Piecpadsmit gados koku stādu ražošanā ir notikusi būtiska revolūcija, jo arvien vairāk tiek audzēti ietvarstādi, bet savulaik dominējošo parasto kailsakņu stādu apmērs ir būtiski sarucis

Meža stādu ražošanas pārmaiņas ir notikušas pakāpeniski, tomēr 2017. gada datos, salīdzinot ar 2001. gadu, var redzēt būtiskas pārmaiņas.

Latvijā ietvarstādu audzēšanā pirmie mēģinājumi bijuši jau pagājušajā gadsimtā, tomēr par pagrieziena punktu ir jāuzskata 2004. gads.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:
FOTO: DB viesojas Baltezera kokaudzētavā

Koksne turpina krāties zaļajā noliktavā
Ideju mežs: Attīstības soļus sper septiņjūdžu zābakos

Otra būtiska atšķirība ir meža stādu realizācijas apjomi Latvijā, jo tobrīd par savdabīgu sižetu no fantastikas žanra tika uztverta stādu eksporta iespēja. Meža stādu kopējie audzēšanas apjomi palielinājušies vairāk nekā 3,2 reizes un sasniedza nepilnus 55 milj. gabalu. Meža stādu audzēšanā faktiski ir notikusi evolūcija, jo no sadrumstalota pašmāju tirgus Latvija kļuvusi par meža stādu eksporta lielvalsti Baltijas jūras reģionā, jo tos eksportē gan uz Lietuvu un Igauniju, gan arī uz Zviedriju.

«Tie bija citi laiki, citas prasības, attieksme,» lakoniski 2001. gada datu par meža stādu audzēšanas kopējiem apmēriem un to dalījumu komentē Guntis Grandāns, kas vada AS Latvijas valsts meži struktūrvienību LVM Sēklas un stādi, kas ir lielākais stādu audzētājs valstī.

Meža stādu audzēšana ir specifiska nodarbe, katrā valstī ir savas nianses, turklāt stādu eksportu ierobežo klimatiskie apstākļi.

Pat Latvijā Kurzemē audzēti stādi Latgalē nenodrošinās to atdevi, ko varētu sniegt, augot Rietumlatvijā.


Visu rakstu Meža stādu audzēšana evolucionē lasiet 7. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra