Zinātnē ir laiks biznesam

Ekonomika
2017. gada 18. septembris 11:09

Latvijas valstij ir komerciāli pamatots iemesls piedalīties starptautiska līmeņa fundamentālo zinātņu projektos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Cita starpā Latvijas dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un eventuāli arī Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN)* dod iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, kas prasa augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus. Tā akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors vadītājs un līdzīpašnieks Nikolajs Adamovičs DB komentē, ka, «ja reiz tu esi spējis kaut ko pārdot CERN, tad tas ir labs, praktisks zīmogs tava darba kvalitātei. Un tas jau ir pakāpiens tālākiem globāliem iepirkumiem.» Pēc CERN pārstāvju vizītes Latvijā (skat. DB 23.05.) Komercializācijas reaktors ir organizācijai prezentējis sešus no saviem projektiem.

CERN ir ieinteresējies arī par Primekss Group betona tehnoloģiju, kas ļauj radīt neplaisājošu un arī šķidruma un gāzu noturīgu betonu. Kompānijas vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Ošlejs DB norāda, ka šāda sadarbība nozīmēs ne vien biznesa darījumu, bet arī iespēju turpināt savu produktu pētniecību un attīstību. «Ja ar CERN palīdzību mēs saprastu, kā mūsu betons darbojas saskarsmē konkrēti ar hēlija molekulām, tad tam būtu komerciālais pielietojums ļoti daudzās sfērās,» saka J. Ošlejs.

Savukārt Slovēnijas kompānijas Cosylab prezidents, fizikas doktors Marks Pleško, jautāts par zinātnieka un uzņēmēja apvienojumu viņa ikdienā, izklāsta zinātnes un privātā sektora īsu vēsturi, norādot sevišķi uz pēdējo pāris desmitgažu iezīmi – zinātne aizvien vairāk funkciju deleģē privātajam sektoram. Tas nozīmē ienesīgus kontraktus un iespēju turpināt augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izstrādi. Tautsaimniecībai kopumā tas nozīmē virzību uz visu patlaban kāroto mērķi – zināšanu un inovācijas ekonomiku.

«Industrijas aizvien vairāk piedzen zinātnieku iespējas un dod labākus rezultātus, nekā zinātniskās laboratorijas,» saka M. Pleško. «Tāpēc, ja pirms 50 gadiem fiziķi visu darīja paši, tad tagad viņi pērk visus iespējamos pakalpojumus. Mēs šai plaukstošajā tirgū radījām savu nišu, kurā pat nebija konkurences, jo tikai viena kompānija Lielbritānijā darīja kaut ko līdzīgu, bet astronomijā. Mūsu piedāvājums bija – kolēģi fiziķi, dariet to, ko jūs protat vislabāk – savu zinātni, un netīro darbu atstājiet mums, un mēs izstrādājam viņiem programmas un to dokumentāciju. Varbūt jums kā žurnālistam patīk rakstīt, bet fiziķiem patīk eksperimentēt, un mēs viņiem šādu iespēju dodam.»

Slovēņu uzņēmējs un zinātnieks norāda, ka ekonomika pasaulē kļūst aizvien zināšanu intensīvāka. Tas nozīmē arī ievērojamas pārbīdes un attiecību maiņu tautsaimniecībā starp publisko un privāto sektoru. «Tendence ir programmētāju aiziešana uz privātajām kompānijām, un arī tos zinātnei aizvien vairāk ir jāalgo kā pakalpojumu sniedzējus. Piemēram, globālais tīmeklis jeb internets taču tika izgudrots CERN un tā vajadzībām, bet kurš tagad ir tā lielākais lietotājs? Ne jau CERN vai zinātnieki, bet visplašākā publika. Un ja mums mūsdienās vajag labu programmatūru, mēs neejam pie fiziķiem, bet uz kādu kompāniju.»

Visu rakstu  Biznesa laiks zinātnē  un  Zinātne uzspodrina zīmolu  lasiet 18. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

 

* Ierosme CERN aktualitātes uzturēšanai publiskajā telpā ar šo publikāciju nāk no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU). DB redakcija atbalsta Latvijas pilntiesīgas dalības CERN aktualitātes uzturēšanu Latvijas biznesa, izglītības un zinātnes nākotnes dēļ, tāpēc ir atsaukusies RTU ierosmei ar šo interviju un blakus lasāmo publikāciju.

Norādām, ka RTU kā to ierosinātāja ir aktualizējusi pašu tēmu, bet nav ietekmējusi šo publikāciju saturu – tas ir tikai un vienīgi DB redakcijas ziņā kā pilntiesīga, kvalitatīva žurnālistika. Ar šo norādi, no kurienes nāk konkrētās publikācijas ierosme un ar kādiem nosacījumiem tā ir tapusi, mēs turpinām DB redakcijas iniciatīvas formēšanos par Latvijas mediju vides caurskatāmības vairošanu un žurnālistikas kvalitātes celšanu pašu mediju, to satura lietotāju, sadarbības partneru un reklāmdevēju labad.

DB šīs iniciatīvas ietvarā izstrādā piemērotu, skaidru marķējumu sadarbībā ar ārējiem partneriem tapušu publikāciju apzīmēšanai, kad tiek aktualizētas partneru ierosinātas un redakcijas akceptētas tēmas, norises, personas u.c., satura radīšanu tomēr paturot vienīgi redakcijas ziņā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra