Nav šaubu, ka VAS Latvijas dzelzceļš (Ldz) jebkurā gadījumā īstenos dzelzceļa elektrifikācijas projektu un ir spējīgs to realizēt arī bez valsts veiktās pamatkapitāla palielināšanas 120 miljonu eiro apmērā

To laikrakstam DB paziņoja VAS Latvijas dzelzceļš viceprezidents Aivars Strakšas, sakot, ka LDz rastie inovatīvie tehnoloģiskie risinājumi ļauj panākt projekta kopīgo izmaksu ekonomiju par 15%. Ņemot vērā, ka Eiropas fondu līdzfinansējums šim projektam ir 347 miljoni eiro, trūkstošos 95 miljonus iespējams piesaistīt aizdevuma formā no starptautiskajām kredītiestādēm, norāda A. Strakšas. Tā, pēc viņa sacītā, nav nedz pārmērīga, nedz neticama summa, ņemot vērā, ka plānotā LDz investīciju programma šim periodam ir 25 miljoni eiro gadā. Protams, tas neizbēgami prasīšot atteikties no kādām citām plānotajām investīcijām.

Pēc A. Strakšas nostājas, dzelzceļa elektrifikācijas projekts ir atslēgas projekts, kas noteiks – būt vai nebūt Latvijas tranzīta nozarei nākamajās desmitgadēs, jo nodrošina mūsu transporta koridora konkurētspēju. Tādēļ šis Eiropas Savienības līdzfinansētais projekts būs viennozīmīga LDz prioritāte, kas turklāt iekļauts gan Nacionālajā attīstības plānā, gan citos plānošanas dokumentos.

«Latvijas dzelzceļš jau no projekta uzsākšanas brīža meklēja tehniskos risinājumus, kas nodrošinātu maksimāli efektīvu un drošu elektrificētā dzelzceļa tīkla darbību. Galvenā problēma bija tā saucamā nesimetriskā tīkla slodze, kas citās Eiropas Savienības valstīs nav aktuāla, jo tur ir labāk attīstīti augstsprieguma tīkli,» laikrakstam stāsta VAS Latvijas dzelzceļš Tehniskās vadības direkcijas Elektroapgādes daļas vadītājs Oļegs Andrejevskis.

Viņš skaidro, ka, meklējot atbilstošus risinājumus, lai nodrošinātu A/S Augstsprieguma tīkli tehnisko prasību par elektroenerģijas kvalitātes nodrošināšanu, tika veikti vairāki pētījumi. Rezultātā tika atrasts jauns, taču uz šo brīdi citās valstīs jau tehnoloģiski aprobēts risinājums – moduļa tipa invertoru izmantošana. Tie rada vairākus pozitīvus efektus – atrisina ne tikai nesimetrizācijas problēmas, bet ļauj optimizēt investīciju izmaksas, samazināt uzturēšanas un nākotnes jaudas rezervācijas izmaksas. Moduļu tipa risinājums ļauj darboties ar samazināto jaudu un nepieciešamības gadījumā operatīvi to palielināt – respektīvi, patlaban nodrošināt tādu vilces jaudu, kas nepieciešama esošajam kravu apjomam, bet nākotnē to palielināt, ja kravu apjoms pieaug. Tas ļaus samazināt kopējo projektā paredzēto vilces jaudu un galvenais – neizbūvēt vilces jaudas apakšstaciju Ķegumā, kuras izbūvēšana būtu tehniski ļoti sarežģīta un izmaksu ziņā visdārgākā. Dzelzceļa elektrifikācijas projektam papildu risinājumi netiekot meklēti tādēļ, ka kāds to kritizē, vai tādēļ, ka ir noticis kravu samazinājums, vai tādēļ, ka Eurostat ir paudis viedokli par tā iespējamu ietekmi uz valsts budžetu. Efektīvāku risinājumu meklēšana esot konsekvents LDz darbības virziens, piebilst A. Strakšas.

Visu rakstu Jauns risinājums dzelzceļa elektrifikācijai lasiet 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra