Jaunākais izdevums

Luminor banka piešķīrusi 1,7 miljonu eiro finansējumu augkopības uzņēmumam SIA Tēraudiņi graudu kaltes rekonstrukcijai un jaunu iekārtu iegādei. Kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2,3 miljoni eiro.

Tas ļaus nodrošināt efektīvāku tādu tradicionālo lauksaimniecības kultūru kā rudzi, kvieši un auzas kaltēšanas procesu.

Projektam piesaistīts arī Lauku Atbalsta dienesta līdzfinansējums 662 000 eiro apmērā, toties kaltes uzlabojumi tiks īstenoti kopā ar SIA Ungurpils Grauds. Papildu rekonstrukcijas darbiem tiks ieviesti arī jauni tehniskie risinājumi, piemēram, graudu kalte tiks aprīkota ar rekuperācijas sistēmu. Veiktie uzlabojumi ļaus graudu torņos uzglabāt 5000 tonnas labības. Savukārt papildu graudu pieņemšanas bedre, kas veiks arī graudu priekštīrīšanu, ļaus palielināt apstrādes jaudu, sasniedzot 100 tonnas stundā.

“Pieaugot pieprasījumam un kāpinot ražas apjomus pagājušajā gadā, esam nolēmuši realizēt jau vairākus gadus plānoto projektu – jaunas kaltes būvniecību un rekonstrukciju, kas ļaus mums pašiem veikt graudu kaltēšanu, nevis noslogot tuvējā apkārtnē esošās kaltes līnijas. Papildu tam kaltes rekonstrukcija sniegs iespēju veiksmīgāk uzglabāt realizācijai paredzēto produkciju, paātrināt arī graudu novākšanas tempu un veiksmīgāk plānot uzņēmuma darbību,” saka Valdis Možvillo, SIA Tēraudiņi īpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

“Pagājušais gads lauksaimniecības nozarē bija veiksmīgs, sasniedzot vienu no lielākajiem ienākumu kāpumiem pēdējās desmitgades laikā. Arī augkopībā un graudkopībā pērn bija kvalitatīva raža, kas bija labs priekšnoteikums uzņēmumiem šogad turpināt veikt ieguldījumus saimnieciskās darbības pilnveidošanai un attīstībai. Esam gandarīti sniegt atbalstu SIA Tēraudiņi graudu kaltēšanas procesa modernizēšanai, lai palielinātu to darbības jaudu. Vienlaikus esam gatavi ar labiem nosacījumiem atbalstīt arī citus lauksaimniecības uzņēmumus to attīstības plānos, lai nākotnē sasniegtu arvien jaunus ražīgas darbības rekordus,” stāsta Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

SIA Tēraudiņi apsaimnieko aptuveni 1235 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no kuriem aptuveni 789 hektāri pieder pašam uzņēmumam. Uzņēmums audzē tādas lauksaimniecības kultūras kā rudzus, ziemas un vasaras kviešus, griķus, vasaras miežus, kartupeļus un auzas. Lielākā daļa izaudzētā tiek nodota vietējiem uzņēmumiem, piemēram, LPKS VAKS, Aloja Starkelsen un ADS Baltic. Pērn visvairāk realizētā produkcija bija kartupeļi (3723.53 tonnas), rudzi (1651.66 tonnas) un ziemas kvieši (1581.07 tonnas).

SIA Tēraudiņi atrodas Ungurpilī, Alojas pagastā Alojas novadā un ir augkopības uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. Pašlaik uzņēmumā tiek nodarbināti 31 darbinieks. SIA Tēraudiņi saražotā produkcija tiek realizēta gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank un Latvijas graudaudzētāju Kooperatīvā sabiedrība „VAKS” ir vienojušies par jaunu aizdevuma līgumu 1,8 miljona eiro vērtībā. Apgrozījuma ziņā otrais lielākais Latvijas graudu kooperatīvs līdzekļus plāno izlietot graudu pirmapstrādes kompleksa kapacitātes palielināšanai Viļānos.

Projekta laikā plānots veikt divu noliktavu pārbūvi par graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kompleksu un uzlabot tehnisko nodrošinājumu - kā piemēram, lai uzstādītu graudu torņus, iekārtas graudu pārkraušanai dzelzceļa vagonos, graudu laboratorijas izveidi produkcijas kvalitātes noteikšanai. Tas ietver graudu krišanas skaitļa novērtēšanas iekārtas, graudu, rapša un pākšaugu paraugu ņemšanas iekārtu komplektu, kā arī pagarinot esošo dzelzceļa pievedceļu, lai palielinātu graudu pārkraušanas jaudas.

Pirmapstrādes kompleksa “Grozu kalte” kapacitātes palielināšanas projekts, kas atrodas Viļānos, Rēzeknes novadā, tiek realizēts kopā ar Lauku atbalsta dienestu. Projekta kopējās izmaksas ir 2,3 miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljonus eiro veido aizdevums starp Swedbank un KS “VAKS”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais pārtikas ražotājs AS “Dobeles dzirnavnieks” noslēdzis attīstības projektu, investējot graudu pieņemšanas un uzglabāšanas jaudu palielināšanā 11 miljonus eiro.

Projekta realizēšanai tika piesaistīts Swedbank aizdevums vairāk nekā 7 miljonu eiro apjomā un no Lauka atbalsta dienesta (LAD) saņemts 3,5 miljoni eiro līdzfinansējums. Pēc projekta realizācijas uzņēmuma graudu uzglabāšanas kapacitāte sasniegusi 355 tūkstošus tonnu līdzšinējo 270 tūkstošu vietā, kas ir līdzvērtīgi aptuveni 10% no kopējās Latvijas graudu kopražas.

Kā norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, realizētais projekts ir stratēģiski svarīgs ne tikai uzņēmumam, bet arī nacionālā līmenī: “Pieaugot graudu pārstrādes apjomiem, pieaug arī nepieciešamība pēc atbilstošas kvalitātes izejvielu nepārtrauktas pieejamības. Īpaši spilgti to, cik būtiski ir spēt uzņēmumā uzglabāt ražošanai nepieciešamo graudu apjomu, iezīmējusi pēdējo gadu nenoteiktība un ģeopolitiskās situācijas radītie izaicinājumi loģistikas nozarē.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka zemnieku saimniecībai Lielandžas piešķīrusi aizdevumu 358 tūkstošu eiro apmērā jaunas fermas būvniecībai un aprīkošanai ar slaukšanas robotu. Saimniecība atrodas Cēsu novadā un nodarbojas galvenokārt ar piena lopkopību.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, kas veido 94% no kopējā apgrozījuma. Lielandžas nodarbojas arī ar graudkopību, audzējot miežus, kviešus un tritikāli lopbarībai, kā arī auzas realizācijai. Tā kā saimniecībai ir nepieciešamā tehnika un sava graudu kalte, tā spēj ar saviem resursiem nodrošināt barību ganāmpulkam. Pašreizējais ganāmpulks sastāv no 134 liellopiem, no kuriem puse ir slaucamās govis. Tuvāko gadu laikā saimniecību plānots attīstīt, uzlabojot darbu efektivitāti un palielinot lauku un ganāmpulka ražības.

“Mūsu saimniecība ir ģimenes uzņēmums, ko pirms astoņiem gadiem pārņēmu no vecākiem. Komandā darbojas ļoti zinoši un spējīgi cilvēki, tāpēc mums sevišķi svarīga ir saimniecības veiksmīga darbība un attīstība, kā arī darba vides uzlabošana. Pieņemot lēmumu par nepieciešamajām investīcijām, uzsāku sadarbību ar uzņēmumu Leveria, kas veica plānotā projekta finanšu analīzi, lai varētu pieņemt lēmumu par optimālo investīciju apmēru, kā arī strādāja ar Luminor sagatavojot visu nepieciešamos aprēķinus un dokumentus bankai. Ikdienā aktīvi piedalos saimniecības darbos un esmu drošs, ka, pateicoties Luminor bankas atbalstam, fermā tiks samazinātas ganāmpulka uzraudzības izmaksas par 10% gadā, ganāmpulka veselības stāvoklis un palielināts izslaukums. Piešķirtais finansējums sedza lielāko daļu no nepieciešamajām izmaksām – 130 tūkstošus novirzot fermas un krātuves būvniecībai un 228 tūkstošus iekārtu un aprīkojuma iegādei. Ļoti augstu vērtēju komunikācijas ātrumu un kvalitāti sadarbojoties ar Luminor”, stāsta ZS Lielandžas īpašnieks Jānis Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru