Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts

«Pērn dzelzceļa tranzīta pakalpojumu eksporta vērtība bija 333 milj. eiro, bet nedaudz virs 90 milj. iztērēts, šos pakalpojumus nodrošinot. Starpība paliek Latvijai. Tie ir 5,3 eiro uz katru tonnu tikai dzelzceļa sadaļā – neskaitot jūras pārvadājumus, kas saistīti ar lielāko daļu ienākošo kravu. Zaudējot kravas, mēs zaudējam šo pievienoto vērtību. Tiesa, pēdējā laikā kravu īpašnieku pieprasījums izmantot Latvijas tranzīta koridoru ir augsts – tātad ekonomiski esam pievilcīgi. Cits jautājums, kas kopīgiem spēkiem jārisina, – ne visas kravas šurp atnāk,» saka VAS Latvijas dzelzceļš valdes loceklis un viceprezidents Aivars Strakšas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Publiskajā telpā izskan dažādi apgalvojumi par sankciju politikas ietekmi uz Latvijas tranzīta kravu apgrozījumu. Kā veicas Latvijas dzelzceļam?

Te ir vairāki aspekti. Gada pirmajos mēnešos VAS Latvijas dzelzceļa apgrozījums, pateicoties kravu apjomu pieaugumam, bija labāks nekā pērn. Pēc tam tas samazinājās, bet jūlija beigās esam turpat, kur pagājušogad. Septiņos mēnešos kopumā pārvadāti 27,2 milj. kravu, kas ir 100,1% pret 2016. gada janvāri–jūliju, kas nozīmē, ka vidēji kravu apgrozījums ir iepriekšējā gada līmenī. Šajā periodā vislielākais pieaugums bija akmeņogļu jomā, palielinājušās arī metālu un rūdu kravas, taču jūtams samazinājums ir noticis naftas produktu segmentā, minerālmēslu un ķīmisko kravu pārvadājumos.

Skaidrs, ka kravu samazinājums nav patīkams, un kopējā apgrozījuma tendence tranzīta nozarē nav labvēlīga. Tas nozīmē mazākus ieņēmumus, mazākas iespējas nodrošināt darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu. Ir lielāks spiediens veikt noteiktas reformas, reorganizācijas, kas rada zināmu nervozitāti, – viss, kas ir saistīts ar cilvēku nākotni, vienmēr ir sāpīgs jautājums.

Tiesa, Latvijas dzelzceļš pat šajā neapskaužamajā situācijā ir spējis strādāt ar peļņu, kamēr liela daļa Eiropas valstu dzelzceļu pat ar valsts līdzfinansējumu strādā ar zaudējumiem. Taču tranzīta nozares nākotnes perspektīvas mūs tiešām uztrauc, jo, turpinoties negatīvām tendencēm, varam būt dilemmas priekšā – kā uzturēt infrastruktūru, kas, kā norāda kolēģi gan Latvijā, gan ārpus tās, šobrīd ir ļoti labā stāvoklī.

Vai Latvijas tranzīta koridors ir konkurētspējīgs?

Jā, ir – to apliecina kravu īpašnieku vēlme izmantot Latvijas tranzīta koridoru. Tā ir augsta, un pieteikumi kravu pārvadājumiem pat pārsniedz vairāku iepriekšējo gadu līmeni. Tiesa, ne visas kravas faktiski arī tiek atvestas, tādēļ reālie apjomi nav tik daudzsološi. Vai tas notiek objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ, ir cits jautājums.

Varbūt lēmumu ietekmē izmaksas?

Ja jau interese ir, tātad tas nav izmaksu jautājums, jo kravas īpašnieks, izvēloties ceļu, balstās uz izmaksu un laika faktoriem.

Ņemot vērā dažādas spekulācijas publiskajā telpā, te uzreiz gribētu nošķirt: dzelzceļa pārvadājumu izmaksas veido divas sadaļas – kopējais pārvadātāja tarifs un infrastruktūras maksa, kas veido tikai daļu no tarifa. Ja vaicājat par tarifiem, tas nav jautājums Latvijas dzelzceļam, bet pārvadātājiem. Viņu izmaksas nosaka tarifu, kādu tie piedāvā saviem klientiem.

Savukārt infrastruktūras lietošanas maksu nosaka LatRailNet pēc regulatora apstiprinātas metodikas, un tas nodrošina mums iespēju uzturēt infrastruktūru labā līmenī un kvalitātē. Tiesa, pārvadājumu apjomi ir samazinājušies – tādēļ arī nākamgad, pēc vairāk nekā trīs gadu pārtraukuma, infrastruktūras maksā gaidāmas izmaiņas. Tomēr runas, ka infrastruktūras maksa pieaugs un būsim pagalam, ir pārspīlētas.

Visu interviju Kravu īpašnieki grib izvēlēties Latviju lasiet 18. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu pieauga par 12,2 %, bet ostās samazinājās par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 23,4 milj. t kravu, par 2,5 milj. tonnu jeb 12,2 % vairāk nekā pirms gada. Pieaugums vērojams pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 6 milj. t kravu, tik pat cik 2020. gada 1. ceturksnī. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,4 milj. t kravu – par 10,4 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 5,6 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 0,6 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 0,5 milj. t, par 1 % vairāk, importa pārvadājumos – 4 milj. t, samazinājums par 11,4 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 1,1 milj. t, par 71,7 % vairāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 3,6 milj. t kravu, par 12,5 % mazāk nekā 2020. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu kravu pārvadājumi ar sauszemes un cauruļvadu transportu samazinājušies par 14,2 %, bet ostās – par 28 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāja 101,2 milj. t kravu, par 16,8 milj. tonnu jeb 14,2 % mazāk nekā pirms gada.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 24 milj. t kravu, kas ir par 42,3 % mazāk nekā 2019. gadā. Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 2,1 milj. t kravu – par 21,1 % vairāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāja 21,9 milj. t kravu, apjoms samazinājās par 45 %. Tai skaitā eksporta pārvadājumos – 2 milj. t, par 11,3 % mazāk, importa pārvadājumos – 16,3 milj. t, samazinājums par 50,7 %, bet tranzīta kravu pārvadājumos – 3,6 milj. t, par 20,9 % mazāk. Caur Latvijas ostām pārvadāja 14,6 milj. t kravu, par 53,8 % mazāk nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas (SM) apkopotajiem datiem 2023. gada astoņos mēnešos Latvijas lielajās ostās, salīdzinot ar pērnā gada šādu periodu, par 16,8% samazinājies kopējais kravu apjoms, taču vienlaikus vērojams pieaugums vairākos kravu segmentos, tostarp palielinās labības, konteineru un celtniecības kravu apgrozījums.

Joprojām pozitīva tendence saglabājas mazo ostu kravu apjoma pieaugumā, kas palielinājies par 12%.

Ņemot vērā kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu salīdzinot ar pērno gadu, ostas aktīvi meklē risinājumu, veidojot jaunus loģistikas koridorus un attīstot alternatīvas piegāžu ķēdes, tādējādi veicinot pieaugumu atsevišķos kravu segmentos un ilgtermiņā kāpinot kopējo kravu apjomu. Līdztekus tam tiek meklētas un piesaistītas jaunas investīcijas ražošanas attīstībai ostu teritorijās.

Neskatoties uz kopējo kravu apgrozījuma samazinājumu, pieaug labības kravu apjoms gan Latvijas ostās, gan dzelzceļa pārvadājumos. Par 6,4% pieaudzis labības kravu apjoms ostās, savukārt dzelzceļa pārvadājumos šajā kravu segmentā apgrozījuma palielinājums bijis par 28%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gads Latvijas ostās sācies ar kopējo pārkrauto kravu apjoma samazinājumu, taču vērojams apgrozījuma pieaugums atsevišķos segmentos - labības, koksnes šķeldas un konteineru kravām, informē Satiksmes ministrija.

Ostās kopumā janvāra mēnesī ir pārkrauti 3,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā 2023.gada janvārī. Ar pozitīvu kravu apjoma pieaugumu gada pirmais mēnesis aizritējis Liepājas, Skultes un Mērsraga ostā.

Kā liecina Satiksmes ministrijas (SM) apkopotie dati, gada pirmajā mēnesī samazinājies lejamkravu apjoms par 0,6 miljoniem tonnu, beramkravas par 0,02 miljoniem tonnu, bet ģenerālkravu apjoms sarucis par 6 tūkstošiem tonnu. Kritumu lejamkravām ietekmējis naftas produktu apgrozījums, pārkrauto beramkravu samazinājumu noteicis ogļu kravu apjoma kritums, savukārt ģenerālkravu - ro-ro un kokmateriālu pārkrauto kravu apjoma samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības uzsākšanu ar SIA UPB Nams, lai lidostā Rīga būvētu kravu angāru Baltic Cargo Hub.

Šis modernais angārs kļūs par lielāko specializēto aviācijas kravu apstrādes centru Latvijā un vadošo centru Baltijā, nostiprinot lidostas kā vadošā gaisa kravu pārvadājumu mezgla pozīcijas. Jaunbūvei būs tieša piekļuve kravu apkalpošanas peronam, padarot kravu importa, eksporta un tranzīta procesus ātrus un vienkāršus.

Latvijas Republikas satiksmes ministrs Kaspars Briškens: “Baltic Cargo Hub ir nozīmīgs attīstības punkts Latvijas aviācijas nozarei, kas nostiprina mūsu pozīcijas reģionālajā aviācijas kravu pārvadājumu un loģistikas kartē. Šis modernais centrs ne tikai apliecina mūsu apņemšanos uzlabot Latvijas loģistikas iespējas, bet arī stiprina mūsu stratēģisko redzējumu, lai izmantotu aviāciju ekonomiskās izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības veicināšanai. Ar šādām iniciatīvām mēs ne tikai paplašinām savu infrastruktūru, bet arī veidojam tiltus, kas savieno Latvijas uzņēmumus ar pasauli, veicina inovācijas un uzlabo mūsu valsts konkurētspēju.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Starptautiskie kravu pārvadājumi – kā digitālās platformas palīdzēs Tavam biznesam

Sadarbības materiāls, 01.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielajās ostās februārī turpinājās palielināties pārkrauto kravu apjoms, un pieaugums vērojams gandrīz visās kravu grupās, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie operatīvie dati.

Kopumā janvārī un februārī ostās pārkrauti 7,5 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 464,2 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2021. gada pirmajos divos mēnešos, kā arī par 18 tonnām vairāk nekā janvārī.

Kravu apgrozījumu ostās pagaidām nav ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, taču sagaidāms, ka turpmāk šis faktors atstās būtisku iespaidu uz ostu darbu, pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits. "Transporta un loģistikas nozari ģeopolitiskā situācija ietekmē vairākos veidos – sākot no Eiropas Savienības un citu valstu noteiktajām sankcijām, lielo starptautisko uzņēmumu lēmumiem slēgt darbu Krievijā, visbeidzot arī preču gala saņēmēji bieži vien atsakās no kravām, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar Krieviju," atzīst ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 3 miljoniem tonnu jeb 5,3 %, bet kravu apgrozība samazinājusies par 1,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 0,6 miljoniem tonnu jeb 2,3 %, bet kravu apgrozība pieauga par 3,1 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 4,2 miljoniem tonnu jeb 13,6 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,2 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās attiecīgi par 26 % un 26,1 %.

No Latvijas ostām 2018. gada pirmajā pusgadā nosūtīja un ostās saņēma 32,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 4,6 % mazāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 17,6 miljoni tonnu, par 0,7 % vairāk, salīdzinot ar pagājušajā gada pirmo pusgadu, Ventspils ostā – 10 miljoni tonnu jeb par 19,2 % mazāk, Liepājas ostā – 3,9 miljoni tonnu jeb par 18,2 % vairāk, bet mazajās ostās – 0,9 miljoni tonnu, par 13,7 % vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 2,3 miljoniem tonnu jeb 2,7 % un kravu apgrozība– par 3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par vienu miljonu tonnu jeb 2,8 %, bet kravu apgrozība pieauga par 1,1 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 3,3 miljoniem tonnu jeb 6,9 %, bet kravu apgrozība – par 5,4 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms un kravu apgrozība samazinājās par 0,7 %.

No Latvijas ostām 2017. gada deviņos mēnešos nosūtīja un ostās saņēma 47,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3,9 % vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos.

No ostām nosūtīja 42,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos. Nosūtīto kravu apjoma pieaugumu noteica ogļu iekraušanas kuģos apjoma pieaugums par 3,1 miljonu tonnu jeb 28 %, kā arī iekrauto kravu konteineros pieaugums par 15,4 % un mobilo kravu pieaugums par 14,1 %. Nosūtīto kravu apjoms samazinājās naftas produktiem – par 16,6 %, labībai un labības produktiem – par 11,4 %, kokmateriāliem – par 3,1 %, minerālmēsliem – par 15,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016. gada pirmo pusgadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par trīs miljoniem tonnu jeb 5,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas pirmajā pusgadā pieauga par trīs miljoniem tonnu jeb 5,5 %, bet kravu apgrozība – par 2,8 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 0,3 miljoniem tonnu jeb 1,2 %, bet kravu apgrozība – par 6,3 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 2,9 miljoniem tonnu jeb 10,3 %, bet kravu apgrozība – par 0,3 %.

Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 5,6 %, bet kravu apgrozība – par 5,5 %. No Latvijas ostām 2017. gada pirmajā pusgadā nosūtīja un ostās saņēma 34 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7 % vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā.No ostām nosūtīja 30,5 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,2 % vairāk nekā 2016. gada pirmajā pusgadā. Nosūtīto kravu apjoma pieaugumu noteica ogļu iekraušanas kuģos apjoma pieaugums par 2,7 miljoniem tonnu jeb 35,3 %, kā arī iekrauto kravu konteineros pieaugums par 11,9 % un mobilo kravu pieaugums par 11,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 7,6 miljoniem tonnu jeb 8,6 %, bet kravu apgrozība – par 5,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 2,8 miljoniem tonnu jeb 8,4 %, bet kravu apgrozība – par 15,7 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 5,4 miljoniem tonnu jeb 10,6 %, bet kravu apgrozība samazinājās par 1,7 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjomsun kravu apgrozība samazinājās par 23,4 %.

No Latvijas ostām 2018. gada deviņos mēnešosnosūtīja un ostās saņēma 48,7 miljonus tonnu kravu, kas ir par 2,1 % vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 26,7 miljoni tonnu, par 4,8 % vairāk, Ventspils ostā – 15,1 miljons tonnu jeb par 7 % mazāk, Liepājas ostā – 5,5 miljoni tonnu jeb par 16,2 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,4 miljoni tonnu, par 12,8 % vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas ostās janvārī pārkrauts par 10,3% vairāk kravu

Db.lv, 17.02.2023

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā janvārī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 1,783 miljonus tonnu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada janvārī.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 3 880 090,05 tonnas dažādu kravu, kas ir līdz šim lielākais kravu apgrozījums pusgadā Liepājas ostas vēsturē( līdzīgs kravu apgrozījums - 3 868 648,38 tonnas bija 2018. gadā).

Galvenās kravu grupas ir labības produkti, RO-RO kravas, celtniecības materiāli, koksnes šķelda, koksnes granulas, kokmateriāli u.c. Tas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Pārskata periodā apkalpoti 847, kuģi, pārkrautas 43 235 ro-ro vienības un 9 572 konteineri, savukārt iebraukuši un izbraukuši 36 429 pasažieri.

2022. gada pirmajā pusgadā Liepājas ostas stividorkompānijas strādājušas stabili, palielinot kravu apgrozījumu un veiksmīgi izmantojas lielo pieredzi un spēju pielāgoties ģeopolitiskajai situācijai, tirgus situācijai un aktīvi kopā ar Liepājas SEZ pārvaldi strādā, lai piesaistītu jaunas kravas.

Liela nozīme ir arī pēdējos gados veiktajiem nozīmīgajiem finanšu ieguldījumiem Liepājas ostas infrastruktūras attīstībā, atbilstoši uzņēmēju vajadzībām, kas arī ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem kravu apgrozījuma stabilai plūsmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meklē aviācijas nozares pārdošanas punktus

Egons Mudulis, 26.10.2018

Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadājumos būtisks ir efektīvs muitas darbs un publiskā finansējuma piesaiste.

Tādus secinājumus izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) trešajās brokastīs, kur iesaistītās puses diskutēja par aviācijas kravu pakalpojumu un pārvadājumu tīkla attīstību, kā arī aviācijas kravu infrastruktūras paplašināšanu. Viņš DB uzsvēra: «Lidostā ir jāveido Muitas ekselences centrs.»

Patlaban Latvijā pamatā tiek apkalpotas četru veidu aviācijas kravu grupas: eksporta un importa preces ar augstu pievienoto vērtību, pasta un e-komercijas preces, tranzītkravas, kā arī nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu, minēts LAD viedoklī. Kaut arī šobrīd aviācijas kravu apakšnozares radītā IKP pieaugums pārsniedz valsts vidējo IKP pieaugumu, aviācijas kravu pārvadājumu apakšnozare galvenokārt ir atkarīga no saistīto tautsaimniecības nozaru attīstības. Latvijas iespējas Austrumu–Rietumu transporta koridorā tiek izmantotas tikai daļēji, kam pamatā ir pret Krieviju piemērotās ekonomiskās sankcijas un muitas tarifu pastiprināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pērn bijis 47,7 miljoni tonnu, bet Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apgrozījums bija 43,2 miljoni tonnu. 2020. gads bija pirmais, kad Klaipēdā pārkrāva vairāk kravu nekā visās Latvijas ostās kopumā.

Tendence turpinās arī šā gada pirmajā ceturksnī, liecina ostu provizoriskie dati.

Lietuvas sabiedriskais medijs lrt.lv vēstī, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos Klaipēdā pārkrauti 11,3 miljoni tonnu kravu. Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, visās ostās, ieskaitot arī mazās ostas, kopumā pārkrauti 11,15 miljoni tonnu kravu. Latvijas un Lietuvas CSP metodikas nedaudz atšķiras, tomēr novirzes nav tik būtiskas, lai šos skaitļus nevarētu salīdzināt aptuveni, jo kopējā tendence ir novērojama arī iepriekšējos gados.

Vai iemesli ir krīze un Krievijas ostas?

Jau piecu gadu periodā ir vērojams pamatīgs kravu apgrozījuma kritums visās Latvijas ostās, kas faktiski sākās 2010. gadā, kad darbu sāka Krievijas noteiktā valsts politika par savu kravu pārvadāšanu caur savām ostām. Tomēr 2015. gadu var uzlūkot kā savstarpējas sacensības starta punktu starp Rīgu un Klaipēdu, jo gan politiskie uzstādījumi no Krievijas puses, gan Latvijas un Lietuvas nostāja pret procesiem austrumos bija līdzīgi, un būtu muļķīgi apgalvot, ka lietuvieši vairāk kravu spēj akumulēt tādēļ, ka mazāk stingri raudzītos uz procesiem Ukrainā vai Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru