2017. gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,28 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 13,3% vairāk nekā 2016. gada septembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 7,7% un importa vērtība – par 18,4% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. 

Septembrī Latvija eksportēja preces 1,03 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,25 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,4% (2016. gada septembrī – 47,7%).

Šī gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 18,63 miljardus eiro – par 2,19 miljardiem eiro jeb 13,3 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,25 miljardus eiro (palielinājums par 716,0 milj. eiro jeb 9,5 %), bet importa – 10,38 miljardus eiro (pieaugums par 1,47 miljardiem eiro jeb 16,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada septembrī salīdzinājumā ar 2016.gada septembri eksporta vērtība bija par 10,3 % lielāka un importa – par 22,5 %, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 0,5 % un imports par 0,1 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri:

- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 50,4 milj. eiro jeb 32,4 %, - pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 20,9 milj. eiro jeb 25,7 %, - parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 15,5 milj. eiro jeb 21,1 %, - minerālproduktu eksports lielāks par 7,0 milj. eiro jeb 16,1 %, - augu valsts produktu eksports mazāks par 8,7 milj. eiro jeb 7,8 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri: minerālproduktu imports lielāks par 68,2 milj. eiro jeb 73,7 %, - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 44,8 milj. eiro jeb 21,4 %, - pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 24,6 milj. eiro jeb 25,6 %, - ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 21,9 milj. eiro jeb 22,3 %, - satiksmes līdzekļu un to aprīkojumaimports lielāks par 13,9 milj. eiro jeb 12,9 %.

Septembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (16,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,6 %), Vācija (7,1 %) un Apvienotā Karaliste (5,1 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,2 % no importa kopapjoma), Vācija (10,8 %), Polija (8,7 %) un Igaunija (7,1 %).

Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā septembrī veidoja 8,9 %, bet importā – 10,5 %.

Mehānismu un mehānisko ierīču eksporta kāpumu 2017. gada septembrī salīdzinājumā ar 2016. gada septembri ietekmēja turboreaktīvo, turbopropelleru dzinēju un citādu gāzturbīnu eksporta pieaugums par 47,7 milj. eiro. Savukārt dažādu graudu un sēklu (arī eļļas augu), augu rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augueksports samazinājās, sarūkot rapšu un ripšu sēklu eksportam par 12,6 milj. eiro jeb 29,7 %.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa palielināšanos 2017. gada septembrī salīdzinājumā ar 2016. gada septembri ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī importa pieaugums par 62,5 milj. eiro jeb 7,8 reizes. Tajā pašā laikādzelzs un tēraudaimporta samazinājumu visvairāk ietekmēja plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importa kritums par 8,3 milj. eiro jeb 32,8 %.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra