Pēc nesenajiem Ministru kabineta grozījumiem, kas ļauj samazināt galvenās cirtes caurmēru mežsaimniecībā, pastāv bažas, ka Latvija var saskārties ar jaunu privāto mežu īpašumu pārdošanas vilni. Daudzi īpašnieki nav informēti par pienākumu obligāti atjaunot šādi izcirstos mežus trīs gadu laikā.
Tāpēc, pienākot termiņam, īpašniekiem var nebūt vairs finanšu resursu šo prasību izpildīšanai, kas varētu novest pie mežu pārdošanas.
Saskaņā ar VIDI Woods apkopotajiem datiem, 2023. gadā aptuveni 40% cirsmu tika realizētas ar samazinātu koku caurmēru. Tas nozīmē, ka visiem šo cirsmu īpašniekiem trīs gadu laikā jāatjauno savi meži.
Teju ikviens meža īpašnieks ir informēts par samazinātajām koku caurmēru prasībām galvenajai cirtei. Tomēr par pēcāk pieņemtajām izmaiņām, kas izvirzījušas arī jaunas prasības mežu īpašniekiem, uzliekot pienākumu mākslīgi atjaunot mežus trīs gadu laikā pēc ciršanas, ja kailcirte veikta atbilstoši jaunajiem caurmēriem, ‒ nē.
Tāpēc ir satraucoši apzināties, ka daudzi privātie meža īpašnieki vēl nav pilnībā informēti par šiem jaunajiem pienākumiem. Mākslīgā meža atjaunošana prasa būtiskus finanšu ieguldījumus, un ir svarīgi, ka īpašnieki jau iepriekš atvēl līdzekļus šim mērķim no ienākumiem, kas gūti no cirsmas.
Pērn pieņemtais valdības lēmums ir solis pareizajā virzienā. Tomēr ir svarīgi uzlabot privāto mežu īpašnieku izpratni par mežu atjaunošanas un kopšanas nozīmīgumu. Daudzi par cirti saņemto naudu iztērē ikdienas vajadzībām un paļaujas, ka mežs atjaunosies dabiski. Taču jaunās prasības skaidri nosaka, ka no 2023. gada, ja mežs cirsts atbilstoši samazinātajam caurmēram, īpašniekam ir pienākums mežu atjaunot mākslīgā veidā – stādot vai sējot.
Nenoliedzami, tās ir nozīmīgas investīcijas – ir noteikts stādu apjoms, kam jābūt uz hektāru, un jāparedz izmaksas arī augsnes sagatavošanai. Patlaban vidējā tirgus cena šādam pakalpojumam ir no 1700 līdz 2200 eiro/ha. Taču tik strauji mainīgos tirgus apstākļos cena var būtiski svārstīties. Tāpēc ir svarīgi veikt preventīvas darbības un jau laikus informēt mežu īpašniekus par šo viņu pienākumu. Tā varam samazināt to īpašnieku skaitu, kas pēc trim gadiem, saņemot pirmo sodu un apzinoties, ka finanšu līdzekļi meža atjaunošanai vairs nav pieejami, būs spiesti savus īpašumus pārdot.
Publiskajā telpā pastāv dažādi viedokļi par jaunāku mežu ciršanas ietekmi uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, šāda lēmuma ietekmi uz tautsaimniecību u. tml. Tomēr ir svarīgi veicināt izpratni, ka ikviens mežs ir jākopj un jāatjauno, lai saglabātu tā ilgtspējību un ekonomisko vērtību. Latvijā diemžēl vēsturiski jau iesakņojusies prakse, ka meži tiek pāraudzēti, jo īpašnieki turpina dzīvot mītos, ka mežs ir ieguldījums tikai nākamajām paaudzēm. Tādējādi mežs ne tikai būtiski zaudē savu vērtību, bet vienlaikus arī apgrūtina Latvijas mežu kopējās veselības uzturēšanu.
Mūsdienās pieejamās tehnoloģijas un zināšanas sniedz iespēju atjaunot mežus vairākas reizes viena īpašnieka dzīves laikā. Tādēļ ir svarīgi veicināt izpratni par mežu atjaunošanu, to kopšanu, apsaimniekošanu un pat ciršanu, kas ir izšķirīgi faktori, lai Latvija arī nākotnē varētu saglabāt savu statusu kā viena no zaļākajām valstīm Eiropā.
Plašāk par noteikumiem:
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā” 7. pielikums “Galvenās cirtes caurmērs pēc valdošās koku sugas un bonitātes” – samazināti caurmēri;
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” 4.1 punkts: “Pēc kailcirtes mežaudzi, kas sasniegusi galvenās cirtes caurmēru, atjauno triju kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada:
- 4.11. sējot vai stādot”;
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” 5.4. punkts: “atjaunotajā platībā minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir:
- 5.4.1. priedei – 2000 koku uz hektāru;
- 5.4.2. pārējām koku sugām – 1500 koku uz hektāru”;
- Ministru kabineta noteikumi Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” 49. punkts: “Šo noteikumu 4.1 punktā minēto prasību piemēro mežaudzēm, kuru ciršanai apliecinājumu izsniedz pēc 2023. gada 1. janvāra”.
