dzelteno kaiti vienā Ve3crīgas ēstūzī... domājiet paši - kas jums ir dārgāka - veselība un dzīvība, ēdot labi apmaksātu darbinieku pagatavotu ēdienu, vai arī ēdot ēstūzī, kuras īpašniekam pieder dārgs auto, bet darbinieki ir mazapmaksāti, kas kasa d!rsu un ar tādu pašu attieksmi izturas pret klientiem un viņu ēdamo.

  • Atkārtošos

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 11:26

    Ja ieņēmumi neiet kopā ar izdevumiem, tad jāpameklē kļūda procesā. Ja kļūdas nav, tad nav arī biznesa.

    Lētais darbaspēks šo problēmu neatrisinās - tāpat pēc brītiņa gribēs vietējiem apstākļiem atbilstošu algu vai arī tīsies tālāk uz bagāto ES galu.

    P.S. Mārtiņa beķereju no potenciālo apmeklējuma vietu saraksta izslēdzu. Nožēlojami, ka cilvēki peļņas vārdā gatavi pārvērst savu valsti par caurbraucamo sētu.

  • Domājiet, ko darāt!

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 12:15

    Viss šis satraukums ir māksligi sacelts, jo likums pieprasa ievestajam darbaspēkam vidējo algu, kas ir kādi 600eur uz rokas. Normāla alga, vai ne? Varbūt arī vietējie par tādu būtu atrodami un nemeklētu darbu ārzemēs? Jo vietējiem pēc likuma var maksāt mazāk, tikai, ak vai- nav kas strādā! Spēcīgi lobiji (spriežot pēc publikācijām un sižetiem TV un radio) vēlas panākt, lai arī ievestajam darbaspēkam varētu maksāt vergu algas, par kurām var tikai eksistēt. Tā ir īstermiņa domāšana, ka ievestie vergi ilgstoši būs ar mieru par tādām eksitēt. Izceļos arī viņi, nav jau muļki, ja līdz Latvijai tika. Un kas tad būs? Cilvēki, žurnālisti, lūdzu domājiet ilgtermiņā, ko Jūs censāties panākt? Latviju, kurā dzīvo tūristi un tos apkalpo ievestais darbaspēks? Pamēģiniet maksāt to pašu vidējo algu 600Eur vietējam un varbūt viņš par diviem strādās. Kamēr visi vēl nav aizbraukuši.

    • Mjāa

      pirms 23 dienām, 2017.04.07 16:03

      +6 -1

      Turklāt nepiemirsīsim, ka 600 eur uz rokas darba devējam izmaksās 1051,63 ja nav neviena apgādājamā, pat tā saucamā minimālā alga nav nekādi mistiskie 380, bet gan pāri par 400....

  • Pavārs

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 12:18

    Cien. E.Bērziņa kungs un pārējie. Neviens jau neprasa 2000 eur algu. Pietiktu ar 850 neto par vienu pilnu slodzi. Nepārstrādājot stundas. Es nezinu, varbūt es visu laiku izvēlos nepareizos darba devējus, bet man nav sanācis trīs gadus strādājot pavāra amatā vairāk par 550 - 600 eur neto saņemt. Visur līdzīgi tā neto likme svārstās no 2.8 - 3.5 eur neto. Un tas ir par maz, ja ir jāīrē dzīvoklis Rīgā un transports, tad pāri paliek vien nedaudz virs 100 eur. Padomaajiet vēlreiz par to vai vajag ievest darbiniekus :)

  • Pavārs

    pirms 23 dienām, 2017.04.07 12:24

    Un ja pirktspēja cilvēkiem aug, tad varbūt nevajag biznesa pusdienas pa 3.90, ne?

Reklāma