Ekonomikas izaugsmes lineārais modelis vairs neder mūsdienu globalizētās pasaules sabiedrības vajadzībām
Jau ilgāku laiku tiek runāts un pakāpeniski ieviests aprites ekonomikas modelis, kas palīdzētu nodrošināt valstu ilgtspējīgu izaugsmi. Turklāt daudzi dabas resursi ir ierobežoti, tāpēc tiek meklēts veids, kā tos izmantot ilgākā laika posmā, kā piešķirt nākamo iespēju «dzīvot».
Domājot uz priekšu, cilvēki sāk saprast, ka vairs nevar pielietot modeli: paņemt, uztaisīt, izmest, norāda Eiropas Savienības komisija, kura 2015. gada nogalē nāca klajā ar priekšlikumiem, kā veicināt pāreju uz aprites ekonomiku. Tie ietver detalizētu rīcības plānu un grozījumu projektus atkritumu apsaimniekošanas direktīvām, ko dēvē arī par Aprites ekonomikas pakotni. Pāreja uz šo modeli attiecas uz visu procesu, sākot no ražošanas līdz patēriņam, produktu labošanai un pārveidei, atkritumu apsaimniekošanai un izejvielu atkārtotai izmantošanai, kuras izmanto tautsaimniecībā.
Aprites ekonomikā produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta iespējami ilgi, atkritumu radīšana un resursu izmantošana tiek samazināta. Kad produkts ir sasniedzis dzīves cikla beigas, resursi paliek ekonomikā, tos izmanto atkal un atkal, lai radītu papildu vērtību. Šis modelis var palīdzēt radīt darba vietas un veicināt inovācijas. Tas arī var nodrošināt patērētājus ar ilgāk lietojamiem un inovatīviem produktiem, kas palīdz ietaupīt naudu un uzlabot dzīves kvalitāti.
«Aprites ekonomika ir vienīgais reālais ekonomikas modelis, kas mūsdienu patēriņa apstākļos ļautu ilgtermiņā pasaulei uzturēt kaut cik pietuvinātu patēriņa līmeni tam, kāds tas ir šobrīd. Šāds konkurētspējīgs un ilgtspējīgs modelis rada apstākļus tīrākas un drošākas vides saglabāšanai, veicinātu jaunu darba vietu radīšanu un mazinātu ne tikai produktu izmaksas, bet arī atkarību no importa,» norāda AS Latvijas Zaļais punkts direktors Kaspars Zakulis. Šī modeļa aizmetņi Latvijā ir kopš 2000. gadu sākuma. Kā piemērus viņš nosauc polimēru pārstrādes rūpnīcas AS PET Baltija un Nordic Plast, kurās nonāk izlietots plastmasas iepakojums, kas tiek pārstrādāts jaunās izejvielās, saudzējot pirmatnējos resursus un radot papildu vērtību. Tomēr darāmā vēl ir daudz.
Visu rakstu Jauns domāšanas veids lasiet 19. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.