Ostas kravu apjomu notur, dzelzceļā pārvadājumu mazāk, autopārvadājumu vairāk; ieguldījumi infrastruktūrā turpinās
Tā īsumā skaitļu izteiksmē varētu raksturot transporta jomā notikušo Latvijā 2017. gadā.
Iepriekš divus gadus pēc kārtas tranzīta nozarē bija pasliktinājies tās iecienītais rādītājs (ko pamatā gan piesauc tad, kad tas aug, kā apliecinājumu, ka esošajā ostu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelī nekas nav jāmaina) – kravu apgrozījums, līdz ar ko 2017. gada sākumā gaisā virmoja jautājums, vai arī šogad pārvadājumu un pārkraušanas apjomi saruks. 2016. gadā kopējais kritums ostās bija 9,3%, bet dzelzceļā - 14,1%.
Šā gada 11 mēnešu Satiksmes ministrijas apkopotie dati rāda, ka tirgus konjunktūras dēļ vismaz ostās kopumā situācija nav pasliktinājusies. Šajā laika periodā caur ostām izgāja 57,15 milj. t kravu, kas ir par 0,4% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.
Optimismam nākotnē gan nekāda pamata nav, jo iziešana pa nullēm bija iespējama vien uz 2016. gada 12,1% ogļu apjomu krituma fona, turklāt nozares komersanti nemitīgi skandina, ka Krievijas dzelzceļš arvien lielākā apjomā turpina neapstiprināt kaimiņvalsts kravu nosūtīšanu uz Latvijas ostām teju visos kravu segmentos. Ir gan atšķirības lielo ostu rādītāju vidū. Vairāk diversificētajai Liepājai +17,6% līdz 6,06 milj. t, kas gan nepārspēj 2012. gada rekordu ar 6,71 milj. t. Plusi 8,5% apmērā līdz 18,53 milj. t ir arī Ventspilī, taču 10 gados tas tāpat ir otrs sliktākais rādītājs. Savukārt Rīgā mīnusi ir 6,7% apjomā līdz 31,11 milj. t, un tas ir sliktākais rādītājs pēdējos sešos gados.
Visu rakstu Ļaunākais nenotika lasiet 14. decembra laikrakstā Dienas Bizness.