Uz nacionālās drošības riskiem baltītais valdības liegums Ventspils brīvostai piedalīties Nord Stream 2 projektā atstāj komersantus neziņā

«Valdības lēmumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā,» skaidrojot Ministru kabineta lēmumu, Db.lv norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis. Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz Aizsardzības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju informatīvajiem ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Stream 2 un sekmē tā īstenošanu. Savukārt Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei valdība uzdeva nodrošināt, ka valdības ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta īstenošanā.

Arī kāds cits par lēmuma būtību informētais Db.lv skaidroja, ka, ja valsts pārstāvji Ventspils brīvostā nobalsos «pret», nekas tamlīdzīgs nav iespējams, proti, arī komersanti nedrīkstēs projekta apkalpošanā iesaistīties.

Citās domās gan ir Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, un arī atsevišķi nozares eksperti, kuri pieļauj, ka tikmēr, kamēr nebūs brīvostas valdes lēmuma par liegumu šādu projektu īstenot, komersanti to var netraucēti darīt. Savukārt par lēmumu nekādi projektā neiesaistīties būtu jānobalso arī kādam no četriem Ventspils pašvaldības pārstāvjiem, kas diezin vai notiks. Viena termināļa, kurš projektā būtu ieinteresēts, pārstāvis norādīja, ka līgumi gan vēl nav noslēgti, un nav īstas skaidrības par valdības lēmuma būtību.

Tikmēr A. Lembergs Db.lv norāda, ka valdība brīvostai neko nevar aizliegt, un arī privātajiem termināļiem nevienam nekādas atļaujas prasīt nevajag. Problēma gan ir tāda, ka projektam būtu nepieciešami 16 ha liels kravu laukums cauruļu izvietošanai, kamēr ostā pieejami vien deviņi ha ar atbilstošu nestspēju. Projekta īstenotāji būtu gatavi septiņus ha lielu laukumu apmēram 14 milj. eiro vērtībā izbūvēt, un pēc tam brīvostai to uzdāvināt, bet valdības pārstāvju lēmums valdē pret to, šādu iespēju izslēgtu. Tagad gan jautājums ir, vai esošajiem termināļu laukumiem pietiekot Nord Stream 2 projekta vajadzībām. A. Lembergs arī uzsver, ka projektā piedalās citu ES valstu – Vācijas, Zviedrijas, Somijas ‒ ostas un uzņēmumi. Līdz ar to nav saprotama Latvijas izšķiršanās nostāties pret Vācijas kā NATO valsts enerģētiskās neatkarības interesēm. Viņaprāt, ieguvēji no Nord Stream 2 neīstenošanas būtu Baltkrievija, Ukraina un Polija, kam Latvijai, aizstāvot savas intereses, par nepiedalīšanos projektā vajadzētu prasīt kompensāciju 30 milj. eiro apmērā.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom, Lielbritānijas un Nīderlandes grupa Shell, Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi Uniper un Wintershall 2015. gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu Nord Stream 2 Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis, vēstīja LETA.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra