Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

«Personīgi savulaik iniciēju pasākumu, un aizvedām toreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu pastaigāt uz Reņģi. Tieši pirms viņa tikšanās ar Lietuvas prezidenti. Skats bija absolūti dīvains. No Latvijas puses dzelzceļš, tad tilts pāri robežupei, bet aiz tilta vairs nav nekā, kur nesen bija sliedes. Arī prezidenta Zatlera laikā man bija tikšanās ar Lietuvas prezidenti un augstām valsts amatpersonām. Toreiz iniciējām darba grupu, kurā piedalījās Lietuvas, Latvijas valsts, arī Liepājas ostas pārstāvji un abu valstu dzelzceļu pārstāvji,» atceras U. Sesks. «Tomēr panākumu nebija. Bija skaidri redzama nekaunīga Lietuvas politika – starp kaimiņvalstīm var noārdīt dzelzceļu, var pārrakt arī kādu ceļu, ja tas ir vajadzīgs lietuviešu nacionālā biznesa interesēm,» saka U. Sesks.

«Šis gan nav vienīgais slēgtais dzelzceļš. Savulaik ļoti aktīvs dzelzceļš bija Maižeiķi – Vaiņode – Klaipēda, Mažeiķi – Vaiņode – Liepāja. Vaiņodē bija sadalījums. Arī šo dzelzceļu nekaunīgā veidā noārdīja. Kad Mažeiķu naftas kompānija un PKN Orlen – lielākā Austrumeiropas kompānija – griezās pie mums, ka viņi labprāt strādātu caur Liepāju, caur Latvijas ostām, tad Lietuva uzsāka vēl asāku rīcību. Lietuvā ir viena osta Klaipēdā, viņiem nav trīs lielu ostu kā Latvijā. Bet Lietuvas protekcionisms ir Eiropas Savienības liberālajai politikai pilnīgi neatbilstošs,» rezumē U. Sesks.

«EK lēmums ir taisnīgs. Lietuvas dzelzceļš, nojaucot sliežu posmu Mažeiķi – Reņģe, aizstāvēja savas tirgus pozīcijas, piespiežot vest pa garāku maršrutu Orlen kravas. Sliežu nojaukšana ir tikai acīmredzamā aisberga virsotne. Lietuvas nostāja pret Latviju tranzīta jomā nav viennozīmīga arī citos jautājumos, piemēram, dzelzceļa tarifu jautājumā, ko esam pētījuši,» saka privātā dzelzceļu pārvadājumu uzņēmuma Baltijas Tranzīta serviss valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis.

Visu rakstu EK soda Lietuvu, Latvija grib sliedes lasiet 5. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

2008. gadā izpostītais dzelzceļa posms Mažeiķi – Reņģe: Lietuvieši ietur stilu
Papildināta - Latvija iesniedz notu par satiksmes atjaunošanu starp Mažeiķiem un Reņģi
Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra